KRIEVU MŪZIKAS PĒRLES II

KMP2

KMP2Koncerts zinātkāriem ceļiniekiem – Normunds Šnē izvēlējies mūziku, kas nav sevišķi labi pazīstama, ir savā ziņā ekstravaganta un ir pelnījusi simfoniskās mūzikas cienītāju uzmanību. Koncerta pirmajā daļā – Sergeja Prokofjeva reti atskaņotā Otrā simfonija, un otrajā daļā – Karmanovs un Šostakovičs.

1970. gadā dzimušais Pāvels Karmanovs ir Sibīrijā dzimis Maskavā dzīvojošs komponists, rokgrupas “Pieklājīgs atteikums” pianists un flautists. Klausīsimies viņa “Divkāršo dubultkoncertu” – piemīlīgu, virtuozi zibošu, problēmu neapēnotu lielisku divertismentu.

Nemaz ne bieži gadās Latvijā dzirdēt Dmitrija Šostakoviča Otro čellkoncertu, pēdējoreiz LNSO to atskaņoja 2009. gada pavasarī kopā ar LNSO čellu grupas koncertmeistari Dianu Ozoliņu un Aināru Rubiķi, un nu šo darbu izvēlējies Aleksandrs Kņazevs – izcils un starptautiski atzīts mūziķis ar skarbu dzīvesstāstu, zaudējumiem un apskaidrībām, vienlīdz spožu ceļu gan čella, gan ērģeļu spēlē, dzīvesgudrību un mūzikas izjūtu.


 

Sergeja Prokofjeva Otrā simfonija ir īpatnējs opuss: formāli tas būvēts pēc Bēthovena pēdējās klaviersonātes parauga – divas spēcīgi konstrastējošas daļas, kurām nav vajadzīga trešā. Prokofjeva simfonijā pirmā daļa ir skarbs Allegro ben articolato un otrā daļa – visai atšķirīgas variācijas par samērā pastorālu tēmu. Pašam komponistam darbs likās nozīmīgs, viņš to pielīdzināja “Skitu svītai” un operai “Ugunīgais eņģelis”. Darbs pie simfonijas bija pailgs (no 1924. gada vasaras līdz 1925. gada pavasarim) un, kā atzina komponists, stipri grūts. Šie ir Prokofjeva t. s. “klejojumu gadi”, un variāciju tēma dzima šo klejojumu sākumā – Japānā, dodoties prom no Krievijas uz austrumu pusi. Prokofjeva biogrāfs Igors Višņeveckis te saskata simboliku – simfonija ir līdzība paša komponista ceļam no lielās grūtībās nonākušas zemes pretī saulei. Cīņa ar sevi? Ar vietu dzīvē? Prokofjevam šis ir ļoti sarežģīts laiks. Un Otrajā simfonijā kontrasti ir milzīgi – no zvetējoša skarbuma līdz caurspīdīgam jutekliskumam un netveramai dūmakai.

Dmitrijs Šostakovičs sacerēja Otro čellkoncertu neticami īsā laikā, kad 1966. gada pavasarī uzturējās kādā Krimas sanatorijā. Tāpat kā Pirmais čellkoncerts, arī šis veltīts Mstislavam Rostropovičam, kurš bija opusa pirmatskaņotājs Šostakoviča 60. dzimšanas dienai veltītā koncertā 25. septembrī Maskavā (diriģēja Jevgeņijs Svetlanovs). Interesanti, ka Šostakoviča daiļrades teicams pazinējs Kšištofs Meiers sauc šo par visnozīmīgāko no visiem Šostakoviča instrumentālajiem koncertiem. Krimas pavasaris, domas par Rostropoviča čells spēles prasmi un 77 sīkā rokrakstā aizpildītas nošlapas. Šajā mūzikā ir neticami daudz maiga lirisma, mazliet vieglas mistikas, palaikam kāds jauks un negaidīts harmoniju risinājums, daži paskarbi groteskas posmi, visnotaļ atpazīstams, pat prognozējams Šostakoviča rokraksts, un tomēr arī kaut kas pavisam negaidīts, sevišķas ieklausīšanās vērts.


Aleksandrs Kņazevs, kuru uzskata par Mstislava Rostropoviča īstenu sekotāju, čella spēli mācījies Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Fedorčenko un ērģeļspēli pie pazīstamās ērģelnieces Gaļinas Kozlovas. Kņazevs uzvarējis vairākos prestižos konkursos: Gaspāra Kasado Starptautiskajā čella konkursā, Trapāni Starptautiskajā kamermūzikas konkursā un UNISA Starptautiskajā stīginstrumentu konkursā Pretorijā. Čaikovska konkursā ieguvis III vietu (1978) un II vietu (1990). 1998. un 2002. gadā bijis Čaikovska konkursa žūrijas dalībnieks. Savulaik strādājis par Maskavas filharmonijas solistu un Maskavas Valsts konservatorijas docētāju (1995–2004).

Aleksandrs Kņazevs muzicējis ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Jevgeņijs Svetlanovs, Jurijs Temirkanovs, Mstislavs Rostropovičs, Vladimirs Fedosejevs, Maksims Šostakovičs, Nēme Jervi un Kurtu Mazūrs, kā arī ar dažādiem pasaules orķestriem – Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Gēteborgas simfonisko orķestri, Hāgas Residentie orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un Prāgas filharmonisko orķestri. Kņazevs piedalījies Svjatoslava Rihtera rīkotajā festivālā “Decembra vakari” Maskavā.

Aleksandra Kņazeva kamermūzikas partneru vidū ir Brižita Anžerēra, Jevgeņijs Kisins, Plamena Mangova, Boriss Berezovskis, Nikolajs Luganskis, vijolnieki Vadims Repins un Dmitrijs Mahtins. Ar Borisu Berezovski un Dmitriju Mahtinu Aleksandrs Kņazevs bieži uzstājas trio – viņi koncertējuši Amsterdamas Concertgebouw, Briseles Mākslu pilī, Londonas Vigmora zālē, Ņujorkas Linkolna centrā un Zalcburgas festivālā.

Aleksandrs Kņazevs ieskaņojis vairāk nekā 30 tvartu, no kuriem vairāki saņēmuši godalgas. Ierakstu vidū ir Baha svītu koncertatskaņojums Maskavas Valsts konservatorijas Lielajā zālē 2000. gadā, Baha Čakonas ieraksts, Rēgera sonāšu pilnieskaņojums. Beidzamajos gados mūziķis arvien biežāk pievēršas ērģeļspēlei.

13 Febr

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Aleksandrs Kņazevs -

Diriģents

Normunds Šnē

Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem