2. novembrī ciklā “Meistari un meistardarbi” – koncerts “Mocarts un Mocarts”

25.10.2018 jaunumi, ziņas
550x550_Mocarts_kvadr

Šajā sezonā LNSO rīko vairākus koncertus ar nosaukumu “Meistari un meistardarbi”. Cikla ideja ir viena komponista vairāki šedevri vienā koncertvakarā. Šajā sezonā šādi komponisti būs trīs – Volfgangs Amadejs Mocarts, Dmitrijs Šostakovičs un Ludvigs van Bēthovens.

2. novembrī skanēs cikla pirmais koncerts, kurā galvenais varonis būs Mocarts. Programmā – virtuoza koncertārija, kas aicina dvēseles gavilēt, vitāls agras jaunības klavesīnkoncerts un mūža nogales simfonija, kuras spēks un skaistums iedvesmoja ļaudis piešķirt šim šedevram romiešu virsdieva Jupitera vārdu.

Plkst. 18.18 Lielās ģildes Minsteres zālē notiks tradicionālās “Pirmskoncerta sarunas”, un tēma šoreiz – “Mocarta tapšana – ģimene, ceļojumi, amatbrāļi”. Oresta Silabrieža sarunbiedrs būs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks.

Volfgangs Amadejs MOCARTS pamatoti tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem ģēnijiem, kādi Rietumu mūzikā jelkad bijuši. Priekšstati par viņu ir maķenīt vienveidīgi: saulains, mūžam starojošs, visos darbos ģeniāls, pēc laimīgas bērnības, ko vadīja despotiskā tēva vadībā, guva gan zināmus panākumus, tomēr dzīvoja grūtu mūžu, nomira nabags, apbedīts sazinkur, kapavieta nav zināma. Par Mocarta neapšaubāmo ģēniju vērts runāt un runāt, jo gan viņa dzīvē, gan mūzikā ir kontrasti, daudzslāņainība, pacēlumi, nenovērtētība, vitālais un dramatiskais – vārdu sakot, Mocarts bija dzīvs cilvēks ar neiedomājami spožām spējām, plašu apvārsni, bet arī satumsumiem, drāmu un visu ko citu, kas raksturo būtnes ar miesu un asinīm. Mocarta mūziku viegli klausīties, bet tajā ir arī daudz ausij mazdzirdamu noslēpumu, par kuriem ir interesanti runāt. Koncerts “Mocarts un Mocarts” un “Pirmskoncerta sarunas” būs viens solis tuvāk ģēnijam, kura garīgās dzīles var apjūsmot, bet ne līdz galam izzināt un apjaust. Viens gan skaidrs – reti kurš komponists Rietumu mūzikā nonācis tik tuvu tam, ko varētu saukt par absolūto skaistumu.

Koncerta diriģents Guntis Kuzma saka: “Jau tolaik, kad tikai sāku mācīties spēlēt klarneti, apjautu, ka Mocarta mūzika man garīgi saistoša, var pat teikt – es to iemīlēju. Jau apzinātākā vecumā mani dziļi ietekmēja somu diriģenta Juhas Kangasa piedāvātās Mocarta simfoniju interpretācijas; vēlāk es dziļi un ilgstoši pētīju Mocarta ģeniālo Klarnetes koncertu, un tagad – jau pēc diezgan daudziem gadiem – es priecīgs pievērsties Mocartam kā diriģents. Mocarta mūzika ir fenomenāla ar to, ka tajā ir neiedomājamas dzīles. Var meklēt, atrast, pazaudēt, šaubīties, sajūsmināties, mulst un apbrīnot. Liekas – kas nu tur liels: Mocarta saulainais ģēnijs. Taču viņa darbi ir tik daudzslāņaini, ka vienudien tu atrodi vienu risinājumu, citudien tev šis risinājums liekas aplams – nē, jādara pilnīgi citādi. Un pats jocīgākais – galu galā izrādās, ka gan viens, gan otrs, gan trešais risinājums var būt pareizs – tik daudzšķautņaina ir Mocarta daiļrade.”

Par 2. novembra koncertam izvēlēto programmu Guntis Kuzma saka: “Centīsimies iespējami plašā diapazonā parādīt Mocarta daudzpusīgumu. Operu Mocarts uzskatīja bezmaz par savas daiļrades pamatžanru, un mūsu koncerta ievadā skanēs operas “Figaro kāzas” uvertīra. Motete Exsultate, iubilate būs virtuozas, daiļskanīgas vokālās mūzikas paraugs. 16 gadu vecumā tapušais klavesīnkoncerts – faktiski Johana Kristiāna Baha jeb “Londonas Baha” sonātes pārlikums klavesīnam un orķestrim – rāda vienu no spēcīgākajām ietekmēm, kas veidoja Mocarta ģēniju. Programmas beigās – grandioza un dzīvespriecīga simfonija, kuras saturiskais dziļums manī vieš dziļu apbrīnu. Būs prieks sadarboties ar divām spožām latviešu mūziķēm-tīrradnēm – dziedātāju Guntu Gelgoti un klavesīnisti Ievu Salieti.”

1773. gada janvārī  Volfgangs Amadejs sacer virtuzo un slaveno moteti Exsultate, iubilate. Opusa adresāts ir Milānas opernama kastrāts Venancio Raucīni, kurš iepriekšējā gada Ziemassvētkos dziedājis Mocarta operas “Lūcijs Silla” pirmuzvedumā turpat Milānā. Kaut arī Exsultate nav operas sastāvdaļa, tā atbilstoši laikmeta prasībām un itāliskajai tradīcijai tomēr ir ļoti operiska.

Motetes teksta latviskojums: “Gavilējiet, līksmojiet, ak, aplaimotās dvēseles. Mīlīgajām dziesmām piebalsojot, debesis dzied godinājumu līdz ar mani. Aust draudzīga diena, mākoņi pazūd, negaidīts miers nācis pār taisnīgajiem. Visnotaļ valdīja drūma nakts, nu beidzot līksmojošā priekā ceļas tie, kas bailēs mita, un svētlaimīgā rīta gaismā viņi nāk ar lapu vainagu un liliju pilnām rokām. Tu, Jaunava Valdniece, Tu dodi mums mieru, Tu mierini ienaidus, pēc Tevis tvīkst sirds.”

1788. gada vasarā pēc operas “Dons Žuans” triumfālajiem panākumiem Prāgā Mocarts atgriežas Vīnē, kur tā pati opera tiek uzņemta vairāk nekā vēsi. Turklāt ir apsīcis pasūtinājumu avots un valsts vadība uzmanību pilnībā koncentrējusi karam pret turkiem. Naudas trūkums liek Mocartam pārcelties no uz mazāku dzīvokli, nule mirusi viņa sešus mēnešus vecā meitiņa, un šajā vasarā Mocarts komponē salīdzinoši maz, turklāt nepavisam nav raksturīgi, ka viņš nošpapīram ķertos klāt bez konkrēta pasūtinājuma, tomēr tieši tā top viņa trīs pēdējās lielās simfonijas, no kurām klausāmies trešo – Simfoniju Domažorā, sauktu “Jupiters”.

Ticams, ka komponista dzīves laikā šīs trīs simfonijas tā arī netiek atskaņotas, izdotas jau nu gandrīz noteikti nē. Toties puslīdz droši zināms, ka Domažora simfonijas populārais apzīmējums “Jupiters” radies  19. gadsimta pirmajā pusē Anglijā.

Jupiters ir romiešu virsdievs un arī Saules sistēmas lielākā planēta – 1000 zemesložu apmērā, tātad salīdzinājums ar simfoniju ir adekvāts. Slavens ir teiciens – simfonijas ceturtās daļas grandiozā polifonija līdzinās Ķelnes katedrālei. Atcerēsimies arī, ka Šūmanis 1835. gadā rakstīja apmēram tā – sak, pasaulē ir lietas, ko vienkārši nav iespējams aprakstīt, piemēram, vairums Šekspīra darbu, šis tas no Bēthovena un Mocarta Domažora simfonija.” Šī simfonija patiesi ir obelisks cilvēka dabas un dvēseles labākajai daļai.”

Atgriezties



Lasīt vairāk

Lieliska dāvana – LNSO dāvanu karte!

10.12.18.

Lieliska dāvana svētkos – LNSO dāvanu karte! Dāvanu kartes var iegādāties un izpirkt Lielās ģildes kasē.  

Lasīt vairāk

“Bizē, Ravels un Rimskis-Korsakovs”. Atskats

10.12.18.

7. decembrī Lielajā ģildē notika koncerts “Bizē, Ravels un Rimskis-Korsakovs”, kurā LNSO diriģējafranču diriģents Žans Klods Kazadesī. Soliste bija pianiste […]

Lasīt vairāk

LNSO uzstāsies kopā ar franču franču diriģentu Žanu Klodu Kazadesī

05.12.18.

7. decembrī uz Lielās ģildes skatuves kāps viens no slavenākajiem franču diriģentiem Žans Klods Kazadesī. Maestro uzstāsies kopā ar pianisti […]