Nicholas-Angelich-Photo-Stephane-de-Bourgies-680x1024

Pianista Nikolasa Angeliča radošā vizītkarte atstāj krietni vērienīgu iespaidu – liekas, tajā minētos sasniegumus un izcilos skatuves partnerus varētu brālīgi sadalīt vairāki pasaules līmeņa pianisti. Viņš regulāri viesojas Martas Argeričas festivālā Lugānā un Verbjē festivālā, viņa veiktie solo un kamermūzikas skaņieraksti izpelnījušies atzinību lielākajos un prestižākajos Eiropas klasiskās mūzikas medijos – Angeličs saņēmis vairākas žurnāla Monde de la Musique uzslavas ar apzīmējumu Choc un Diapason d’Or, arī Preis der Deutschen Schallplattenkritik godalgas, viņa ciešripas izceltas kā Gramophone redaktora izvēlētais albums un BBC Music Magazine mēneša ieraksts.

Kritiķi liek Angeliču līdzās labākajiem Brāmsa mūsdienu interpretiem, viņa klavierspēlei piedēvē pārsteidzošu tēlainību, klausītājus aizgrābjošas un savaldzinošas kvalitātes, kas smalki atklāj skaņdarba krāsas, faktūru un harmonijas. Līdzās augstu novērtētajām klasiskā un romantiskā laikmeta skaņdarbu interpretācijām Angeliča interešu lokā ir laikmetīgais repertuārs – no Prokofjeva, Bartoka un Šostakoviča līdz Mesiānam, Bulēzam un Štokhauzenam. Pjērs Anrī pianistam veltījis skaņdarbu “Koncerts klavierēm bez orķestra”.

Izcīnot panākumus starptautiskos konkursos un nonākot starptautiskajā apritē, Angeličs tiek uzaicināts būt par rezidējošo mākslinieku Kadenabijas starptautiskajā klavieru fondā. 2003. gadā pianists debitē, uzstājoties ar “Ņujorkas filharmoniķiem” un Kurtu Mazūru Linkolna centrā. Drīz viņš saņem uzaicinājumu no Vladimira Jurovska Maskavā atklāt Krievijas Nacionālā orķestra koncertsezonu. Angeličs sadarbojies ar Francijas Radio filharmoniķiem, Orchestre de Paris, Francijas Nacionālo orķestri, Sanktpēterburgas filharmonijas SO, Tulūzas orķestri, Štutgartes Radio orķestri, “Pitsburgas simfoniķiem”, “Londonas filharmoniķiem”, Mālera kamerorķestri u. d. c. Viņa kolēģu-diriģentu skaitā ir Pāvo Jervi, Rodžers Noringtons, Aleksandrs Dmitrijevs, Valērijs Gergijevs, Marks Minkovskis, Hjū Volfs, Daniels Hārdings u. c.

Būdams aktīvs kamermūziķis, Angeličs sadarbojies ar Renē Kapisonu, Maksimu Vengerovu, Dmitriju Sitkovecki, Džošuu Belu, Žerāru Kosē u. c. Viņa ievērojamākie mūzikas ieraksti ir Brāmsa, Ravela un Rahmaņinova mūzikas programmas, Lista “Ceļojumu gadi”, Brāmsa klaviertrio cikls, sonātes klavierēm un vijolei ar Renē Kapisonu, Brāmsa Pirmais un Otrais klavierkoncerts ar Pāvo Jervi un Frankfurtes Radio orķestri. Angeliča albumus izdod Harmonia Mundi, Lyrinx, Erato Mirare un Decca ierakstu nami.

Angeličs ir amerikānis ar Francijā iegūtu izcilu izglītību. Iemaņas klavierspēlē viņš sāk apgūt piecu gadu vecumā mātes vadībā. Trīspadsmit gadu vecumā viņš iestājas Parīzes konservatorijā, tur starp viņa pasniedzējiem ir Aldo Čikolīni un Ivonna Lorio. Angeličs papildinājis prasmes pie Dmitrija Baškirova, Leona Fleišera un Marijas Žuanas Pirešas.

2016. gadā Nikolass Angeličs ar LNSO un Andri Pogu Rīgā atskaņoja Roberta Šūmaņa Klavierkoncertu.