Trio_Palladio_fDeinats_IMG_LNSO_Palladio

TRIO PALLADIO nosaukums izvēlēts par godu Andream Pallādio (Palladio, 1508–1580) – vienam no visu laiku ietekmīgākajiem arhitektiem. Šis renesanses laika ģēnijs ņēma iedvesmu no leģendārā romiešu arhitekta Vitrūvija priekšstatiem par arhitektūras nepieciešamo saikni ar mākslām un zinātnēm, kas balstās uz skaitļiem un proporcijām. Gudrības, zinību, mākslu, amatu, karošanas, prāta, meistarības, izveicības un izdomas dievietes Atēnas pavārdu jaunajam meistaram Andream piešķīra viņa skolotājs Džans Džordžo Trisīno, vērā ņemams dzejnieks, dramaturgs, valodnieks. Un patiešām – grieķu-romiešu klasiskās formas un proporcijas iegūla Andreas Pallādio celtnēs un idejās, kuru ietekme plaši izpletusies abos Atlantijas okeāna krastos.

Gētes izteiku krājumā “Maksimas un refleksijas” (1833), kas nāca klajā uzreiz pēc dzejnieka nāves, teikts: “Viens cildens filosofs [dzejnieks, mistiķis Novāliss] runāja par būvmākslu kā sastingušu mūziku un droši vien izpelnījās ne vienu vien neticības pilnu acuskatu. Mēs šo skaisto domu, liekas, vislabāk atgādināsim, ja nosauksim arhitektūru par apklusušu skaņumākslu.”

Trio Palladio dalībnieki vēlas iedzīvināt skaņās vērtības, pēc kurām tiecās Pallādio savās celtnēs un par kurām runāja Gēte, kad saistīja būvmākslu un skaņumākslu, citstarp pieminot, ka “skaņas izgaist, taču harmonija paliek”.

Eva BINDERE ir viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm – soliste, kamermūziķe, orķestra koncertmeistare. Lielās mūzikas balvas 2016 ieguvēja kategorijā “Gada mūziķis”.

Beidzamajos gados regulāri uzstājas ar Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas profesora Jurija Žisļina vadīto orķestri “Krievijas virtuozi”. Kopš 2012. gada ir koncertmeistara vietniece Oksfordas filharmoniskajā orķestrī, kur rezidējošais mākslinieks ir Maksims Vengerovs. Daudzi Latvijas klausītāji atcerēsies Evas spožos solo Magnusa Lindberga, Alfrēda Šnitkes, Pētera Vaska un Kurta Veila koncertu atskaņojumos.

No ir 2008. gada Eva Bindere ir JVLMA docētāja, kopš 2013. gada – asociētā profesore. Viņa sniedz meistarklases citstarp Jervi vasaras akadēmijā Pērnavā, Pilas mūzikas festivālā Polijā un Pommersfeldenes pils vasaras kursos.

Bijusi ilggadēja Kremerata Baltica pirmā vijole (1997–2012). Ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Kopā ar Kremerata Baltica domubiedriem Eva savulaik izveidoja kvartetu Euphonia – Lielās mūzikas balvas 2006 ieguvēju.

Kristīne BLAUMANE ir viena no latviešu izcilākajām čellistēm – soliste, kamermūziķe, orķestra grupas koncertmeistare.

Spēlējusi solo ar Latvijas orķestriem, Britten Sinfonia, London Soloists Chamber Orchestra, Londonas filharmonisko orķestri, Amsterdam Sinfonietta, Kremerata Baltica u. c. Kameransambļos sadarbojusies ar Īzaku Sternu, Gidonu Krēmeru, Jojo Ma, Juriju Bašmetu, Leifu Ūvi Annsnesu, Nikolaju Znaideru, Oļegu Maizenbergu u. c. Stīgu trio ASCH muzicējusi kopā ar vijolnieku Romānu Mincu un altistu Maksimu Risanovu.

1999. gadā Kristīne kļuva par Amsterdam Sinfonietta čellu grupas koncertmeistari un strādāja šajā orķestrī līdz 2010. gadam. Kopš 2007. gada Kristīne ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare.

Ieskaņojusi vairākus CD. Divreiz saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu (2005 un 2007).

Reinis ZARIŅŠ ir Londonā dzīvojošs latviešu koncertpianists, viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, solists un kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu dalībnieks.

Reinis guvis godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un trīs reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (2011, 2013, 2015).

Pianists piedalījies Bātas starptautiskajā mūzikas festivālā, Lucernas festivālā, Kremerata Baltica festivālā, Jēlas-Norfolkas kamermūzikas festivālā, Jaunskotijas mūzikas festivālā, MasterWorks, Crescendo, Holland Music Sessions un uzstājies Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē un Steinway zālē, Londonas Vigmorzālē un Steinway zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.

Ieskaņojis kritiķu augsti vērtētus diskus: Londonas Vigmorzālē veiktu koncertierakstu (Lemniscat Productions) ar Bēthovena Hammerklavier un Šūberta opusiem, koncertzālē “Cēsis” veiktu koncertierakstu ar Baha, Brāmsa, Lista un Šūberta mūziku, divus studijas albumus Circus & Magic un Jāzeps Vītols – Works for solo piano (britu skaņu ierakstu nams Champs Hill Records) un divus tvartus nacionālajā skaņu ierakstu namā “Skani” – CD ar Volfganga Dārziņa Otro klavierkoncertu (kopā ar LNSO un Andri Pogu) un Lūcijas Garūtas klaviermūziku un Klavierkoncertu (ar Liepājas SO un Atvaru Lakstīgalu).