Koncerts “Brāmsa koncerts un Dvoržāka simfonija”. Atskats

11. janvārī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris koncertā “Brāmsa koncerts un Dvoržāka simfonija” muzicēja  lietuviešu diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Soliste – Nīderlandes vijolniece Simone Lamsmā. Programmā – Johannesa Brāmsa Vijolkoncerts un Antonīna Dvoržāka Devītā simfonija “No Jaunās pasaules”.

“Pirmskoncerta sarunās” Orests Silabriedis par romantismu mākslā runāja ar literatūrzinātnieku, valodnieku, Latvijas Universitātes profesoru Ojāru Lāmu.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A8418 _39A8425 _39A8446 _39A8448 _39A8460 _39A8496 _39A8549 _39A8565 _39A8567 _39A8593 _39A8616 _39A8648 _39A8655 _39A8666 _39A8686 _39A8699 _39A8715 _39A8721 _39A8736 _39A8755 _39A8760 _39A8769 _39A8777 _39A8779 _39A8784 _39A8801 _39A8805 _39A8808 _39A8816 _39A8875 _39A8898 _39A8909

 

Uz koncertu aicina “LNSO čellu Dream Team”, Terēze Gretere un Daumants Kalniņš

17. janvārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē LNSO kamermūzikas koncertā muzicēs “LNSO čellu Dream Team” , īpašie viesi Terēze Gretere un Daumants Kalniņš, kā arī Oskars Bokanovs un Ernests Mediņš.

“LNSO čellu Dream Team” jeb “Sapņu komanda” pieredzējušās koncertmeistares, Lielās mūzikas balvas laureātes Dianas Ozoliņas vadībā jau vairākus gadus dzīvo kā patstāvīga un pastāvīga kamermūzikas vienība. Ansambļa koncertprogrammu mērķis ir popularizēt čellmūziku visā Latvijā.

“LNSO čellu Dream Team” jaunajā programmā skan mūzika no baroka līdz tango un šansonam.

LNSO čellistu ansambļa programmas kodolā jau tradicionāli ir Johans Sebastiāns Bahs, un šoreiz mūziķi izvēlējušies slaveno baroka pērli – Johana Sebastiana Baha “Sesto Brandenburgas koncertu”, kura lasījumā mirdzēs divas spožas jaunās solistes Ieva Upatniece un Dace Zālīte-Zilberte.

Dream Team jaunā programma veltīta čellu un cilvēka balss saskaņai, un čellistu īpašie viesi šoreiz ir divi dziedātāji – jaunā soliste Terēze Gretere un klausītāju atzītais Daumants Kalniņš.

Terēze Gretere studē seno mūziku Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, un viņas sniegumā klausīsimies franču baroka ģēnija Žana Filipa Ramo operas “Kastors un Pollukss” āriju Tristes apprêts, kurā Telaīra apraud savu mīļoto Kastoru. Pēc būtības šī ir žēlabu ārija, tomēr mūzikas pārpasaulīgais skaistums meitenes skumjas dara gaišas.

Koncerta otrajā daļā Terēze dziedās Brazīlijas 20. gadsimta slavenākā komponista Eitores Vilas-Lobuša “Piekto bahiānu”, kurā iekļauta gan slavenā un klausītāju iemīļotā Ārija, gan daudz retāk skanošā, virtuozā un enerģijā sprakstošā Deja, un mums būs iespēja dzirdēt abas šīs daļas.

Pēc Vilas-Lobuša šedevra būs Daumanta Kalniņa iznāciens. Daumants ļaus mums vēl mirkli kavēties Latīņamerikā ar bossa nova karaļa Antonio Karlosa Džobima (Jobim) laisko dziesmu How Insensitive un Argentīnas tango meistara Anhela Villoldo (Villoldo) hitu Kiss of Fire (oriģinālā El Choclo), ko viens no pirmajiem angliski iedziedāja Luī Ārmstrongs.

Pēc tam pieminēsim pērn aizsaulē gājušo šansona leģendu Šarlu Aznavūru un klausīmies viņa angliski rakstīto dziesmu She un duetu The Sound of Your Name, kur Daumantam pievienosies Terēze.

Ansamblī Dream Team šoreiz muzicē LNSO čellu grupas koncertmeistares Diana Ozoliņa un Ieva Upatniece, grupas koncertmeistara vietniece Mareta Prikule, grupas mūziķi Zane Guļāne, Ainārs Paukšēns, Dace Zālīte-Zilberte, Jānis Rinkulis un viesmūziķe Anna Paukšēna.

Koncertā piedalās LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs un sitaminstrumentu grupas mūziķis Ernests Mediņš.

Ar Latvijas čellu Dream Team publika pirmoreiz sastapās 2012. gadā. Kopš tā laika esam klausījušies čellistu zelta repertuāra programmu, koncertu “60 minūtēs apkārt Eiropai”, itāliski holivudisku programmu u. c.

“LNSO čellu Dream Team” programmās pirmatskaņojumu piedzīvoja Riharda Zaļupes Rain, Steam and Speed, Kārļa Auzāna From Dusk till Dawn, Jura Karlsona “Albuma lapa. Novembris”, Riharda Dubras Lux confessionis II un Marinas Gribinčikas “Smilšu laiks”, kas tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā “Gada jaundarbs”.

LNSO gadu uzsāk uz Brāmsa un Dvoržāka nots

11. janvārī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) piedāvā iegrimt pasaulslaveno komponistu Johannesa Brāmsa un Antonīna Dvoržāka daiļradē koncertā “Brāmsa koncerts un Dvoržāka simfonija”. Koncertu diriģēs izcilais lietuviešu diriģents Gintars Rinkēvičs, kura vadībā no 1996. gada sākās Latvijas Nacionālās operas (LNO) straujā muzikālā augšupeja un starptautiskie panākumi. Koncerta soliste – pasaules labāko orķestru gaidītā Nīderlandes vijolniece Simone Lamsmā.

Gintars Rinkēvičs ir viens no izcilākajiem starptautisku atzinību guvušiem lietuviešu diriģentiem – Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors, Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Rinkēviča karjeras straujo augšupeju iezīmēja uzvara Herberta fon Karajana diriģentu konkursā 23 gadu vecumā. Īsi pēc tam Rinkēviču par māksliniecisko vadītāju aicināja LNSO, taču Lietuvā tika nodibināts Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, un Rinkēvičs kļuva par tā vadītāju. Gintars Rinkēvičs kopš 1984. gada regulāri bijis LNSO viesdiriģents, iemantojot klausītāju mīlestību un kritiķu atzinību. No 1996. līdz 2003. gadam Rinkēvičs bija Latvijas Nacionālās operas muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Kopš 2017. gada viņš ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Nīderlandes vijolniece Simone Lamsmā ir kritikas un publikas slavēta klasiskās mūzikas pasaules personība, kuras repertuārā ir vairāk nekā 60 vijolkoncertu. 2017./2018. un 2018./2019. gada sezonā Simone debitēja ar “Ņujorkas filharmoniķiem”, Detroitas SO, Hjūstonas SO, Sandjego SO, Pitsburgas SO, Milvoki SO, “Oslo filharmoniķiem”, Leipcigas MDR orķestri, Basku Nacionālo orķestri, Sidnejas SO u. c.

LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga par Simoni Lamsmā: “Simoni pirmo reizi satiku 2018. gada aprīlī, koncertējot ar Oslo filharmonisko orķestri. Pārsteidza un apbūra viņas īpašā muzikalitāte un visai netradicionāls skats uz tradicionālo – Brāmsa Vijolkoncertu, ko esam dzirdējuši tik daudzās interpretācijās, un katram noteikti ir izveidojies priekšstats, kā šai mūzikai jāskan. Bet, izrādās, ir mūziķi, kas šo priekšstatu spēj mainīt, un tā arī ir viena no Simones būtiskākajām īpašībām.”

Koncertā klausītāji varēs dzirdēt vācu komponista Johannesa Brāmsa skaisto Vijolkoncertu. Opuss tapis 1878. gada vasarā Austrijas kūrortpilsētā Pertšahā (Pörtschach), kur 44 gadus vecais Brāmss 1877. gada vasarā iegriezās nejauši tikai pārnakšņot, bet viņam tā iepatikās, ka viņš nolēma palikt kādas dienas ilgāk un atgriezās tur vēl divus gadus pēc kārtas. Kādam paziņam Brāmss rakstīja: “Te viss ir brīnumjauks, ezers, mežs, kalngalu zilgo siluetu vainago mirdzošs dzidra sniega baltums, un te netrūkst vēžu.” Sniegotu kalnu ieloks un intensīvi zilais Vertas ezers (Wörthersee) patiešām sniedz lielisku ainavu – nav brīnums, ka Brāmsam tur bija laba strādāšana.

Čehu komponista Antonīna Dvoržāka populārā Devītā simfonija “No Jaunās pasaules” komponēta Amerikā – laikā, kad Dvoržāks vadīja ASV Nacionālo konservatoriju. Būdams zemnieku dēls, Dvoržāks bez aizspriedumiem attiecās pret mūzikas studentu ādaskrāsu un sociālo izcelsmi. Simfonijas “No Jaunās pasaules” pirmatskaņojums notiek 1893. gada 16. decembrī Ņujorkas Kārnegija zālē, un panākumi ir grandiozi. Dvoržāks atceras: “Laikrakstos vēstīja – vēl neviens komponists līdz šim nav piedzīvojis tādu triumfu. Cilvēki aplaudēja tik ilgi, ka man vajadzēja pateikties viņiem kā karalim!” Sacerot simfoniju, Dvoržāks iedvesmojās ne tikai no muzikāliem avotiem, bet arī no tobrīd ļoti populārā amerikāņu dzejnieka Henrija V. Longfelova “Dziesmas par Haijavatu”, ko bija iepazinis vēl pirms ierašanās Amerikā. Simfonijas slavenākā tēma ir II daļas angļuraga solo, un par šo ainu Dvoržāks saka – viņa acupriekšā bijis Haijavatas sievas Minehahas apbedīšanas skats. Ir auksta ziema, valda bads, Minehaha mirst no aukstuma, bada un drudža, un viņu, segtu baltām sermuļādām, apglabā “dziļi mežā, tumšā vietā, apakš zilām, sērām eglēm”. Savukārt III daļa ir skerco, kurā, pēc Dvoržāka teiktā, zīmēti “indiāņu svētki ar dejām mežā”.

“Pirmskoncerta sarunās” Orests Silabriedis par romantismu mākslā runās ar literatūrzinātnieku, valodnieku, Latvijas Universitātes profesoru Ojāru Lāmu. Sarunas notiks Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18.

 

LNSO Vecgada koncerts. Atskats

Svinot gada nogali, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 28., 29., un 30. decembrī Lielajā ģildē sniedza jau par tradīciju kļuvušos Vecgada koncertus. Koncertos dzirdami gan franču klasiķu Hektora Berlioza, Kamila Sensānsa un Morisa Ravela spožākie un atpazīstamākie skaņdarbi, gan saules un dzīvesprieka pilnās tradicionālās neapoliešu dziesmas.

Šogad orķestrim pievienojās itāļu diriģents Sesto Kvatrīni, jaunā latviešu vijolniece Paula Šūmane un amerikāņu opertenors Djego Silva, lai kopīgi atskaņotu publikas iemīļotus skaņdarbus – Hektora Berlioza uvertīru “Romas karnevāls”, Kamila Sensānsa virtuozo “Introdukciju un kaprīzo rondo” vijolei un orķestrim, Morisa Ravela ikonisko “Bolero”, Intermeco no Rudžēro Leonkavallo operas “Pajači”, slavenās intermēdijas no Pjetro Maskanji operām “Draugs Fricis” un “Zemnieka gods”, kā arī tradicionālās neapoliešu dziesmas.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A6680 _39A6684 _39A6731 _39A6748 _39A6763 _39A6794 _39A6810 _39A6829 _39A6858 _39A6868 _39A6890 _39A6902 _39A6905 _39A6946 _39A7000 _39A7083 _39A7114 _39A7137 _39A7154 _39A7174 _39A7177 _39A7245 _39A7261 _39A7273 _39A7298 _39A7382

 

Kamermūzikas koncerts “Saulgrieži à la carte”. Atskats

Atzīmējot pastāvēšanas piekto gadadienu, 21. decembrī koncertā “Saulgrieži à la carte” Lielajā ģildē muzicēja LNSO klaviertrio – vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte un pianists Mārtiņš Zilberts, kā arī altists Pēteris Trasuns un kontrabasists Oskars Bokanovs.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A3367 _39A3369 _39A3381 _39A3385 _39A3407 _39A3414  _39A3466  _39A3476_39A3426_39A3484 _39A3496 _39A3528 _39A3534 _39A3546 _39A3555 _39A3572   _39A3596_39A3577_39A3590

LNSO sniegums Eiropā augstu novērtēts ārzemju kritiķu recenzijās

LNSO koncerttūre Eiropā augstu novērtēta ārzemju kritiķu recenzijās.

 

Sveiciens no Latvijas

Stuttgarter Zeitung lv

BORIS BEREZOVSKY EN OUVERTURE À AIX-EN-PROVENCE

Boris Berezovsky recenzija fr

Boriss Berezovskis atklāj Eksanprovansas koncertsezonu

LNSO Eksa 2018 recenzija_Michel

AUGSTĀKĀ LĪMEŅA SKAŅAS KULTŪRA NO BALTIJAS

LNSO Fridrihshafene 2018 recenzija

Nicholas Angelich, Andris Poga et l’Orchestre National Symphonique de Lettonie à la Philharmonie – Grande rencontre – Compte-rendu

LNSO Parīze 2018 recenzija lv un fr

Andris Poga un Nikolass Angeličs reti atskaņotajā Rahmaņinova Ceturtajā klavierkoncertā

LNSO Parīze 2018 recenzija_Sentetjēns

 

 

Continue reading LNSO sniegums Eiropā augstu novērtēts ārzemju kritiķu recenzijās

Itāļu karstasinīgums un franču šarms LNSO Vecgada koncertos

Svinot gada nogali, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 28., 29., un 30. decembrī Lielajā ģildē sniegs jau par tradīciju kļuvušos Vecgada koncertus. Koncertos būs dzirdami gan franču klasiķu Hektora Berlioza, Kamila Sensānsa un Morisa Ravela spožākie un atpazīstamākie skaņdarbi, gan saules un dzīvesprieka pilnās tradicionālās neapoliešu dziesmas.

LNSO Vecgada koncerti ik gadu pulcē klasiskās mūzikas gardēžus no dažādām pasaules vietām. Šogad orķestrim pievienosies temperamentīgais itāļu diriģents Sesto Kvatrīni, jaunā latviešu vijolniece Paula Šūmane un daudzsološais amerikāņu opertenors Djego Silva, lai kopīgi atskaņotu publikas iemīļotus skaņdarbus – Hektora Berlioza uvertīru “Romas karnevāls”, Kamila Sensānsa virtuozo “Introdukciju un kaprīzo rondo” vijolei un orķestrim, Morisa Ravela ikonisko “Bolero”, Intermeco no Rudžēro Leonkavallo operas “Pajači”, slavenās intermēdijas no Pjetro Maskanji operām “Draugs Fricis” un “Zemnieka gods”, kā arī tradicionālās neapoliešu dziesmas.

Pie LNSO diriģenta pults stāsies pasaulē atzinību guvušais, jaunais un talantīgais itāļu diriģents Sesto Kvatrīni, kuru Latvijas publika pirmo reizi iepazina 2016. gadā kā īpaši smalkjūtīgu un interesantu maestro Kristīnes Opolais solokoncertos. Kristīne Opolais satikās ar Sesto Kvatrīni Ņujorkas Metropoles operā. Viens no dziedātājas 2016. gada solokoncertiem notika Lietuvas Nacionālajā operā, un uzreiz pēc tā Kvatrīni tika izteikts piedāvājums kļūt par šīs operas māksliniecisko vadītāju. Patlaban Kvatrīni strādā arī par Ņujorkas Bare Opera galveno diriģentu. Sesto Kvatrīni ieguvis trīs maģistra grādus – diriģēšanā, kompozīcijā un trompetes spēlē. Viņš ir arī mākslinieciskais vadītājs muzikālā teātra apvienībā Les Voix Concertantes de Paris.

LNSO Vecgada koncerta sākumā dzirdēsim Hektora Berlioza uvertīru “Romas karnevāls”. Tā sacerēta 19. gadsimta vidū, un tajā Berliozs izmantojis divas tēmas no savas operas “Benvenuto Čellīni”. Uvertīra “Romas karnevāls” ir viens no dzīvespriecīgākajiem Berlioza opusiem. Zināms, ka viņš ir mūsdienīga orķestra skanējuma garīgais tēvs – 1844. gadā klajā nāca viņa apjomīgais rakstu darbs “Modernas orķestrācijas un instrumentācijas lielais traktāts”, un tajā pašā gadā komponēto uvertīru “Romas karnevāls” var uzskatīt par šī traktāta praktisko pielikumu visiem, kas vēlas apgū romantiska orķestra labskaņas noslēpumus.

Koncerta turpinājumā skanēs Kamila Sensānsa “Introdukcija un kaprīzais rondo” – viens no vijolspēles virtuozu repertuāra pamatakmeņiem. Sensānss savulaik kvēli apbrīnojis spāņu vijolnieka Pablo Sarasates talantu. Sarasate 15 gadu vecumā palūdzis Sensānsam komponēt vijolkoncertu, savukārt vēl pēc dažiem gadiem Sensānss velta jaunietim vēl vienu skaņdarbu, ko caurvij spāniskas noskaņas, un tā “Introdukcija un rondo kapričozo”. Tulkojumā tas nozīmē – “Ievads un kaprīza melodija, kas palaikam atkārtojas”.

Koncerta pirmo daļu orķestris noslēgs ar franču ģēnija Morisa Ravela simfonisko opusu “Bolero”. Ravels “Bolero” radīja 1928. gadā, un pats diez ko augstu nevērtēja, uzskatīdams šo par tādu kā fabrikas mūziku. Par spīti komponista skepsei “Bolero” kļuva par vienu no slavenākajiem 20. gadsimta simfoniskajiem opusiem, kurš iemantojis popularitāti arī dejas izrādēs. Skaņdarbs sākas ar flautas solo un mazās bungas izspēlēto ritmu, pēc tam tā pati tēma izskan klarnetes, fagota, obojas, trompetes, tenorsaksofona un citu instrumentu solo, un noslēgumā viss rezultējas ar apdullinošu orķestra kopskaņu jeb tutti, atstājot maģisku iespaidu uz klausītāju.

Koncerta otrajā daļā LNSO kopā ar spožas karjeras sākumā esošo tenoru Djego Silvu atskaņos tradicionālās neapoliešu dziesmas. Tās ir mīlasdziesmas un serenādes neapoliešu valodā, un tās parasti dzied vīrieši. Spilgtākie piemēri ir pasaulē labi zināmās melodijas O sole mio un Santa Lucia. Šīs dziesmas ieguva slavu, pateicoties emigrantiem, kas pameta dzīvesvietu Itālijas dienvidos laikā no 1880. līdz 1920. gadam, lai dotos uz ASV. Viens no pirmajiem itāļu emigrantiem, kurš padarīja neapoliešu dziesmas populāras, bija Enriko Karūzo, kurš 20. gadsimta sākumā dziedāja tās citstarp Ņujorkas Metropoles operā.