LNSO SEZONAS ATKLĀŠANAS KONCERTS

SezonasAtklasana_kvadr

SezonasAtklasana_kvadr

Ādolfa Ābeles “Vīzijas” ierosme dzima Pēterburgā saltā ziemas dienā, un laikabiedri zina teikt, ka šajā mūzikā komponists vēlējies ieaust paradīzes putnu balsis. Prokofjeva Otrais klavierkoncerts ir jauna cilvēka emocionāla satricinājuma liecinieks – skaists un stipri dramatisks žanra paraugs. Ravela baletā – viss kā rotaļā: pavedināšana, nolaupīšana, pirāti, nimfas un divi jaunieši, kas ar īsteni francisku maigumu uzplaukst paši savā mīlestībā.

Ravela baleta atskaņojums nav iedomājams bez kora “Latvija” augsti kvalitatīvās klātbūtnes, savukārt Prokofjeva klavierkoncertā solists būs Krievijas pianists Andrejs Korobeiņikovs – savdabīga un spilgta muzikālā talanta īpašnieks, arī dzejnieks, jurists un pat kaut kādā ziņā polārpētnieks. Latvijas klausītāji atcerēsies viņa spēlēto Šopēna klavierkoncertu 2014. gada pavasarī Rēzeknē un Rīgā kopā ar orķestri Kremerata Baltica. Armands Znotiņš recenzijā slavēja pianistu un izteica cerību, ka Korobeiņikovs atgriezīsies Latvijā – nu šis vēlējums tūlīt piepildīsies.


Ādolfa Ābeles “Vīzija” ir viena no latviešu simfoniskās mūzikas skaistākajām pērlēm – grūti iedomāties skaistāku sākumu jaunai sezonai. Komponists Jēkabs Poruks atmiņās liecina: ““Vīzija” stāsta par brīnišķīgu pavasari, kas nekad nav bijis un nekad nevar būt; par paradīzes putniem, par lielās laimes ilgām un žēlām, ka tas ir tikai rēgs. Daiļradīšanas psihologus varbūt interesēs, ka autoram šī vīzija ieskanējusies aukstā ziemas naktī uz Jelagina salas (Pēterpilī) sniega lauku klusumā.”

No Pēterburgas nākusi ne tikai Ābeles “Vīzija”, bet arī pianists Andrejs Korobeiņikovs – dzimis Maskavā, patlaban mīt Ziemeļu Palmīrā un ar koncertiem ceļo pa visu pasauli. Pats lēš, ka uzstājies vismaz 40 pasaules valstīs, spēlējot citstarp nozīmīgākajās Maskavas, Pēterburgas, Varšavas, Berlīnes, Budapeštas, Briseles, Parīzes, Londonas, Losandželosas un Tokijas zālēs. Daudzu starptautisku konkursu laureāts. Studējis Maskavas konservatorijā un Londonas Karaliskajā Mūzikas koledžā. Par saviem elkiem sauc Bēthovenu, Skrjabinu, Rahmaņinovu, Šostakoviču, Gilelsu, Sofroņicki, Gūldu, Judinu, Dāvidu Oistrahu, Furtvengleru, Šolti, Abado, Mravinski, Ļemeševu, Šaļapinu un Kvasthofu. Andrejs Korobeiņikovs ir arī diplomēts jurists un starptautiski atzīts esperanto speciālists. Pianista mājaslapā varat lasīt Korobeiņikova dzejoļus.

Sergeja Prokofjeva Otrais klavierkoncerts ir absolūts šedevrs. Visupirms to augstu vērtēja pats komponists un bieži spēlēja savos koncertos. Taču pirmatskaņojuma laikā daļa publikas visai skaļi pauda sašutumu un pat gāja ārā no zāles. Savam laikam šis opuss, iespējams, tiešām likās visai pārsteidzošs, tomēr netrūka arī to, kas uzreiz saprata, kāda šai mūzikai vērtība. Piemēram, tuvs Prokofjeva draugs komponists Nikolajs Mjaskovskis, saņēmis partitūru, rakstīja Sergejam Sergejevičam: “Vakarnakt lasīju Jūsu koncertu (jau atgūlies) un teju plosījos aiz sajūsmas, lēkāju, kliedzu. Ja man būtu kaimiņi, visticamāk, tiktu ieskaitīts trako kārtā. Jūs esat eņģelis!” Striktais un prasīgais Pjērs Bulēzs uzskatīja šo par vienu no Prokofjeva visaugstākajiem sasniegumiem. Svjatoslavs Rihters lika šo koncertu savos trijos pianisma vaļos līdzās Bēthovena 29. sonātei un Brāmsa variācijām. Savu Otro klavierkoncertu Prokofjevs veltīja traģiska likteņa īpašniekam – savam studijbiedram Maksimilianam Šmithofam.

Koncerta otrajā daļā – Morisa Ravela balets “Dafnīds un Hloja”. Baleta pamatā ir leģendārā horeogrāfa Mihaila Fokina darināts librets, kas savukārt balstās 2. gadsimta grieķu rakstnieka Longa slavenā romāna “Dafnīds un Hloja” motīvos – kazugans Dafnīds un gane Hloja gūst pirmo pieredzi attiecību veidošanā, no nepieredzējušiem pusaudžiem caur briesmām un pārbaudījumiem uzplaukstot par kvēli mīlošiem jauniešiem. Baletu ar Fokina horeogrāfiju iestudēja Djagiļeva “Krievu balets”, un pirmizrāde notika 1912. gadā Parīzē. Mūzika ir koša, dāsna, jutekliska, erotiski rosinoša. Visam galā, protams, laimīgas beigas un iespaidīga bakhanāle.

26 Sept

19.00 / sestdiena / Vidzemes koncertzāle "Cēsis"

Solists/-i

Andrejs Korobeiņikovs - Klavieres

Valsts akadēmiskais koris “Latvija”

Diriģents

Andris Poga

Programma

  • Ādolfs Ābele Simfoniskais dzejolis “Vīzija”
  • Sergejs Prokofjevs Otrais koncerts klavierēm un orķestrim solminorā op. 16
  • Moriss Ravels Balets “Dafnīds un Hloja”
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem