Dziesmu izrāde pusaudžiem “Zenīts” Liepājā. Atskats

21. maijā izrāde pusaudžiem “Zenīts” izskanēja Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”.
Dziedāja Rīgas Doma kora skolas audzēkņi Emīls Patriks Dzenītis, Olivers Veldre un Eduards Jansons, spēlēja LNSO “Zenītansamblis”.

Foto: Valters Pelns
valters_pelns_foto-0095

valters_pelns_foto-0111

valters_pelns_foto-0112

valters_pelns_foto-0004

valters_pelns_foto-0010

valters_pelns_foto-0033

valters_pelns_foto-0040

valters_pelns_foto-0053

valters_pelns_foto-0064

valters_pelns_foto-0070

valters_pelns_foto-0074

valters_pelns_foto-0075

 

Mūžībā devusies flautiste Agnese Ārgale

Naktī uz 15. maiju no mums negaidot aizgāja LNSO flautu grupas kādreizējā koncertmeistare Agnese Ārgale. Viņa spēlēja Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī no 1976. gada augusta līdz 2006. gada vasarai.

Agnesi atceramies arī kā aktīvu kamermūziķi sadarbībā ar orķestra kolēģiem un citiem spilgtiem mūziķiem. Viņa pirmatskaņojusi Paula Dambja, Jāņa Ķepīša, Romualda Kalsona, Pētera Plakida, Imanta Zemzara un citu komponistu jaundarbus.

Latvijas Radio skaņu arhīvā pie Agneses Ārgales vārda ir Bahs ar Valdi Zariņu un Valdi Krastiņu, Bēthovens duetā ar Vilni Strautiņu, arī Tēlemanis, Gluks, Mocarts, Martinū, Hindemits, Debisī “Fauna diendusa” ar Vasiliju Sinaiski un 20 gadu vēlāk ar Andri Vecumnieku, bet vēl zīmīgāk fonotēkas krājumos iegaismojas Paula Dambja “Šekspīra mūzika” ar Maiju Krīgenu, Maiju Prēdeli un Pēteri Plakidi (atceramies arī slaveno TV filmu, kas uzņemta zaļā pļavā), paša Pētera Plakida “Veltījums Haidnam” ar Ivaru Paulu un autoru, “Sasaukšanās” un “Multiplikācijas filma”, Imanta Zemzara “Veltījums pirmajai vizbulei” un “XII gadsimta stabule”, Daces Aperānes “Tapio, silu valdnieks” duetā ar Anitu Garanču.

Agneses īpaša mīlestība bija Indijas klasiskā mūzika un Austrumu mākslas. Rūtas Paulas veidotajā “Beneficē” 2016. gada augustā Agnese Ārgale saka: “Ar improvizāciju iznāca dīvaini – biju pārliecināta, ka es to nemāku, ka tas nav mans lauciņš, bet reiz atbrauca Vija Vētra – man bija jāskatās, kā viņa dejo, un kaut kas jāspēlē. Pati pat nezinu, kā tas viss aizgāja.”

Agneses Ārgales skolotāji bija Lilija Veilande un Laimonis Lazdiņš. Mūziķe piedzima arfistes Tamāras Zīvertes ģimenē un viņas vecmāmiņa bija leģendārā arfiste Ženija Brūgāne.

Atvadīšanās no Agneses Ārgales – piektdien, 17. maijā, plkst. 15.00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē.

 

 

Starptautiski jauno komponistu meistarkursi

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina pieteikties starptautiskiem jauno komponistu meistarkursiem!

 

Latvijas vadošais simfoniskais kolektīvs – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) – atjauno starptautisku jauno komponistu meistarkursu tradīciju, ko no 2002. līdz 2014. gadam kopa viens no Latvijas izcilākajiem komponistiem Andris Dzenītis, rīkojot jauno autoru plaši pieprasītus meistarkursus dažādās Latvijas pilsētās – Dundagā, Cēsīs un Mazsalacā.

  1. gada 20.–23. augustā meistarkursi notiks Latvijas savdabīgākā novada Latgales centrālajā pilsētā Rēzeknē.

Meistarkursu dalībnieki aicināti smelt iedvesmu Ziemeļlatgales tradicionālās mūzikas senākajos slāņos.

Meistarkursu vadītāji: Andris Dzenītis (Latvija), Marko Stropa (Itālija/Vācija), Anderss Nordentofts (Dānija).

Meistarkursu noslēgumā dalībnieku jaundarbi tiks atskaņoti LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanas koncertā Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē.

PIETEIKUMA FORMA ŠEIT.

 

TĒMA – ZIEMEĻLATGALES TRADICIONĀLĀS MŪZIKAS METAMORFOZE

LATGALE – brīnumainā ezerzeme Latvijas dienvidaustrumos. Vismazāk un visvairāk bagātā valsts daļa vienlaikus – reģions ar nabadzīgāko ekonomiku un bagātīgāko tradicionālo kultūru un mūziku. Latvijas (un Igaunijas) teritorijā luterticību pieņēma 16. gadsimtā, izņemot Latgali, kura tolaik bija Polijas pakļautībā un saglabāja katoļticību.

Vēl kāda Latgales īpatnība ir fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju runā latgaliešu valodā, kuras pamatā ir augšlatviešu dialekts. Šim latviešu valodas paveidam ir sava literatūra, un saikni starp latviešu valodu luterticīgajos reģionos un augšlatviešu dialektu Latgalē var uzskatīt par analoģisku ar attiecībām starp augšvācu un lejasvācu vai pat augšvācu un nīderlandiešu valodu.

Katoļticība un folklora ir divi dominējošie latgaliešu kultūras identitātes faktori. Būtiski, ka Latgalē katolicisms un folklora nepārtraukti mijiedarbojas: radušās daudzas jauktas parādības, katoļu mūzikai un dzejai saplūstot ar vietējo folkloru un tradicionālo mūziku.

Svarīgi izprast terminu “bolss”, kuram ir būtiska loma augšlatviešu mūzikas terminoloģijā. Lietvārdam “bolss” ir trīs nozīmes: 1) cilvēka vai dzīvnieka balss – skaņa, ko rada balssaites, 2) atsevišķa balss partija polifoniskajā mūzikā, 3) tonis. Pirmās divas nozīmes līdzinās vārda “balss” nozīmēm dažādās valodās. Trešo nozīmi izmanto tautas mūzikas terminoloģijā Baltijā un atsevišķās austrumu un dienvidslāvu tautās. To joprojām lieto Latgalē.

Mūzikas paraugi: https://failiem.lv/u/d5z29h2c.

VADĪTĀJI

Andris DZENĪTIS (Latvija)

Anderss NORDENTOFTS (Dānija)

Marko STROPA (Itālija/Vācija)

 

REZIDĒJOŠIE MŪZIĶI

Mūziķi, kuri piedalīsies meistarkursos un jaundarbu pirmatskaņojumā LNSO vasaras festivālā “LNSO vasarnīca”:

Lolita SVILĀNE – flauta

Zane BALTĀBOLA – vijole

Zane DZIESMA – alts

Maija KALNIŅA – čells

Mārcis LIPSKIS – kontrabass

Ieva SALIETE – klavesīns, klavisimbals (info – hzp.lv)

Jurģis LIPSKIS – sitaminstrumenti

 

PIETEIKŠANĀS MEISTARKURSIEM

Lai pieteiktos meistarkursiem, kandidātiem jāiesūta audioieraksti mp3 formātā (ieteicamais garums 5-10 minūtes) ar diviem vai trim iepriekš sacerētiem kamermūzikas skaņdarbiem vai jebkādu citu kompozīciju vismaz četriem (4) instrumentiem, attiecīgās partitūras digitālā formātā (tikai pdf formātā), detalizēts dzīves gājuma apraksts (CV), fotogrāfija un aizpildīta pieteikuma veidlapu. Visi materiāli jāiesniedz elektroniski meistarkursu rīkotājiem līdz 2019. gada 15. maijam.

E-pasts: lnso@lnso.lv.

Uzņemšanas komisija, kuru veido meistarkursu vadītāji un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dalībnieki, izvērtēs iesniegtos materiālus un izvēlēsies piecus (5) starptautisko meistarkursu dalībniekus.

Izvēlētie komponisti tiks izziņoti līdz 2019. gada 30. maijam.

Komisijas izvēlētie pieci dalībnieki tiks aicināti sacerēt vienu īsu skaņdarbu (maksimālais garums 7 minūtes) rezidējošo mūziķu kameransamblim.

Darbiem jāatbilst kopīgai tēmai – Ziemeļlatgales tradicionālās dziesmas.

Vēlams izmantot Ziemeļlatgales tradicionālo dziesmu motīvus, melodijas vai struktūru kā iedvesmu jaundarbiem.

Izvēlētajiem dalībniekiem jāpabeidz un jāiesniedz kompozīcijas meistarkursu organizatoriem līdz 2019. gada 1. augustam.

Līdz šim datumam darbi jāpabeidz 90% apmērā. Meistarkursi tiks veltīti kopīgam darbam ar vadītājiem un mūziķiem, lai izstrādātu detaļas un veiktu reālistiskas izmaiņas.

Jaundarbi tiks izpildīti LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanas koncertā 2019. gada 23. augustā Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē.

Meistarkursi paredzēti jauniem komponistiem līdz 35 gadu vecumam. Tomēr organizatori var pieļaut izņēmumus.

NORISE

Katrs dalībnieks piedalīsies individuālās konsultācijās ar katru no vadītājiem, prezentēs savu jaundarbu, piedalīsies atvērtos mēģinājumos, semināros un diskusijās piecu dienu garumā (19.-23. augustā) Rēzeknē.

Meistarkursu laikā tiks nodrošināti visi apstākļi radošam individuālam darbam, tai skaitā naktsmītne, ēdināšana, bezmaksas Wi-Fi, printeris utt.

KONCERTS UN ATPŪTA

Rezidējošie mūziķi izpildīs meistarkursos tapušos skaņdarbus vienā koncertā – LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanā. Meistarkursu laikā ikviens tiks aicināts vakaros baudīt dalībnieku uzstāšanos neformālā gaisotnē.

Rēzeknes tuvumā ir ezers. Tiks rīkoti nelieli izbraucieni uz podnieka cepli un restaurēto Lūznavas muižu, būs iespēja dzīvē paklausīties folkloras ansambļa sniegumu, kur no senseniem laikiem saglabāta dzīvā muzicēšanas tradīcija.

DALĪBAS MAKSA

Dalības maksa ir 300 eiro. Tajā iekļauti visi minētie pakalpojumi un pasākumi. Dalībnieki paši sedz ceļa izmaksas uz Latviju un atpakaļ.

SAZIŅA

Vairāk informācijas par meistarkursiem: lnso@lnso.lv

PAR PASNIEDZĒJIEM

Andris DZENĪTIS (Latvija, 1978)

Andris Dzenītis ir viens no talantīgākajiem, radošākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem. Viņa mūziku izpilda Latvijā un ārzemēs: festivālā “Varšavas rudens”, “Gaida” festivālā Viļņā, Stokholmas “Spelplan”, Berlīnes “Märzmusik”, Tallinas “Nyyd”, Rīgas festivālā “Arēna”, Bergenas mūzikas festivālā, “Klangspuren”, Vītasari “Time of music”, ISCM festivālā “Pasaules mūzikas dienas”, “Musica Viva” un citur. Dzenīša darbus atskaņojuši Latvijā un pasaulē atzīti izpildītāji, piemēram, Latvijas Radio koris, “Sinfonietta Rīga”, “Ensemble Modern” kopā ar tādiem diriģentiem kā Pēters Etvošs, Anu Tali un Klemenss Heils. Viņa darbus izpildījis sitaminstrumentu ansamblis “Kroumata”, ansambļi “Paragon Ensemble” un “Caput”, Vācijas Radio Zārbrikenes un Kaizerslauternes filharmonijas orķestris, Grankanārijas FO un Nīderlandes radio SO Karela Marka Šišona vadībā. Nesen tapuši pasūtījuma darbi Leipcigas “Gewandhaus” orķestrim un Bostonas SO Andra Nelsona vadībā (pirmatskaņojums 2018. gadā), kā arī koncerts godalgotajam pūšaminstrumentu kvintetam “Carion” un simfoniskam orķestrim (pirmatskaņojums 2019. gadā).

Dzenītis ir aktīvs mūzikas kritiķis un žurnālists. Kā skaņu mākslinieks viņš sadarbojas ar latviešu vizuālajiem māksliniekiem, piemēram, Oļegu Kļimovicu un Gintu Gabrānu, ar kuriem tapusi starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē izstādītā instalācija “Parahypnotic” (2007). Pasniedz kompozīciju un mūzikas teoriju Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un citās Latvijas skolās. Organizējis un vadījis jauno komponistu meistarkursus, kuri reizi divos gados notikuši Dundagā, Mazsalacā un Cēsīs.

2017. gadā Andris saņēma balvu “Lielais Kristaps” par oriģinālmūziku filmai “Pirmdzimtais”. Dzenīša Septiņi e. e. kamingsa madrigāli mecosoprānam un sešiem instrumentiem ieguva galveno balvu Starptautiskajā Jirgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2005). Dzenītis divas reizes ir ieguvis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu – par darbu “Fides. Spes. Caritas” (2006) un saksofona koncertu “E(GO)” (2014).

Anderss NORDENTOFTS (Dānija, 1957)

Dāņu komponists Anderss Nordentofts uzauga Dānijas pilsētā Horsensā. Studējis kompozīciju Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hansa Abrahamsena un Iba Nerholma vadībā. Vēlāk apguvis kompozīciju arī Orhūsas Mūzikas akadēmijā pie Pera Nergorda. Ieguvis arī diplomu vijoļspēlē Kopenhāgenas Mūzikas akadēmijā.

Andersa Nordentofta radošās darbības sākumu iezīmē tieša, enerģiska mūzika, veltot īpaši daudz uzmanības ritmam. Viņš izpelnījās plašāku atzinību ar savu skaņdarbu orķestrim “Entgegen” (1985), kurā tika pretstatīti kontrastējoši muzikāli elementi. 20. gs. 90. gados viņa stils attīstījās liriskā, melodiskā virzienā, meklējot harmonisku vidusceļu, lai, paša komponista vārdiem, “pētītu draudzības mēreno, bet arī ekspresīvo un bezgalīgi daudzšķautnaino visumu”. Šī estētika parādās tādos darbos kā “The City of Threads” (“Diegu pilsēta”, 1994), “Hymne” (“Himna”, 1996) un čella koncertā “Sweet Kindness” (“Jaukā laipnība”, 1996).

Nordentofts 1997. gadā saņēma Karla Nīlsena balvu un 2002. gadā – “Edition Wilhelm Hansen” Komponistu balvu. Viņš sacerējis vairāk par 50 dažādiem darbiem, tostarp piecus skaņdarbus orķestrim un septiņas kompozīcijas lielam ansamblim/kamerorķestrim. Rakstījis arī dažāda veida darbus korim un solistiem.

Marko STROPA (Itālija/Vācija, 1959)

Komponists, pētnieks, profesors Marko Stropa ir dzimis 1959. gadā Veronā. Ieguvis daudzveidīgu izglītību, apgūstot gan klavierspēli, gan kormūziku un kordirģēšanu, kompozīciju un elektronisko mūziku. 1984.-1986. gadā ieguvis Fulbraita stipendiju datormūzikas, kognitīvās psiholoģijas un mākslīgā intelekta studijām Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Mediju laboratorijā.

1982. gadā Pjērs Bulēzs viņu uzaicināja strādāt par komponistu un pētnieku Mūzikas un akustikas pētniecības un koordinācijas institūtā (IRCAM), kur viņu 1987. gadā iecēla par Mūzikas pētniecības nodaļas vadītāju. 1990. gadā Stropa aizgāja no amata, lai pilnībā nodotos komponēšanai un pētniecībai. Pasniedzis kompozīciju Nacionālajā konservatorijā Parīzē un Lionā, kopš 1999. gada kompozīcijas un datormūzikas profesors Štutgartes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātē, pārņemot Helmūta Lahenmana amatu. Stropa ir augsti atzīts un aktīvs pasniedzējs, daudzviet uzstājies ar priekšlasījumiem, publicējis vairākas esejas dažādos starptautiskos izdevumos un šobrīd raksta grāmatu par savu darbu kopā ar komponistu un muzikologu Frānsi Kurto.

Stropas daiļradi veido darbi korim, koncerti, muzikālas izrādes, radio operas un dažādi īpaši projekti. Komponists nereti apvieno darbus lielos ciklos kā pētījumu kompozīcijā, piemēram, koncertu sērijā vienam instrumentam un orķestrim vai ansamblim telpā. Viņš bieži smeļas iedvesmu dzejā, antīkos mītos un personīgā kontaktā ar izpildītājiem. Stropas pamatīgā interese par skaņu un telpu nereti liek viņam izdomāt jaunus izpildītāju izkārtojuma veidus, lai uz skatuves panāktu telpisku dramaturģiju, kuru atklāj un izceļ mūzikas ritējums.

LNSO koncertsezonu noslēdz kopā ar pasaulslaveno pianistu Nikolasu Angeliču

10. maijā Lielajā ģildē ar majestātisku un spožu koncertu LNSO noslēgs 2018./2019. gada ziemas koncertsezonu. Kopā ar LNSO uz skatuves kāps sens orķestra draugs, pasaulē pazīstamais amerikāņu pianists ar spēcīgu skatuvisko harismu un oriģinālu muzikalitāti Nikolass Angeličs. Koncerta programmā: Sergeja Prokofjeva un Johannesa Brāmsa skaņdarbi, kā arī latviešu komponista Viļņa Šmīdberga sen neskanējusī un atjaunotā “Simfonija koncerts”. Koncerta diriģents – LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

Nikolass Angeličs ir amerikānis, kurš izglītojies Francijā, kas patlaban ir viņa mītnesvieta. Angelicā veiktie solo un kamermūzikas ieraksti izpelnījušies atzinību lielākajos un prestižākajos Eiropas klasiskās mūzikas medijos – Angeličs saņēmis vairākas žurnāla Monde de la Musique uzslavas, arī Preis der Deutschen Schallplattenkritik godalgas, bet viņa ieraksti izcelti kā Gramophone redaktora izvēlētais albums un BBC Music Magazine mēneša ieraksts. Kritiķi liek Angeliču starp labākajiem Brāmsa mūsdienu interpretiem. Līdzās augstu novērtētajām klasiskā un romantiskā laikmeta skaņdarbu interpretācijām Angeliča interešu lokā ir laikmetīgais repertuārs – no Prokofjeva, Bartoka un Šostakoviča līdz Mesiānam, Bulēzam un Štokhauzenam. Pianists sadarbojas ar pasaules vadošajiem orķestriem un diriģentiem, ir aktīvs kamermūziķis.

LNSO un Andris Poga ar Nikolasu Angeliču satikušies vairākkārt: 2015. gada novembrī Angeličs Lielajā ģildē spēlēja solo Šūmaņa Klavierkoncertā, 2018. gada janvārī Rīgā klausījāmies Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, savukārt 2018. gada oktobrī Parīzes filharmonijā šie mūziķi atskaņoja Rahmaņinova Ceturto klavierkoncertu.

Koncerta pirmajā daļā skanēs Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts. Sergejam Prokofjevam nepatika blāvais, pliekanais, sentimentālais. Viņam imponēja oriģinalitāte un spilgta, precīza doma. Prokofjevs bija ne tikai viens no sava laika virtuozākajiem pianistiem, bet arī izcils humorpilns stāstnieks. 20.–30. gadus pavadīja ASV un Eiropā. Trešais klavierkoncerts tika radīts ar domu, ka jāizpatīk amerikāņu publikai. Pirmatskaņojumā Čikāgā pie klavierēm bija pats autors. Koncertu daudzi nesaprata, tomēr pieņēma puslīdz atzinīgi, ko nevar teikt par Ņujorkas atskaņojumu, kur opusu izsvilpa. Pasaules slavu tas ieguva tikai pēc Serža Kusevicka lasījuma Parīzē 1922. gadā. Prokofjevam neizdevās atkārtot Sergeja Rahmaņinova spožo Amerikas karjeru ne klavierspēles, ne kompozīcijas jomā, un viņš no ASV aši pārcēlās uz dzīvi Eiropā. 1936. gadā komponists atgriezās padomju dzimtenē. 1948. gada februārī Prokofjeva karjeru faktiski apstādināja Ždanova antiformālisma runa PSKP CK plēnumā. Kultūras procesi Padomju Savienībā sastinga. Atkusni, kas nāca pēc Staļina nāves, Prokofjevs nesagaidīja – slimību pieveikts, viņš nomira vienā dienā ar Josifu Visarionoviču.

Koncertu ievadīs Viļņa Šmīdberga “Simfonija koncerts”, kas pirmatskaņots 1979. gada novembrī Baltijas padomju republiku muzikologu konferences laikā, LNSO diriģējot Vasilijam Sinaiskim. Parādās dažas recenzijas, kurās norādīts uz mūzikas ekspresionistisko iedabu, sasprindzināto un nervozo atmosfēru, kāpumu un kritumu mijiedarbību. Pēc tam šis darbs nonāk plauktā un atrodas tur līdz 2018. gada sākumam, kad Viļņa Šmīdberga atmiņstāsts par padomju laikā populārajām un ļoti vērtīgajām komponistu meistarklasēm Ivanovā (Krievija) ierosina LNSO vadības pārstāvju interesi. LNSO galvenais diriģents Andris Poga dodas pie komponista un burtiski piespiež Vilni Šmīdbergu uz karstām pēdām atrast “Simfonijas koncerta” partitūru. Dīvainā kārtā partitūra atrodas uzreiz un rodas lēmums veikt nelielas izmaiņas un šo darbu atdzīvināt. Un nu ir liels prieks, ka mēnesi pirms Viļņa Šmīdberga lielās 75 gadu jubilejas LNSO būs gods gandrīz vai no jauna pirmatskaņot spēcīgu, vērienīgu, kontrastainu un dinamisku skaņdarbu, kas gandrīz jau bija pazudis no zemes virsas.

Koncerta otrajā daļā klausīsimies Johannesa Brāmsa Pirmo simfoniju. Ir liecības, ka Pirmās simfonijas komponēšanas laikā Brāmss juties tā, it kā viņam aiz muguras stāvētu Bēthovena gars – turklāt nevis uzmundrinot, bet kritiski šūpojot galvu pie katras nots, ko Brāmss licis uz nošpapīra. Aprakstot šo skaņdarbu, vācu muzikologs Reinhards Brinkmanis atsaucas uz Teodora Adorno teikto par Bēthovena simfonijām – tās esot svinīgas publiskās runas visai cilvēcei –, un apgalvo, ka Brāmsa Pirmā simfonija turpina šo bēthovenisko tradīciju. No vienas puses, Brāmss visiem saprotami, monumentāli uzrunā cilvēkus, bet, no otras puses, Brāmsa simfoniju sarežģītā uzbūve un smalkais izstrādājums vērsts uz individuālu mūzikas pazinēju, faktiski vientuļu gardēdi lielā klausītāju pulkā.

Plkst. 18.18 Minsteres zālē notiks tradicionālās “Pirmskoncerta sarunas”, ko vadīs Orests Silabriedis. Tajās tiks runāts par būtisko Prokofjeva Trešajā klavierkoncertā, atkārtots zināmais par Brāmsa Pirmo simfoniju, kā arī norisināsies tikšanās ar komponistu Vilni Šmīdbergu, jautājot par atvilktnē ilgi nogulējušo “Simfoniju koncertu”, kas nu ieguvis jaunu veidolu.

LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”. Atskats

27. aprīlī Lielajā ģildē ar koncertu “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” noslēdzās LNSO bērniem veltītā koncertcikla “LeNeSOns” 11. sezona.  Skanēja angļu komponista Bendžamina Britena cikls “Muzikālie vakari” un populārā “Vienkāršā simfonija”.

Muzicēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Vecumnieks.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A2685 _39A2711 _39A2720 _39A2748 _39A2765 _39A2839 _39A2844 _39A2852 _39A2872 _39A2906 _39A2918 _39A2924 _39A2947 _39A2962 _39A2999 _39A3005 _39A3017 _39A3025 _39A3038 _39A3063 _39A3075 _39A3139 _39A3154 _39A3210 _39A3244 _39A3254 _39A3308 _39A3331 _39A3393 _39A3504 _39A3508 _39A3515 _39A3523 _39A3534 _39A3537 _39A3584 _39A3591 _39A3600 _39A3605 _39A3609 image 1 image 2 image 3 image 4 image 5 image 6 image 7 image 8 image 9 image 10 image 11 image 12 image 13 image 14 image 15 image 16 image 17 image 18 image 19 image 20 image 21 image

LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari” (krievu valodā). Atskats

27. aprīlī Lielajā ģildē ar koncertu “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” noslēdzās LNSO bērniem veltītā koncertcikla “LeNeSOns” 11. sezona.  Skanēja angļu komponista Bendžamina Britena cikls “Muzikālie vakari” un populārā “Vienkāršā simfonija”.

Muzicēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Vecumnieks.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A2326 _39A2328 _39A2339 _39A2349 _39A2353 _39A2356 _39A2364 _39A2367 _39A2374 _39A2379 _39A2387 _39A2392 _39A2396 _39A2420 _39A2440 _39A2444 _39A2452 _39A2472 _39A2479 _39A2483 _39A2493 _39A2496 _39A2503 _39A2508 _39A2517 _39A2533 _39A2535 _39A2542 _39A2547 _39A2556 _39A2568 _39A2579 _39A2589 _39A2593 _39A2602 _39A2606 _39A2611 _39A2622