LNSO, VESTARDS ŠIMKUS UN UNGĀRIJA

Trīs ungāru komponisti – trīs dažādi skatpunkti. Būs Lists ar skeletu riņķa deju Pizas Campo santo monumentālajā būvē. Būs ungāru mūsdienu mūzikas kultūras patriarhs Dohnāņi ar dzirkstīgiem “Simfoniskajiem mirkļiem”. Būs arī visiem saprotams Bartoks – Koncertā orķestrim saklausām Dalmācijas un Ungārijas tautas mūzikas atbalsis, smaidu par Lehāra atbalsīm Šostakoviča “Ļeņingradas simfonijā” un hercoga Zilbārža asaru ezera mieru.

Pie LNSO diriģenta pults – Latvijas klausītājiem labi pazīstamais Žolts Naģs, ilggadējs Parīzes Nacionālās konservatorijas simfoniskās diriģēšanas profesors, izcils savas jomas profesionālis. Solists Lista iespaidīgajā “Nāvesdejā” būs publikas iemīļotais pianists Vestards Šimkus.

Franča Lista “Nāvesdejas” iedvesmas avots bija monumentālās freskas, kas redzamas Pizas Campo santo iespaidīgajā memoriālā. Viņa darbā ieskanas Dies irae jeb “Dusmu dienas” raksturīgais motīvs, kura pamatā viduslaiku teksts par Pastardienu – “dusmu diena, tā diena satrieks pasauli pelnos, kā liecina Dāvids un Sibilla; kāda gan būs trīcēšana, kad nāks tiesnesis, kurš visu stingri tiesās!”.

Aprakstot nāvesdejas fenomenu, daži autori atceras Seno Ēģipti, Seno Grieķiju un Seno Romu, kur nāve gan labprāt piedalījusies dzīrēs, klusi daudzinot memento mori un mudinot ēst, dzert, priecāties, kamēr tu vēl dzīvs, taču par viņas dejošanu gan laikam varam runāt tikai kopš viduslaikiem. Viduslaiku mistiķi pavadīja daudz laika, pārdomājot attiecības starp ārējo un iekšējo skaistumu. Kā raksta Umberto Eko, gremdēšanās sakrālos tekstos un dvēseles iekšējo vibrāciju izbaudīšana kaut kādā ziņā pauda neuzticēšanos ārējam skaistumam. Tāds dvēseles stāvoklis vispār raksturīgs viduslaikiem – kur palika aizgājušo gadu izcilie ļaudis, lepnās pilsētas, mirušo valdnieku dārgumi utt.? Eko turpina: “Viduslaiku nāves dejas palaikam rāda mums rudenīgu nostalģiju pēc skaistuma, kas notiesāts uz novīšanu. Un, kaut arī stingra ticība ļauj skatīties uz Māsas nāves dejošanu ar kautru cerību, pāri visam pārklājas melanholijas plīvurs, tik koši iemiesots Vijona retoriskajā manierē ar rindām “Kur palikuši pērnie sniegi?””

Bēla Bartoks ir viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem komponistiem un etnomuzikologiem. Viņa Koncerts orķestrim noteikti ir viens no vieglāk uztveramajiem Bartoka skaņdarbiem. Anotācijā komponists saka: “Darba noskaņa no pirmās daļas stingrās noteiktības un trešās daļas nāves dziesmas sērīguma mainās uz dzīves apliecinājumu beidzamajā daļā.” Koncerta otrajā daļā dzirdam dalmāciešu tauas mūzikas atbalsis. Ceturtajā daļā skan tobrīd visā pasaulē slavenās Šostakoviča Septītās simfonijas marša visai palaidnīga parodija, kā arī ungāru tautasdziesmas nostalģisks citāts. Pirmajā un trešajā daļā speciālisti saklausa reminiscences par paša Bartoka operas “Hercoga Zilbārža pils” stilu, kas komponista daiļradē bija aktuāls 20. gadsimta sākumā. Koncerta orķestrim pirmatskaņojums notika 1944. gada decembrī Bostonā un guva ievērojamus panākumus.

Žolts Naģs kopš 1987. gada ir aktīvs operu un koncertu diriģents. Kopš 1992. gada viņš vada dažādus orķestra projektus un pasniedz meistarklases diriģentiem vairākās Eiropas konservatorijās. 1999. gadā Naģs kļūst par kamermūzikas ansambļa Israel Contemporary Players galveno diriģentu un muzikālo konsultantu. Prasīgais un visaugstāko profesionalitāti paģērošais maestro kopš 2002. gada pasniedz diriģēšanu Parīzes Nacionālajā Augstākajā mūzikas un deju konservatorijā. Žolts Naģs bieži koncertē Vācijā, diriģējot tādus orķestrus kā Berlīnes Vācu simfoniskais orķestris, Berlīnes simfoniskais orķestris, Ķelnes Radio simfoniskais orķestris, Štutgartes Radio simfoniskais orķestris, kā arī uzstājoties ar vācu laikmetīgās mūzikas ansambļiem ensemble recherche un musikFabrik. Viņš diriģē Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā, Šveicē u. c., kā arī Izraēlā, Brazīlijā, Dienvidkorejā u. c.  Žolts Naģs vadījis vairāk nekā 500 skaņdarbu pirmatskaņojumus, radio un CD ierakstus. Saņēmis speciālbalvu par izciliem Izraēlas laikmetīgās mūzikas atskaņojumiem.  Latvijas klausītājs Žolta Naģa sniegumu ar LNSO vērtējis 2012. gada septembrī programmā “Prokofjevs un Stravinskis” un jaunās mūzikas festivāla “Arēna” koncertā 2011. gada oktobrī.

Biļetes šeit.

30 Janv

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Vestards Šimkus - klavieres

Diriģents

Žolts Naģs

Programma

  • Ernsts fon Dohnāņi “Simfoniskie mirkļi”
  • Francis Lists “Nāves deja” klavierēm un orķestrim Bēla Bartoks Koncerts orķestrim
  • Bēla Bartoks Koncerts orķestrim

Atgriezties uz Koncertiem