MŪZIKA UN MATEMĀTIKA

27.09.2017 jaunumi, ziņas
koncerti-menesi-1024x700

2017.–2018. gada sezonu LNSO veltīs mūzikas un matemātikas attiecību izpētei. Šīm abām mākslām daudz kopīga, un mūs stiprina Platona darbā “Valsts” izteiktā pitagoriskā atziņa, ka visas mākslas un visas zinātnes vieno skaitļi un skaitīšana. Ausīm liela nozīme, bet svarīgs arī prāts.

Mūzikas teorija kopš senlaikiem balstīta skaitļos un matemātiskās proporcijās. Daudzi atcerēsies leģendu par Pitagoru, kurš, iedams garām kalvei un ieklausīdamies dažāda lieluma veseru skanēšanā, nonāca līdz vērojumam par dabisko virsskaņu rindu, kas devusi nosaukumu harmoniskajai rindai matemātikā.
6. gadsimtā Romas valstsvīrs, rakstnieks, domātājs Kasiodors teica: “Musica est disciplina quae de numeris loquitur” (“Mūzika – mācība, kas operē ar skaitļiem”). 17. gadsimtā filozofs un matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics teica:
“Musica est exertitio arithmeticae nescientis se numerae animi”. Tas nozīmē, ka mūzika – tie ir aritmētiski uzdevumi, kuri izpildāmi, neapzinoties, ka rēķinām, vai, vienkāršāk sakot, mūzika – tie ir neapzināti veikti aprēķini.
Viduslaikos mūzika tika godināta kā viena no septiņām brīvajām jeb nemateriālajām mākslām (šī doma skaisti izteikta Platona “Valstī”). Šīs septiņas mākslas tika dalītas divās grupās – trīvijā un kvadrīvijā. Trīvijā (trivium) ietilpa gramatika, retorika un loģika. Kvadrīvijā (quadrivium) – aritmētika, astronomija, ģeometrija un mūzika.

LNSO nolēmis ar interesi un iespējami kompetentu iedziļināšanos uziet un citiem rādīt mūzikas un matemātikas saiknes tādās parādībās kā jau nosauktā virsskaņu rinda, zelta griezums formas uzbūvē, Fibonači rindas diktētas proporcijas skaņdarbos, jēdzienu un cilvēku vārdu iešifrēšana mūzikā, sakrālu simbolu klātbūtne, cilvēcisku emociju ģeometrisks atspoguļojums melodijas virzībā, fraktāļi dabā un mūzikā u. c. pievilcīgās lietās.

Kāpēc Baha “Augstās mesas” daļā Sanctus koris dzied sešbalsīgi? Kā 19. gad- simta komponists Džons Fīlds pateicās savai saimniecei Krāmeres kundzei par lieliskiem kāpostiem ar vēršgaļu? Ko no mūzikas uzzinām par Johannesa Brāmsa mīlas pārdzīvojumiem? Kādā veidā 20. gadsimta Ņujorkas policistiem izdevās atklāt skaniski šifrētu nelegāli noslēgtu derību darījumu? Kādu fizikālu lielumu savā slavenākajā opusā “4:33” iešifrējis Džons Keidžs? Ar kādu matemātiku nodarbojas Arvo Perts savā zvaniņu jeb tintinnabuli tehnikā? Kā Kristaps Pētersons mūzikā iemiesojis Edgara Alana Po stāstu “Ligeija”? Šie ir tikai daži no jautājumiem, ko varam aplūkot, godinot divu izcilu māsu –mūzikas un matemātikas – radnieciskās saites. Aicinām kopīgi ar LNSO doties mūzikas atrisināšanas virzienā!

Atgriezties



Lasīt vairāk

Aicinām uz LeNeSOna koncertizrādi 11. novembrī!

10.11.17.

Lasīt vairāk

Daumants Kalniņš un LNSO Brass Band ieskandina Ziemassvētkus

12.12.17.

LNSO aicina uz pirmssvētku koncertu “Daumants Kalniņš un 12 metālisti Ziemassvētkos” Lielajā ģildē 14. decembrī. Koncertā Daumantu Kalniņš un “LNSO […]

Lasīt vairāk

4 koncerti = 60 eur

05.12.17.

Iegādājies PAVASARA ABONEMENTU un apmeklē šos 4 koncertus, maksājot 60 EUR! ANGELIČS. BĒTHOVENS. POGA. HARMONIJA 12.01.2018. / 19.00 / piektdiena […]

Lasīt vairāk

Koncerts “Veltījums Latvijai” pārcelts uz nākamo sezonu

14.12.17.

10. maijā plānotais koncerts “Veltījums Latvijai” tiek pārcelts uz 2018/2019. gada sezonu. Konkrēts koncerta datums tiks drīzumā paziņots. Ja vēlaties saņemt atpakaļ naudu […]