LNSO, MOCARTS UN ŠOSTAKOVIČS

noslegums500x500

LNSO Andra Pogas vadībā būs gods noslēgt 25.  Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu.

Vienā programmā – Mocarts un Šostakovičs. Pirmais – 18. gadsimta mūzikas klasicisma iemiesotājs, gaismas un tumsas līdzsvarotājs, Apollons un fauns vienā parastā cilvēka ķermenī un dievišķa pieskāriena aplaimota gara bezgalīgumā. Otrais – 20. gadsimta Krievijas un visas pasaules traģēdijas iemiesotājs mākslā, nelaimīga pele totalitārisma kaķiskajās ķetnās un dižs skaņradis.

Volfgangs Amadejs Mocarts komponēja 24. klavierkoncertu vienlaicīgi ar operu “Figaro kāzas”, un lielāku kontrastu starp abiem opusiem grūti iedomāties – cik opera mažorīgi dzīvīga, tik koncerts minorīgi nervozs, taču nenoliedzami ģeniāls, un jau pati pievēršanās dominoram, ko ģeniālais zalcburģietis tik dziļi izjutis savā kāzu mesā, ir fundaments, uz kura uzbūvēts meistarībā un saturā neatkārtojami iedarbīgs skaņdarbs.

Mocarta 24. klavierkoncertā klausīsimies pēdējā Čaikovska konkursa I vietas ieguvēja Dmitrija Masļejeva solo. Kas sekoja konkursa gaitai, zinās, ka Dmitrijam šī nebija viegla uzvara. Žūrijas dalībnieki vēl pēc konkursa izteica diametrāli pretējus viedokļus par pirmo četru vietu ieguvējiem, tomēr jaunā sibīrieša spēle bija nenoliedzami dziļa, spilgta, tehniski nevainojama, garīgi mierīga un idejā monolīta. Šī būs pirmā reize, kad Dmitrijs Masļejevs viesojas Latvijā.

Dmitrija Šostakoviča 12. simfonija ir mūzikas vēsturē margināls darbs – to spēlē reti pat Krievijā, kur nu vēl citur pasaulē, tāpēc mums dota reta izdevība izveidot pašiem savu viedokli par simfoniju, kas veltīta Ļeņinam un komponēta laikā, kad komponistu burtiski piespieda iestāties komunistu partijā, pēc kā dažs Šostakoviča kolēģis bezmaz vai novērsās no viņa.

Simfonijas četrās daļās zīmēti 1917. gada notikumi: pirmā daļa tēlo Petrogradu viena gada divu revolūciju laikposmā, otrā daļa “Razļivezers” veltīta Ļeņinam, kurš no Pagaidu varas slēpās pie šīs ūdenskrātuves, trešajā daļā Šostakovičs diezgan ilustratīvi rāda mums kreisera “Aurora” lielgabalu spēku, un visubeidzot ceturtajā daļā, kā liekas, ne bez ironijas un pat sarkasma tēlota “Cilvēces rītausma” karikatūriskā līdzībā ar paša Šostakoviča Piektās simfonijas pompozo finālu.

Ņemot vērā simfonijas uzrakstīšanas laiku – 60. gadu sākumu – un tēloto vēsturisko notikumu kontekstu, šī opusa klausīšanās ar mūslaiku ausi ir intelektuāls piedzīvojums. Var padomāt, kāpēc Rietumos tik ļoti kritiski vērsās pret šo mūziku, var minēt, kāpēc simfonija mūslaikos skan tik reti, var svērt to Šostakoviča skaņdarbu kontekstā, un galu galā var prātā pārlikt Mstislava Rostropoviča teikto, sak, Šostakovičam sirdsapziņa vienkārši neļāva padomju valsts vēsturei un realitātei neslēpti veltītos skaņdarbus uzrakstīt tā, lai tie paliktu mūzikas vēsturē.

Zinot, ka viena no LNSO stiprajām pusēm ir krievu mūzikas un jo īpaši Šostakoviča opusu atskaņošana, mūs tomēr gaida spilgts piedzīvojums, kur ceļvedis būs filosofiskā mierā un simfoniskā vērienā prasmīgais Andris Poga.

Vēsturiskai izziņai: LNSO Leonīda Vīgnera vadībā spēlējis Šostakoviča 12. simfoniju 1961. gada 29. oktobrī – nepilnu mēnesi pēc pirmatskaņojumа, kas 1. oktobrī notika vienlaicīgi Kuibiševā (diriģents Ābrams Stasevičs) un Ļeņingradā (diriģents Jevgeņijs Mravinskis). Maskavā 12. simfoniju pirmoreiz diriģēja Konstantīns Ivanovs, tas notika 15. oktobrī, un to var uzskatīt par uztakti PSKP XXII kongresam, ko daļa vēsturnieku uzskata par nozīmīgāku neilgā atkušņa zīmi, nekā leģendārais XX kongress ar tikai daļēji atklāto Staļina atmaskošanu.

 

31 Marts

19.00 / piektdiena / Koncertzāle "Lielais dzintars"

Solists/-i

Dmitrijs Masļejevs - klavieres

Diriģents

Andris Poga

Programma

  • Volfgangs Amadejs MOCARTS 24. klavierkoncerts dominorā KV 491
  • Dmitrijs ŠOSTAKOVIČS 12. simfonija ("1917")
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem