LNSO gadu uzsāk uz Brāmsa un Dvoržāka nots

07.01.2019 jaunumi, ziņas
1Simone-Lamsma-photo-by-Otto-van-den-Toorn-DSC78251-522x522

11. janvārī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) piedāvā iegrimt pasaulslaveno komponistu Johannesa Brāmsa un Antonīna Dvoržāka daiļradē koncertā “Brāmsa koncerts un Dvoržāka simfonija”. Koncertu diriģēs izcilais lietuviešu diriģents Gintars Rinkēvičs, kura vadībā no 1996. gada sākās Latvijas Nacionālās operas (LNO) straujā muzikālā augšupeja un starptautiskie panākumi. Koncerta soliste – pasaules labāko orķestru gaidītā Nīderlandes vijolniece Simone Lamsmā.

Gintars Rinkēvičs ir viens no izcilākajiem starptautisku atzinību guvušiem lietuviešu diriģentiem – Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors, Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Rinkēviča karjeras straujo augšupeju iezīmēja uzvara Herberta fon Karajana diriģentu konkursā 23 gadu vecumā. Īsi pēc tam Rinkēviču par māksliniecisko vadītāju aicināja LNSO, taču Lietuvā tika nodibināts Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris, un Rinkēvičs kļuva par tā vadītāju. Gintars Rinkēvičs kopš 1984. gada regulāri bijis LNSO viesdiriģents, iemantojot klausītāju mīlestību un kritiķu atzinību. No 1996. līdz 2003. gadam Rinkēvičs bija Latvijas Nacionālās operas muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Kopš 2017. gada viņš ir Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.

Nīderlandes vijolniece Simone Lamsmā ir kritikas un publikas slavēta klasiskās mūzikas pasaules personība, kuras repertuārā ir vairāk nekā 60 vijolkoncertu. 2017./2018. un 2018./2019. gada sezonā Simone debitēja ar “Ņujorkas filharmoniķiem”, Detroitas SO, Hjūstonas SO, Sandjego SO, Pitsburgas SO, Milvoki SO, “Oslo filharmoniķiem”, Leipcigas MDR orķestri, Basku Nacionālo orķestri, Sidnejas SO u. c.

LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga par Simoni Lamsmā: “Simoni pirmo reizi satiku 2018. gada aprīlī, koncertējot ar Oslo filharmonisko orķestri. Pārsteidza un apbūra viņas īpašā muzikalitāte un visai netradicionāls skats uz tradicionālo – Brāmsa Vijolkoncertu, ko esam dzirdējuši tik daudzās interpretācijās, un katram noteikti ir izveidojies priekšstats, kā šai mūzikai jāskan. Bet, izrādās, ir mūziķi, kas šo priekšstatu spēj mainīt, un tā arī ir viena no Simones būtiskākajām īpašībām.”

Koncertā klausītāji varēs dzirdēt vācu komponista Johannesa Brāmsa skaisto Vijolkoncertu. Opuss tapis 1878. gada vasarā Austrijas kūrortpilsētā Pertšahā (Pörtschach), kur 44 gadus vecais Brāmss 1877. gada vasarā iegriezās nejauši tikai pārnakšņot, bet viņam tā iepatikās, ka viņš nolēma palikt kādas dienas ilgāk un atgriezās tur vēl divus gadus pēc kārtas. Kādam paziņam Brāmss rakstīja: “Te viss ir brīnumjauks, ezers, mežs, kalngalu zilgo siluetu vainago mirdzošs dzidra sniega baltums, un te netrūkst vēžu.” Sniegotu kalnu ieloks un intensīvi zilais Vertas ezers (Wörthersee) patiešām sniedz lielisku ainavu – nav brīnums, ka Brāmsam tur bija laba strādāšana.

Čehu komponista Antonīna Dvoržāka populārā Devītā simfonija “No Jaunās pasaules” komponēta Amerikā – laikā, kad Dvoržāks vadīja ASV Nacionālo konservatoriju. Būdams zemnieku dēls, Dvoržāks bez aizspriedumiem attiecās pret mūzikas studentu ādaskrāsu un sociālo izcelsmi. Simfonijas “No Jaunās pasaules” pirmatskaņojums notiek 1893. gada 16. decembrī Ņujorkas Kārnegija zālē, un panākumi ir grandiozi. Dvoržāks atceras: “Laikrakstos vēstīja – vēl neviens komponists līdz šim nav piedzīvojis tādu triumfu. Cilvēki aplaudēja tik ilgi, ka man vajadzēja pateikties viņiem kā karalim!” Sacerot simfoniju, Dvoržāks iedvesmojās ne tikai no muzikāliem avotiem, bet arī no tobrīd ļoti populārā amerikāņu dzejnieka Henrija V. Longfelova “Dziesmas par Haijavatu”, ko bija iepazinis vēl pirms ierašanās Amerikā. Simfonijas slavenākā tēma ir II daļas angļuraga solo, un par šo ainu Dvoržāks saka – viņa acupriekšā bijis Haijavatas sievas Minehahas apbedīšanas skats. Ir auksta ziema, valda bads, Minehaha mirst no aukstuma, bada un drudža, un viņu, segtu baltām sermuļādām, apglabā “dziļi mežā, tumšā vietā, apakš zilām, sērām eglēm”. Savukārt III daļa ir skerco, kurā, pēc Dvoržāka teiktā, zīmēti “indiāņu svētki ar dejām mežā”.

“Pirmskoncerta sarunās” Orests Silabriedis par romantismu mākslā runās ar literatūrzinātnieku, valodnieku, Latvijas Universitātes profesoru Ojāru Lāmu. Sarunas notiks Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18.

 

Atgriezties



Lasīt vairāk

Lielās ģildes kases darba laiks vasarā

05.06.19.

Lielās ģildes kases darba laiks vasarā.   No 10. līdz 16. jūnijam KASE SLĒGTA. DARBA DIENĀS kases darba laiks: 12.00 […]

Lasīt vairāk

Festivāls “LNSO vasarnīca 2019”

01.06.19.

1. martā sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) festivāla “LNSO vasarnīca” koncertiem, kas no 23. līdz 25. […]

Lasīt vairāk

Pārdošanā rudens abonements

29.05.19.

Uz četriem LNSO rudens koncertiem iespējams iegādāties abonementu. Cena – sākot no 40 EUR. https://bilesuparadize.lv/lv/events/event/73086 20. septembris – SEZONAS ATKLĀŠANAS […]