KANČELI un GRUZĪNU MĒMAIS KINO

Kinomuzika_kvadr

Kinomuzika_kvadrDziļš, apskaidrots personisks vēstījums un kinematogrāfiski aizraujošs farss – šādus kontrastus piedāvā LNSO koncertprogramma “Kančeli un Gruzijas kino ar vecmāmiņu”.

Koncerta pirmajā daļā – šīgada jubilāra Gijas Kančeli (1935) Piektā simfonija, kas veltīta komponista vecāku piemiņai. Šis opuss tapis 70. gadu vidū, tātad vēl pirms meistara emigrēšanas uz Vakareiropu, un simfonijas pirmatskaņotājs bija viens no Gijas Kančeli ievērojamākajiem domubiedriem, gudrais un temperamentīgais maestro Džansugs Kahidze. Piektajā simfonijā pārpilnēm var izbaudīt Kančeli mūzikai raksturīgos bezdibenīgos kontrastus – no tikko sajaušama maiguma arfas un klavesīna skaņās līdz spējiem orķestra tutti grāvieniem, kas satricina klausītāja mugurkaulu līdz pēdējam skriemelim.

Gruzīnu kinorežisora Kotes Mikaberidzes (1896–1973) filmai “Mana vecmāmiņa” (1929) pērn apritēja 85 gadi, un vecmāmiņai tas būtu pilnīgi pieklājīgs vecums, ja ne mazs misēklis, protiet, šajā filmā nekādas vecmāmiņas vispār nav. Toties ir apaļš birokrātu galds, papīri, kas ceļo no viena ierēdņa pie otra, bargs proletariāts, kas skarbi noskatās šajā nejēdzībā, animēti radījumi, atdzīvojušās rotaļlietas, atlicen komiskas ņirboņas un laba tiesa talantīgas plānprātības. Filmas rādīšanai tiks pieskaņoti fragmenti no Dmitrija Šostakoviča “Džeza svītām” un baleta “Gaišais strauts”. LNSO šajā koncertā muzicēs Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

Gijas Kančeli uzvedībā ir kaut kas no kalnieša skarbuma, no sendzimtas aristokrāta stājas. Lieku vārdu neteiks. Arī savā mūzikā samērā mazrunīgs. Kančeli partitūrām raksturīgi lakoniski teikumi un graujoši kontrasti starp skaņu un klusumu, dinamisko un statisko aspektu. Klasiskās mūzikas jomā viņš radījis septiņas simfonijas, operu, kā arī virkni instrumentālu un vokālinstrumentālu darbu, no kuriem lielākā daļa ieskaņota Manfrēda Eihera simpātiski snobiskajā Minhenes skaņu ierakstu namā ECM. Neakadēmiskajā jomā Gija Kančeli daudz komponējis Gruzijas kinofilmām un teātriem – viņa draugu un kolēģu vidū ir tādas savas jomas zvaigznes kā Roberts Sturua un Georgijs Danelija.

Gija Kančeli: “Bērnība vienmēr ir īpaša. Tikai vēlāk tu pamani, cik pasaule nežēlīga, cik trausls un ievainojams ir labais, turpretim ļaunais – tik baiss. Un ļaunumam palīdz laikmetīgās zinātnes sasniegumi, tehnikas attīstība. Man nav ilūziju par pasauli un cilvēkiem. Jau sen secināju, ka pat visaugstākā māksla nevar mainīt pasauli. Diemžēl. Vienīgais, ko var mūzika, – tiem, kas atnākuši uz koncertu, mēģināt likt aizdomāties par kaut ko.”

 

 

06 Febr

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Diriģents

Mārtiņš Ozoliņš

Programma

  • Gija Kančeli Piektā simfonija

Atgriezties uz Koncertiem