Starptautiski jauno komponistu meistarkursi

18.04.2019 jaunumi, ziņas
Vasarnica2019_kvadr_550_NEW

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina pieteikties starptautiskiem jauno komponistu meistarkursiem!

 

Latvijas vadošais simfoniskais kolektīvs – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) – atjauno starptautisku jauno komponistu meistarkursu tradīciju, ko no 2002. līdz 2014. gadam kopa viens no Latvijas izcilākajiem komponistiem Andris Dzenītis, rīkojot jauno autoru plaši pieprasītus meistarkursus dažādās Latvijas pilsētās – Dundagā, Cēsīs un Mazsalacā.

  1. gada 20.–23. augustā meistarkursi notiks Latvijas savdabīgākā novada Latgales centrālajā pilsētā Rēzeknē.

Meistarkursu dalībnieki aicināti smelt iedvesmu Ziemeļlatgales tradicionālās mūzikas senākajos slāņos.

Meistarkursu vadītāji: Andris Dzenītis (Latvija), Marko Stropa (Itālija/Vācija), Anderss Nordentofts (Dānija).

Meistarkursu noslēgumā dalībnieku jaundarbi tiks atskaņoti LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanas koncertā Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē.

PIETEIKUMA FORMA ŠEIT.

 

TĒMA – ZIEMEĻLATGALES TRADICIONĀLĀS MŪZIKAS METAMORFOZE

LATGALE – brīnumainā ezerzeme Latvijas dienvidaustrumos. Vismazāk un visvairāk bagātā valsts daļa vienlaikus – reģions ar nabadzīgāko ekonomiku un bagātīgāko tradicionālo kultūru un mūziku. Latvijas (un Igaunijas) teritorijā luterticību pieņēma 16. gadsimtā, izņemot Latgali, kura tolaik bija Polijas pakļautībā un saglabāja katoļticību.

Vēl kāda Latgales īpatnība ir fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju runā latgaliešu valodā, kuras pamatā ir augšlatviešu dialekts. Šim latviešu valodas paveidam ir sava literatūra, un saikni starp latviešu valodu luterticīgajos reģionos un augšlatviešu dialektu Latgalē var uzskatīt par analoģisku ar attiecībām starp augšvācu un lejasvācu vai pat augšvācu un nīderlandiešu valodu.

Katoļticība un folklora ir divi dominējošie latgaliešu kultūras identitātes faktori. Būtiski, ka Latgalē katolicisms un folklora nepārtraukti mijiedarbojas: radušās daudzas jauktas parādības, katoļu mūzikai un dzejai saplūstot ar vietējo folkloru un tradicionālo mūziku.

Svarīgi izprast terminu “bolss”, kuram ir būtiska loma augšlatviešu mūzikas terminoloģijā. Lietvārdam “bolss” ir trīs nozīmes: 1) cilvēka vai dzīvnieka balss – skaņa, ko rada balssaites, 2) atsevišķa balss partija polifoniskajā mūzikā, 3) tonis. Pirmās divas nozīmes līdzinās vārda “balss” nozīmēm dažādās valodās. Trešo nozīmi izmanto tautas mūzikas terminoloģijā Baltijā un atsevišķās austrumu un dienvidslāvu tautās. To joprojām lieto Latgalē.

Mūzikas paraugi: https://failiem.lv/u/d5z29h2c.

VADĪTĀJI

Andris DZENĪTIS (Latvija)

Anderss NORDENTOFTS (Dānija)

Marko STROPA (Itālija/Vācija)

 

REZIDĒJOŠIE MŪZIĶI

Mūziķi, kuri piedalīsies meistarkursos un jaundarbu pirmatskaņojumā LNSO vasaras festivālā “LNSO vasarnīca”:

Lolita SVILĀNE – flauta

Zane BALTĀBOLA – vijole

Zane DZIESMA – alts

Maija KALNIŅA – čells

Mārcis LIPSKIS – kontrabass

Ieva SALIETE – klavesīns, klavisimbals (info – hzp.lv)

Jurģis LIPSKIS – sitaminstrumenti

 

PIETEIKŠANĀS MEISTARKURSIEM

Lai pieteiktos meistarkursiem, kandidātiem jāiesūta audioieraksti mp3 formātā (ieteicamais garums 5-10 minūtes) ar diviem vai trim iepriekš sacerētiem kamermūzikas skaņdarbiem vai jebkādu citu kompozīciju vismaz četriem (4) instrumentiem, attiecīgās partitūras digitālā formātā (tikai pdf formātā), detalizēts dzīves gājuma apraksts (CV), fotogrāfija un aizpildīta pieteikuma veidlapu. Visi materiāli jāiesniedz elektroniski meistarkursu rīkotājiem līdz 2019. gada 1. maijam.

E-pasts: lnso@lnso.lv.

Uzņemšanas komisija, kuru veido meistarkursu vadītāji un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra dalībnieki, izvērtēs iesniegtos materiālus un izvēlēsies piecus (5) starptautisko meistarkursu dalībniekus.

Izvēlētie komponisti tiks izziņoti līdz 2019. gada 15. maijam.

Komisijas izvēlētie pieci dalībnieki tiks aicināti sacerēt vienu īsu skaņdarbu (maksimālais garums 7 minūtes) rezidējošo mūziķu kameransamblim.

Darbiem jāatbilst kopīgai tēmai – Ziemeļlatgales tradicionālās dziesmas.

Vēlams izmantot Ziemeļlatgales tradicionālo dziesmu motīvus, melodijas vai struktūru kā iedvesmu jaundarbiem.

Izvēlētajiem dalībniekiem jāpabeidz un jāiesniedz kompozīcijas meistarkursu organizatoriem līdz 2019. gada 1. augustam.

Līdz šim datumam darbi jāpabeidz 90% apmērā. Meistarkursi tiks veltīti kopīgam darbam ar vadītājiem un mūziķiem, lai izstrādātu detaļas un veiktu reālistiskas izmaiņas.

Jaundarbi tiks izpildīti LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanas koncertā 2019. gada 23. augustā Latgales vēstniecības GORS Mazajā zālē.

Meistarkursi paredzēti jauniem komponistiem līdz 35 gadu vecumam. Tomēr organizatori var pieļaut izņēmumus.

NORISE

Katrs dalībnieks piedalīsies individuālās konsultācijās ar katru no vadītājiem, prezentēs savu jaundarbu, piedalīsies atvērtos mēģinājumos, semināros un diskusijās piecu dienu garumā (19.-23. augustā) Rēzeknē.

Meistarkursu laikā tiks nodrošināti visi apstākļi radošam individuālam darbam, tai skaitā naktsmītne, ēdināšana, bezmaksas Wi-Fi, printeris utt.

KONCERTS UN ATPŪTA

Rezidējošie mūziķi izpildīs meistarkursos tapušos skaņdarbus vienā koncertā – LNSO vasaras festivāla “LNSO vasarnīca” atklāšanā. Meistarkursu laikā ikviens tiks aicināts vakaros baudīt dalībnieku uzstāšanos neformālā gaisotnē.

Rēzeknes tuvumā ir ezers. Tiks rīkoti nelieli izbraucieni uz podnieka cepli un restaurēto Lūznavas muižu, būs iespēja dzīvē paklausīties folkloras ansambļa sniegumu, kur no senseniem laikiem saglabāta dzīvā muzicēšanas tradīcija.

DALĪBAS MAKSA

Dalības maksa ir 300 eiro. Tajā iekļauti visi minētie pakalpojumi un pasākumi. Dalībnieki paši sedz ceļa izmaksas uz Latviju un atpakaļ.

SAZIŅA

Vairāk informācijas par meistarkursiem: lnso@lnso.lv

PAR PASNIEDZĒJIEM

Andris DZENĪTIS (Latvija, 1978)

Andris Dzenītis ir viens no talantīgākajiem, radošākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem savas paaudzes latviešu komponistiem. Viņa mūziku izpilda Latvijā un ārzemēs: festivālā “Varšavas rudens”, “Gaida” festivālā Viļņā, Stokholmas “Spelplan”, Berlīnes “Märzmusik”, Tallinas “Nyyd”, Rīgas festivālā “Arēna”, Bergenas mūzikas festivālā, “Klangspuren”, Vītasari “Time of music”, ISCM festivālā “Pasaules mūzikas dienas”, “Musica Viva” un citur. Dzenīša darbus atskaņojuši Latvijā un pasaulē atzīti izpildītāji, piemēram, Latvijas Radio koris, “Sinfonietta Rīga”, “Ensemble Modern” kopā ar tādiem diriģentiem kā Pēters Etvošs, Anu Tali un Klemenss Heils. Viņa darbus izpildījis sitaminstrumentu ansamblis “Kroumata”, ansambļi “Paragon Ensemble” un “Caput”, Vācijas Radio Zārbrikenes un Kaizerslauternes filharmonijas orķestris, Grankanārijas FO un Nīderlandes radio SO Karela Marka Šišona vadībā. Nesen tapuši pasūtījuma darbi Leipcigas “Gewandhaus” orķestrim un Bostonas SO Andra Nelsona vadībā (pirmatskaņojums 2018. gadā), kā arī koncerts godalgotajam pūšaminstrumentu kvintetam “Carion” un simfoniskam orķestrim (pirmatskaņojums 2019. gadā).

Dzenītis ir aktīvs mūzikas kritiķis un žurnālists. Kā skaņu mākslinieks viņš sadarbojas ar latviešu vizuālajiem māksliniekiem, piemēram, Oļegu Kļimovicu un Gintu Gabrānu, ar kuriem tapusi starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē izstādītā instalācija “Parahypnotic” (2007). Pasniedz kompozīciju un mūzikas teoriju Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un citās Latvijas skolās. Organizējis un vadījis jauno komponistu meistarkursus, kuri reizi divos gados notikuši Dundagā, Mazsalacā un Cēsīs.

2017. gadā Andris saņēma balvu “Lielais Kristaps” par oriģinālmūziku filmai “Pirmdzimtais”. Dzenīša Septiņi e. e. kamingsa madrigāli mecosoprānam un sešiem instrumentiem ieguva galveno balvu Starptautiskajā Jirgensona jauno komponistu konkursā Maskavā (2005). Dzenītis divas reizes ir ieguvis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu – par darbu “Fides. Spes. Caritas” (2006) un saksofona koncertu “E(GO)” (2014).

Anderss NORDENTOFTS (Dānija, 1957)

Dāņu komponists Anderss Nordentofts uzauga Dānijas pilsētā Horsensā. Studējis kompozīciju Dānijas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hansa Abrahamsena un Iba Nerholma vadībā. Vēlāk apguvis kompozīciju arī Orhūsas Mūzikas akadēmijā pie Pera Nergorda. Ieguvis arī diplomu vijoļspēlē Kopenhāgenas Mūzikas akadēmijā.

Andersa Nordentofta radošās darbības sākumu iezīmē tieša, enerģiska mūzika, veltot īpaši daudz uzmanības ritmam. Viņš izpelnījās plašāku atzinību ar savu skaņdarbu orķestrim “Entgegen” (1985), kurā tika pretstatīti kontrastējoši muzikāli elementi. 20. gs. 90. gados viņa stils attīstījās liriskā, melodiskā virzienā, meklējot harmonisku vidusceļu, lai, paša komponista vārdiem, “pētītu draudzības mēreno, bet arī ekspresīvo un bezgalīgi daudzšķautnaino visumu”. Šī estētika parādās tādos darbos kā “The City of Threads” (“Diegu pilsēta”, 1994), “Hymne” (“Himna”, 1996) un čella koncertā “Sweet Kindness” (“Jaukā laipnība”, 1996).

Nordentofts 1997. gadā saņēma Karla Nīlsena balvu un 2002. gadā – “Edition Wilhelm Hansen” Komponistu balvu. Viņš sacerējis vairāk par 50 dažādiem darbiem, tostarp piecus skaņdarbus orķestrim un septiņas kompozīcijas lielam ansamblim/kamerorķestrim. Rakstījis arī dažāda veida darbus korim un solistiem.

Marko STROPA (Itālija/Vācija, 1959)

Komponists, pētnieks, profesors Marko Stropa ir dzimis 1959. gadā Veronā. Ieguvis daudzveidīgu izglītību, apgūstot gan klavierspēli, gan kormūziku un kordirģēšanu, kompozīciju un elektronisko mūziku. 1984.-1986. gadā ieguvis Fulbraita stipendiju datormūzikas, kognitīvās psiholoģijas un mākslīgā intelekta studijām Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Mediju laboratorijā.

1982. gadā Pjērs Bulēzs viņu uzaicināja strādāt par komponistu un pētnieku Mūzikas un akustikas pētniecības un koordinācijas institūtā (IRCAM), kur viņu 1987. gadā iecēla par Mūzikas pētniecības nodaļas vadītāju. 1990. gadā Stropa aizgāja no amata, lai pilnībā nodotos komponēšanai un pētniecībai. Pasniedzis kompozīciju Nacionālajā konservatorijā Parīzē un Lionā, kopš 1999. gada kompozīcijas un datormūzikas profesors Štutgartes Mūzikas un izpildītājmākslu universitātē, pārņemot Helmūta Lahenmana amatu. Stropa ir augsti atzīts un aktīvs pasniedzējs, daudzviet uzstājies ar priekšlasījumiem, publicējis vairākas esejas dažādos starptautiskos izdevumos un šobrīd raksta grāmatu par savu darbu kopā ar komponistu un muzikologu Frānsi Kurto.

Stropas daiļradi veido darbi korim, koncerti, muzikālas izrādes, radio operas un dažādi īpaši projekti. Komponists nereti apvieno darbus lielos ciklos kā pētījumu kompozīcijā, piemēram, koncertu sērijā vienam instrumentam un orķestrim vai ansamblim telpā. Viņš bieži smeļas iedvesmu dzejā, antīkos mītos un personīgā kontaktā ar izpildītājiem. Stropas pamatīgā interese par skaņu un telpu nereti liek viņam izdomāt jaunus izpildītāju izkārtojuma veidus, lai uz skatuves panāktu telpisku dramaturģiju, kuru atklāj un izceļ mūzikas ritējums.

Atgriezties



Lasīt vairāk

Koncerts “Zaļā ceturtdiena. Bēthovens, Štrauss un LNSO Anglikāņu baznīcā”. Atskats

19.04.19.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Zaļajā ceturtdienā, 18. aprīlī, aicināja uz Anglikāņu baznīcu, lai vakaru pavadītu dziedātājas Ievas Paršas un LNSO […]

Lasīt vairāk

Kases darba laiks brīvdienās

18.04.19.

Lielās ģildes kase 19., 20., 21. un 22. aprīlī būs slēgta. Biļetes uz LNSO koncertiem aicinām iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs […]

Lasīt vairāk

Pārdošanā rudens abonements

18.04.19.

Uz četriem LNSO rudens koncertiem iespējams iegādāties abonementu. Cena – sākot no 40 EUR. https://bilesuparadize.lv/lv/events/event/73086 20. septembris – SEZONAS ATKLĀŠANAS […]