Aleksandra_Knazevs_cells

Aleksandrs Kņazevs, kuru uzskata par Mstislava Rostropoviča īstenu sekotāju, čella spēli mācījies Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Fedorčenko un ērģeļspēli pie pazīstamās ērģelnieces Gaļinas Kozlovas. Kņazevs uzvarējis vairākos prestižos konkursos: Gaspāra Kasado Starptautiskajā čella konkursā, Trapāni Starptautiskajā kamermūzikas konkursā un UNISA Starptautiskajā stīginstrumentu konkursā Pretorijā. Čaikovska konkursā ieguvis III vietu (1978) un II vietu (1990). 1998. un 2002. gadā bijis Čaikovska konkursa žūrijas dalībnieks. Savulaik strādājis par Maskavas filharmonijas solistu un Maskavas Valsts konservatorijas docētāju (1995–2004).

Aleksandrs Kņazevs muzicējis ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Jevgeņijs Svetlanovs, Jurijs Temirkanovs, Mstislavs Rostropovičs, Vladimirs Fedosejevs, Maksims Šostakovičs, Nēme Jervi un Kurtu Mazūrs, kā arī ar dažādiem pasaules orķestriem – Londonas Karalisko filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Gēteborgas simfonisko orķestri, Hāgas Residentie orķestri, Francijas Nacionālo orķestri un Prāgas filharmonisko orķestri. Kņazevs piedalījies Svjatoslava Rihtera rīkotajā festivālā “Decembra vakari” Maskavā.

Aleksandra Kņazeva kamermūzikas partneru vidū ir Brižita Anžerēra, Jevgeņijs Kisins, Plamena Mangova, Boriss Berezovskis, Nikolajs Luganskis, vijolnieki Vadims Repins un Dmitrijs Mahtins. Ar Borisu Berezovski un Dmitriju Mahtinu Aleksandrs Kņazevs bieži uzstājas trio – viņi koncertējuši Amsterdamas Concertgebouw, Briseles Mākslu pilī, Londonas Vigmora zālē, Ņujorkas Linkolna centrā un Zalcburgas festivālā.

Aleksandrs Kņazevs ieskaņojis vairāk nekā 30 tvartu, no kuriem vairāki saņēmuši godalgas. Ierakstu vidū ir Baha svītu koncertatskaņojums Maskavas Valsts konservatorijas Lielajā zālē 2000. gadā, Baha Čakonas ieraksts, Rēgera sonāšu pilnieskaņojums. Beidzamajos gados mūziķis arvien biežāk pievēršas ērģeļspēlei.