KRIEVU MŪZIKAS PĒRLES I

KrievuPerles_kvadr_210

KrievuPerles_kvadr_210Decembra vakars pie kamīna. Uz palodzes sniegs, un rūtīs leduspuķes. Bet pasaku grāmatā – vasara. Ļadova apburtajā ezerā plīvo varavīkšņainas zivis. Pie Ūdensgara ciemos atnāk izspūrusī Kikimora un negantā Babajaga. Vasara beidzas. Čaikovskis (Boriss) Klarnetes koncertā priecājas par sniegpārslu kristāliskajām struktūrām. Cits Čaikovskis (Pēteris) jūdz kamanās iedomu zirgus un iztēles grāmatā uzšķir ziemas nodaļu.

Pie LNSO diriģenta pults šajā vakarā būs Deniss Vlasenko, kuru Rīgas klausītājiem pirmoreiz bija iespēja novērtēt 2013. gada rudenī, kad viņš Latvijas Nacionālajā operā diriģēja divas Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” izrādes, un tā bija Vlasenko pirmā iespēja jelkad diriģēt krievu komponista operu. 2008. gadā viņš kļuva par pirmo Krievijas diriģentu, kas jelkad diriģējis Rosīni opermūzikas mekā – Pezāro festivālā.
Deniss Vlasenko iestudējis operas Mehiko, Tokijā un Valjadolidā, diriģējis izrādes Pēterburgas Mihaila teātrī un Bari, vadījis simfoniskās mūzikas koncertus Itālijā un Krievijā, kur viņa pamatdarba vieta ir otrā diriģenta postenis Jurija Bašmeta vadītajā Valsts simfoniskajā orķestrī “Jaunā Krievija”. Operas “Jevgeņijs Oņegins” noskatīšanās Rīgā atstāja pārliecību, ka Deniss Vlasenko precīzi zina, ko vēlas, un māk to panākt. Ar interesi gaidīsim, kā viņa rokās veidosies Čaikovska Pirmās simfonijas ziemišķie veidoli.


Pētera Čaikovska Pirmā simfonija, kas Latvijā kādu laiku nav skanējusi, ir faktiski pirmā simfonija krievu mūzikā. Tās tapšana bija ilga un grūta, tikai 26 gadus vecā Čaikovska nobriedušākie kolēģi atzina jauntapušo partitūru par neveiksmi, simfonijas pirmatskaņojums notika divus gadus pēc darba pabeigšanas, vēl pēc sešiem gadiem Čaikovskis simfoniju visai pamatīgi pārstrādāja, pagāja vēl gandrīz desmit gadi, un tikai tad kritiķi pamanīja šo opusu un vēlīgi atzina par visa krieviskā kvintesenci, kas prasmīgi ievietota no ārvalstīm aizgūtā ietvarā.

Ticams, ka Čaikovskim acupriekšā bijušas dāsni sniegotas un saltas krievu ziemas ainavas, jo simfonijas pirmās daļas nosaukums ir “Ziemas ceļa sapņi” un otrās daļas nosaukums – “Drūmais novads, miglainais novads”. Tiek izteikti minējumi, ka otrās daļas tapšanu ietekmējis Čaikovska brauciens uz aizsalušu Ladogas ezeru.
Borisa Čaikovska (1925–1996, nekādas radniecības ar Pjotru Iļjiču) Klarnetes koncerts ir lielisks krievu neoklasicisma paraugs, ar kuru iepazīstas teju visi topošie klarnetisti, tātad var domāt, ka no tehniskā viedokļa šis koncerts nav nekāds supervirtuozitātes paraugs. Acīmredzot, noslēpums ir maigumā, vieglumā un elegancē, ko šī mūzika pieprasa, un būs ļoti interesanti dzirdēt izcili talantīgā Mārtiņa Circeņa skanisko viedokli par šo klarnetes repertuāra zelta opusu.

Anatolijs Ļadovs (1855–1914) ir mazliet noslēpumains tēls krievu mūzikā. Viņš bija visai savrups vīrs, izcili erudīts, profesionāli prasmīgs komponists, kura talantu augstu vērtēja Modests Musorgskis un par kura sirsnīgu uzticības personu dzīves nogalē kļuva Jāzeps Vītols. Ļadovs strādāja ļoti lēni, un viņa darbu skaits ir salīdzinoši neliels, taču opusu sarakstā gandrīz vai katrs ir dārgums, sākot ar populāro “Tabakozīti” un beidzot ar trim simfoniskajām pasakām, kas sniedz pārliecinošas liecības par Ļadova smalko domugaitu, spilgto iztēli un lieliskajām spējām orķestra krāsu organizēšanā.

05 Dec

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Mārtiņš Circenis - Grupas koncertmeistars

Diriģents

Deniss Vlasenko

Programma

  • Anatolijs Ļadovs Pasaku zīmējumi “Apburtais ezers”, “Kikimora ” un “Baba jaga”
  • Boriss Čaikovskis Koncerts klarnetei un kamerorķestrim
  • Pēteris Čaikovskis Pirmā simfonija “Ziemas sapņi” solminorā op. 13
Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt nepieciešamību ņemt līdzi mazus bērnus.

Stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.00 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem