Pianista Georgija Osokina un LNSO koncertu diriģēs izcilais Lio Kuokmans

15. novembrī uz Lielās ģildes skatuves skanēs pianista Georgija Osokina un LNSO koncerts, kuru diriģēs izcilais Honkongas diriģents Lio Kuokmans – prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents un Honkongas Jaunās mūzikas ansambļa mākslinieciskais vadītājs. Koncerta apmeklētāji varēs izbaudīt Šūmaņa Trešo jeb “Reinas” simfoniju un Šopēna Klavierkoncertu faminorā.

Georgijs Osokins ir izcils Šopēna mūzikas interprets. Pēc panākumiem Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “izcils, neparedzams un revolucionārs”. 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par orķestra Kremerata Baltica pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču zvaigzni Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam orķestris piešķīra šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. 2019. gadā Georgijs aktīvi koncertē, sniedzot nozīmīgas debijas Berlīnes Konzerthaus, Elbas filharmonijā, Rūras klavierfestivālā un Bernes International Piano Series. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru, un pēc kopīgajiem koncertiem Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Krievijā un Francijā gaidāmas arī tūres Āzijā un ASV.

Diriģents Lio Kuokmans tiek uzskatīts par aizrautīgu un prasmīgu jaunekli ar spožu karjeru operpasaulē un simfoniskajā arēnā. Viņš ir prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents, Honkongas New Music Ensemble mākslinieciskais vadītājs. Lio Kuokmans ir Makao kamermūzikas biedrības dibinātājs un prezidents. Par ieguldījumu mākslā un kultūrā viņš apbalvots ar Honkongas un Makao valdību Kultūras nopelnu medaļu un goda rakstu.

Koncerta pirmajā daļā apmeklētāji varēs baudīt Friderika Šopēna Otro koncertu klavierēm un orķestrim faminorā. Darbs tapis, komponistam aizvadot pēdējos mēnešus dzimtajā Polijā – 1830. gadā Šopēns aizbrauc prom un nekad neatgriežas. 19. gadsimta pirmajās dekādēs Varšava bija kultūras un ideju metropole. Šopēns auga garīgi smalkā sabiedrībā, viņa vecāku mājās viesojās paši labākie mākslinieki, dzejnieki, mūziķi un zinātnieki. Šopēna pilsoniskā stāja sakņojās patriotiskā augsnē, un viņa naids pret Krievijas cara režīmu bija patiess un kvēls. Klavierkoncerta otrā daļa ir 19 gadus veca jaunekļa mīlas veltījums 18 gadu vecai poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai. Solists – Georgijs Osokins.

Koncerta otrajā daļā dzirdamā Roberta Šūmaņa Trešā jeb “Reinas” simfonija tapusi Diseldorfā, kur Šūmanis sākotnēji pavadīja vienu no savas dzīves beigu daļas laimīgākajiem posmiem. Neilgi pēc ierašanās Diseldorfā komponistam radās iespēja pirmoreiz dzīvē aplūkot Ķelnes katedrāli. Ir uzskats, ka  slavenā dievnama apveidi iedvesmojuši šī simfoniskā darba tapšanu. Iespējams, Ķelnes arhibīskapa iecelšana kardināla kārtā rosinājusi Šūmani iekļaut Trešajā simfonijā papildu daļu, kuras rakstura apzīmējums ir “svinīgas procesijas garā”. 1854. gada sākumā Šūmanim sākas redzes un dzirdes halucinācijas. Baidoties, ka sevišķi uzmācīgā dzirdes halucināciju lēkmē nodarīs pāri sievai, komponists lūdz, lai viņu ievieto patversmē garīgi slimajiem, kur viņš pavada atlikušo savas dzīves daļu.

Pirms koncerta tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 Minsteres zālē mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sarunāsies ar diriģentu Lio Kuokmanu par Robertu Šūmani, Reinu un namu Bonnā.

“LeNeSOns un pasaku tēli”. Atskats

2. novembrī koncertcikla “LeNeSOns” ietvaros Lielajā ģildē bija iespēja redzēt īpašu koncertizrādi gan lieliem, gan maziem – “LeNeSOns un pasaku tēli”. Tajā klausītāji varēja izbaudīt krievu klasisko mūziku. Muzikālā lelle LeNeSOns dosies piedzīvojumu pilnā ceļojumā, sastopoties gan ar Anatolija Ļadova neganto gariņu Kikimoru, gan Babujagu, gan komponista Nikolaja Rimska-Korsakova Šeherezādi, gan citiem Igora Stravinska un Pētera Čaikovska pasaku tēliem. LNSO diriģēja Artūrs Gailis. Par tēlu atdzīvināšanu rūpējās kostīmu māksliniece Kristīne Abika. Desmit koncertsezonu laikā, pirmo reizi uz “LeNeSOna” skatuves uzstājās horeogrāfe un dejotāja Alise Putniņa.

Foto: Otto Strazds

ZZZ_1690

ZZZ_1702

ZZZ_1704ZZZ_1727ZZZ_1754ZZZ_1759ZZZ_1800ZZZ_1813

ZZZ_1842

ZZZ_1867

ZZZ_1877

ZZZ_1914

ZZZ_1972

ZZZ_1988

ZZZ_2004

ZZZ_2018

ZZZ_2034

ZZZ_2073

ZZZ_2137

ZZZ_2153

ZZZ_2206

ZZZ_2243

ZZZ_2277

ZZZ_2303

ZZZ_2306

ZZZ_2311

ZZZ_2316

ZZZ_2320

ZZZ_2326

ZZZ_2357

 

 

 

 

LNSO kamermūzikas koncerts “Sarkisjans un Bahs”. Atskats

 

31. oktobrī Lielajā ģildē izskanēja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistara Georga Sarkisjana koncerts. Vijolnieks sagatavojis jaunu soloprogrammu, kurā skanēja par mūzikas ikonām kļuvuši skaņdarbi – Baha Treš’a partita Solmažorā, leģendārā vijolnieka Ežēna Izaī Otr’a sonāte, amerikāņu komponista Džona Koriljāno skaņdarbs oskarotajai filmai “Sarkanā vijole” un Bēlas Bartoka Sonāte.

Ar Georgu Sarkisjanu sarunājās Orests Silabriedis.

Foto: Jānis Porietis

 

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs SarkisjansGeorgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

Georgs Sarkisjans

“LeNeSOns” aicina bērnus iepazīt krievu klasisko mūziku un populāros pasaku tēlus

2. novembrī koncertcikla “LeNeSOns” ietvaros Lielajā ģildē būs iespēja redzēt īpašu koncertizrādi gan lieliem, gan maziem – “LeNeSOns un pasaku tēli”. Tajā klausītāji varēs izbaudīt krievu klasisko mūziku. Muzikālā lelle LeNeSOns dosies piedzīvojumu pilnā ceļojumā, sastopoties gan ar Anatolija Ļadova neganto gariņu Kikimoru, gan Babujagu, gan komponista Nikolaja Rimska-Korsakova Šeherezādi, gan citiem Igora Stravinska un Pētera Čaikovska pasaku tēliem. Izrāde norisināsies divreiz – plkst. 11.00 latviešu valodā un plkst. 14.00 krievu valodā.

Koncertcikls bērniem ir LNSO tradīcija jau desmit sezonu garumā ar mērķi rosināt interesi par klasisko mūziku jaunākajos klausītājos. Koncertizrāžu centrālais tēls LeNeSOns gadu gaitā kļuvis par iemīļotu bērnu draugu. LeNeSOns piedalās koncertos, lai caur dažādiem piemēriem atklātu orķestra krāsaino dzīvi, kā arī mācītu un izglītotu auditoriju par koncertā ievērojamajām ētikas normām gan latviešu, gan krievu valodā. Koncertu starpbrīži tiek atvēlēti dažādām radošajām aktivitātēm un darbnīcām.

2. novembra koncertā muzikālo fantāzijas lidojumu nodrošinās Rimska-Korsakova pasaku tēls – Šeherezāde – kuras attēlošanai komponists iedvesmu smēlies no jaunības jūras braucieniem. Savukārt Anatolija Ļadova atspoguļotā Kikimora naktī pamet savu slēptuvi zem grīdas dēļiem un uzsāk vandīšanās palaidnības, bet meža ragana Babajaga lidinās apkārt uz slotas vai ar piestas bļodiņu. Tāpat dzirdēsim arī citu slavenu krievu klasiskās mūzikas dižgaru – Igora Stravinska un Pētera Čaikovska – pasaku tēlu atspoguļojumu. Par tēlu atdzīvināšanu būs parūpējusies kostīmu māksliniece Kristīne Abika.

Desmit koncertsezonu laikā, pirmo reizi uz “LeNeSOna” skatuves uzstāsies pašmāju horeogrāfe un dejotāja Alise Putniņa. Kā horeogrāfe sadarbojusies ar daudziem režisoriem, tostarp Elmāru Seņkovu, Edgaru Niklasonu, Māru Ķimeli, u.c., veidojot kustību partitūru teātra izrādēm. Ikdienā iesaistās dažādos radošos dejas un teātra projektos, katru gadu piedalās Dejas dienā, kurā ikviens interesents aicināts atbrīvoties un ļauties dejai, kā arī turpina attīstīt savu īpaši izstrādāto kustību metodi, kuru pasniedz teātra mākslas apguvējiem.    Šajā sezonā LeNeSOna koncertciklu režisē “Lielā Kristapa” nominante un kampaņas “#iamintrovert” idejas autore Una Rozenbauma, savukārt, LeNeSOnam atdzīvoties palīdz talantīgie aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko.

Pie diriģenta pults šoreiz stāsies jaunais un talantīgais diriģents Artūrs Gailis. Viņš aktīvi koncertē Latvijā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, kā arī ir kamerorķestra B-Sharp dibinātājs un pašreizējais mākslinieciskais vadītājs. 2017. gadā bijis diriģenta Andra Pogas asistents Osvaldo Golihova operas “Ainadamar” iestudējumā Cēsu mākslas festivālā, kura godalgota ar Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Gada iestudējums”.

Starpbrīdī mazajiem koncerta apmeklētājiem būs iespēja iemācīties krievu deju soļus un izveidot mazus dekorus ar krievu folkloras elementiem.

2. novembrī mākslinieki ar krievu pasaku tēliem uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam. Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30 % atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Šajā “LeNeSOna” sezonā paredzēti vēl 2 koncerti. 22. februārī iemīļotais bērnu draugs LeNeSOns palīdzēs iepazīt draiskā divpadsmitgadnieka Mocarta pirmo operu “Bastiēns un Bastiēna” par ganu zēnu un meiteni, kas sastrīdas un atkal salabst, pateicoties vietējam burvim. Skaistas ainas, vienkāršas melodijas un dziedājumi, jautru tekstu runātas epizodes raksturo šo viencēliena operu kas gaišu un vieglu noskaņu, kā arī smaidu sejā atstās ikvienam klausītājam. Pie diriģenta pults stāsies kora “Kamēr…” galvenais diriģents Aivis Greters.

LNSO 2019./2020.gada ģimeņu koncertcikla sezonas noslēgumā 18. aprīlī LeNeSOns kopā ar mazajiem klausītājiem iepazīs komponista Roberta Šūmaņa “Bērnu ainas”, kas rakstītas klavierēm, bet šoreiz izskanēs krāšņā orķestra instrumentācijā. Rindā kārtosies skaņdarbi par interesantiem stāstiem, citām zemēm un to cilvēkiem, neredzīgā vīra spēli, karnevāla tēli – Pjēro un Arlekīns, bruņiniekiem un viņu zirgiem, kaut ko biedējošu, kaut ko nopietnu, par to, kā runā dzejnieks, bet vispopulārākā daļa zināma ar nosaukumu “Sapņojums”. Biļetes uz koncertizrādi “LeNeSOns un pasaku tēli” iespējams iegādāties Lielās ģildes kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā bilesuparadize.lv.

Uz koncertu aicina Georgs Sarkisjans

31. oktobrī Lielajā ģildē izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistara Georga Sarkisjana koncerts. Vijolnieks sagatavojis jaunu soloprogrammu, kurā dzirdēsim par mūzikas ikonām kļuvušus skaņdarbus – Baha Trešo partitu Solmažorā, leģendārā vijolnieka Ežēna Izaī Otro sonāti, amerikāņu komponista Džona Koriljāno skaņdarbu oskarotajai filmai “Sarkanā vijole” un Bēlas Bartoka Sonāti, kuras sarežģītība pieprasa fenomenālu vijolspēles meistarību.

Georgs Sarkisjans kopš 2015. gada ir LNSO koncertmeistars. Vijolnieks izcēlies ar īpašu talantu jau studiju laikā, iegūstot izglītību Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un ar izcilību absolvējot Roberta Šūmaņa mūzikas augstskolu Diseldorfā, Vācijā. Ieguvis vairākas godalgas starptautiskos konkursos Lietuvā, Čehijā, Ukrainā un Krievijā. 2016. gadā Georgs Sarkisjans ticis nominēts “Lielajai mūzikas balvai” kategorijā “Par izcilu sniegumu kamermūzikā”. Šobrīd mūziķis spēlē ne tikai LNSO, bet arī koncertē ar dažādiem Vācijas kameransambļiem un orķestriem. Papildus tam viņš strādā ar domubiedriem izveidotajā privātajā mūzikas skolā Diseldorfā Akademie für Musik am Rhein. Brīvajā laikā Sarkisjans ceļo uz Japānu – tā viņu aizrauj ar savu kultūras bagātību –, kā arī stāsta anekdotes par Bēthovenu. Kā pats atzīst – to esot ļoti daudz.

Koncertā skanēs Johana Sebastiana Baha Trešā partita Solmažorā. Bahs tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu komponistiem, spēlējis ne tikai ērģeles un klavesīnu, bet arī vijoli. Neraugoties uz to, ka, rakstot skaņdarbus, Bahs ievērojis stingru kārtību, viņa komponētā Trešā partita jeb deju svīta liek vijoles skanējumam iet pāri robežām un iemirdzēties.

Komponists Ežēns Izaī katru no savām sešām sonātēm ir veltījis kādam slavenam sava laika vijolniekam. Koncertā dzirdamā Otrā sonāte ir veltīta viņa māceklim un tuvam draugam Žakam Tibo (Jacques Thibaud). Neraugoties uz Pirmajā pasaules karā iegūtajām traumām, Tibo bijis godalgots franču vijolnieks, kurš gājis bojā 1953. gadā traģiskā aviokatastrofā. Lidmašīna ietriecās Francijas reģiona Alpu kalnu virsotnē, līdz ar to pilnībā sadragājot arī vijolnieka loloto 1720. gada Stradivāri vijoli.

Džona Koriljāno “Kaprīzes sarkanajai vijolei” ir 1999. gadā sarakstīts skaņdarbs kinofilmai “Sarkanā vijole”. Tajā stāstīts par vijoles meistaru Nikolo Busoti, kurš izgatavojis absolūti ģeniālu vijoli un vēlējies to nodot savam vēl nedzimušajam dēlam, taču bērniņš kopā ar Busoti sievu iet bojā dzemdībās. Satriektais meistars pēc sievas nāves pārgriež viņas delnas vēnas, asinis sajaucot ar vijoles laku, kura piešķir instrumentam sārtu nokrāsu. Vēlāk mistiskā vijole ceļo cauri gadsimtiem, līdz tās noslēpumu atklāj kāds mūsdienu kanādiešu eksperts.

Komponists Bēla Bartoks tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta komponistiem, un par viņa Sonāti vijolei solo ir īpašs stāsts. Otrā pasaules kara laikā komponists, būdams naidīgi noskaņots pret nacistisko režīmu, emigrē uz ASV. Tolaik viņš cīnās ar finansiālām grūtībām, kā arī ir smagi slims un stipri nomākts. Kādā koncertā Bartoks dzird, ka viņa komponēto Sonāti vijolei un klavierēm spēlē viens no visu laiku izcilākajiem vijolniekiem Jehūdi Menuhins. Tas rosina Bartoku sarakstīt vienu no saviem pēdējiem darbiem – vēl vienu sonāti, veltītu tieši šim vijolniekam. No sākuma Menuhins ir ļoti skeptisks – mūzika ir pārāk sarežģīta, šķietami neizspēlējama. Taču vēlāk viņš pārspēj pats sevi un secina, ka nekas tik lielisks, skaists un nozīmīgs vijolei solo nav tapis kopš Baha laikiem.

“LNSO un Andrejs Osokins”. Atskats

25. oktobrī Lielajā ģildē koncertā “LNSO un Andrejs Osokins” kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri muzicēja Andrejs Osokins, pirmatskaņojot īpaši viņam sarakstīto latviešu komponista Jura Karlsona “Otro simfoniju orķestrim un klavierēm”. Skan;eja arī Romualda Grīnblata “Sestā simfonija, ”Pētera Čaikovska fantāzija orķestrim “Frančeska no Rimini” un Morisa Ravela horeogrāfiskā poēma “Valsis”.

Foto: Ottos Strazds
ZZZ_0542 ZZZ_0652 ZZZ_0674 ZZZ_0679 ZZZ_0694 ZZZ_0695 ZZZ_0732 ZZZ_0749 ZZZ_0750 ZZZ_0754 ZZZ_0769 ZZZ_0773 ZZZ_0779 ZZZ_0781 ZZZ_0785 ZZZ_0809 ZZZ_0853 ZZZ_0865 ZZZ_0870 ZZZ_0891 ZZZ_0926 ZZZ_0958 ZZZ_0981 ZZZ_1017 ZZZ_1026 ZZZ_1064 ZZZ_1077 ZZZ_1086 ZZZ_1099 ZZZ_1101 ZZZ_1109 ZZZ_1123 ZZZ_1139 ZZZ_1142 ZZZ_1147 ZZZ_1151 ZZZ_1163 ZZZ_1185 ZZZ_1195 ZZZ_1200 ZZZ_1213 ZZZ_1227 ZZZ_1237 ZZZ_1282 ZZZ_1302 ZZZ_1355 ZZZ_1405 ZZZ_1414 ZZZ_1416 ZZZ_1419 ZZZ_1431 ZZZ_1476 ZZZ_1509 ZZZ_1520 ZZZ_1579 ZZZ_1661

Pianists Andrejs Osokins kopā ar LNSO pirmatskaņos Jura Karlsona simfoniju orķestrim un klavierēm

25. oktobrī Lielajā ģildē ar savu meistarīgo klavierspēli koncertā “LNSO un Andrejs Osokins” priecēs izcilais pianists Andrejs Osokins, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmatskaņojot īpaši viņam sarakstīto latviešu komponista Jura Karlsona “Otro simfoniju orķestrim un klavierēm”. Tāpat koncerta apmeklētāji varēs baudīt Romualda Grīnblata “Sesto simfoniju, ”Pētera Čaikovska fantāziju orķestrim “Frančeska no Rimini” un Morisa Ravela horeogrāfisko poēmu “Valsis”.

Komponists Juris Karlsons rakstījis koncertus klavierēm un kamerorķestrim, simfoniskajam orķestrim, skaņdarbus korim un ērģelēm un mūziku teātra izrādēm. Saņēmis dažādus apbalvojumus, tai skaitā, par mūziku baletam “Sidraba šķidrauts”, simfonisko vīziju “Vakarblāzma”, baletu “Karlsons lido…” un daudziem citiem darbiem. Par jaunadarbu, kuru koncertā izpildīs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Andrejs Osokins komponists saka: “Šī partitūra nav koncerts solistam un orķestrim, šai partitūrai nav koncertiskas sacensības spozmes. Šajā partitūrā solists un orķestris sarunājas, uzklausot viens otru un meklējot kopīgu atbildi.”

Pianists Andrejs Osokins nāk no pazīstamas mūziķu dinastijas un ar savu talantu jau daudzus gadus sajūsmina klausītājus visā pasaulē. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”. Osokins uzstājies ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé Simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri, Londonas filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri.

Koncertā klausītāji varēs baudīt vēl vienu pirmatskaņojumu Latvijā – Romualda Grīnblata Sesto simfoniju “Intervāli”. Lai gan komponists dzimis un uzaudzis Tverā un mūža otro pusi pavadījis Ļeņingradā, Romualdu Grīnblatu sniedzis lielu ieguldījumu Latvijas muzikālajā dzīvē – viņš strādājis Latvijas Radio un bijis Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas redakcijas redaktors. Viņa sacerētā baleta “Rigonda” popularitāte bija tik liela, ka tam par godu nosaukta gan “Laimas” šokolāde, gan 1963. gadā radītais radio aparāts. Grīnblats rakstījis mūziku kinofilmām un teātra izrādēm, kā arī ir autors kameroperai “Bārddziņa meita” un rokoperai “Tils Pūcesspieģelis”, kas ir viens no pirmajiem šī žanra paraugiem Padomju Savienībā. Komponista modernais, intelektuālais un zobgalīgais stils nesimpatizēja padomju varai, taču viņa daiļradi joprojām iemīlējuši klausītāji visā pasaulē.

“Romualda Grīnblata Sestā simfonija “Intervāli” ir prāta meistardarbs. Tajā dominē loģika un perfekts idejas zīmējums. Simfonijas nosaukums “Intervāli” ir norāde uz to, ka 12 skaņas te sakārtotas visās iespējamās intervālu kombinācijās – simfonijā nav divu vienādi noinstrumentētu epizožu. Rezumējot – 1989. gadā komponētā Grīnblata Sestā simfonija ir aizraujošs ceļojums neikdienišķas skaņutelpas meklējumos,” komponista veikumu komentē diriģents Andris Vecumnieks.

Koncertā skanēs arī Pētera Čaikovska skaņdarbs “Frančeska no Rimini”. Viens no pazīstamākajiem krievu komponistiem simfoniju sarakstījis pēc operas “Gulbju ezers” milzīgajiem panākumiem. Kompozīcija radusies, iedvesmojoties no Dantes “Dievišķās komēdijas”, konkrētāk – no otrā elles loka, kas paredzēts baudkārajiem. Tur Dante sastapis neveiksmīgos mīlniekus Frančesku un Paolo, kuri dzejniekam atklājuši savu traģisko likteni.

Koncerta izskaņā klātesošie dzirdēs Morisa Ravela horeogrāfisko poēmu “Valsis”, kuru mēdz dēvēt par pēckara ne pārāk laimīgās Eiropas portretu. Savukārt, citi uzskata, ka tas ir stāsts par valša kā mūzikas žanra rašanos, sairšanu un destrukciju. Lai gan Morisa Ravela “Valsis” var šķīst kā romantisma un komponista spēka un jūsmas pilns skaņdarbs, aiz romantiski valsējošās virskārtas, šķietami, slēpjas kas dēmonisks un baiss.

Koncertu diriģēs pieredzējušais latviešu diriģents Andris Vecumnieks, ar kuru klausītāju iemīļotajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 diskutēs muzikologs Orests Silabriedis. Viņi runās par Romualdu Grīnblatu kā Latvijas mūzikas vēsturē nozīmīgu, bet aizmirstu lielpersonību, un apspriedīs Morisa Ravela “Valsi” kā sava laikmeta zīmi.

21. oktobrī kase būs slēgta

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām – pirmdien, 21. oktobrī, Lielās ģildes kase būs slēgta.
Aicinām biļetes iegādāties citās “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.