Mūžībā aizgājis Vilnis Strautiņš

13.08.2018 jaunumi, ziņas
Vilnis_Strautins

12. augustā citā saulē aizgāja ievērojamais flautists un neaizmirstamais skolotājs, kādreizējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors Vilnis Strautiņš.

Meistars studēja flautas spēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā pie Viktora Vanaga un JVLMA, kur mācījās pie Kārļa Štrāla un Alberta Racbauma. Darbagaitās Vilnis Strautiņš vispirms devās uz LNSO (1961–1965), pēc tam spēlēja Latvijas Nacionālās operas orķestrī (1965–1968) un tad atgriezās LNSO, kur bija flautu grupas koncertmeistars līdz 1989. gadam.

Nu jau leģendārs ir LNSO pūšaminstrumentu kvintets (1975–1992), kurā Vilnis Strautiņš muzicēja kopā ar Vilni Pelnēnu, Ģirtu Pāži, Arvīdu Klišānu un Jāni Barinski, vēlāk Gunāru Endzeli.

Īpaša lappuse Viļņa Strautiņa dzīvesstāstā saistīta ar Romualda Grīnblata Flautas koncertu – izcilu modernisma paraugu Latvijas mūzikā, kur Vilnis kopā ar autoru un Leonīdu Vīgneru kļuva par celmlauzi kam pilnīgi jaunam.

Par LNSO direktoru Vilnis Strautiņš nāca sarežģītā laikā, kad orķestris pārgāja no Latvijas Radio uz Latvijas filharmoniju, pārsaucās par Latvijas Nacionālo simfonisko un vēl pēc neilga laika kļuva par patstāvīgu māksliniecisku vienību. Šajā laikposmā visa Latvija mācījās dzīvot no jauna, un Vilnis Strautiņš bija spožs, diplomātiski gudrs un prasmīgs locis orķestra jauno gaitu sākumam.

Ar JVLMA Vilnis Strautiņš saistīts kopš 1971. gada, 2004. gadā kļuva par profesoru, 2009. gadā – par emeritēto profesoru. Viņa audzēkņu skaitā – Ilona Meija, Ilze Urbāne, Anete Toča, Liene Denisjuka-Straupe, Ieva Pudāne, Dace Bičkovska, Agita Arista.

Ūdeņi vārdā, ūdeņi uzvārdā, ūdeņi dzīvē. Savulaik melderis Strautiņš no Rencēniem kopā ar dzīvesbiedri no Kārķiem atrada darbu Lubānā, kur 1939. gada 28. decembrī viņiem piedzima dēls Vilnis. 1940. gada sākumā jaundzimušo kristīja skaistajā neogotiskajā Lubānas baznīcā – Latvijā, iespējams, vienīgajā dubultbaznīcā, kur zem viena jumta mīt vecais un jaunais dievnams. Bērnības gados Viļņa Strautiņa dzīve aizsākās pie Aiviekstes, un iemīļota vieta makšķerēšanai bija tur, kur Aiviekstē viegli krāčaini ietek Liede. Valmierā dzīve ritēja pie Gaujas. Rīgā Vilnis ilgāku laiku dzīvoja Krasta ielā, kur Daugava teju zem logiem skalojas. Ūdeņi ritējuši un nu aizritējuši.

Latvijas Flautistu asociācijas mājaslapā var atrast Daces Bičkovskas un Martas Markevičas rakstu “Viļņa Strautiņa personības ieguldījums flautas spēles attīstībā Latvijā”. Tur daudz vērtīgu ziņu un vērojumu. Marta Markeviča apkopojusi vērtīgu informāciju savā maģistra diplomreferātā “Vilnis Strautiņš un LNSO pūšaminstrumentu kvintets”.

Bet neviens runāts vai rakstīts vārds nespēs izteikt to, ko runā Viļņa Strautiņa flauta viņa veiktajos ierakstos, kur pāri visiem – Žana Sibēliusa “Noktirne” no svītas “Bēltšacara dzīres”. Strautiņa flauta momentāni atpazīstama, jo tajā ir kāda vibrācija, kas nav nevienam citam. Tas ir pats Vilnis Strautiņš – džentlmenis, intelektuālis, aizrautīgs šahists, noslēgts, aristokrātisks vīrs ar atturīgu smaidu un vieglām dzirkstelītēm acu zibšņos, augstas klases mūziķis gan orķestranta, gan solista un kamermūziķa ampluā, izcils pedagogs. Bet tajā skaņā ir vēl kaut kas pilnīgi nemateriāls, ko veido mākoņi, ūdeņi, atmiņas, piedzīvotais un pārdzīvotais.

Atvadīšanās sestdien, 18. augustā, plkst. 13.00 Lielajā ģildē.

 

Atgriezties



Lasīt vairāk

LeNeSOns un Elgāra “Jaunais diriģents”. Atskats

11.11.18.

10. novembrī Lielajā ģildē notika šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir […]

Lasīt vairāk

LNSO pašus mazākos klausītājus iepazīstina ar “Jauno diriģentu”

07.11.18.

10. novembrī, Lielajā ģildē norisināsies šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis […]

Lasīt vairāk

18. novembrī – nakts koncerti Vecrīgā

06.11.18.

18. novembris. Rīga. Ir triumfāli beigusies Latvijas dzimšanas dienas dižuguņošana, bet negribas iet mājās. Tajā vakarā vēl ilgi pēc uguņošanas […]