DZEJNIEKS UN NĀRA

DzejnieksNara_kvadr_210

DzejnieksNara_kvadr_210Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa sengadu oratorija “Dzejnieks un nāra” ir mazliet skaists un mazliet raupjš, vietumis psihedēlisks un vietumis patiess stāsts par to slieksni pie upes, kur beidzas skudru ceļš un sākas zivju ceļš, un kur ir trusīši un āboliņa pusītes, un Dzejnieks un viņa Nāra, kurai ne piezvanīt, ne vēstuli iesviest pastā. Atsvaram – Sezāra Franka vērienīgā un monolītā simfonija kā gobelēns ar vienradzi negaisā.

Pie LNSO diriģentpults šajā koncertā – JVLMA Operdziedāšanas klases vadītājs, profesors Viesturs Gailis, kura vadībā par simfoniskās mūzikas diriģentu kļuva LNSO pašreizējais mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Dzejnieka un Nāras lomās – šautraini spožās augstbalss īpašniece Jolanta Strikaite no klasiskās pasaules un enerģētiski spridzeklīgais Daumants Kalniņš no neakadēmiskās pasaules, reprezentējot divus atšķirīgus aspektus, kas tiecas viens pie otra gluži kā Kalniņa oratorijā.


Oratorija “Dzejnieks un nāra” ir Komponista veltījums Dzejniekam. Diviem Imantiem šīs oratorijas atskaņojumos tolaik pievienojas trešais Imants – Kokars. Tāds nu jau leģendārs Imantu spēka dārzs. Nosaucot Imantu Kalniņu par reizē pēdējo romantiķi un pirmo neoromantiķi latviešu mūzikā, Ingrīda Zemzare slavē oratoriju šādiem vārdiem: “Tas – īpašs darbs ne tikai Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa daiļradē, bet arī latviešu kultūrā. Īpašs ar savu gluži vai kosmogonisko mistiku, Dzejnieka un Komponista pasaules atklāsmi, oriģinālo tēlainību, mūzikas valodas īpatnībām. Jā, tikai Dzejnieks un Komponists zina, ka “dzīves divas pastāv”. Jā, vienīgi viņiem pietiek dūšas doties iekšā tajā otrajā – nezināmajā – un sastapt Nāru kā radošās brīvības simbolu.”

Francijas romantisma laika mūzika un simfonija – tās ir divas grūti savienojamas lietas. 19. gadsimta franču komponistu uzmanības lokā bija viss kas, tik ne simfonijas. Sezāra Franka Simfonija re minorā ir šajā kontekstā bezmaz unikāls opuss, bet taisnības labad arī jāteic, ka Franks nebija gluži francūzis, kaut lielu daļu mūža dzīvoja un strādāja Francijā. Viņa dzimtā pilsēta bija Lježa (Beļģija), viņa māte bija vāciete, tēvs – vācu izcelsmes valonis. Par īstu francūzi Franks kļuva tikai 51 gada vecumā, un tas notika pēc paša lūguma.

Sezāru Franku zināja un augstu vērtēja kā izcilu ērģelnieku, turpretim kā komponists viņš kļuva pazīstams tikai 60 gadu vecumā, kad lielus panākumus guva Kvintets klavierēm un stīginstrumentiem. Franka biogrāfs Leons Valass saka: “Šis vācu izcelsmes beļģu tautības vīrs, dzīvodams pieticīgu, savrupu dzīvi, beidzamajos mūža gados tiešā vai netiešā veidā iespaidoja savas pieņemtās zemes Francijas mūziku dziļi un ilgstoši.” Te zināms nopelns arī Simfonijai re minorā, kas ir spožs žanra paraugs ar sveicienu Vāgneram un Listam, vāciskām saknēm un franciskām formas iezīmēm. Vārdu sakot – simfoniskā repertuāra absolūta pērle un hrestomātisks darbs, kas jāzina ikvienam sevi cienošam simfoniskās mūzikas mīļotājam.


 

Klausītāji būs mīļi gaidīti arī pirmskoncerta sarunā Lielās ģildes Baltajā zālē plkst.18.00. Oresta Silabrieža sarunu biedri – mūzikas vēsturniece Ingrīda Zemzare un režisors Uģis Brikmanis. Ieeja ar derīgām koncerta biļetēm no plkst. 17.30.

18 Nov

17.30 / otrdiena / Vidzemes koncertzāle "Cēsis"

Solists/-i

Jolanta Strikaite -

Daumants Kalniņš - baritons

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”

Diriģents

Viesturs Gailis

Programma

  • Sezārs Franks Simfonija reminorā
  • Imants Kalniņš Oratorija “Dzejnieks un nāra I”
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem