Klasikas virsotnes. Mālera Pirmā

Malers_kvadr

Šajā programmā – divi skaisti un apjomīgi romantisma laikmeta lieldarbi.

Johannesa Brāmsa Dubultkoncerts ir meistara pēdējais veikums koncertžanrā. Tas komponēts 1887. gada vasarā Šveicē pie Tūnas ezera – Brāmss vienmēr izvēlējās krāšņi kalnotas un ezerotas vasaras atpūtas vietas.

Šo koncertu pieņemts uzskatīt par samierināšanās zīmi starp Brāmsu un Joahimu. Neraugoties uz ļoti dažādajiem raksturiem, karjeras sākumā abi bija cieši paziņas un veiksmīgi partneri uz koncertskatuves. Draudzība izjuka tādēļ, ka 1884. gadā Joahims un viņa laulātā draudzene, savulaik daudzsološa dziedātāja, kas atteicās no karjeras par labu ģimenes dzīvei, nonāca līdz laulības šķiršanas slieksnim, un Brāmss uzrakstīja Joahima sievai Amālijai simpatizējošu vēstuli, kurā bija daži visai asi izteikumi par pašu Joahimu. Amālija šo vēstuli vēlāk izmantoja tiesā. Brāmsa un Joahima attiecības, dabiski, atsala. Situācija nedaudz mainījās uz labu tikai tad, kad Brāmss pasniedza Jožefam savu Dubultkoncertu kā zīmi attiecību atjaunošanai. Un ir tiešām grūti iedomāties labāku dāvanu par šo izcilo meistardarbu.

Gustava Mālera Pirmā simfonija komponēta laikā, kad meistars pamet darbu Leipcigas operā un pieņem uzaicinājumu plest jaunus apvāršņus Budapeštas operā. Māleru zina un augstu vērtē kā operdiriģentu, savukārt kā komponists viņš tobrīd vēl ir samērā margināla parādība, un ir arī jāatgādina, ka Pirmās simfonijas sacerēšanas laikā Māleram tikai 27 gadi.

Gustavs Mālers komponējis deviņas pabeigtas simfonijas, un pirmās četras ir cieši saistītas ar tautasdzejas krājumu “Zēna brīnumrags”. Šīs 19. gadsimta sākumā izdotās dzejas spēcīgi uzrunāja Māleru, kurš uzauga Morāvijas mazpilsētā tautasdziesmu un sadzīves mūzikas dāsnā ielokā. 24 gadu vecumā viņš sacerēja plaši pazīstamo dziesmu ciklu “Ceļojošā zeļļa dziesmas”, kur teksta aizmetņi ņemti no “Zēna brīnumraga”, un divas cikla dziesmas iekļautas Pirmās simfonijas audumā.

Simfonijas trešā daļa sevišķi izceļas, jo te iedvesma gūta no kāda franču mākslinieka zīmētas gravīras, kurā mežazvēri pavada pēdējā gaitā mednieku. Bildes jaukā groteska Mālera rokrakstā pārtapusi par rēgainu sēru maršu, un melodiskais grauds te ir Mālera variācija par populāro kanonu “Brāli Jākob” (franciski “Brāli Žak”, latviski “Brāli Jēkab” utt.).

Interesanti lasīt kolēģu atsauksmes pēc simfonijas pirmatskaņojuma Vīnē. Eduards Hansliks, kas līdz tam bijis Māleram labvēlīgs, atzīst, ka jau no pirmajām taktīm viņam licies, ka šis darbs ir “svešinieks mūzikā”, un rezumē ar tekstu: “Viens no mums abiem ir traks, un tas neesmu es”. Teodors Helms ziņo, ka šī mūzika ir “bezformīgs pūļa jūksts”. Roberts Hiršfelds uzskata, ka Mālers vienkārši negribot, lai viņu ņemtu par pilnu, un simfonijas fināls vispār ir mūslaiku vareno ģēniju augstprātības satīra. Lasot šo visu, Mālers vien noteicis, ka Pirmā simfonija vienmēr būšot viņa sāpju bērns.

07 Apr

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Georgs Sarkisjans - LNSO Koncertmeistars

Ēriks Kiršfelds - čells

 

 

Diriģents

Gintars Rinkēvičs

Programma

  • Johanness BRĀMSS Dubultkoncerts vijolei, čellam un orķestrim
  • Gustavs MĀLERS Pirmā simfonija
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt bērnu atbilstību un spēju noklausīties programmu, netraucējot citiem koncerta apmeklētājiem .

Nepilnu stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.18 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem