KRIEVU MŪZIKAS PĒRLES III

KMP3_kvadr

KMP3_kvadrNovgorodas Svētās Sofijas katedrāles zvanu spēles ir viens no spēcīgākajiem Sergeja Rahmaņinova bērnības iespaidiem, un to var dzirdēt kora simfonijā “Zvani”, kuras varenajā un skaistajā partitūrā ieaustas gan pavasarīgi laimīgas zilas debesis, gan tumšpelēka mākoņu sega. Līdzās – Jevgeņija Jevtušenko smagnējais padomjlaika tēlojums Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijā ar atspulgiem no Otrā pasaules kara traģēdijas un skicēm no pēckara padomju dzīves realitātes.

Kopā ar LNSO uzstāsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Kora pilnais jauktā kora sastāvs ar varenu vērienu skanēs Rahmaņinova “Zvanos”, savukārt kora vīru balsis rotās Šostakoviča simfonijas atskaņojumu. Irina Krikunova un Marijas teātra tenors Jevgeņijs Akimovs būs solisti Rahmaņinova korsimfonijā, un Egils Siliņš dziedās solo abos šīs programmas lieldarbos.

Andris Poga vienā programmā salicis divus smagsvara muzikālos lieldarbus. To komponēšanas laiku šķir tieši pusgadsimts. Pēc Rahmaņinova “Zvanu” uzrakstīšanas notika divi pasaules kari, pilnībā mainījās pasaules kārtība – sabiedrības slāņu attiecības, ekonomikas priekšstati, mākslas paradigmas u. c. Ap Otrā pasaules kara laiku mūzikā uzplauka modernisms, un romantiķi skaitījās bezmaz garīgi atpalikuši, tomēr, neraugoties uz šo izaicinošo diagnozi, arī viņu vidū bija izcili komponisti, toskait abi “Krievu mūzikas pērļu III” programmā iekļautie dižgari.


Rahmaņinovs (1873–1943) ar savu 1913. gada korsimfoniju romantiskā jūsmībā stāsta par mūžīgām lietām (atšķirībā no sabiedrības iekārtām un mākslas priekšstatiem cilvēks nemainās). Zvans iezvana cilvēka dzīves sākumu, kāzas un aiziešanu mūžībā.

Šostakovičs (1906–1975) sev raksturīgajā dramatisma un ironijas pilnajā mūzikas valodā ar 13. simfoniju (1962) uzšķērž 60. gadu Padomju Savienības gaisotni ar Jevgeņija Jevtušenko (1932) dzeju, kuras publicētājs tika momentā atlaists no darba. Mūsdienās Jevtušenko daiļrade tiek vērtēta dažādi, un meistara tieksme uz aprēķinātu pašeksponēšanos nav noliedzama, taču savā laikā viņš bija it labi uztaustījis apkārtējās dzīves nervu galus un, tos prasmīgi ievijot veiklā dzejojumā, prata gūt sev prāvu popularitātes kapitālu.

Šostakoviča 13. simfonijas pirmā daļa stāsta par Babijaras traģēdiju – Otrā pasaules kara laikā Kijevas Babijaras gravā nošautajiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuru skaitā bija galvenokārt ebreji. Četras pārējās daļas aplūko humora nesalaužamo un nesakaujamo iedabu, pārgurušu padomju sieviešu iepirkšanos padomju veikalā, bailes, kas izzūd, un jaunas bailes, kas nāk līdz ar laikmeta gaitu, un visubeidzot karjeru – gan sīkā karjerisma nozīmē, gan cildenā (“es karjeru taisu ar to, ka netaisu to”).


“Pirmskoncerta sarunu” viesis – kultūras pētnieks Sergejs Kruks ar Orestu Silabriedi sarunā par Jevtušenko harismu un Šostakoviča bailēm, humora fenomenu, padomjlaika karjerismu un sievietēm gastronomos.

13 Marts

19.00 / piektdiena / Latgales vēstniecība GORS

Solists/-i

Irina Krikunova -

Jevgeņijs Akimovs -

Egils Siliņš -

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" - Koris

Diriģents

Andris Poga

Programma

  • Sergejs Rahmaņinovs Kora simfonija “Zvani”,
  • Dmitrijs Šostakovičs 13. simfonija Бабий Яр.

Atgriezties uz Koncertiem