LNSO un KĀRLIS LĀCIS

Lacis_Krustacels_kvadr

Lacis_Krustacels_kvadr

Jauna simfonija Latvijas mūzikā – tas ir ievērojams notikums. Kārlis Lācis uzrakstījis solistiem, koriem un orķestrim simfoniju “Krusta ceļš”, par kuru saka: “Krusta ceļš ir mans jautājumu ceļš. Arī tavs.”

Darba tapšanas iniciators ir kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kam ar Kārli Lāci jau vairākkārt veidojusies veiksmīga radošā sadarbība. Simfonijā “Krusta ceļš” kopā ar kori “Latvija” un LNSO muzicēs spožais jaunais soprāns Jolanta Strikaite un viens no izcilākajiem Latvijas saksofonistiem Gints Pabērzs.

Koncerta pirmajā daļā – Arvo Perta jaunības gadu darbi: dodekafoniskā Pirmā simfonija, ko Perts veltīja savam skolotājam Heino Elleram, un vokālsimfoniskais darbs Credo, kurā Perts izmanto kolāžas tehniku un valdzina klausītāju ar Baha populārākās prelūdijas skaņām, kā arī pārsteidz ar grandioziem dinamikas kontrastiem.


Kārlis Lācis (1977) par jaundarbu “Krusta ceļš” saka: “Tās ir semiotiskas pārdomas par Krustaceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā. Cilvēks garīgā badā kā vilks atdodas bara asiņu vilkmei un nepieņem savu gavēņa krustu. Dvēseles sāpes viņš slāpē, sāpinot ķermeni – savu un citus. Neapturami. Nebeidzami.

Krustaceļš kā ilustratīvs Kristus dots piemērs – metafora, kurai lemts palikt baznīcas sienās.

Kāpēc Cilvēkam vajag Pestītāju? Vai tāpēc, lai pārliktu atbildību no sevis uz kādu, kas, cerams, atnāks kā Glābējs? Cik daudz ir to vientuļo vilku, kas ar rētās saplosītu miesu apstāsies un sadzirdēs dvēseles balsi? Cik būs pārmainītu cilvēku? Vai es esmu Dievam tuvu vai viņam mani vēl jāsasauc? (Krustaceļš ir mans jautājumu ceļš. Arī tavs.)”

Arvo Perta (1935) daiļradi mēs saistām ar komponista paša izveidoto pasaulslaveno zvaniņu jeb tintinnabuli stilu, kurā komponēti tādi megapopulāri šedevri kā Tabula rasa, Fratres, Spiegel im Spiegel, Für Alina un citi. Pirms tintinnabuli bija astoņus gadus ilgs klusums – Perts tikpat kā nekomponēja (izņēmums ir Trešā simfonija un kāda kantāte) un pamatīgi studēja viduslaiku un renesanses laika mūziku.

Daiļrades pirmajā periodā – 60. gados – Arvo Perts ir visai nikns modernisma pārstāvis. Savās pirmajās kompozīcijās viņš izmanto laikmetīgas kompozīcijas tehnikas un bezmaz vai kļūst par skaņradi non grata, jo modernistiski noskaņots lecīgs jauneklis nevar būt padomju kultūras dzīves uzraudzītāju simpātiju lokā.

Šajā periodā top gan divpadsmitskaņu tehnikā komponētā Pirmā simfonija, gan Credo. Šis emocionāli ietilpīgais, majestātiskais, spēcīgi iedarbīgais opuss pianistam, korim un orķestrim izraisīja pamatīgu ažiotāžu ar nepārprotamo norādi uz kristīgi sakrālām vērtībām, kas vēlāk kļūst par Perta daiļrades pamatsaturu, taču varat iedomāties, tas nozīmēja 1968. gadā! Baha Domažora prelūdijas skaistās skaņas darba ievadā, pēc tam grandiozs grāviens no kora un orķestra, vēl pēc tam aletoriski skaņās iemiesota haosa trokšņi – publika bija sajūsmināta, varas pārstāvji bija satracināti. Un Pertam sākās klusēšanas periods.

 

 

03 Apr

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Kārlis Lācis -

Jolanta Strikaite -

Gints Pabērzs -

Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" - Koris

Diriģents

Māris Sirmais

Programma

  • Arvo Perts Credo,
  • Arvo Perts Pirmā simfonija,
  • Kārlis Lācis Simfonija "Krusta ceļš".

Atgriezties uz Koncertiem