“LNSO fonda” pārstāves Ilzes Aizsilnieces uzruna pirms 2018./2019. gada sezonas

“LNSO fonda” pārstāves Ilzes Aizsilnieces uzruna pirms 2018./2019. gada sezonas

Bangojošai jūrai ir milzīgs spēks, vilnis aizskalo lieko. Arī skaņa ir vilnis, tikai mēs to ne vienmēr apzināmies. Mūzikas skaņām ir īpašs spēks, to radītie viļņi cilvēka apziņā dara brīnumus – skaņas var aizskalot skumjas un negatīvas domas, radīt prieka sajūtu, iedvesmot, rosināt uzsākt ko jaunu.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau daudzu gadu garumā Latvijas un arī citu valstu klausītājiem dod iespēju būt iedvesmotiem un priecīgākiem.

Mūzikas klausīšanās ir brīnumaina pieredze, un muzicēšana ir dievišķīgs piedzīvojums, lai gan prasa lielu atdevi no mūziķa. Iespēja mācīties mūziku Latvijas bērniem un jauniešiem ir nenovērtējama iespēja, taču tas ir arī ļoti grūts darbs mazajam cilvēkam, tāpēc bieži vajadzīgs uzmundrinājums turpināt uzsākto.

“LNSO fonds” pateicas orķestra mūziķiem par muzikālo piedzīvojumu radīšanu un jauno mūziķu motivēšanu turpināt neatlaidīgi strādāt, lai mūzikas brīnums nezustu un darītu mūs laimīgākus.

“LNSO fonda” vārdā – Ilze Aizsilniece

 

“LNSO fonds” un Latvijas mūzikas skolu audzēkņi 2017./2018. gada sezonā

2017./2018. gada sezonā “LNSO fonds” aicināja bērnus no dažādām Latvijas mūzikas skolām uz LNSO koncertu ģenerālmēģinājumiem. Mūzikas skolu audzēkņi klausījās programmas “Meistaram līdzās”, “Imanta Kalniņa Ceturtā un VEIN Trio”, “Stravinska bezgalība” un LNSO sezonas noslēguma koncertu “Šišona un Šimkus paralēles”.

Kopumā ģenerālmēģinājumus apmeklēja ap 1200 bērnu no visas Latvijas. Kopā ar LNSO patronesi Ivetu Vējoni viņi klausījās LNSO sniegumu, tikās ar izciliem solistiem un diriģentiem, apmeklēja Valsts prezidenta rezidenci Rīgas pilī, devās uz muzejiem.

LNSO 2018/19

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā iepazīties ar 2018./2019. gada sezonas pirmās puses aktualitātēm šeit.

LNSO izsludina 2018./2019. gada sezonas programmu līdz decembra beigām un sāk biļešu tirdzniecību

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris izsludina jaunās sezonas koncertus no septembra līdz decembrim un  sāk biļešu tirdzniecību uz šiem koncertiem.

LNSO 92. sezonas atklāšana vērienīgi notiks 5. oktobrī – koncertā skanēs pēc LNSO pasūtinājuma komponēts Pētera Vaska jaundarbs – Obojas koncerts, kur solists būs “Berlīnes filharmoniķu” izcilais solomūziķis Albrehts Maijers Pēteris Vasks sola gaišu pastorāli, kas vēsta par “dabas neizsmeļamo dzīvīgumu un latviešu tautas nezūdošo vitalitāti”. Līdzās jaundarbam – kaislīgais, dzīvības spēku apliecinošais Vaska opuss Musica appassionata un simfoniskās mūzikas giganta Antona Bruknera krāšņā un gaismas pilnā Sestā simfonija, pie diriģenta pults – Andris Poga.

Jaunajai sezonai sagatavoti lieliski simfoniskās mūzikas koncerti ar izciliem diriģentiem un solistiem. Pēc ilgāka pārtraukuma LNSO atkal uzstāsies franču lielmeistara Žana Kloda Kazadesī vadībā, un viņa programmā dzirdēsim Artas Arnicānes žilbinošo solo. Pēc Kristīnas Poskas neaizmirstamās koncertvizītes, kas notika 2017. gada rudenī, jaunajā sezonā Rīgai būs gods atklāt vēl vienu no jaunajiem igauņu diriģentiem – Mihailu Gertsu.

Būs Mendelszona un Musorgska šedevri jauniešiem un simfoniskās mūzikas iesācējiem domātajā ciklā “Simfoniski hiti ar Goran Gora”, notiks arī sestdienu tradicionālās tikšanās ar bērnu iemīļoto LeNeSOnu, un bērnu koncertus turpinās veidot asprātīgais režisors un dramaturgs Andris Kalnozols. Vienā no bērnu programmām debitēs Andris Rasmanis, savukārt vienā no jauniešu koncertcikla koncertiem LNSO muzicēs Atvara Lakstīgalas vadībā.

Ar sezonas atklāšanas programmu LNSO uzstāsies arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, savukārt koncertzālē “Cēsis” skanēs Eiropas turnejai plānotā mūzika.

Oktobrī LNSO dosies turnejā uz Bratislavu Slovākijā, Eksanprovansu un Parīzi Francijā, kā arī vairākām pilsētām Vācijā un Šveicē. LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies ar pasaulslaveniem solistiem – vijolnieci Baibu Skridi, čellistu Aleksandru Kņazevu, pianistiem Borisu Berezovski un Nikolasu Angeliču. Parīzes koncerts notiks vienā no pasaules klasiskās mūzikas citadelēm – Parīzes filharmonijā.

Jaunajā sezonā LNSO rīkos vairākus koncertus ciklā “Meistari un meistardarbi”. Ideja – viena komponista vairāki šedevri vienā koncertvakarā. Pirmais būs Volfgangs Amadejs Mocarts, un šajā programmā Gunta Kuzmas vadībā uzstāsies dzidrais soprāns Gunta Gelgote un virtuozā klavesīniste Ieva Saliete.

Latvijas 100. jubileju LNSO svinēs ar iespaidīgu “Baltijas simfoniskā festivāla” koncertu 24. novembrī, kopā ar pastāvīgajiem sadarbības partneriem – Igaunijas Valsts simfonisko orķestri un Lietuvas Valsts simfonisko orķestri – spēlējot mūsdienu amerikāņu komponista Maikla Dohertija Time Machine, ko vienlaikus atskaņo trīs orķestri un diriģē trīs diriģenti.

Vecgada koncertos LNSO muzicēs Latvijas publikas iemīļotā itāļu maestro Sesto Kvatrīni vadībā, un viņš ieradies Latvijā kopā ar spožo itāļu tenoru Mateo Lipi. Koncerta soliste būs arī Latvijas vijolniece Paula Šūmane.

LNSO 2018./2019. GADA SEZONA NO SEPTEMBRA LĪDZ DECEMBRIM

Sestdien, 29. septembrī, Lielajā ģildē

LeNeSOns un Ravela “Zosmāmiņas pasakas”

Diriģents Andris VECUMNIEKS

Programmā:

Moriss RAVELS “Zosmāmiņas pasakas”

 

Piektdien, 5. oktobrī, Lielajā ģildē

Sestdien, 6. oktobrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”

Sezonas atklāšanas koncerts. Vaska jaundarbs un Bruknera Sestā

Albrehts MAIJERS – oboja

Diriģents Andris POGA

Programmā:

Pēteris VASKS Musica appassionata

Pēteris VASKS Obojas koncerts (jaundarbs)

Antons BRUKNERS Sestā simfonija

 

  1. oktobrī Lielajā ģildē

Simfoniskais hits ar Goran Gora. Mendelszona “Itālijas simfonija”

Diriģents Andris POGA

Programmā:

Fēlikss MENDELSZONS “Itālijas simfonija”

 

Ceturtdien, 18. oktobrī ,koncertzālē “Cēsis”

Vasks, Prokofjevs un Čaikovska “Patētiskā”

Magdalēna GEKA – vijole

Diriģents Andris POGA

Programmā:

Pēteris VASKS Musica appassionata

Sergejs PROKOFJEVS Pirmais vijolkoncerts

Pēteris ČAIKOVSKIS Sestā simfonija

 

Piektdien, 2. novembrī, Lielajā ģildē

Meistari un meistardarbi. Mocarts un Mocarts

Gunta GELGOTE – soprāns

Ieva SALIETE – klavesīns

Diriģents Guntis KUZMA

Programmā:

Volfgangs Amadejs MOCARTS Exsultate, iubilate

Volfgangs Amadejs MOCARTS Koncerts klavesīnam un orķestrim Remažorā KV 107 nr. 1

Volfgangs Amadejs MOCARTS Simfonija Domažorā KV 551 (“Jupiters”)

 

Sestdien, 10. novembrī, Lielajā ģildē

LeNeSOns un Elgara “Jaunais diriģents”

Diriģents Andris RASMANIS

Programmā:

Edvards ELGARS “Jaunais diriģents”

 

Otrdien, 13. novembrī, Lielajā ģildē

Veltījums Latvijai

Stīgu kvartets “3+1”: Beāte RAČKO, Liene NEIJA-KALNIŅA, Arigo ŠTRĀLS, Diana OZOLIŅA

Dita KRENBERGA – flauta

Mārtiņš CIRCENIS – klarnete

Agnese EGLIŅA – klavieres

Programmā:

Georgs PELĒCIS “Rundāles kvintets” klarnetei un stīgu kvartetam

Marina GRIBINČIKA Kvintets flautai un stīgu kvartetam (jaundarbs)

Gustavs FRIDRIHSONS Stīgu kvartets Cold Heaven

Tālivaldis ĶENIŅŠ Concerto da camera flautai, klarnetei, klavierēm un stīgu kvartetam

 

Sestdien, 24. novembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē

“Baltijas simfoniskais festivāls”. Koncerts trim orķestriem

Igaunijas Valsts SO, diriģents Mihails GERTSS

Lietuvas Valsts SO, diriģents Gintars RINKĒVIČS

Latvijas Nacionālais SO, diriģents Andris POGA

Programmā:

Kristaps PĒTERSONS “Mūzika” lielam simfoniskajam orķestrim (jaundarbs)

Mikalojs Konstantins ČURĻONIS “Jūra”

Maikls DOHERTIJS Time Machine

 

Ceturtdien, 29. novembrī, Lielajā ģildē

Simfoniskais hits ar Goran Gora. Musorgska “Izstādes gleznas”

Diriģents Atvars LAKSTĪGALA

Programmā:

Modests MUSORGSKIS “Izstādes gleznas”

 

Piektdien, 7. decembrī, Lielajā ģildē

Bizē, Ravels un Rimskis-Korsakovs

Arta ARNICĀNE – klavieres

Diriģents Žans Klods KAZADESĪ

Programmā:

Žoržs BIZĒ Svīta no mūzikas lugai “Arliete”

Moriss RAVELS Klavierkoncerts Solmažorā

Nikolajs RIMSKIS-KORSAKOVS “Šeherezade”

 

Piektdien, 28. decembrī, Lielajā ģildē

Sestdien, 29. decembrī, Lielajā ģildē

Svētdien, 30. decembrī, Lielajā ģildē

LNSO Vecgada koncerti

Paula ŠŪMANE – vijole

Mateo LIPI – tenors

Diriģents Sesto KVATRĪNI

Programmā:

Hektors BERLIOZS, Kamils SENSĀNSS, Moriss RAVELS, Paolo TOSTI, neapoliešu dziesmas

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR.

Septembrī komponists Jēkabs Nīmanis turpinās sarunas par LNSO koncertdzīves aktualitātēm un klasiskās mūzikas neakadēmiskajām metamorfozēm radio “NABA” raidījumā “Otrais sniegs” ik otro trešdienu plkst. 17.00.

10. maijā Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfonija” skanēs Ventspilī

10. maijā plkst.19:00 teātra namā “Jūras vārti” izskanēs Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfonija”. 

Jaundarba atskaņojumā piedalās flautiste Dita Krenberga, Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais. Multimediālo uzvedumu veidojis režisors Roberts Rubīns, telpu iekārtojis scenogrāfs Didzis Jaunzems, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.

Simfonijas kodols ir Ešenvalda komandas biedru – režisora Renāra Vimbas un operatora Daiņa Juragas – nofilmētie 25 stāstnieki. 2017. gada vasarā triumvirāts devās radošajā ekspedīcijā apkārt pasaulei iepazīt vulkānus, uzmeklēt stāstniekus un ar seismologu un vulkanologu atbalstu izstaigāt vulkānisko aktivitāšu takas.

Ēriks Ešenvalds saka: “Kaut kur netālu no izspļauto akmens un izdedžu krāvumiem, starp lavas uguns un putekļu dubļu straumēm, draudošās magmas dziļajos apcirkņos un karsto geizeru dūmeņos brīdī, kad zeme drebēja, debess aptumšojās un šķita, ka pasaulei gals klāt, vietējām tautām piedzima mīti, leģendas un tautasdziesmas par vulkāniem – “kad akmeni sit, tas izraud uguni”; “un mīlētāji pārtapa par vulkāniem – vienmēr blakus un ar degošu mīlestības liesmu sevī”; “pēc četrām stundām vīrs izkāpa no krātera un atgriezās mājās; izrādījās – bija pagājuši veseli četrdesmit gadi”; “Zemes māte sūtīja savus dēlus, jaunos vulkānus, pa pasauli sev mājvietu meklēt. Vieni apmetās uz salām, citi vēl kaut kur, bet tie trešie nokāpa teiksmainajā zemūdens pasaulē.” Šajā simfonijā esmu iekausējis tautu kultūrvēsturisko mantojumu par vulkāniem. Kā plūstošas lavas bizē ar savu flautu to visu koncertā sapīs un savīs soliste Dita Krenberga.”

Ēriks Ešenvalds ir viens no visā pasaulē visvairāk atskaņotajiem Latvijas komponistiem. No Vitas Kraujas sarunas ar Ešenvaldu nedēļrakstā “Kultūrzīmes” 2017. gada 29. novembrī uzzinām, ka Ērika mūzika katru dienu skan vairākās pasaules koncertzālēs vai baznīcās. Jau 2014. gadā Edition Peters pārstāvis teicis, ka saskaņā ar nošu izplatības un koncertafišu datiem Ešenvalds ir piektais visvairāk atskaņotais mūslaiku komponists.

Iepriekšējais Ērika Ešenvalda aplūkotais dabas fenomens bija ziemeļblāzma. Tai par godu tapa uzvedums “Ziemeļu gaisma”, kas ieguva Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā “Gada uzvedums”. 2017. gada novembrī uz ekrāniem parādījās Renāra Vimbas filma “Ziemeļu gaisma. Komponista dienasgrāmata”, kurā dokumentēts Ērika Ešenvalda, Renāra Vimbas un operatora Daiņa Juragas ceļš pretī ziemeļblāzmai Norvēģijā, Islandē, Grenlandē un Aļaskā.

Ērika Ešenvalda “Vulkānu simfonija” ir viens no LNSO iestudētajiem Latvijas komponistu  jaundarbiem, kas veltīti Latvijas simtgadei.

Simfonijas pirmatskaņojums notika 10. martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.

LNSO sezonas noslēguma koncerts. Šišona un Šimkus paralēles. Atskats

3. maijā izskanēja LNSO sezonas noslēguma koncerts diriģenta Karela Marka Šišona vadībā un ar pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī “Fantāzija” klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa “Dons Žuans” un  “Nāve un apskaidrība”, kā arī komponista Andra Dzenīša opuss Langsam. No rīta koncerta ģenerālmēģinājumu klausījās Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone un skolēni no visas Latvijas, bet pirms koncerta notika “Pirmskoncerta sarunas”.

Koncerta tiešraides ieraksts Latvijas radio 3 Klasika: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/tieshraides/lnso-sezonas-nosleguma-koncerts-sisona-un-simkus-paraleles-liela.a103268/

Radio Naba raidījums “Otrais sniegs”: http://naba.lsm.lv/lv/raksts/otrais-sniegs/sisona-un-simkus-paraleles.-dzenitis-debisi-un-rihards-strauss.a103194/

_39A7607

_39A7631

_39A7669

_39A7673

_39A7676

_39A7725

_39A7734

_39A7756-Pano

_39A7803

_39A7822

_39A7830

_39A7940

_39A7966

_39A7986

_39A8025

_39A8051

_39A8097

_39A8110

_39A8143

_39A8147

_39A8161

_39A8166

_39A8211

_39A8303

_39A8327

_39A8339

_39A8369

_39A8453

_39A8466

_39A8663

_39A8666

_39A8687

 

Mūžībā aizgājis vijolnieks Valdis Zariņš (1942–2018)

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar cieņu un mīlestību piemin 30. aprīļa rītā aizsaulē gājušo ilggadējo kolēģi Valdi Zariņu (1942–2018) – LNSO koncertmeistaru no 1976. līdz 2001. gadam.

Kaut arī LNSO un savulaik arī Latvijas filharmonijas kamerorķestris varēja lepoties ar fenomenālu visaugstākās klases koncertmeistaru Valda Zariņa personā, viņš visupirms bija ievērojams solists un kamermūziķis. Koncertu afišas un Latvijas Radio fonotēka glabā ziņas par neskaitāmiem koncertiem, ko Valdis Zariņš spēlējis ar dzīvesbiedri pianisti Ievu Zariņu un citiem kamermūziķiem, ar lielākiem un mazākiem orķestriem Leonīda Vīgnera, Vasilija Sinaiska un citu meistaru vadībā.

Kopā ar LNSO Valdis Zariņš bijis solists visplašākā diapazona repertuārā – no Bēthovena, Brāmsa un Bartoka līdz Butānam, Ivanovam un Kalsonam, viņš spēlēja klasiķa Mocarta un modernista Pones koncertus, un mēs atceramies Valda Zariņa solo arī Čaikovska, Sibēliusa, Vītola, Žilinska un citu komponistu opusos. Viņš daudz uzstājies Krievijā, Bulgārijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un citviet.

Par leģendāro solosniegumu Romualda Kalsona Vijolkoncerta atskaņojumā Minhenes festivālā Europa Musicale Valdis Zariņš saņēma savu pirmo Lielo mūzikas balvu, savukārt otro Lielo mūzikas balvu vijolnieks saņēma par Kalsona Vijolkoncerta, Vaska Vijolkoncerta “Tālā gaisma” un Adamsa Vijolkoncerta atskaņojumu izcilā mākslinieciskā kvalitātē, kā arī par latviešu komponistu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē.

Kritiķi par Valda Zariņa spēli teica – iedzimta muzikalitāte, izlīdzināts, pilnskanīgs tonis, atraisīts, izteiksmīgs frāzējums, spoža virtuozitāte, personības strāvojuma caurausts stils, emocionalitātes un intelekta apvienojums.

Kolēģi, kam bija laime strādāt ar Valdi Zariņu orķestrī, atceras viņa fenomenālo dzirdi, spēju magnētiski un nemaldīgi vadīt gan grupas, gan visa kolektīva saspēli, erudīciju, vienkāršību un arī viesmīlību slavenajos pirmo vijoļu grupas vakarēšanas svētkos, kas savulaik bija tradīcija. Daudziem viņš bija kā otra profesionālā augstskola.

Valdis Zariņš mācījās vijolspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Izraila Abramisa, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un JVLMA pie Jakova Targonska, un arī Ļeņingradas konservatorijas aspirantūrā. Jau studiju gados Valdis Zariņš uzstājas kā solists ar Radio orķestri un sniedza solokoncertus Latvijā. No 1963. līdz 1967. gadam viņš spēlē Filharmonijas stīgu kvartetā, no 1967. līdz 1969. gadam bija LNSO mūziķis, no 1969. līdz 1975. gadam – Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistars, no 1976. līdz 1999. gadam – LNSO koncertmeistars (amatā līdz 2001. gadam) un no 1995. līdz 1999. gadam – Bergenas filharmoniskā orķestra koncertmeistars un kamermūziķis.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, JVLMA emeritēto profesoru Valdi Zariņu stāstīja leģendas jau meistara dzīves laikā, bet tagad mēs klausīsimies vēl jo vērīgāk, jo tik lieli mūziķi ir retums gan Latvijā, gan pasaulē.

Pateicībā un godbijībā –

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

 

Kases darba laiks svētkos

Lielās ģildes kases darba laiks svētkos:

 

30.04.2018. slēgts

1.05.2018. slēgts

2.05.2018. 12.00 – 19.00

3.05.2018. 12.00 – 19.00

4.05.2018. slēgts

5.05.2018. 12.00 – 18.00

 

 

Preses konference 27.04.2018. Atskats

27.aprīlī vīna bārā Garage notika LNSO preses konference, kurā piedalījās diriģents Karels Marks Šišons, pianists Vestards Šimkus, komponists Andris Dzenītis, LNSO valdes locekle Indra Lūkina un pārdošanas vadītāja Dagnija Segliņa.

Foto: Jānis Vidmants Kalniņš

JVK_9081

JVK_9082

JVK_9116

JVK_9123

JVK_9156

JVK_9175

JVK_9191

JVK_9204

JVK_9220JVK_9228

JVK_9252

JVK_9257

JVK_9389

JVK_9410

JVK_9421

JVK_9440

JVK_9443

LNSO noslēdz sezonu ar divām spožām zvaigznēm – diriģentu Karelu Marku Šišonu un pianistu Vestardu Šimku

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 2017./2018. gada sezonu noslēdz 3. maijā ar koncertu, kas noritēs maestro Karela Marka Šišona vadībā un ar izcilo pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī “Fantāzija” klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa zīmētais “Dons Žuans” un apceri rosinošais darbs “Nāve un apskaidrība”, kā arī Latvijas komponista Andra Dzenīša salīdzinoši nesen komponētais opuss Langsam, kas maestro Šišona vadībā pirmatskaņots Zārbrikenē 2016. gada rudenī, bet Latvijā skanēs pirmo reizi.

Andris Dzenītis savu simfonisko miniatūru Langsam datē ar 2016. gadu un anotācijā saka:

“Mana skaņdarba iedvesmas avots ir simfoniju lēnās daļas. Tieši lieldarbu lēnajās daļās skaņraži mēdz iet visdziļāk, runāt vispersoniskāk; viņi slēpušies un vēlējušies glābties no pasaules, vai tieši otrādi – paši savās ciešanās atraduši skaistumu un cerību. Te ir arī tīra un nevainīga mīlestība, te ir kosmisks miers un trauslums. Mans Langsam nevienu necitē, tas ir veltījums visiem komponistiem, viņu visdziļākajiem un no šīs pasaules attālinātākajiem dvēseles stāvokļiem, kad viņi komponējuši savus langsam. Šī ir mana lēnā daļa. Šis ir mans tālais dvēseles stāvoklis, bet klausītājam – intīma, pakāpeniski varenībā krāšņi pieaugoša mūzikas ainava, kurā nozīmīga vieta ierādīta instrumentu solobalsīm. Mūzika, kas pakāpeniski ved gaismas virzienā. Gaisma mums visiem ļoti nepieciešama. Tā nekad nebeigsies!

Skaņdarba Langsam pasūtinātājs ir Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes filharmoniskais orķestris, un darbs veltīts manam draugam mūzikā Karelam Markam Šišonam.”

Viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Riharda Štrausa mūzikai, ir simfoniskā poēma “Dons Žuans”, sacerēta 24 gadu vecumā. Komponists iedvesmai ņēmis 19. gadsimta pirmās puses austriešu rakstnieka Nikolausa Lēnava nepabeigto dzejā rakstīto dramatisko darbu “Dons Žuans” – refleksiju, kas vijas ap slavenā dona mīlas gaitām drīzāk rezignētā, nekā aktīvā skaņkārtā.

Simfonisko poēmu “Nāve un apskaidrība” Rihards Štrauss komponēja 25 gadu vecumā. Absolūti abstrahējoties no jebkādiem konkrētiem dzīvesstāstiem, viņam labpatika komponēt vīziju par nāves gultā gulošu mākslinieku, kurš pirms aiziešanas atskatās uz dažādiem savas dzīves posmiem, izcīna pēdējo cīņu, gūst apskaidrību un pārveidojas (šajā ziņā zīmīgs ir simfoniskās poēmas angliskajā nosaukumā lietotais jēdziens transfiguration, kas lietots kā ekvivalents oriģinālnosaukuma jēdzienam Verklärung jeb apskaidrība).

Kloda Debisī “Fantāzija” ir mūzika (nevis koncerts) klavierēm un orķestrim, ko komponējis vēl ne 30 gadu vecumu nesasniedzis jauneklis, ko šogad pieminam nāves 100. gadskārtā. Kad mēģinājumu laika trūkuma dēļ tika atcelts opusa pirmatskaņojums, Debisī aizliedza viņa dzīves laikā “Fantāziju” atskaņot.

Vestards Šimkus ir vairāku nozīmīgu starptautisku konkursu uzvarētājs, prestižu balvu ieguvējs, aktīvi koncertējošs pianists un aizvien aizrautīgāks komponists. Latvijas Lielās mūzikas balvas 2002 un 2009 laureāts.

Pianists ieskaņojis astoņus soloalbumus. Skaņu ierakstu namā ARS Produktion nāca klajā Bēthovenam veltīts tvarts un Vāgneram veltīts tvarts. Vestards citstarp ierakstījis arī Pētera Vaska “Gadalaiku” albumu (“Latvijas Koncerti”), Rahmaņinova darbu CD (Artalinna), kas saņēma augstas uzslavas izdevumos Classica, Piano News un Pizzicato, un Solera klaviermūzikas disku (Naxos).

Vestards Šimkus ir divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas autors. Viņa mūziku izdod apgāds SCHOTT Music & Media. 2016. gada rudenī Vestards Šimkus saņēma “Lielo Kristapu” par mūziku Lailas Pakalniņas filmai “Ausma”.

No 2010. līdz 2013. gadam Vestards Šimkus ar LNSO un Karelu Marku Šišonu ik sezonu veiksmīgi atskaņojis Bēthovena un Brāmsa klavierkoncertus.

Karels Marks Šišons ir starptautiski atzīts un pieprasīts, prasmīgs un temperamentīgs diriģents. Kopš 2012. gada jūnija – Britu impērijas ordeņa virsnieks. Kopš 2016. gada – Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis. Pasaules lielāko opernamu un koncertzāļu pastāvīgs viesis.

No 2011. gada Šišons bija Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes simfoniskā orķestra galvenais diriģents. 2017. gada pavasarī viņš paziņoja, ka, solidarizējoties ar orķestra mūziķiem, atstāj šo posteni, jo spēji samazināts orķestra finansējums. Kopš 2017. gada Šišons ir Grankanārijas filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Latvijas publikai Karels Marks Šišons zināms visupirms kā ilggadējs LNSO skatuves partneris – viņš pirmoreiz diriģēja LNSO 2000. gadā, pēc tam bija regulārs un biežs viesis, savukārt no 2009. līdz 2012. gadam Šišons bija LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

LNSO sezonas noslēguma koncerts “Šišona un Šimkus paralēles” notiks 3. maijā plkst. 19.00 Lielajā ģildē.

Tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Andri Dzenīti.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR.