Reinis Zariņš. Mākoņi. Čaikovskis

I daļa

Ēriks EŠENVALDS (1977)

“Mākoņi” simfoniskajam orķestrim (2006), veltījums brāļa piemiņai

Pirmatskaņojums 2006. gada 31. martā Latvijas Nacionālajā operā • Rīgas Festivāla orķestris, diriģents Normunds Šnē

12 minūtes

Aleksandrs SKRJABINS (Александр Скрябин, 1872–1915)

Koncerts klavierēm un orķestrim fadiēzminorā op. 20 (1897)

  1. Allegro
  2. Andante

III. Allegro moderato

Pirmatskaņojums 1897. gada 24. oktobrī Odesā • solists – autors, diriģents Vasilijs Safonovs

28 minūtes

II daļa

Pēteris ČAIKOVSKIS (Петр Чайковский, 1840–1893)

Ceturtā simfonija fa minorā op. 36 (1877–78)

  1. Andante sostenuto – Moderato con anima – Moderato assai, quasi Andante – Allegro vivo
  2. Andantino in modo di canzona

III. Scherzo: Pizzicato ostinato – Allegro

  1. Finale: Allegro con fuoco

Pirmatskaņojums 1878. gada 22. februārī (j. st.) Maskavā • diriģents Nikolajs Rubinšteins

40–45 minūtes

Koncerta tiešraide Latvijas Radio 3 “Klasika” un Eiroradio (EBU) klasiskās mūzikas kanālu tīklā

Maestro Andris Poga atkal aicinājis uz sadarbību Londonā dzīvojošo pianistu Reini Zariņu, ar kuru Pogam 2013. gada vasarā izveidojās lieliska sadarbība, atskaņojot Lutoslavska Klavierkoncertu Mākslas festivālā “Cēsis”.

Koncerta programmā: Ērika Ešenvalda “Mākoņi” kā dzejolis par to netveramo substanci, kas slīd virs mūsu galvām, Aleksandra Skrjabina Klavierkoncerts kā jauna komponista saruna ar līgavu neilgi pirms kāzām un ilgi pirms nonākšanas Prometeja varā un Pētera Čaikovska Ceturtā simfonija kā dialogs ar likteni, vakara melanholija un priecāšanās ar svešu prieku.

“Mākoņi” ir Ērika Ešenvalda debija, komponējot lielam simfoniskajam orķestrim. Komponists saka: “Mākoņi – kāds skaistums un brīvība! Kad saules stari tajos iezaigo neizsakāmi daudzveidīgo toņu paleti, mākoņu krāsu spilgtums un telpiskums iegūst tik daudzslāņainu faktūru, kas šis acumirklīgais neizteicamais mani spēcīgi iedvesmo. Mākoņi nemitīgi ir kustībā – tie pārvēršas, mainās, kļūst citādi, tie iegūst jaunas formas vai vienkārši izkūst debesjumā. To dziļuma intensitāte virmot virmo! Mākoņi pārslīd man pāri un aizpeld… Tāda sajūta, ka tajos ir daļa Mūžības jeb tā skaistā, kas man asociējas ar romantismu un impresijām.” Skaņdarbs veltīts komponista brāļa Oskara piemiņai.

Aleksandra Skrjabina Klavierkoncerts ir jaunības gadu darbs – tas sacerēts 24 gadu vecumā, ir pirmais Skrjabina opuss lielam orķestrim un, formāli ņemot, vienīgais koncertžanra paraugs viņa darbu sarakstā. Mesiānisku ideju un ezotērisma pārņemtais Skrjabins šajā opusā vēl tikai aizmetnī, un virsroku ņem Lista un Šopēna sveicieni savam talantīgajam pēctecim. Tomēr šo klavierkoncertu klausīties ir aizraujoši, jo jūtu piedāvājums te bangojoši mainīgs, un temperamentīgiem interpretiem, stūrējot savu laivu Skrjabina holērisko izpausmju jūrā, ir ko darīt.

Daiļrades periods, kurā Pēteris Čaikovskis komponē Ceturto simfoniju, sakrīt ar operas “Jevgeņijs Oņegins” tapšanu un neveiksmīgajām laulībām, kas drīz vien izjuka. Šajā pašā laikā Čaikovska dzīvē uzradās Nadeža fon Meka, bagāta rūpnieka atraitne, mākslas mecenāte. Abu sarakste ilga 13 gadu, un dzīvē viņi tā arī nekad nesatikās. Ceturtā simfonija veltīta Nadeždai fon Mekai. Respektējot viņas nevēlēšanos redzēt savu vārdu rokraksta titullapā, Čaikovskis rakstīja “Veltījums labākajam draugam”. Runājot dzejiskās līdzībās, Ceturto simfoniju var uztvert kā Čaikovska vēstuli Nadeždai fon Mekai. Autors bija tīri apmierināts ar veikumu un ziņoja tā: “Varbūt kļūdos, taču man liekas, ka šī simfonija ir izcils darbs, labākais no visa, ko esmu radījis. Cik labi, ka tā ir mūsu simfonija un ka, klausoties to, Jūs zināsiet, ka ik taktī ir domas par Jums. Ja Jūsu nebūtu, kas zina, vai simfoniju maz būtu pabeidzis?”

31 Okt

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

Solists/-i

Reinis Zariņš - klavieres

Diriģents

Andris Poga

Lietas, kas būtu jāatceras pirms DOŠANĀS uz KONCERTU!

Uz vakara koncertiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, lūdzam vecākus izvērtēt bērnu atbilstību un spēju noklausīties programmu, netraucējot citiem koncerta apmeklētājiem .

Nepilnu stundu pirms LNSO simfoniskās mūzikas koncertiem plkst. 18.18 Baltajā zālē notiek “Pirmskoncerta sarunas”, kuru laikā LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis kopā ar kādu ekspertu runā par vakara koncertprogrammā iekļauto skaņdarbu rašanās laikmetu, opusu tapšanas apstākļiem un komponista radošo biogrāfiju. Šīs sarunas noteikti papildinās un bagātinās jūsu koncertpieredzi. “Pirmskoncertu sarunās” ieeja ir bez maksas.

Visi kārtibas noteikumi

Atgriezties uz Koncertiem