LNSO kamermūzika. Tango II. Atskats

21. martā notika koncerts “LNSO kamermūzika. Tango II”, kas  ir otrā sērija 2016. gadā īstenotajai tangomūzikas programmai “Pjacolla un Galjāno” tieši tādam pašam sastāvam.

Koncertā muzicēja Artūrs NOVIKS, Jānis RUŅĢIS, Sandis ŠTEINBERGS, Raimonds MELDERIS, Arigo ŠTRĀLS, Ainārs PAUKŠĒNS un Raivo OZOLS. Skanēja Astora Pjacollas, Fausto Bekalosi un Kārļa Lāča opusi.

Foto: Jānis Porietis JP__2075JP__2119  JP__2144 JP__2152 JP__2183 JP__2242 JP__2254 JP__2288 JP__2290 JP__2379 JP__2410 JP__2429 JP__2490 JP__2622 JP__2665 JP__2707 JP__2828 JP__2883 JP__2918 JP__2948 JP__2961 JP__2964 JP__2978JP__3068

LNSO kamermūzikas koncertā – kaislīgi tango ritmi

21. martā LNSO aicina iejusties karstasinīgos tango ritmos Lielajā ģildē. Koncertā “LNSO kamermūzika. Tango II” dzirdēsim tango klasiķa Astora Pjacollas skaņdarbus “Četri gadalaiki” un “Tango vēsture”, kurus papildinās itāļu džeza akordeonista Fausto Bekalosi opuss Tangamente, kā arī Kārļa Lāča “Latvju tango”. Uz skatuves kāps atzīts mūziķu sastāvs – akordeonists Artūrs Noviks, ģitārists Jānis Ruņģis, vijolnieki Sandis Šteinbergs un Raimonds Melderis, altists Arigo Štrāls, čellists Ainārs Paukšēns un kontrabasists Raivo Ozols. Šis ir muzikāls turpinājums 2016. gadā Lielajā ģildē un festivālā “LNSO vasarnīca” īstenotajai tangomūzikas programmai “Pjacolla un Galjāno”, kas guva lielus panākumus.

Idejas autors un iniciators – LNSO II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis saka: “Tango visupirms ir deja. Intīma un kaislīga kā tuvība starp vīrieti un sievieti. Mīlestība, seksualitāte un naids vienlaicīgi. Astors Pjacolla pacēla tango jaunā koncertžanra līmenī, un tas pazīstams kā Tango Nuevo jeb jaunais tango. Par tango attīstību 20. gadsimta laikā ir stāstīts viņa četru daļu ciklā “Tango vēsture” (Histoire du tango), izejot cauri dažādiem tango mūzikas attīstības līmeņiem. Viss sākas ar dejojamo tango (Bordello 1900), kuram seko Cafe 1930, stāstot par laiku, kad cilvēki vairs nedejo tango, bet labprātāk to klausījās. Mūzika kļūst lēnāka un romantiskāka, ieskanas melanholiskas harmonijas. Trešajā daļā Nightclub 1960 Brazīlijas un Argentīnas mežonīgie ritmi apvienojas Buenosairesā, kur ļaudis tango aizgūtnēm klausās naktsklubos. Noslēgumā Modern day concert Pjacolla parāda tango kā mūsdienu un arī nākotnes mūziku, kas caurausta ar reminiscencēm par Stravinska un Bartoka skaņdarbiem. Pjacollas “Četri gadalaiki” ir ļoti populārs skaņdarbs, taču šoreiz mēs to izpildīsim savā versijā”.

Itāļu akordeonists Fausto Bekalosi ļoti agrā vecumā sāka studēt klasisko mūziku un akordeona spēli Brešas konservatorijā, vēlāk pievērsās džezam. Šobrīd Bekalosi ir kļuvis par vienu no labākajiem akordeonistiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē. Komponista skaņdarbu izpildīs Artūrs Noviks – plaša redzesloka akordeonists ar aktīvu darbību dažādos mūzikas virzienos. Kopš 2005. gada salonmūzikas ansambļa Tango sin quinto dalībnieks. Starptautisku konkursu un festivālu dalībnieks. Kopš 2011. gada JVLMA docētājs, kopš 2014. gada – lektors. Rīgas Krievu teātrī muzicē izrādēs “Tango ar Stroku” un “Precinieki”. Spēlējis arī deju grupas “Ritms” izrādē “Tango līnijas”, Dailes teātra koncertā “Ziedonis. Lācis. Sievietes”, kameroperu diptiha “Līsistrate” uzvedumā, Karīnas Tatarinovas un “Plenēra apvienības” koncertizrādē “NeFormāts”.

Līdzās ārzemju mūzikas meistariem, dzirdēsim arī Latvijas autora Kārļa Lāča “Tango variācijas”, kas oriģinālā ieskaņotas ar LNSO stīgu kvartetu Maskavas Puškina teātra izrādei “Iemīlējies Šekspīrs”, bet šajā koncertā faktiski jaunkomponētas akordeonam, stīgu kvartetam un basam.

Kārlis Lācis saka: “Sāku rakstīt klavierēm solo, bet uzradās ierosinājums pārlikt stīgu kvintetam un akordeonam, un man tā ideja iepatikās. Tas ir brīvs klejojums tango noskaņās bez noteiktas programmas. Prieks vienmēr sadarboties ar Raimondu Melderi un viņa kolēģiem – ļoti patīk šī kvarteta skanējums.” Stīgu kvintetā spēlē LNSO I vijoļu koncertmeistars Sandis Šteinbergs, II vijoļu mūziķis Raimonds Melderis, altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls, čellu grupas mūziķis Ainārs Paukšēns un kontrabasu grupas koncertmeistara pirmais vietnieks Raivo Ozols.

Koncertā piedalīsies arī viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes ģitāristiem – Jānis Ruņģis. Viņš uzstājas kā solists, ansambļa dalībnieks, simfoniskā orķestra ģitārists. 2018. gada novembrī nāca klajā projekta “Jāņa Ruņģa klātbūtne” pirmais albums “Ārpus Prātus”, kas tika nominēts “Zelta mikrofona” fināla piecniekā kategorijā “Instrumentālais vai starpžanru mūzikas albums”. Jānis Ruņģis muzicē arī grupā “Spāre” ar Matīsu Čudaru un Arti Orubu (pirmais albums “Masa”). Spēlējis Aminatas debijas albumā Inner Voice, rakstījis mūziku dokumentālajai filmai “Paraugprāva” par Zolitūdes traģēdijas notikumiem.

Jānis Ruņģis saka: “Mani iedvesmo dzīves pieredzējuši komponisti un mūziķi, kur tomēr aprēķiniem un matemātikai mazāka vieta. Tas ir kā ar labu pavāru – jo mazāk sastāvdaļu un lielāka vienkāršība, jo garšīgāk. Mani iedvesmo arī daiļliteratūra – lasu, mēdzu rakstīt pats savu dzeju un komponēt. Iedvesmu sniedz glezniecība un virpošana, bērnībā daudz ar to nodarbojos, bet, atgriežoties pie iespaidiem, kas rotā mūziķa gaitas, tā ir dzīve, notikumi apkārt. Laba mūzika bieži vien rodas ciešanās. Svarīgi dažbrīd ir iziet sabiedrībā un vienmēr meklēt augstākas raudzes cilvēkus, no kuriem vērts mācīties. Savureiz veselīgi ir apsēsties blakus un klusējot klausīties.”

Koncerts “LNSO un Ainārs Rubiķis”. Atskats

LNSO un diriģents Ainārs Rubiķis 15. martā  aicinja uz koncertu, kurā tika stāstīta Viljama Šekspīra romantiskā pasaka “Sapnis vasaras naktī” Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālajā interpretācijā. Piedalījās aktrise Rēzija Kalniņa, stāstnieks Orests Silabriedis, dziedātājas Jolanta Strikaite, Laura Grecka un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dāmas. Koncerta pirmajā daļā skanēja šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra ekspresīvā Trešā jeb “Liturģiskā” simfonija.

Pirmskoncerta sarunās tikās Iveta Grunde un Orests Silabriedis.

Foto: Otto Strazds

LNSO-15032019-6 LNSO-15032019-9 LNSO-15032019-10 LNSO-15032019-20 LNSO-15032019-23 LNSO-15032019-33 LNSO-15032019-35 LNSO-15032019-40 LNSO-15032019-44 LNSO-15032019-47 LNSO-15032019-49 LNSO-15032019-51 LNSO-15032019-52 LNSO-15032019-55 LNSO-15032019-57 LNSO-15032019-60 LNSO-15032019-64 LNSO-15032019-65 LNSO-15032019-66 LNSO-15032019-75 LNSO-15032019-80 LNSO-15032019-87 LNSO-15032019-88 LNSO-15032019-89 LNSO-15032019-91 LNSO-15032019-92 LNSO-15032019-93 LNSO-15032019-97 LNSO-15032019-99 LNSO-15032019-100 LNSO-15032019-110 LNSO-15032019-113 LNSO-15032019-115 LNSO-15032019-121 LNSO-15032019-122 LNSO-15032019-123 LNSO-15032019-124 LNSO-15032019-127 LNSO-15032019-128 LNSO-15032019-136 LNSO-15032019-142 LNSO-15032019-145 LNSO-15032019-147 LNSO-15032019-148 LNSO-15032019-149 LNSO-15032019-150 LNSO-15032019-153 LNSO-15032019-160 LNSO-15032019-169 LNSO-15032019-170 LNSO-15032019-172 LNSO-15032019-177 LNSO-15032019-180 LNSO-15032019-182 LNSO-15032019-183 LNSO-15032019-184 LNSO-15032019-187 LNSO-15032019-191

Pārdošanā abonementi uz 2019./2020. gada sezonas koncertiem “Simfoniskais hits ar Goran Gora”

Pārdošanā abonementi uz 2019./2020. gada sezonas koncertiem “Simfoniskais hits ar Goran Gora”.

Abonementa cena četriem koncertiem – 28 EUR.

 

  1. gada 17. oktobrī plkst. 19 Lielajā ģildē

ČAIKOVSKA “ROMEO UN DŽULJETA”

Oskars BOKANOVS – kontrabass

Diriģents Jānis STAFECKIS

Programmā:

Pēteris ČAIKOVSKIS Fantāzijuvertīra “Romeo un Džuljeta”

Pēteris ČAIKOVSKIS “Variācijas par rokoko tēmu” pārlikumā kontrabasam un orķestrim

 

  1. gada 5. decembrī plkst. 19 Lielajā ģildē

AKORDEONS UN MASKATA “TANGO”

Artūrs NOVIKS – akordeons

Diriģents Guntis KUZMA

Programmā:

Gundega ŠMITE Koncerts akordeonam un orķestrim

Arturs MASKATS “Tango”

 

  1. gada 5. martā plkst. 19 Lielajā ģildē

GĒRŠVINA “RAPSODIJA BLŪZA STILĀ”

Daumants LIEPIŅŠ – klavieres

Diriģents Kaspars ĀDAMSONS

Programmā:

Džordžs GĒRŠVINS “Rapsodija blūza stilā”

 

  1. gada 22. aprīlī plkst. 19 Lielajā ģildē

BĒTHOVENA SESTĀ SIMFONIJA (“PASTORĀLĀ”)

Diriģents Guntis KUZMA

Programmā:

Ludvigs van BĒTHOVENS Sestā simfonija (“Pastorālā”)

 

Abonementus var iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

https://bilesuparadize.lv/lv/events/event/72582

LNSO un Ainārs Rubiķis atskaņos Mendelszona-Šekspīra komēdiju “Sapnis vasaras naktī”

LNSO un diriģents Ainārs Rubiķis 15. martā  aicina uz neparastu simfonisko koncertu – tiks stāstīta Viljama Šekspīra romantiskā pasaka “Sapnis vasaras naktī” Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālajā interpretācijā. Piedalīsies aktrise Rēzija Kalniņa, dziedātājas Jolanta Strikaite, Laura Grecka un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dāmas. Koncerta pirmajā daļā skanēs šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra ekspresīvā Trešā jeb “Liturģiskā” simfonija.

Koncerta muzikālā vadība būs starptautiski pieprasītā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa rokās. Ainārs karjeru veido galvenokārt kā operu diriģents. Kopš 2018. gada viņš ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. No 2012. līdz 2014. gadam Rubiķis bija Novosibirskas akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un viņa Sibīrijā iestudētās izrādes izpelnījās augstus vērtējumus. Ainārs Rubiķis diriģējis izrādes Maskavas Lielajā teātrī, Barselonas Liceu teātrī, Čikāgas Liriskajā operā un citur. Latvijas Nacionālajā operā 2016. gada nogalē Rubiķis iestudēja Čaikovska operu “Jevgeņijs Oņegins”, bet 2014. gada pavasarī kopā ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu diriģēja Kristapa Pētersona operas “Mihails un Mihails spēlē šahu” pirmizrādi. 2013. gadā Novosibirskā izrādītais Leonarda Bernsteina “Mesas” iestudējums Aināram Rubiķim atnesa “Zelta masku” kā labākajam diriģentam. 2019. gada 6. martā Maskavas Lielajā teātrī notika pirmizrāde Dvoržāka operas “Nāra” jauniestudējumam, ko Ainārs sadarbībā ar izcilo režisoru Timofeju Kuļabinu veidoja divus mēnešus.

Ainārs Rubiķis saka: “Kad esmu Latvijā, vienmēr gribu sarīkot svētkus.” Šī programma tiešām būs svētki ne tikai simfoniskās mūzikas pazinējiem, bet ikvienam, kurš spēj novērtēt tās daudzpusīgo saturu.

15. marta koncertā dzirdēsim svītu no mūzikas, ko Fēlikss Mendelszons-Bartoldi komponēja Viljama Šekspīra lugas “Sapnis vasaras naktī” izrādīšanai 1843. gada rudenī Potsdamas galma teātrī. Kopā ar Mendelszona mūziku klausītāji varēs ienirt romantiskajā Šekspīra pasaulē, kur mežā joprojām var satikt laumas, noburtus amatniekus un līdz ausīm iemīlējušos jauniešus. Slavenākais fragments šajā svītā ir “Kāzu maršs”, kas simbolizē trīskāršās laulības lugas finālā.

Mendelszona svītā “Sapnis vasaras naktī” Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa iejutīsies Stāstnieces lomā, iemiesojoties dažādos lugas tēlos, tādējādi klausītāju iztēlē papildinot mūzikas uzburto pasaku valstību ar brīnišķā sižeta izklāstu. Latvijas Nacionālās operas solistes – daudzpusīgā Jolanta Strikaite un Laura Grecka – kopā ar kora “Latvija” dāmām pārtaps par valdzinošām laumām. Fēliksa Mendelszona “Sapnis vasaras naktī” ir viens no slavenākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, ko simfoniskā orķestra atskaņojumā kaut reizi dzīvē ikvienam būtu jādzird klātienē.

Fēlikss Mendelszons dzīvoja 19. gadsimta pirmajā pusē, viņš piedzima pārtikušā intelektuāļu ģimenē, kas savā Berlīnes namā regulāri uzņēma prominentus viesus – pasaulē labi zināmus dzejniekus, filozofus un zinātniekus. Bērnībā jaunajam komponistam bija iespēja Veimārā viesoties pie paša Gētes.

Ainārs Rubiķis par Mendelszonu: “Viņa mūzikā ir ārkārtīgi liela vienkāršība un ģenialitāte. Un arī prasmju ziņā viņam maz līdzīgu. Brīnos, kāpēc Mendelszons tik reti skan. Svītā “Sapnis vasaras naktī” ir visas tās pašas līnijas, kas Šekspīra lugā – mīlestība, pārpratumu komēdija, bufonāde, mistērija. Uvertīras pirmie akordi rāda mums, kā atveras samta priekškars un sākas izrāde. Visa svīta ir ļoti vizuāla.”

Koncertā skanēs arī šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra meistardarbs – Trešā simfonija. Šo ekspresīvo darbu, kurš manifestē cilvēcību, Onegērs komponēja uzreiz pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā.

“No tā sauktā franču komponistu “Sešinieka” Onegērs man liekas viscilvēcīgākais un patiesākais. Viņa mūzikā ir mežonīgas galējības. Krāsu, tematikas, raksturu pasaules ziņā viņš sasniedz abus polus. Onegērs var būt agresīvs, rupjš un tajā pašā laikā arī debešķīgs, paradīzisks. Trešajā simfonijā vēsts ir skaidra – pasaule ir drupās, mums jāmācās atkal no jauna ticēt visam cilvēcīgajam, un Onegērs brīdina mūs no birokrātijas, muļķības, mašinērijas,” saka Ainārs Rubiķis.

Onegēra “Liturģiskajā simfonijā” ir trīs daļas. Pirmā daļa Dies irae (“Pastardiena”) ir agresīva, dramatiska un biedējoša kā negaisa brāzmas. Otrā daļa De profundis clamavi (130. psalms “No dzelmes saucu tev, mans Kungs”) kontrastā ar pirmo daļu ir mierīga, meditatīva un liriska. Finālā Dona nobis pacem (“Dod mums mieru”) dzirdams uzmācīgs soļošanas motīvs ar disonantu kulmināciju, kurai seko apskaidrots noslēgums.

Pirms koncerta, pl. 18.18 Lielās ģildes Minsterejas zālē visi klausītāji ir aicināti apmeklēt “Pirmskoncerta sarunas”, kur Oresta Silabrieža viešņa būs neskaitāmu skolēnu apbrīnotā mūzikas vēstures pasniedzēja Iveta Grunde. Sarunas tēmas vīsies gan ap Mendelszona un Šekspīra burvībām, gan Onegēra spēcīgo humānista personību.

Simfoniskā mūzika jaunajiem klausītājiem. LNSO bērnu un jauniešu izglītības programma

Šajā pavasarī LNSO turpina attīstīt pirms vairākiem gadiem aizsākto iniciatīvu – iepazīstināt gados jaunākus klausītājus ar krāšņo simfoniskās mūzikas pasauli. LNSO vēlas pierādīt, ka klasiskā mūzika ir aizraujošs piedzīvojums skaņupasaulē, ko var novērtēt ikviens, ne tikai pieredzējuši pieaugušie melomāni. Gadu gaitā izveidota bagātīga programma visām vecumu grupām – koncertcikls “LeNeSOns” un ceļojošā programma “Mans pirmais koncerts” mazākajiem klausītājiem, savukārt skolas vecuma bērniem – muzikālās izrādes “Vējš vītolos” un “Zenīts”, koncertcikls “Simfoniskais hits ar Goran Gora”. Pēdējo uz skatuves varēsim dzirdēt  14. martā pl. 19.00 Lielajā ģildē, un tā būs šīs sezonas noslēdzošā tikšanās reize ar lielisko stāstnieku Goran Gora.  

Jau kopš 2014. gada LNSO sadarbībā ar mūziķi un daudzu dziesmu autoru Goran Gora interesantā veidā iepazīstina jauniešus ar klasisko mūziku. Koncertciklā klausītājiem tiek piedāvāts noklausīties kāda slavena komponista sacerēto muzikālo hitu un Goran Gora stāstījuma gaitā gūt priekšstatu par attiecīgā komponista iedvesmas avotiem, ietekmēm un laikmetu, kurā viņš strādājis. 14. marta koncertā “Simfoniskais hits ar Goran Gora. Onegēra “Liturģiskā simfonija”” tiks aplūkoti 20. gadsimta šveiciešu komponista, humānista Artura Onegēra daiļrades spilgtākie darbi. Komponista personību raksturo spēcīgs iekšējais morālais kompass, ko viņš centies iemiesot savā mūzikā. Onegēra slavenākais skaņdarbs Pacific 231 ir slavas dziesma lokomotīvei, kas simbolizē industriālo laikmetu, kurā Onegērs dzimis un audzis.

Savukārt par 1946. gadā tapušo “Liturģisko simfoniju” komponists teicis: “Mans nodoms bija parādīt iespējamo ceļu, kā modernajam cilvēkam stāties pretī barbarisma šausmām, stulbumam, ciešanām, mašīnveida domāšanai un birokrātijai, kas mūs beidzamos gados apsēdusi”. Savā mūzikā Onegērs runā par konfliktu, līdz kuram progresa rezultātā nonākusi cilvēce, taču līdzās spēcīgiem, raupjiem žestiem zīmētai iznīcībai šeit trauslā liriskā skaistumā izcelta cilvēcība. Koncertā no mūsdienu cilvēka skatpunkta tiks meklētas atbildes uz jautājumiem – kāds bija Onegēra laikmets, kas ir humānisms un kāpēc jāraksta himna lokomotīvei. Koncerta režisors ir Roberts Rubīns, kurš veidojis daudzus multimediālus iestudējumus un vairākus gadus darbojies kā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas videorežisors. Rubīns kā komandas dalībnieks nule saņēma Lielo mūzikas balvu 2018 par uzvedumu “Zemgales gredzens”. Koncerta scenārija autore ir “Spēlmaņu nakts” balvas laureāte Justīne Kļava. Koncerti domāti ne tikai jauniešiem, bet ikvienam klausītājam, kurš vēlas saistošā, saprotamā formā iegūt priekšstatu par laikmetu, kurā katra koncerta izvēlētais komponists dzīvojis un darbojies.

Izglītības programmas ietvaros LNSO padomājis arī par pašiem mazākajiem klausītajiem. Koncertciklā “LeNeSOns” Lielajā ģildē pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērni tiek iepazīstināti ar klasisko mūziku saprotamā un saistošā veidā. Koncerta laikā bērnus izklaidē, izkustina un izglīto iemīļotais tēls – lelle LeNeSOns – kurš izskaidro izrādē dzirdēto un redzēto, atklāj orķestra noslēpumus un sniedz vērtīgas mācības, piemēram, kā uzvesties koncertā. Līdztekus mūziķu performancei uz skatuves parādās koncerta laikā radītās jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas. Savukārt starpbrīžos LeNeSOns kopā ar bērniem iesaistās dažādās radošās izpausmēs – mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs. Koncertcikls notiek latviešu un krievu valodā. Šīs sezonas noslēguma izrāde “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” notiks 27. aprīlī.

LNSO vēlas parādīt, ka simfonisko mūziku var baudīt arī bērni no attālākām Latvijas pilsētām, tādēļ sadarbībā ar “LNSO fondu” tiek rīkoti publiski ģenerālmēģinājumi un koncerti, uz kuriem aicināti bērni no visas valsts. Šosezon jaunajiem klausītājiem bija iespēja apmeklēt koncertu “Vasks, Prokofjevs un Čaikovska “Patētiskā”” un tikties ar Francijā dzīvojošo jauno mākslinieci Magdalēnu Geku. Nākamā iespēja bērniem klātienē apmeklēt orķestra mēģinājumu būs 12. aprīlī pirms koncerta “LNSO, Jānis Liepiņš un Kristīne Balanas” un to organizē LNSO fonds.

Lai ārpus koncertzāles apciemotu vēl vairāk bērnu, ar Valsts kultūrkapitāla fonda projekta “Latvijas skolas soma” atbalstu radīta dziesmu izrāde “Zenīts”. Ar šo izrādi LNSO pabijis vairākās Latvijas skolās Rēzeknē, Limbažos, Madonā un Liepājā, kopumā pagājušajā gadā priecējot aptuveni 1400 skolēnus. Muzikālajā uzvedumā Jāņa Šipkēvica ekspresīvā mūzika savijas ar viņa kādreizējā klasesbiedra Marta Pujāta asprātīgo dzeju, kopīgiem spēkiem uzburot ainu par abu mākslinieku skolas gadu pieredzēm, pārdomām un piedzīvojumiem. Izrāde nominēta vairākām balvām. Iniciatīva “Latvijas skolas soma” radīta, lai veicinātu skolēnu izpratni par valsts kultūru un vērtībām, un radītu vēlmi līdzdarboties.

Tāpat mazajiem mūzikas apguvējiem LNSO izveidojis īpašu ceļojošo programmu “Mans pirmais koncerts”, kur orķestra dalībnieki dodas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, iepazīstina bērnus ar mūzikas instrumentiem un atklāj, kā, instrumentiem saplūstot orķestrī, tiek veidots darba atskaņojums. Stāstījumu pavada populāras klasiskās mūzikas kompozīcijas. Līdz šim koncerti sniegti dažādās Rīgas, kā arī Ikšķiles, Ogres, Mārupes, Siguldas un Cēsu pirmskolas iestādēs. Šīm koncertnodarbībām var pieteikties ikviens Latvijas bērnudārzs un sākumskola.

Turpinot izglītības programmu 24. augustā festivālā “LNSO vasarnīcā”, kurš no 23. – 25. augustam norisināsies Rēzeknes koncertzālē GORS, pirmizrādi piedzīvos komponista Edgara Mākena un Latvijas Leļļu teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa jaunā muzikālā izrāde visai ģimenei “Loranga jeb Stāsts par vienu gluži traku māju”. Izrādes pamatā ir zviedru mūsdienu rakstnieces Barbru Lindgrenas asprātīgais un ēverģēlīgais piedzīvojumu stāsts “Loranga”.

Sīkāku informāciju par LNSO izglītības programmu var uzzināt, rakstot LNSO izglītojošo projektu producentei Elīnai Auzānei – elina.auzane@lnso.lv.

14. martā LNSO sāks pārdot abonementu uz 2019./2020. gada sezonas ciklu “Simfoniskais hits ar Goran Gora”.

No 1. marta – biļešu tirdzniecība uz festivālu “LNSO vasarnīca 2019”

1. martā sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) festivāla “LNSO vasarnīca” koncertiem, kas no 23. līdz 25. augustam notiks Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, un kuros izskanēs plaša akadēmiskās un neakadēmiskās mūzikas programma. Festivālā būs četri programmas virzieni: simfoniskais, izglītojošais, jaunradošais un izklaidējošais. Ikviens neatkarīgi no vecuma varēs atrast sev ko interesantu. Festivāla mākslinieku loks daudzveidīgs: Dānijas/Latvijas pūšaminstrumentu kvintets Carion, zviedru komponiste Brita Bīstrema, dāņu komponists Anderss Nordentofts, latviešu komponists Andris Dzenītis, Linda Leen, Ieva Saliete, sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum ritmico u. c.

Biļešu iepriekšpārdošanā pirmās 150 biļetes varēs iegādāties ar 40% atlaidi.

“LNSO vasarnīcu” rīko LNSO un Latgales vēstniecība GORS, un tas ir mūzikas festivāls ģimenei un draugiem jeb muzykys festivals saimei i draugim.

“LNSO vasarnīca” ir LNSO vasaras festivāls ar akadēmiskām un neakadēmiskām programmām. Īpašs uzsvars likts uz muzikālām izrādēm un radošiem pasākumiem bērniem un jauniešiem. Uz “Vasarnīcu” aicinātas ģimenes, draugi, LNSO pastāvīgie klausītāji un visi, kas gatavi atklāt jaunas mākslas teritorijas.

23. augusta vakarā noslēgsies starptautiskas jauno komponistu meistarklases, un vakara koncertprogrammas pamatā būs jauniešu radītie jaundarbi ar Ziemeļlatgales tautasmūzikas motīvu atbalsīm. Uzstāsies Rēzeknes kamerorķestris Jāņa Stafecka vadībā, un skanēs Latgales skaņumilža Jāņa Ivanova mūzika. Meistarkursu ansamblī spēlēs klavesīniste Ieva Saliete, kontrabasists Mārcis Lipskis un citi atzīti Latgales mūziķi. Pēc koncerta uz Jumta terases notiks tradicionālais “Kino un mūzikas vakars”.

24. augusta vakarā kopā ar LNSO un Andri Pogu solistu ampluā uzstāsies unikālais dāņu-latviešu pūšaminstrumentu kvintets Carion, mūziku atskaņojot no galvas un vienlaikus veicot sarežģītus horeogrāfiskus zīmējumus. Latvijas, Zviedrijas un Dānijas komponistu trio radījis skaņdarbu, kas veltīts atraktīvajam kvintetam Carion un LNSO. Latviju pārstāv viens no mūsu zemes izcilākajiem skaņražiem Andris Dzenītis, Zviedriju – jaudīgā Brita Bīstrema, Dāniju – vitālais Anderss Nordentofts. Katrs no viņiem komponē vienu daļu no trīsdaļīga jaundarba. Andris Dzenītis savu veikumu Delta Returning veltījis “Baltijas ceļa” 30. jubilejai. Notikuma režisors būs Dāvis Sīmanis, kurš vairākkārt veidojis skatuvisko tēlu LNSO koncertiem. Līdzdalību koncertizrādē apsolījis viens no progresīvāk un interesantāk domājošiem gaismu māksliniekiem Oskars Pauliņš. Koncerta otrajā daļā – Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija, kas sākotnēji veltīta viņa dievinātajam vienaudzim Napoleonam Bonapartam. Bēthovena ģēnijs esot samanīja zināmas paralēles savā un slavenā valdnieka liktenī. Ir ticams, ka komponists pat esot vēlējies pārcelties uz dzīvi Parīzē, kur tobrīd koncentrējās viss Eiropas spēks. Taču, 1804. gada maijā uzzinot, ka Napoleons nolēmis kronēt sevi, Bēthovens bija tik ļoti vīlies, pat sašutis par elka vēlmi iekļūt tirānu rindās, ka trakās dusmās (tā stāsta komponista asistents Ferdinands Rīss) demonstratīvi saplēsa simfonijas titullapu, tādējādi atsaucot veltījumu.

25. augusta pēcpusdienā festivāls noslēgsies ar vērienīgu klasiskā un laikmetīgā simfodžeza programmu “Bernsteins, Gēršvins, Elingtons, Bjorka un Linda Leen” LNSO un Latvijas Radio bigbenda saspēle krāsainā un intensīvā simfodžeza repertuārā. LNSO klasiskās prasmes un LR bigbenda neakadēmiskā pieredze – tas ir divkāršs radošs spēks, ko vadīs un valdīs LNSO diriģents Guntis Kuzma ciešā sadarbībā ar bigbenda diriģentu Kārli Vanagu. Koncerta īpašie viesi – spožā dziedātāja, dziesmu autore Linda Leen un virtuozais saksofonists Gints Pabērzs. Latvijā simfodžezs nav biežs viesis koncertafišās. Šo mūzikas virzienu parasti asociē ar Polu Vaitmenu kā ierosinātāju un komponistiem Gēršvinu, Elingtonu, Porteru u. c. līdzīgas muzikālās ievirzes grandiem. 25. augusta programmā LNSO un LRB rādīs gan klasiskus paraugus, gan mūslaiku kompozīcijas. No simfodžeza klasikas būs Leonarda Bernsteina, Džordža Gēršvina, Djūka Elingtona, Kola Portera un Ērvinga Berlina kompozīcijas. Mūslaikus pārstāvēs Bjorkas kompozīcija It’s all so quiet, Lindas Leen hits “Uzar mani kā zemi” un jaundarbs, ko speciāli šim koncertam raksta Kārlis Vanags.

24. augustā “LNSO vasarnīcā” pirmizrādi piedzīvos komponista Edgara Mākena un Latvijas Leļļu teātra galvenā režisora Ģirta Šoļa jaunā muzikālā izrāde visai ģimenei “Loranga jeb Stāsts par vienu gluži traku māju”.  Izrādes pamatā ir zviedru mūsdienu rakstnieces Barbru Lindgrenas asprātīgais un ēverģēlīgais piedzīvojumu stāsts “Loranga”. Uz izrādi tiek aicināti pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērni ar vecākiem. Zēns, vārdā Masarīns, kopā ar tēti Lorangu mitinās lauku mājās. Loranga nēsā halātu, un galvā viņam uzvilkts adīts tējkannas sildītājs ar ziedurakstu, viņš ir bērnišķīgs un bezatbildīgs bohēmists. Netālu malkas šķūnītī mitinās arī Masarīna neirotiskais vectēvs Dartanjans, kurš arvien izdomā sev jaunas kaites. Šī lieliskā trijotne dzīvo piedzīvojumiem pilnu dzīvi, ko palaikam nomaina pret darba meklējumiem, grēku nožēlošanu mūku tērpos vai citām izklaidēm. Piedzīvojumos piedalās atkritumu kaudzē dzīvojošā žirafe (kas apēd Lorangas un Masarīna gultas), apkārtējo namu iedzīvotāji, ievērojams skaits tīģeru, kas mājo šķūnī, un citas radības. Izrāde tiek veidota kā traku ainu virkne, kurā nav realitātes, ir tikai fantāzija. Ģirts Šolis un Edgars Mākens veiksmīgi sadarbojušies, veidojot “LNSO vasarnīcas 2016” muzikālo stāstu “Vējš vītolos” kas piedzīvoja daudzas izrādes un skatītāju sirsnīgu atsaucību.

“LNSO vasarnīcas” otrās dienas turpinājumā bērni un pusaudži tiek aicināti uz “Ritma spēlēm ar sitaminstrumentu ansambli Perpetuum ritmico”. Mūziķi iepazīstinās jaunos skatītājus ar ritma pasauli un perkusiju daudzveidību. Ritma spēles varēs piedalīties ikviens, izmantojot orķestrī atrodamos sitaminstrumentus, dažādus sadzīves priekšmetus un arī paši savu ķermeni. Perpetuum ritmico ir Latvijā pagaidām vienīgais regulāri muzicējošais sitaminstrumentu ansamblis; tas jau ilgāku laiku darbojas kā pastāvīga vienība. Grupas repertuārs ir plašs: no folkloras līdz avangardam, no klasikas līdz mūsdienu popmūzikai. Mūziķu rīcībā ir plašs sitaminstrumentu arsenāls. Ansamblī spēlē Mikus Bāliņš, Elvijs Endelis, Guntars Freibergs, Ernests Mediņš.

Festivāla noslēdzošajā dienā, 25. augustā, uz “Muzikālo rītarosmi” dzīvās mūzikas pavadījumā tiek aicināti bērni vecumā no 5 līdz 8 gadiem. To vadīs laikmetīgās dejas horeogrāfe Alise Putniņa, un tā tiks balstīta asociāciju un sajūtu rotaļās, ļaujot iepazīt un apzināt savu ķermeni ar jogas kustību un elpošanas vingrinājumiem.

Festivālā padomāts arī par pašiem jaunākajiem apmeklētājiem – mazuļiem vecumā no 1 līdz 3 gadiem, kurus priecēs LNSO mūziķi, atskaņojot populārus klasiskās mūzikas skaņdarbus, kas bagātināti ar teatralizētām darbībām. Ņemot vērā mazuļu uztveri, tiek veidota tieši šai vecuma grupai atbilstoša programma, kurā četri mūziķi un pasākuma vadītājs papildinās muzikālo performanci ar aktieriskiem elementiem. Vakara koncertu laikā darbosies bērnistaba, kur bērni varēs uzturēties pieredzējušu audzinātāju uzraudzībā.

Festivāla “LNSO Vasarnīca” biļešu iepriekšpārdošana tiks uzsākta jau 1. martā “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē. Pirmās 150 biļetes būs iespējams iegādāties ar 40% atlaidi.

Festivāla pasākumi tiek īstenoti, patiecoties LV100, Latvijas Skolas somas un VKKF atbalstam, sadarbībā ar Rēzeknes pilsētu un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu.

PIEKTDIEN, 23. augustā

Plkst. 19.00 Mazajā zālē

“Vasarnīcas” atklāšana. Jānis Ivanovs un jaunie

Meistarklašu kameransamblis un Rēzeknes kamerorķestris

Diriģents Jānis STAFECKIS

Programmā:

Jānis Ivanovs, komponistu meistarklašu dalībnieku jaundarbi

Plkst. 21.30 Jumta terasē

“Kino un mūzikas vakars”

SESTDIEN. 24. augustā

Plkst. 17.00 Mazajā zālē

Muzikāla izrāde visai ģimenei

Loranga jeb Stāsts par vienu gluži traku māju

Komponists Edgars MĀKENS

Režisors Ģirts ŠOLIS

Piedalās aktieri un LNSO mūziķu instrumentāls ansamblis

Plkst. 16.00 un 18.00

Ritma spēles ar sitaminstrumentu ansambli Perpetuum ritmico

Plkst. 19.00 Lielajā zālē

Bēthovena “Heroiskā”, Carion un LNSO

Pūšaminstrumentu kvintets Carion (Dānija/Latvija) un LNSO

Diriģents Andris POGA

Režisors Dāvis SĪMANIS

Gaismu mākslinieks Oskars PAULIŅŠ

Programmā:

Andris DZENĪTIS, Brita BĪSTREMA, Anderss NORDENTOFTS Jaundarbs pūšaminstrumentu kvintetam un orķestrim

Ludvigs van BĒTHOVENS Trešā simfonija

SVĒTDIEN, 25. augustā

Plkst.11:00

Muzikālā rītarosme

Plkst.12:00

Teatralizēts koncerts mazuļiem

Plkst. 15.00 Mazajā zālē

Muzikāla izrāde visai ģimenei

Loranga jeb Stāsts par vienu gluži traku māju

Komponists Edgars MĀKENS

Režisors Ģirts ŠOLIS

Piedalās aktieri un LNSO mūziķu instrumentāls ansamblis

 

Plkst. 17.00 Lielajā zālē

Bernsteins, Gēršvins, Elingtons, Bjorka un Linda Leen

Linda LEEN – balss

Gints PABĒRZS – saksofons

LNSO un LATVIJAS RADIO BIGBENDS

Diriģents Guntis KUZMA

Programmā: Ērvins BERLINS, Leonards BERNSTEINS, BJORKA, Djūks ELINGTONS, Džordžs GĒRŠVINS, Kols PORTERS, Linda LEEN, Kārlis VANAGS (jaundarbs)

Koncerts “Tristans un Izolde. Mīlasdziesma”. Atskats

1. martā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris  klausītājiem dāvāja īpašu notikumu – Riharda Vāgnera mīlasstāsta “Tristans un Izolde” otrā cēliena koncertiestudējumu un slaveno “Izoldes mīlasnāvi”. Pie diriģenta pults – LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga, solisti – pasaules mērogā ievērojami Vāgnera mūzikas dziedātāji zviedru soprāns Irēne Teorina (Izolde), amerikāņu tenors Korbijs Velčs (Tristans), zviedru mecosoprāns Martina Dike (Brangēna) un latviešu basbaritons Egils Siliņš (Marks). Melota lomā – tenors Mihails Čuļpajevs. Koncertā skanēja arī Žana Sibēliusa Septītā simfonija.

Foto: Mārcis Gaujenietis

 

_39A6101_39A6155

_39A6126

_39A6192_39A6193_39A6219_39A6225_39A6229_39A6237

_39A6258_39A6353_39A6361_39A6384_39A6406_39A6423_39A6434_39A6461_39A6466_39A6492_39A6527_39A6543_39A6551_39A6585_39A6602_39A6612_39A6626_39A6639_39A6714_39A6742_39A6759_39A6785_39A6794_39A6812_39A6839

_39A6859_39A6865_39A6904_39A6909_39A6915

_39A6920_39A6942_39A6932_39A6985_39A7004_39A7051_39A7082