LNSO. BRĀMSS UN ŠŪMANISCikls “Visas Brāmsa simfonijas”

Bramss-2_kvadr

Pirmoreiz Rīgā – ievērojamais vidējās paaudzes pianists Nikolass Angeličs. Viņa tēvs vijolnieks ir melnkalnietis, viņa PSRS dzimusī māte pianiste ir rumāņu un slovāku asiņu, viņa vecāki satiekas Serbijā un emigrē uz ASV, tādējādi pats Nikolass piedzimst Sinsinati. Viņa pirmā klavierskolotāja ir mamma, un intervijā vietnē jejouedupiano.com Nikolass Angeličs stāsta, ka viņas sistemātiskais darbs ar precīzi definētiem uzdevumiem devis lielisku pamatu turpmākām gaitām. Vēlīnos pusaudža gados Angeličs nonāk Parīzes konservatorijā pie Aldo Čikolīni un Ivonnas Lorio. Savu skolotāju vidū viņš izceļ arī Leonu Fleišeru.

Nikolass Angeličs kaislīgi aizraujas ar Bahu, ko daudz spēlē kopš pusaudža gadiem; dziļi izjūt Brāmsu, kura koncertus ieskaņojis ar Pāvo Jervi un Frankfurtes Radio SO; apbrīno Bēthovenu, ko atzīst par ‘grūtu autoru’; mīl Šūmani, labi atsaucas par Štokhauzenu un Bulēzu, kas neilgu tikšanos laikā devuši daudz vērtīgas informācijas, ar ko “var baroties gadiem”. Vairākus gadus Nikolass Angeličs piedalījās Lugāno projektā “Marta Argeriča un draugi”, kopā ar brāļiem Kapisoniem, Liliju Maisku un pašu Argeriču atskaņojot Brāmsa, Dohnāņi un Šūmaņa kamermūziku. Nikolasa kamermūzikas partneru vidū ir arī Maksims Vengerovs, Žerārs Kosē, Džošua Bels, “Izaī kvartets”, “Ebena kvartets”; viņš muzicējis ar Mjunvunu Čunu, Kolinu Deivisu, Šarlu Dituā, Valēriju Gergijevu, Danielu Hārdingu, Kurtu Mazūru, Marku Minkovski.

Rīgā Nikolass Angeličs būs solists Roberta Šūmaņa Klavierkoncertā, kura pirmatskaņojums notika 1846. gada 1. janvārī (Šūmanim tobrīd 35 gadi) – solo spēlēja komponista dzīvebiedre Klāra Šūmane, pie diriģenta pults bija komponists, diriģents un rakstnieks, Mendelszona sekotājs Leipcigas Gewandhaus orķestra priekšgalā Ferdinands Hillers (1811–1885), tobrīd augstu godāts un atzinībām dāsni apbalvots mūziķis, kam Šūmanis veltīja savu Klavierkoncertu.

Kopā ar Šūmani labi sader viņa tuvs draugs un savā ziņā skolēns Johanness Brāmss, kura simfonijas šosezon ir īpašā Andra Pogas un LNSO uzmanības lokā. 13. novembra koncertā klausīsimies, iespējams, populārāko Brāmsa simfoniju – Ceturto, kas komponēta 52 gadu vecumā un dīvainā kārtā ir teju vai pēdējais Brāmsa lieldarbs orķestrim (ja neskaita Dubultkoncertu). Ceturtā simfonija sacerēta 1884. un 1885. gada vasarā Štīrijā – Austrijas vidienē. Par šo Alpu nostūri komponists Hansam fon Bīlovam rakstījis, ka viņa jaunais opuss (resp., Ceturtā simfonija) garšojot “kā šejienes laika apstākļi; ķirši te ir tikai viegli iesaldi, Jūs tādus neēstu”. Atmetot ķiršus – šis ir viens no visu laiku izcilākajiem simfonijas žanra paraugiem, kuru gan var analizēt, taču tik un tā nebūs iespējams atbildēt uz jautājumu – kas šajā mūzikā īsti notiek! Var tikai klausīties un apbrīnot.

Koncerta ievadā – mūsdienīga simfoniskā orķestra skanējuma burvis Magnuss Lindbergs un viņa skaistā, majestātiskā kompozīcija Chorale, kuras pamatā – 17. gadsimta ražīga sakrālo dziesmu autora Johana Rūdolfa Āles sacerētā korāļmelodija Es ist genug, kurā runa par atvadīšanos no šīs saules. Šo raksturīgo melodiju, kas sākas ar trim augšupejošiem veseliem toņiem, izmantojis Johans Sebastiāns Bahs savas kantātes BWV 60 noslēgumā, un tieši Baha harmonizējumu Lindbergs sauc par savu iedvesmas avotu Chorale tapšanai.

 

Pirmskoncerta sarunas plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē!

 

13 Nov

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Nikolass Angeličs - klavieres

Diriģents

Andris Poga

Programma

  • Magnuss Lindbergs Chorale
  • Roberts Šūmanis Koncerts klavierēm un orķestrim laminorā op. 54
  • Johanness Brāmss Ceturtā simfonija miminorā op. 98

Atgriezties uz Koncertiem