Par LNSO

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir viena no valsts klasiskās mūzikas aprites pamatvērtībām – augsti profesionālu mūziķu apvienība ar spēcīgām tradīcijām, dāsnu skanējumu un atdevīgu spēli. LNSO uzmanības lokā ir galvenokārt 19. un 20. gadsimta pasaules simfoniskie šedevri, Latvijas komponistu radītās klasiskās vērtības un mūsdienās sacerēti jaundarbi, kā arī palaikam kādas operas vai mūzikla koncertatskaņojums. LNSO lielu uzmanību pievērš bērnu un jauniešu izglītības programmām, vairākus gadus veiksmīgi īsteno kamermūzikas programmu sēriju un kopš 2015. gada svin vasaras izskaņu jauntapušā festivālā “LNSO vasarnīca”.

LNSO darbība četrkārt novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu 1993, 2009, 2012 un 2013.


Kopš 2013. gada novembra LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Eiropas un Japānas labāko orķestru pieprasītais maestro Andris Poga – mūziķis ar spožu tehniku, augstām prasībām pēc nevainojami profesionāla mūzikas lasījuma un izcilu formas izjūtu. Andris Poga ne mirkli nav ārišķīgs, viņa lielā prasme ir racionāli atrast skaņdarba būtību un, precīzi izpildot komponista norādījumus, radīt klausītājos spēcīgu saviļņojumu vai, citos gadījumos, uzšķilt aizraujoša skaniska piedzīvojuma dzirksteles.

Jaunā maestro vadībā LNSO sniedzis vairākas izcilas programmas, kurās sevišķi izceļamas Leonarda Bernsteina, Pētera Čaikovska, Aleksandra Skrjabina, Riharda Štrausa darbu interpretācijas. Kopš jaunu koncertnamu ierīkošanas LNSO regulāri un ar lielu prieku koncertē Cēsīs un Rēzeknē.

LNSO sāka darbību 1926. gadā kā Latvijas Radiofona orķestris Arvīda Pārupa vadībā. Pirms Otrā pasaules kara LNSO darbība saistīta galvenokārt ar spēlēšanu Radiofona tiešraidēs, kur orķestra priekšā stājās tādi meistari kā Jānis Mediņš, Teodors Reiters, Pēteris Barisons, Leonīds Vīgners u. c. Pēc kara LNSO spilgtākie darbības posmi saistās ar vairākiem mākslinieciskajiem vadītājiem. Spožs, ugunīgs un savdabīgi despotisks bija Leonīds Vīgners (1949–1963 un 1966–1975), aristokrātisks, smalki skolots un izcili prasmīgs bija plaša apvāršņa īpašnieks Edgars Tons (1963–1966), jaunu profesionālo prasību līmeni piedāvāja tolaik jaunais un dedzīgais Vasilijs Sinaiskis (1975–87), kuram liela pateicība par Latvijas komponistu daiļrades atbalstīšanu. Latvijas atjaunotās neatkarības gados spilgti maestri bija oriģinālu, neaizmirstamu interpretāciju meistars Olari Eltss (2001–2006) un Karels Marks Šišons (2009–12), kura laikā notika būtiskas izmaiņas LNSO sastāvā, sasniedzot jaunas spēles kvalitātes.

Tālākā un nesenā vēsturē LNSO muzicējis ar izciliem viesdiriģentiem, kuru vidū ir gan mūsu pasaulslavenie tautieši Arvīds Jansons, Mariss Jansons un Andris Nelsons, gan Valērijs Gergijevs, Nēme Jervi un Pāvo Jervi, Kirils Kondrašins, Kurts Mazūrs, Kšištofs Pendereckis, Genādijs Roždestvenskis, Jevgēņijs Svetlanovs u. c. Solistu skaitā LNSO sadarbības partneri bijuši pagātnes lielmeistari Filips Hiršhorns, Vens Klaiberns, Dāvids Oistrahs, Svjatoslavs Rihters, Mstislavs Rostropovičs, Pols Torteljē un mūsdienu zvaigznes Elīna Garanča, Natālija Gūtmane, Inga Kalna, Gidons Krēmers, Aleksejs Ļubimovs, Miša Maiskis, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Egils Siliņš, Baiba Skride, Grigorijs Sokolovs u. c.

Plašs ir LNSO koncertbraucienu diapazons ar vieskoncertiem Japānā (toskait Tokijas Santori zālē), Krievijā (toskait Maskavas konservatorijas Lielajā zālē) un daudzās Eiropas valstīs, kur nozīmīgākie koncerti notikuši Amsterdamas Concertgebouw, Berlīnes Valsts operā un Leipcigas Gewandhaus. 2013. gada rudenī LNSO spēlēja koncertu Frankfurtes Alte Oper, atklājot Latvijai veltītās Eiropas Centrālās bankas kultūras dienas. 2015. gadā LNSO viesojas Parīzes Elizejas lauku teātrī, Andra Pogas vadībā atskaņojot Verdi Rekviēmu, un klaviermūzikas festivālā Les Piano folies du Touquet-Paris-Plage (Francija).