LNSO. BRĀMSS. HAIDNS. VASKSCikls “Visas Brāmsa simfonijas”

Bramss_kvadr

Šosezon LNSO svin Brāmsu – Andris Poga licis sezonas plānā visas četras simfonijas un “Vācu rekviēmu”. Pats diriģēs Trešo un Ceturto, Otro uzticējis Pēterburgas meistaram Nikolajam Aleksejevam un Pirmo atdevis Danielam Raiskinam, kuram būs gods uzsākt mūsu brāmsiādi jau 16. oktobrī.

Līdzās Brāmsa Pirmajai šajā koncertā likta nākamā gada lieljubilāra Pētera Vaska simfoniskā elēģija “Sala” un Jozefa Haidna Koncertsimfonija, kurā mirdzēs LNSO solisti – orķestra jaunieceltais koncertmeistars Georgs Sarkisjans, pirmā oboja Egils Upatnieks, pirmais fagots Jānis Semjonovs un čelliste Dace Zālīte.

Johanness Brāmss sacerējis četras simfonijas. Jautājums – kāpēc tik maz un kāpēc tikai dzīves otrā pusē, turklāt nieka desmit gadu laikā? Pirmās simfonijas ilgais tapšanas laiks – 21 gads! – saistīts, visticamāk ar Brāmsa pārdomām par žanru kā tādu un par tā vietu tālaika mūzikā. Nevar taču būt, ka Bēthovens būtu pateicis visu? Un tomēr – komponēt simfoniju pēc Bēthovena… Tas nekas, ka pagājuši gandrīz 30 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā.

Ir liecības, ka Pirmās simfonijas komponēšanas laikā Brāmss juties tā, it kā viņam aiz muguras stāvētu Bēthovena gars – turklāt nevis uzmundrinot, bet kritiski šūpojot galvu pie katras nots, ko Brāmss licis uz nošpapīra. Tajā pašā laikā nekas nespēja Brāmsu sakaitināt vairāk kā diriģenta Hansa fon Bīlova apgalvojums, ka Brāmsa Pirmā esot Bēthovena Desmitā. Šā vai tā – Brāmsa Pirmā ir meistardarbs, un būs prieks redzēt, kā šo opusu traktē savulaik izcilais altists, pēdējos gados Eiropā atzītais diriģents, Reinas filharmonijas Valsts orķestra un Artūra Rubinšteina Lodzas filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Daniels Raiskins. Viņš Rīgā viesojies vairākkārt – kā altists spēlējis Fransē, Kančeli, Martēna, Šnitkes mūziku, diriģējis Šostakoviča 15. simfoniju, Mjaskovska 21. simfoniju, Berlioza “Fantastisko” u. c.

Simfonisko elēģiju “Sala” Pēteris Vasks komponējis pēc Silīcija ielejas (ASV) miljonāres Ketrīnas Gūldas izveidotā fonda Magnum Opus pasūtinājuma. Komponists par šo darbu saka: “Skaņdarba atslēga ir salas tēls. Mēs katrs esam sala pasaules okeānā. Iztēlojos tādu vizuļojošu miglu, kurai izklīstot, parādās zeme. Tā es redzu un jūtu pasauli. Jāpiezīmē, ka uz manas salas sastapsiet manus draugus – Žanu Sibēliusu un Dmitriju Šostakoviču, kā arī viņu mūzikas tālīnas atskaņas.”

Visubeidzot Jozefs Haidns un viņa Sinfonia concertante – elegants, vietumis maigs, vietumis draisks Vīnes klasicisma paraugs, kurā mīlīgās saskaņās savijas četru solistu melodiskās līnijas. Opuss tapis Haidna pirmās Londonas vizītes laikā 1792. gadā, un stāsta, ka šīs mūzikas rašanos zināmā mērā izprovocēja laikrakstu piedāvātā sāncensība starp Haidnu un Ignācu Plejēlu, kurš radījis skaņdarbu līdzīgam sastāvam. Klausītājs būs dzirdējis par Haidna Londonas menedžeri Johanu Pēteru Salomonu, kas iniciēja Haidna 12 Londonas simfoniju tapšanu. Tad nu, lūk, šis pats Salomons esot spēlējis vijoles partiju Sinfonia concertante pirmatskaņojumā, kas uzņemts ar milzīgu sajūsmu.

Kā ierasts, pirms lielajiem vakara koncertiem plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē klausītāji aicināti uz Oresta Silabrieža vadītajām pirmskoncerta sarunām.

Pirms 16. oktobra koncerta videokomentāru apsolījis Brāmsa mūzikas kompetentais apbrīnotājs, izcilais stāstnieks Jānis Torgāns.

16 Oct

19.00 / Friday / Riga, The Great Guild

Soloist/-s

Egils Upatnieks – oboja

Jānis Semjonovs – fagots

Georgs Sarkisjans – vijole

Dace Zālīte – čells

 

Conductor

Daniels Raiskins

Program

  • Johanness Brāmss Pirmā simfonija dominorā op. 68
  • Jozefs Haidns Koncertsimfonija Sibemolmažorā Hob.I:105
  • Pēteris Vasks Simfoniskā elēģija “Sala”

Return to all concerts