Klasikas virsotnes. BAIBA SKRIDE UN ČAIKOVSKA SESTĀ

Baiba Skride

LNSO liels prieks atkal muzicēt kopā ar izcilo vijolnieci Baibu Skridi, turklāt sadarbībai izvēlēts reti skanošs opuss – poļu komponista Karola Šimanovska (1882–1937) Otrais vijolkoncerts (1933). Karola Šimanovska mūzika diemžēl pārāk reti nonāk pie Latvijas klausītājiem, un abi viņa vijolkoncerti noteikti pieder pie žanra klasikas, kurai daudz biežāk jābūt uz koncertafišām.

Otrais vijolkoncerts ir pārpilns romantiskas burvības un orķestra krāsu mirdzuma, vijolei te ir iespēja rādīt gan dvēselisku bezgalīgumu kantilēnā jeb dziedājumā, gan spēcīgu temperamentu izvērstajā kadencē jeb soloposmā, kura radīšanā piedalījies opusa veltījuma adresāts – ievērojamais poļu vijolnieks Pauls (Pāvels) Kohaņskis.

Baibas Skrides talants ir jo sevišķi piemērots, lai atslēgtu Šimanovska šedevru, un to apliecina brīnišķīgs ieskaņojums – 2014. gada nogalē skaņu ierakstu namā Orfeo nāca klajā CD, kurā Baiba Skride kopā ar Oslo filharmonisko orķestri un Vasiliju Petrenko iespēlējusi abus Šimanovska vijolkoncertus. Šis tvarts ieguva BBC Music Magazine mēneša titulu BBC Music Choice, un Vācijas mūzikas kritiķi iekļāva to gada ceturkšņa atzinību sarakstā Bestenliste.

Iepriekšējoreiz LNSO, Andris Poga un Baiba Skride sadarbojās pirmajā festivālā “LNSO vasarnīca” 2015. gada augustā, atskaņojot Bendžamina Britena Vijolkoncertu.

Koncerta otrajā daļā – Pētera Čaikovska (1840–1893) Sestā simfonija (1893), ko mēdz saukt par “Patētisko”. Šī simfonija ir Čaikovska beidzamais pabeigtais opuss, tas piedzīvoja pirmatskaņojumu pusotru nedēļu pirms autora aiziešanas mūžībā. Interesanti, ka pirmajā skanēšanas reizē jaunā simfonija tika sveikta visai atturīgi, un tikai pēc Čaikovska nāves šis darbs ieguva to slavu, kāda tam ir mūslaikos.

Pēterim Čaikovskim bijis prātā konkrēts simfonijas saturs, taču viņš to nevienam neatklāja, un tā nu mūsu rīcībā ir tikai radinieku un draugu pieņēmumi par to, ka simfonija varētu būt autobiogrāfiska. Patiesībā šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad visas simfonijā iekļautās mūzikas tēmas ir hiti, un šīs melodijas zina arī tie, kas no klasiskās mūzikas visai attāli. Sevišķi dramaturģisku efektu simfonijai piešķir spējais kontrasts starp dzīvessparā kūsājošo trešo daļu un dziļā pārdzīvojumā grimstošo ceturto jeb noslēguma daļu. Simfonijas nosaukumu “Patētiskā” ieteicis Čaikovska brālis Modests.

Koncerta ievadā skanēs Igora Stravinska (1882–1971) jaunības gados sacerētais “Fantastiskais skerco” (1908). To mēdz saistīt ar bitēm, jo komponists it kā esot ņēmis iedvesmu no Morisa Māterlinka dabaszinātniskās esejas “Par bišu dzīvi”. Atmiņstāstos Stravinskis tomēr noliedz Māterlinka iespaidu, kaut arī atzīst, ka bites kā fenomens viņu vienmēr intriģējušas, turklāt viņš uztur veselību, ik dienu izēdot šķīvīti medus. Bet “Fantastiskais skerco” rakstīts vienkārši kā simfoniskas mūzikas spožs paraugs, un bites bez komponista ziņas piedomājis horeogrāfs Leo Stātss, kurš 1917. gadā izmantoja šo mūziku baletiestudējumam.

13 Janv

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Baiba Skride - vijole

Diriģents

Andris Poga

Programma

  • Igors STRAVINSKIS Scherzo fantastique
  • Karols ŠIMANOVSKIS Otrais vijolkoncerts
  • Pēteris ČAIKOVSKIS Sestā simfonija
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem