BRUKNERA SEPTĪTĀ

image description

image descriptionGintara Rinkēviča vētrainais temperaments, plašais vēriens un ciešais tvēriens Latvijas klausītājiem labi pazīstams. Šoreiz maestro izvēlējies Antona Bruknera Septīto simfoniju – tās ir saulē mirdzošas Alpu galotnes, ērģeļu majestātiskums, kosmiskas kārtības apjauta un silts laimīgums. Līdzās Brukneram – Šūmaņa Čellkoncerts ar pasaulslavenā lietuviešu čellista Dāvida Geringa ilgi gaidīto viesošanos Latvijā.

“Čella skanējuma īpatnības precīzi atbilst iemīļotajam sapņotājam, kuru pazīstam kā Šūmani,” teicis britu ievērojamais muzikologs Donalds Tovijs. Speciāli čellam Roberts Šūmanis komponēja tikai trīs opusus – “Piecus skaņdarbus tautiskā stilā”, “Piecas romances” (ko Klāra Šūmane sadedzināja 40 gadu pēc vīra nāves) un Čellkoncertu. Tas arī viss. Kā raksta spožais mūsdienu čellists Stīvens Iserliss, ja Šūmaņa tuvumā būtu kāds viņa talanta cienīgs šī instrumenta spēles meistars, iespējams, būtu tapušas arī citas čellam domātas kompozīcijas.

Savu Čellkoncertu Šūmanis dzīves laikā pats nedzirdēja. Bija gan kāds čellists Bokmīls, kurš izteica gatavību spēlēt šo darbu, taču viņam nepatika pēdējā daļa, un viņš pat pareģoja, ka Šūmanim sapnī nākšot bars čellistu, kas draudēšot ar saviem lociņiem, ja viņš nepārrakstīšot pēdējo daļu. Laimīgā kārtā Šūmanis nebaidījās no čellistiem sapnī un neko nepārveidoja, tā ka mums nu ir iespēja baudīt vienu no skaistākajiem koncertiem, kas jelkad rakstīti šim cilvēka balss līdziniekam čellam.

Antona Bruknera Septītā simfonija ir viens no retajiem tiešām laimīgas un saulespilnas mūzikas paraugiem Rietumu mūzikas vēsturē. Šis arī izrādījās opuss, ar kuru Brukners beidzot tika slavas lokā, un tas notika visai pavēlu – 61 gada vecumā. Septītās simfonijas otrās daļas komponēšanas laikā, 1883. gada 14. februārī, Brukners saņēma ziņu, ka dienu iepriekš miris viņa dievinātais Vāgners – visu meistaru meistars. Abi bija pēdējoreiz tikušies pirms gada Baireitā, kur Brukners klausījās “Parsifālu”. Septītas simfonijas otrās daļas pēdējās minūtēs dzirdams pūšaminstrumentu korālis, kas veltīts Vāgnera aiziešanai. Tajā pašā laikā visa šī otrā daļa ir viena vienīga skaistuma valstība, ko var likt līdzās, piemēram, Borodina Otrā stīgu kvarteta Noktirnei, Mālera Piektās simfonijas Adagietto vai Rahmaņinova Otrās simfonijas Adagio. Savukārt Septītās simfonijas pirmā un pēdējā daļa ir saules mirdzums baltos Alpu kalnu sniegos un Austrijas baznīcu vitrāžās. Allaž nemoderni ģērbtais, smalkas manieres nezinošais un vienu vai otru savu skolnieci bezcerīgi mīlošais Antons Brukners spēja radīt mūziku ar pasaules valdnieka cienīgu žestu.


Gintars Rinkēvičs ir viens no izcilākajiem starptautisku atzinību guvušiem lietuviešu diriģentiem. Lietuvas mūzikas un teātra akadēmijas profesors, Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra dibinātājs (1988), mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Kopš 2007. gada Gintars Rinkēvičs ir arī Novosibirskas akadēmiskā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

No 1996. līdz 2003. gadam Rinkēvičs bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, no 2007. līdz 2009. gadam – galvenais viesdiriģents. Divkārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (1996, 1999). Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Dāvids Gerings ir ievērojams lietuviešu čellists un diriģents, pasaulē labi pazīstams un sirsnīgi gaidīts mūziķis ar plašu repertuāru no baroka līdz mūsdienām. Viņš savulaik mācījās Maskavas konservatorijā pie Mstislava Rostropoviča un 1970. gadā ieguva zelta medaļu Čaikovska konkursā.

Dāvids Gerings uzstājies ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem. Viņa diskogrāfijā ir ap 100 ierakstu, un vairāki no tiem ieguvuši augstu atzinību, toskait Grand Prix du Disque par Bokerīni čellkoncertu ierakstu, gada Diapason d’Or par Ditijē mūzikas ieskaņojumiem un Deutschen Schallplattenkritik balvu par Pficnera kamermūzikas ierakstu. 2013. gadā Gerings saņēma prestižo Echo Klassik balvu 20. un 21. gadsimta labākā kamermūzikas ieraksta kategorijā.

Dāvidam Geringam čellkoncertus veltījušas vairākas mūsdienu mūzikas izcilības – Sofija Gubaiduļina, Neds Rorems, Erki Svens Tīrs un Pēteris Vasks.

08 maijs

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Dāvids Gerings -

Diriģents

Gintars Rinkēvičs

Programma

  • Roberts Šūmanis Koncerts čellam un orķestrim laminorā op. 129
  • Antons Brukners Septītā simfonija Mimažorā
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem