LNSO, ŠOPĒNS UN POLIJA

Sopens_kvadr_210

Sopens_kvadr_210Andžejs Panufņiks savā simtajā dzimšanas gadā met spēcīgus ritma impulsus cilvēces atmiņas lokos. Panufņika kolēģis un draugs Vitolds Lutoslavskis savā simt pirmajā dzimšanas gadā svin mūsdienīga simfoniskā orķestra krāsainās iespējas. Frideriks Šopēns gadus neskaita un pārmūžīgā laimībā dāvā mums jūsmīgus klaviersvētkus.

Pie LNSO diriģenta pults – Modests Pitrens. Viņš pauž, ka vēl pirms aicinājuma diriģēt 7. novembra koncertu jau tika iedomājies par šādu programmas koncepciju: pagājušā gada jubilārs simtgadnieks Vitolds Lutoslavskis, šīgada jubilārs simtgadnieks, Lutoslavska tuvs domubiedrs Andžejs Panufņiks un koncerta otrajā daļā abu 20. gadsimta poļu meistaru romantiskā priekšgājēja Friderika Šopēna klavierkoncerts.

Solists Šopēna opusā būs Londonā dzīvojošais pēterburģietis Antons Ļahovskis, kurš kopš uzvaras Jāzepa Vītola starptautiskajā pianistu konkursā vienmēr ar prieku atgriežas Latvijā, kur viņam daudz draugu un pielūdzēju.

Visi kulturāli mūzikas draugi zina 20. gadsimta poļu klasiķi Vitoldu Lutoslavski. Ne gluži tā ar viņa draugu, domubiedru un vienaudzi Andžeju Panufņiku, kurš piedzima gadu vēlāk, tātad viņa 100. dzimšanas dienu atzīmējam šogad.

Andžejs Panufņiks (1914–1991) studēja Vīnē, Parīzē un Londonā. Īsi pirms Otrā pasaules kara Panufņiks atgriezās Polijā, lai apciemotu tuviniekus, un visu kara laiku palika Varšavā. Viņš grēdām aranžēja populārus klasikas hitus klavierduetam, kurā muzicēja kopā ar savu draugu Vitoldu Lutoslavski, uzstājoties tā sauktajās mākslinieciskajās kafejnīcās. Karam beidzoties, Panfņiks bija zaudējis vairumu savu tuvinieku un visus skaņdarbus, ko līdz tam tika komponējis.

“Traģiskā uvertīra” ir 1941. gadā sacerēts darbs – impresija par traģiskajiem notikumiem okupētās Polijas galvaspilsētā. Arī šis Panufņika darbs gāja zudībā, taču komponistam uvertīras struktūra bija labā atmiņā, viņš bez lielām pūlēm atjaunoja partitūru un veltīja to 1944. gadā Varšavā bojāgājušā brāļa piemiņai.

Pēc kara Panufņiks mēģināja ņemt dalību Polijas mūzikas dzīves atjaunošanā, taču valdošās aprindas nebija sajūsmā par viņa pūlēm, un gadu pēc Staļina nāves komponists pārcēlās uz dzīvi Londonā. 60. gadu sākumā Panufņiks apprecas, kļūst par brīvmākslinieku un pamazām top par vienu no sava laika atzītākajiem komponistiem, kuram jaundarbus pasūtina tādi vīri kā Džordžs Šolti, Seidzi Odzava, Leopolds Stokovskis, Jehūdi Menuhins, Mstislavs Rostropovičs un daudzi citi.

Vitolda Lutoslavska Koncerts orķestrim un Friderika Šopēna Pirmais klavierkoncerts ir sava laika mūzikas kultūras ikonas. Lutoslavska 50. gadu sākumā tapušais opuss saskaņā ar pasūtinājuma nosacījumiem ir “ne pārāk grūti spēlējams” darbs ar tautas mūzikas tematiskajiem aizmetņiem un orķestra iespēju košu parādīšanu, savukārt Šopēna koncerts nostalģiskā kārtā ir viens no pēdējiem darbiem, ko talantīgais jauneklis komponē, pirms uz mūžu atvadās no savas dzimtenes.

Tādējādi visa šī koncertprogramma virmo ap Polijas un daudz cietušās Varšavas pagātni, godinot to netveramo skaistuma graudu, no kā izaug mūzika brīnumtalantīgo poļu komponistu galvās.

Gaidīsim koncerta apmeklētājus arī uz sarunām pirms koncerta plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē. Šoreiz Oresta Silabrieža sarunu viesis būs Latvijas Kultūras akadēmijas Poļu kultūras un valodas centra vadītājs Kšištofs Širšeņs. Ieeja ar derīgām koncerta biļetēm no plkst. 17.30.

07 Nov

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Antons Ļahovskis - klavieres

Diriģents

Modests Pitrens

Programma

  • Andžejs PANUFŅIKS “Traģiskā uvertīra” 
  • Vitolds LUTOSLAVSKIS Koncerts orķestrim (1954), veltīts Vitoldam Rovickim
  • Frideriks ŠOPĒNS  Pirmais koncerts klavierēm un orķestrim miminorā op. 11 (1830), veltīts Frīdriham Kalkbrenneram
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt bērnu atbilstību un spēju noklausīties programmu, netraucējot citiem koncerta apmeklētājiem .

Nepilnu stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.18 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem