Klasikas virsotnes. Prokofjeva “Romeo un Džuljeta”

LNSO_R&J_kvadr

Ir iederīgi Sergeja Prokofjeva (1891–1953) Pirmo vijolkoncertu (1917) spēlēt agrā pavasarī. Opusa iecere rodas, kad Prokofjevs ir jaunais komponists, viņam vēl nav 25 gadi, un koncerts top apmēram vienā laikā ar populāro, dzīvesprieka pilno “Klasisko simfoniju”. Dzird runājam, ka daudziem mīlestība uz Prokofjeva mūziku sākusies tieši ar Pirmo vijolkoncertu, un viens no šiem daudzajiem ir pianists Svjatoslavs Rihters, kurš teicis: “Ja mīli mūziku, man liekas, ir neiespējami palikt [šī darba] nesavaldzinātam. Iespaids tāds, it kā tu pavasarī pirmoreiz atvērtu logu un pirmoreiz no ielas istabā ievirmotu nemierpilnas skaņas”.

Soliste būs Elīna Bukša – viena no talantīgākajām Latvijas jaunās paaudzes vijolniecēm. Mūziķe saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2012 kategorijā “Gada debija” un ir prestižā Vindzoras starptautiskā stīginstrumentu konkursa laureāte. Kopš debijas ar Liepājas Simfonisko orķestri 12 gadu vecumā Elīna Bukša uzstājusies ar visiem Latvijas profesionālajiem orķestriem un ievērojamiem simfoniskiem kolektīviem Beļģijā, Japānā, Krievijā, Polijā u. c. Vijolniece spēlējusi tādās koncertzālēs kā Laeiszhalle Hamburgā, Pētera Čaikovska koncertzālē Maskavā, Tamperes filharmonija, Briseles Bozar, Flagey un uzstājusies ar Žerāru Kosē, Mariju Žoau Pirešu, Ogistēnu Dimē, Franku Bralē, Anrī Demarketu, Modiljani kvartetu u. c.

Skaņu ierakstu apgādā Alpha Elīna Bukša ierakstījusi divus tvartus ar Kamila Sensānsa un Eduāra Lalo vijolkoncertiem, un abi CD saņēmuši Eiropas kritiķu atzinību. The Gramophone raksta: “Jāuzslavē Elīna Bukša, kuras atdeve nevienā mirklī neviļ. Viņas lasījumā spējš spraigums un žilbinošas pasāžas. Vijolniece vērīgi un uzmanīgi aizved klausītāju līdz aizraujošajam finālam.”

Elīna Bukša spēlē Domeniko Montanjanas 1723. gadā darinātu vijoli, kuru mūziķei atvēlējusi Karalienes Elizabetes Mūzikas kapela.

17. marta koncerta nosaukums patapināts no Šekspīra, kura slavenā luga “Romeo un Džuljeta” 20. gadsimta 30. gados kļuva par Sergeja Prokofjeva baleta pamatu. Šo lieldarbu Prokofjevam pasūtināja Maskavas Lielais teātris, turklāt ar noteikumu, ka beigām jābūt laimīgām – jaunais pāris nevis slīgst nāves skavās, bet gan laimīgi ceļas pretī jaunai dzīvei. Prokofjeva mūzikas valoda daudziem tobrīd joprojām likās neierasta, un jo sevišķi dejotāji neslēpa attieksmi. Slavens anekdots vēsta par balkona skata mēģinājuma epizodi, kad premjers ironiski jautājis, sak, ko patlaban apglabājam, uz ko komponists atcirtis, ka “baletdejotāju neaudzinātību apglabājam”. Baleta pirmizrāde notika Brno, un tikai pēc tam to izrādīja Padomju Savienībā. Vairākas tēmas no šī lieldarba ir stipri populāras, jo sevišķi Monteki un Kapuleti dzimtu naidu tēlojošā atvēzīgā un pat agresīvā asi punktētā tēma.

Normunds Šnē no baleta fragmentiem izveidojis pats savu svītu. Tā sākas ar objektīvi vērojošām, vitālām ainām “Tautas deja” un “Rīta deja”, seko rafinētās “Maskas” un tikko piesauktā epizode “Monteki un Kapuleti”, ko ievada gandrīz pārdabiskas vīzijas zīmējoši pūšaminstrumenti akordi, un ar divām pēdējām daļām “Tibalda nāve” un “Romeo pie Džuljetas kapa” mēs tuvojamies Šekspīra traģēdijas kodolam.

Prieks, ka pēc ļoti ilga pārtraukuma LNSO repertuārā atgriežas Pētera Vaska (1946) pirmais simfoniskais lieldarbs “Sastrēgumstunda” (1978, arhīvos sastopams arī ar nosaukumu “Mūzikas orķestrim”). Tā pirmatskaņojums notika 1979. gada 2. novembrī Lielajā ģildē. LNSO diriģēja Jānis Zirnis. Lūk, viņa atmiņu epizode: “Kad mani vēl uzskatīja par jauno [diriģentu], bija jāpiedalās jauno diriģentu un jauno komponistu koncertā. Man piešķīra diriģēt Pētera Vaska “Sastrēgumstundu”. Pirmoreiz iepazīstoties ar partitūru, pat republikā pazīstami orķestra mūziķi teica: kas tā par spazmu mūziku, to tev ir iesmērējuši… Pēc koncerta šie paši mūziķi bija pavisam citās domas. Man loti patīk Pētera Vaska mūzika.”

Plaša redzesloka īpašniece, izcilā muzikoloģe Vija Muške recenzijā raksta, ka “orķestra krāsu salikumi P. Vaskam ļoti savdabīgi, dažkārt tādi, kas latviešu mūzikā nav vēl dzirdēti, bet ļoti reljefi atveido mūsu laikabiedra tēlu” un piebilst, ka mūzika “nav programmatiska, tā vispārināti tēlo mūsdienu cilvēka psiholoģisko procesu norises lielpilsētas vidē”.

Pētera Vaska augstu vērtētais dzejnieks Māris Čaklais dzejolī “Sastrēgumstunda” (1972) raksta: “Tā kā lūsis ap cilvēku luncinās | ievilktiem nagiem sastrēgumstunda. | Cilvēk, tu iestrēdzinātais zundā, | vai esi gatavs savai stundai?”

Visbeidzot Sebastians Fagerlunds (Fagerlund, 1972) – viens no interesantākajiem vidējās paaudzes somu komponistiem. Viņš dzīvo Helsinkos, ir brīvmākslinieks un komponē galvenokārt orķestrim – viņa mūzika plūstoša, raiti ritoša un skanējumā dāsna. Plūdumu nereti nomaina liriskas un trauslas epizodes, un šī kustīguma un nekustīguma mija ir viena no Fagerlunda muzikālās valodas raksturīgākajām pazīmēm. Fagerlunda skaņdarbus spēlē visā pasaulē. Kopš 2013. gadā viņš ir RUSK kamermūzikas festivāla (Jakobstade, Somija) mākslinieciskais vadītājs. Fagerlunds, kura dzimtā valoda ir zviedru, kaut viņš, protams, tekoši runā somiski, savulaik mācījies vijolspēli, pie viņa muzikālajām ietekmēm parasti nosauc Edgaru Varēzu, Vitoldu Lutoslavski un Marka Entoniju Tērnidžu (Turnage), un viņam ļoti patīk kino. Komponists neiebilst, kad viņa mūziku dēvē par kinematogrāfisku, taču saturiskus stāstus vai sižetus savai mūzikai nedod, un tādu tur, visticamāk, vispār nav.

Tēlainais, dzejiskais, intensīvas iekšējās dzīves pārpilnais un ļoti skaistais simfoniskais darbs Stonework (2015) ir viens no Sebastiana Fagerlunda pēdējo gadu lieldarbiem, tas gandrīz vienlaicīgi (ar dažu dienu atstarpi) piedzīvoja pirmatskaņojumu trijās zemēs – Norvēģijā (Bergenā), Zviedrijā (Gēteborgā) un Somijā (Tamperē). Diriģēja izcilības Edvards Gārdners un Hannu Lintu, kā arī uzlēcošā zvaigzne Santu Matiass Rouvali.

17 Marts

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Elīna Bukša - vijole

Diriģents

Normunds Šnē

Programma

  • Sebastians FAGERLUNDS Stonework
  • Sergejs PROKOFJEVS Pirmais koncerts vijolei un orķestrim
  • Sergejs PROKOFJEVS Svīta no baleta “Romeo un Džuljeta”
  • Pēteris VASKS “Sastrēgumstunda”
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem