LNSO pašus mazākos klausītājus iepazīstina ar “Jauno diriģentu”

07.11.2018 jaunumi, ziņas
_39A6532

10. novembrī, Lielajā ģildē norisināsies šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais LeNeSOns. Koncertā būs iespēja klausīties angļu komponista Edvarda Elgara “Jauno diriģentu”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem.Koncertu diriģēs Andris Rasmanis. Koncertcikla režisors un dramaturgs ir Andris Kalnozols.

Patlaban rit LNSO un LeNeSOna sadarbības 11. sezona.  Kopumā šajā sezonā paredzēti četri koncerti, kuros bērni var iepazīties ar klasisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās. Pirmais koncerts notika 29. oktobrī, kad jaunie skatītāji iepazinās ar Morisa Ravela “Zosmāmiņas pasakām”.

Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam. Katra programma tiek iestudēta un izrādīta gan latviešu, gan krievu valodā.

Kā saka koncertcikla režisors Andris Kalnozols: “Kāpsim laika mašīnā, kuru ar saviem mūzikas instrumentiem darbina LNSO, dosimies uz Angliju un tējas dzeršanas zemē tiksimies ar šī stāsta galveno varoni Jauno Diriģentu.”

Britu komponists Edvards Elgars (1857–1934) bērnībā sacerēja dažus nelielus skaņdarbus mājas teātra iestudējumiem. Šos skaņdarbus viņš apkopoja piezīmju grāmatā un pēc vairākiem gadu desmitiem, balstoties uz šīm piezīmēm, izveidoja divas opusa “Jaunais diriģents” svītas. Šīs svītas ir komponista atmiņas par agrā bērnībā komponēto mūziku. Daļu no bērnības miniatūrām komponists iekļāva svītā, ko veidoja tad, kad viņam bija 22 gadi un viņš bija Vusteras pūtēju orķestra vadītājs un vājprātīgo patversmes mūzikas administrators.

Pirmajai svītai ir septiņas daļas, savukārt otrajai svītai sešas, turklāt visu daļu nosaukumi aizgūti no pasakām “Laumiņas un milži”, “Saules deja”, “Burvju stabules” un citām. Mūzika nav tieši veltīta bērniem – tā maģiski ataino bērnības nevainīgumu 40 gadus pēc miniatūru sarakstīšanas. Lielākā daļa no komponista skaņdarbiem ir maigi un nostaļģiski ar gaišām un aizkustinošām melodijām.

Koncertu papildinās jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas radīsies, iedvesmojoties no mūziķu snieguma uz skatuves. Klausoties konkrēto mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves.

10. novembrī mākslinieki ar Edvarda Elgara mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam.

Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30 % atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Koncertizrāžu galvenais tēls ir LeNeSOns, kurš caur dažādiem piemēriem palīdz bērniem izzināt klasiskās mūzikas apvāršņus, orķestra noslēpumus, skaidro koncertā dzirdēto, kā arī uzvedības normas klasiskās mūzikas koncertos. Koncerta starpbrīžos LeNeSOns ar bērniem iesaistās dažādās radošās izpausmēs, piemēram, mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs. Atkarībā no koncertizrādes valodas LeNeSOna tēlā iejūtas aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko.

Cikla trešais koncerts notiks 2. februārī, un tajā skanēs franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” – humoristisks darbs, kas sākotnēji tika sarakstīts diviem pianistiem un nelielai orķestra grupai. “Dzīvnieku karnevāls” ir pats populārākais Sensānsa skaņdarbs. Tas tika komponēts kā joks par draugiem, kolēģiem un par viņu mūziku. Pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla. Katra no 14 daļām reprezentē citu dzīvnieku: te ir, piemēram, lauva, ēzelis, zilonis, gulbis un citi zvēri. Pats Sensānss jokojis, ka visbīstamākie dzīvnieki ir pianisti. Mūzika ir skaista, jautra un nopietna vienlaikus. Cikla slavenākā daļa ir “Gulbis” – ar nomierinošo čella skaņu tā reprezentē putnu vieglo slīdēšanu pa ūdens virsmu, savukārt mainīgie pavadījuma akordi iezīmē muzikālu ainavu, kurā gulbis zem ūdens neatlaidīgi kuļ kājas. Šajā programmā skanēs arī jaunā komponista Jēkaba Bernāta “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kurā asprātīgi zīmēta pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu.

LNSO ģimeņu koncertsezona noslēgsies 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem, viņš radīja plašu skaņdarbu spektru, ieskaitot operas, vokālos skaņdarbus, orķestra un kamermūzikas darbus. Ģimeņu koncertcikla programmā iekļauts arī Britena skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”. Šo simfoniju komponists radīja 21 gada vecumā un tajā izmantoja tēmas, ko pats bija sacerējis vecumā no deviņiem līdz divpadsmit gadiem. Simfoniju Britens veltīja Norvičas mūzikas skolotājai Odrijai Alstonai, kas viņam mācīja alta spēli.

 

Atgriezties



Lasīt vairāk

Kases darba laiks svētkos

16.11.18.

Lielās ģildes kase 18. un 19. novembrī būs slēgta. Tiksimies pēc svētkiem!

Lasīt vairāk

Valsts dzimšanas dienā – “Nakts koncerti Vecrīgā”

13.11.18.

18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts […]

Lasīt vairāk

LeNeSOns un Elgāra “Jaunais diriģents”. Atskats

11.11.18.

10. novembrī Lielajā ģildē notika šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir […]