Trīs diriģenti. Trīs orķestri. Viena skatuve.

Svinot Baltijas valstu simtgadi, 24. novembrī pl. 19.00 Lielajā ģildē būs iespēja vērot unikālu performanci – uz skatuves vienlaikus kāps triju Baltijas valstu diriģenti un trīs orķestri, atskaņojot amerikāņu mūsdienu komponista Maikla Dohertija divdaļīgo simfoniju “Laika mašīna”. Šis koncerts iekļauts “Baltijas simfoniskajā festivālā”, kas norisinās jau trešo reizi un kurā apmeklētāji varēs baudīt katras Baltijas valsts komponistu skaņdarbus. Festivālu rīko Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Koncertu izcels arī spilgta scenogrāfija, kuru veidos režisors Dāvis Sīmanis kopā ar gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un mākslinieci Agni Menniku.

“Esmu iepriecināts, ka “Baltijas simfoniskais festivāls” arvien pilnveidojas un iegūst jaunas muzikālas aprises. Šogad tas atkal pulcēs vienuviet visu triju Baltijas galvaspilsētu orķestrus – ne tikai vienā vakarā un ne tikai uz vienas skatuves, bet arī vienlaicīgi triju diriģentu vadībā, kas, manuprāt, ir unikāli. Pasaules mūzikas vēsturē nav daudz skaņdarbu, kuru atskaņošanā iesaistīti vairāki diriģenti vienlaicīgi – Dohertija “Laika mašīna” ir viens no tiem. Orķestra mūziķiem tas nozīmē lielāku skaidrību ritmiski komplicētā opusa kopspēlē, bet diriģentiem tas nozīmē sava līderības instinkta ierobežošanu komandas darba labā, un tas, manuprāt, ir rets un lielisks izaicinājums. Katrs no diriģentiem šajā opusā atbild par vienu noteiktu orķestra grupu un tās lomu kopējā skaņurakstā, līdz ar to skaņdarba koordinācija un arī interpretācija veidojas, kopīgi par to vienojoties. Domāju, ka šāds fokuss arī klausītājiem šķitīs neierasts un interesants,” stāsta LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Baltijas valstu simbolisko satikšanos uzsver arī koncerta režisors Dāvis Sīmanis: “Baltijas tautām mūzikas nozīme savas kultūras identitātes veidošanā ir bijusi noteicoša. Tas ir process, kas balstīts tradīcijās pagātnē un vērojams attīstībā nākotnei. Koncerts, kurā unikālā veidā visu triju Baltijas valstu nacionālie simfoniskie orķestri sniegs ieskatu savas tautas muzikālajā sajūtā, lai beigās vienotos kopīgā muzikālā pieredzē, ir šīs muzikālās identitātes praktisks apliecinājums. Turklāt kopīgi atskaņotais Dohertija darbs, kurš sastāv no divām daļām – “Pagātne” un “Nākotne” – simboliski atrodas arī koncerta vizuālās koncepcijas centrā, kur ar muzikālām gaismas stīgām centīsimies rast saikni starp laikiem un saikni starp trim kopīgas vēstures tautām.”

Šajā Baltijas valstu simtgadei veltītajā koncertā LNSO Andra Pogas vadībā atskaņos LNSO kontrabasista un viena no Latvijas šī brīža ievērojamākajiem un savdabīgākajiem komponistiem Kristapa Pētersona speciāli šim koncertam radīto skaņdarbu “Mūzika” lielam orķestrim. Pats komponists stāsta, ka skaņdarbā blakus nostatītas divas mūzikas estētikas – konstruktīva un destruktīva. “Visā, ko esmu sarakstījis, šī haosa un kārtības diāde ir bijusi klātesoša, bet netīši. Apzināties šīs diādes nozīmi sāku vien nesen, kad pieķēros savas radošās laboratorijas revīzijai – daudz kam tur vēl jāmainās, bet sākumā bija jātiek skaidrībā par savas mūzikas materiālu dabu, jo laiki mainās un materiālu nozīmes tiem līdzi,” saka Kristaps Pētersons.

Koncertā būs iespēja dzirdēt arī lietuviešu klasiķa Mikaloja Konstantina Čurļoņa simfonisko darbu “Jūra”, ko atskaņos Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Čurļoni var uzskatīt par vienu no Lietuvas profesionālās mūzikas pamatlicējiem. 24. novembra koncertā klausīsimies izvērsto skaņu poēmu “Jūra” – majestātisku godinājumu plašiem ūdeņiem, kurus Čurļonis apbrīnojis arī vienā no saviem literārajiem darbiem, piesaucot vēju kā klaidoni, viļņus kā paklausīgu ganāmpulku un jūru kā vienlaikus varenu un bezspēcīgu būtni, no kuras spēcīgā bangojuma krastā paliek vien mazumiņš putu un vairāk nekā.

Igauniju šajā koncertā pārstāvēs Rietumeiropā atzinību guvušais igauņu jaunās paaudzes diriģents Mihails Gertss, kuram šī būs pirmā viesošanās reize Latvijā. Diriģenta vadībā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris izpildīs pasaulslavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra simfonisko skaņdarbu ar nosaukumu Sow the wind, kura nosaukums ir daļa no Vecās Derības Hozejas grāmatas pazīstamā teksta, kur Dievs runā uz Israēlu un saka – “vēju tie sēj, un vētru tie pļaus”. Tīra darba tapšanu ierosinājušas pārdomas par globālajām klimata izmaiņām, cilvēku migrāciju, ekstrēmistu kustību uzplaukumu un citiem neatgriezeniskiem procesiem, kas radušies cilvēku nepārdomātās rīcības rezultātā.

2017. gada nogalē Rīgā LNSO piedalījās trijos “Baltijas simfoniskā festivāla” koncertos, no kuriem viens tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 un balvai “Kg kultūras”. 2018. gada februārī LNSO Andra Pogas vadībā uzstājās Viļņas Kongresu namā un LNSO stīgu grupu mūziķi piedalījās Gintara Rinkēviča vadītā “BSF” koncertā, kur grandiozs triju valstu stīgu orķestris atskaņoja Čurļoņa, Šēnberga un Čaikovska mūziku.

Pirms 24. novembra koncerta, plkst. 17.30, ikviens apmeklētājs tiks aicināts iesaistīties jau par LNSO tradīciju kļuvušajās Oresta Silabrieža vadītajās “Pirmskoncerta sarunās”, kurās piedalīsies erudīti mūzikas teorētiķi un praktiķi – angļu komponists, Baltijas valstu mūzikas interesents Bens Lunns, muzikologs Dāvis Eņģelis, topošā muzikoloģe un komponiste Anna Marta Burve, kā arī fagotists Edgars Karpenskis-Allažs. Sarunas tēma – padomju laiku mūzikas mantojums mūslaikos. Tās gaitā tiks diskutēts, kā mēs uz to raugāmies, kā mēs to klausāmies, cik tas ir aktuāls. Šī tēma izraisa vēlmi apsvērt arī to, kas no mūslaikos komponētajiem darbiem ir nozīmīgs un kas paliks nākotnei. Sarunas laikā būs iespēja klausīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 20. gadsimta vidus un otrās puses mūzikas paraugus un apspriest tos kopā ar mūzikas profesionāļiem.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs.

Vairāk informācijas par koncertu – http://lnso.lv/ un 67213643.

 

 

Valsts dzimšanas dienā – “Nakts koncerti Vecrīgā”

18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts koncerti Vecrīgā”. Plkst. 22.00 deviņi kamermūzikas koncerti sāksies vēstures elpas iezīmētās vietās Vecrīgā – majestātisko Rīgas Domu ar pasaulslavenajām ērģelēm, stalto, noslēpumaino Pēterbaznīcu, skaisto Jāņa baznīcu un daudzas citas nozīmīgas Rīgas kultūras vietas. Ieeja koncertos bez maksas.

Koncertu sākums plkst. 22.00. Ieeja bez maksas. Bezmaksas ieejas kartes koncertu norises vietās varēs saņemt jau no plkst. 20.00 līdz pat koncerta noslēgumam. Koncertu garums – aptuveni viena stunda.

Koncertprogrammās dominē Latvijas labāko komponistu skaņdarbi, kas radīti no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Koncertos tiks atskaņoti Emīla Dārziņa, Pētera  Vaska, Ērika Ešenvalda u. c. mūsu ievērojamu komponistu darbi. Tiem  līdzās dzirdēsim  tādu pasaules mēroga ģēniju kā Johannesa Brāmsa, Antonīna Dvoržāka, Arvo Perta un Riharda Štrausa opusus. Muzicēs Latvijas labākie solisti, no kuriem vairāki ir zināmi un pieprasīti arī aiz Latvijas robežām. Koncertsajūtu papildinās mākslinieku Ievas Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa krāsu un gaismu scenogrāfija.

  • Rīgas Domā dziedās soprāns Gunta Gelgote, spēlēs trompetists Jānis Porietis, ērģelniece Ligita Sneibe un “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Skanēs Marģera Zariņa Concerto innocente, kur baroka stilizācijā ērģeles saspēlējas ar nelielu orķestri un elektrisko ģitāru; būs Krievijas apcerīgā meistara Vladimira Martinova “Svētības” – ļoti skaista meditācija – un Maijas Einfeldes Gloria jeb slavinājums ar žilbu trompetes partiju; spilgta, gaismpilna Hokana Sundina mūzika ērģelēm solo; kinematogrāfiska Indras Rišes “Rudens meditācija” u. c.
  • Pētera baznīcā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Sitaminstrumentu ansamblis Pēterbaznīcas varenajā akustikā – gan vizuāli efektīgs piedzīvojums, gan spēcīgs skanisks pārdzīvojums. Reiha darbs ir kā mūžīgais pulss. Amerikā dzīvojošais Latvijas ģēnijs Krists Auznieks ir modernās mūzikas brīnumdaris. Ar interesi gaidām jaundarbu, ko uzrakstījusi viena no daudzsološākajām jaunajām komponistēm Madara Pētersone. Un – kā gan var atteikties no iespējas dzirdēt latviešu mūzikas superhitu Emīla Dārziņa Melanholisko valsi vai igauņu ģēnija Arvo Perta pārpasaulīgi skaistās meditācijas pārlikumā sitaminstrumentiem.
  • Jāņa baznīcā muzicēs vijolnieks Raimonds Ozols, ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un vokālais ansamblis Anima solla (vadītāja Mārīte Puriņa). Romantiskās mūzikas programmā skanēs brīnumskaistā meditācija no Masnē operas “Taīda”, Argentīnas tango ugunīgā meistara Astora Pjacollas Ave Maria, melodija no Zigmara Liepiņa mūzikla “Vadonis”, Riharda Dubras motetes u. c.
  • Reformātu baznīcā programmas centrā ir populāras latviešu autoru solodziesmas, ko dziedās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Agnese Egliņa ir programmas mugurkauls un dzīvības avots. Piedalās arī LNSO pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestrī (viens no pasaules labākajiem orķestriem) spēlējošā altiste Santa Vižine un jaunais kontrabasa spēles supertalants Matīss Eisaks ar ļoti efektīgu Pētera Vaska darbu vienam pašam kontrabasam.
  • Anglikāņu baznīcā uzstāsies vijolniece Ilze Kirsanova, dziedātāja Irma Pavāre un ērģelnieks Jānis Karpovičs. Vijoles solo mirdzēs 20. gadsimta sākumā dzimušo vienaudžu Garūtas, Ādolfa Skultes un Ivanova mūzikā, kā arī Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” versijā vijolei un ērģelēm. Irmas Pavāres balsī skanēs Emīla Dārziņa skaniski mīlestības mirkļi un Jāņa Mediņa skaistākās muzikālās apceres.
  • Marijas Magdalēnas baznīcā muzicēs dziedātāja Evija Martinsone, flautiste Ilze Urbāne, altiste Jevgenija Gorbunova un ērģelniece Jolanta Barinska. Programmā Latvijas komponistu mūzika cauri laikiem – no Jurjānu Andreja un Jāzepa Vītola sengadu šedevriem līdz mūslaiku populārāko klasiskās mūzikas autoru Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda meistardarbiem.
  • Lielās ģildes Minsteres zālē satiksim klasisku kameransambli – LNSO stīgu kvartetu, kura programmā nākošā gada lieljubilāra Tālivalda Ķeniņa “Maza svīta” un Antonīna Dvoržāka skaistais Otrais klavierkvintets, kur kvartetam pievienosies pianiste Veronika Rinkule.
  • Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē spēlēs spožs draugu ansamblis – klavierkvartets RIX un spožā flautiste Dita Krenberga. Programmā – vācu romantiķi Johanness Brāmss un Rihards Štrauss, latviešu autori Andris Balodis, Jānis Mediņš un Pēteris Vasks. Tāpat svinētājus iepriecinās grieķu kino un teātra mūzikas autora Mariosa Strofalisa it franciskais valsis “Izabella”.
  • Zirgu ielas koncertzālē piecu daudzkrāsainu meditāciju programmu sniegs trio NYX. Klusumam – Imanta Zemzara “Mēnessgaisma”, dabas klātbūtnei – Pētera Vaska Flautas sonāte, dzimtaskokam – Arvo Perta Fratres, pilsētas nervam – Marinas Vidmontes “Strūklaka”, pašizpausmei – Jēkaba Nīmaņa “Divertisments un tango”.

Koncertprogrammu atbalsta LV100.

Koncerti veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atbalsta Kultūras ministrija.

Novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiek svinēta Latvijas valsts simtgade. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembris un www.riga.lv

Sīkāka informācija atrodama – http://lnso.lv/18-novembri-nakts-koncerti-vecriga/

LeNeSOns un Elgāra “Jaunais diriģents”. Atskats

10. novembrī Lielajā ģildē notika šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais LeNeSOns. Koncertā bija iespēja klausīties angļu komponista Edvarda Elgara “Jauno diriģentu”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem. Koncertu diriģēja Andris Rasmanis.

Foto: Mārcis Gaujenietis

 

_39A5753

_39A5760

_39A5828

_39A5852

_39A5865

_39A5870

_39A5891

_39A5899

_39A5911

_39A5925

_39A5940

_39A5958

_39A5970

_39A5986

_39A6001

_39A6020

_39A6044

_39A6056

_39A6074

_39A6086

_39A6100

_39A6113

_39A6124

_39A6166

_39A6230

LNSO pašus mazākos klausītājus iepazīstina ar “Jauno diriģentu”

10. novembrī, Lielajā ģildē norisināsies šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais LeNeSOns. Koncertā būs iespēja klausīties angļu komponista Edvarda Elgara “Jauno diriģentu”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem.Koncertu diriģēs Andris Rasmanis. Koncertcikla režisors un dramaturgs ir Andris Kalnozols.

Patlaban rit LNSO un LeNeSOna sadarbības 11. sezona.  Kopumā šajā sezonā paredzēti četri koncerti, kuros bērni var iepazīties ar klasisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās. Pirmais koncerts notika 29. oktobrī, kad jaunie skatītāji iepazinās ar Morisa Ravela “Zosmāmiņas pasakām”.

Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam. Katra programma tiek iestudēta un izrādīta gan latviešu, gan krievu valodā.

Kā saka koncertcikla režisors Andris Kalnozols: “Kāpsim laika mašīnā, kuru ar saviem mūzikas instrumentiem darbina LNSO, dosimies uz Angliju un tējas dzeršanas zemē tiksimies ar šī stāsta galveno varoni Jauno Diriģentu.”

Britu komponists Edvards Elgars (1857–1934) bērnībā sacerēja dažus nelielus skaņdarbus mājas teātra iestudējumiem. Šos skaņdarbus viņš apkopoja piezīmju grāmatā un pēc vairākiem gadu desmitiem, balstoties uz šīm piezīmēm, izveidoja divas opusa “Jaunais diriģents” svītas. Šīs svītas ir komponista atmiņas par agrā bērnībā komponēto mūziku. Daļu no bērnības miniatūrām komponists iekļāva svītā, ko veidoja tad, kad viņam bija 22 gadi un viņš bija Vusteras pūtēju orķestra vadītājs un vājprātīgo patversmes mūzikas administrators.

Pirmajai svītai ir septiņas daļas, savukārt otrajai svītai sešas, turklāt visu daļu nosaukumi aizgūti no pasakām “Laumiņas un milži”, “Saules deja”, “Burvju stabules” un citām. Mūzika nav tieši veltīta bērniem – tā maģiski ataino bērnības nevainīgumu 40 gadus pēc miniatūru sarakstīšanas. Lielākā daļa no komponista skaņdarbiem ir maigi un nostaļģiski ar gaišām un aizkustinošām melodijām.

Koncertu papildinās jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas radīsies, iedvesmojoties no mūziķu snieguma uz skatuves. Klausoties konkrēto mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves.

10. novembrī mākslinieki ar Edvarda Elgara mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam.

Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30 % atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Koncertizrāžu galvenais tēls ir LeNeSOns, kurš caur dažādiem piemēriem palīdz bērniem izzināt klasiskās mūzikas apvāršņus, orķestra noslēpumus, skaidro koncertā dzirdēto, kā arī uzvedības normas klasiskās mūzikas koncertos. Koncerta starpbrīžos LeNeSOns ar bērniem iesaistās dažādās radošās izpausmēs, piemēram, mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs. Atkarībā no koncertizrādes valodas LeNeSOna tēlā iejūtas aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko.

Cikla trešais koncerts notiks 2. februārī, un tajā skanēs franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” – humoristisks darbs, kas sākotnēji tika sarakstīts diviem pianistiem un nelielai orķestra grupai. “Dzīvnieku karnevāls” ir pats populārākais Sensānsa skaņdarbs. Tas tika komponēts kā joks par draugiem, kolēģiem un par viņu mūziku. Pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla. Katra no 14 daļām reprezentē citu dzīvnieku: te ir, piemēram, lauva, ēzelis, zilonis, gulbis un citi zvēri. Pats Sensānss jokojis, ka visbīstamākie dzīvnieki ir pianisti. Mūzika ir skaista, jautra un nopietna vienlaikus. Cikla slavenākā daļa ir “Gulbis” – ar nomierinošo čella skaņu tā reprezentē putnu vieglo slīdēšanu pa ūdens virsmu, savukārt mainīgie pavadījuma akordi iezīmē muzikālu ainavu, kurā gulbis zem ūdens neatlaidīgi kuļ kājas. Šajā programmā skanēs arī jaunā komponista Jēkaba Bernāta “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kurā asprātīgi zīmēta pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu.

LNSO ģimeņu koncertsezona noslēgsies 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem, viņš radīja plašu skaņdarbu spektru, ieskaitot operas, vokālos skaņdarbus, orķestra un kamermūzikas darbus. Ģimeņu koncertcikla programmā iekļauts arī Britena skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”. Šo simfoniju komponists radīja 21 gada vecumā un tajā izmantoja tēmas, ko pats bija sacerējis vecumā no deviņiem līdz divpadsmit gadiem. Simfoniju Britens veltīja Norvičas mūzikas skolotājai Odrijai Alstonai, kas viņam mācīja alta spēli.

 

Koncerts “Meistari un meistardarbi. Mocarts un Mocarts”. Atskats

2. novembrī Lielajā ģildē notika cikla “Meistari un meistardarbi” pirmais koncerts “Mocarts un Mocarts”. Pie LNSO diriģenta pults – Guntis Kuzma, solistes – Ieva Saliete un Gunta Gelgote. Pirmskoncerta sarunās – Orests Silabriedis un Andris Vecumnieks.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A3945 _39A3957 _39A3961 _39A3991 _39A4001 _39A4043 _39A4074 _39A4133 _39A4164 _39A4210 _39A4246 _39A4273 _39A4294 _39A4310 _39A4334 _39A4330 _39A4342 _39A4344 _39A4350 _39A4360 _39A4382 _39A4385 _39A4409

Simtgadei veltītā LNSO koncerttūre pozitīvi vērtēta Eiropas kritiķu atsauksmēs

Oktobrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) devās Latvijas valsts simtgadei veltītā turnejā uz Slovākijas, Francijas, Šveices un Vācijas nozīmīgām koncertzālēm. Ar Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska skaņdarbiem orķestris uzstājās tādās pazīstamās vietās kā Parīzes filharmonija, Eksanprovansas Grand Théâtre un Štutgartes Liederhalle Bēthovena zāle. Visi koncerti izpelnījās ne tikai plašu skatītāju uzmanību, bet arī kritiķu atsaucību.

20. oktobrī LNSO uzstājās Provansas Grand Théâtre (Eksanprovansa, Francija), kas celts 2007. gadā un kur regulāri uzstājas Eiropas un Amerikas slavenākie klasiskās mūzikas jomas pārstāvji.

Kritiķe Florānsa Mišela īpaši izceļ Čaikovska Sestās simfonijas krāšņo izpildījumu: “Vakara otrā daļa veltīta Čaikovska Sestajai simfonijai. Latviešu mūziķi pievēršas skaņdarbam ar skaidru dinamikas plānu un rūpīgumu attiecībā pret tembrālo skaistumu. Poga vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Viņš nepaļaujas uz nejaušību attiecībā uz savām iecerēm, un skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, turklāt to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija. Adagio un vēlāk Allegro non troppo daļās mūs pārsteidz mūziķu vienotība gan ātros, gan atturīgos tempos. Arī metālpūtēji parāda savu balsi, un, neiekrītot patosā, demonstrē priekšplānā esošo dramatisko krāsu. Slavenais Allegro con grazia tiek interpretēts līksmi un eleganti, uzburot baleta gaisotni. Pēdējā daļa no emocionālā skatupunkta ir visveiksmīgākā. Izmisums nepielūdzami aizved pie nenovēršamām beigām un izskan cildeni. Sirdi plosošā mūzika pilnībā aizpilda telpu un pārņem mūs visaptveroši, aizvedot sēru tumšajā valstībā.”

23. oktobrī orķestris sniedza koncertu Parīzes filharmonijā, Francijā. Uzstāšanās koncertā Grand Nord (“Dižie ziemeļi”) diriģenta Andra Pogas vadībā bija orķestra debija šajā prestižajā koncertzālē, kas atklāta vien 2015. gada janvārī, bet jau paspējusi kļūt par vienu no Eiropas nozīmīgākajām skatuvēm. Vairāk nekā 2000 sēdvietu lielā zāle Žana Nuvela ekscentriskajā koncertnamā bija pilna.

Franču mūzikas kritiķis Bertrāns Sentetjēns atzinīgi atsaucas par Pēteri Vasku kā komponistu, kā arī orķestri kā meistarīgu izpildītāju: “Šajā simtās jubilejas svinību gadā kopš Latvijas valsts dibināšanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko Andris Poga vada kopš 2013. gada, nevarēja neatklāt vakaru ar Pēteri Vasku –mūsdienu zināmāko latviešu komponistu. Viņa skaņdarbam Musica appassionata – 20 minūšu garai poēmai stīgu orķestrim – emocionalitātes netrūkst. Latviešu orķestris to atskaņo ar degsmi, un šis skaņdarbs izvēršas spēcīgā iekšējā dramaturģijā, kas līdzinās gandrīz kinematogrāfiskai drāmai. Šis Vaska skaņdarbs ir skaists atklājums ar raksturpilnu saturu.”

Īpašu atzinību no kritiķa Alēna Košāra izpelnījās Andris Poga un viņa meistarība: “Latviešu diriģentu Andri Pogu darīja plašāk zināmu Jevgeņija Svetlanova diriģēšanas konkurss Monpeljē 2010. gadā, un kopš tā laika viņš apliecinājis sevi kā vienu no jaunās paaudzes ievērojamākajiem diriģentiem. Šoreiz satikām mākslinieku vienā vienīgā Parīzes koncertā, kur viņš uzstājās ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, ko vada kopš 2013. gada, un šis koncerts kļuva par vienu no  Parīzes rudens sezonas izcilākajiem simfoniskās mūzikas notikumiem.”

Pozitīvas atsauksmes guva arī koncerts Frīdrihshāfenes Grāfa Cepelīna nama Hugo Ekenera zālē, Vācijā. Tas tika nodēvēts par augstākā līmeņa skaņas kultūru no Baltijas, ar plašu dvēseles skaņu: “Ar savu izteikti skaidro ķermeņa valodu un žestiem 38 gadus vecais orķestra muzikālais vadītājs Andris Poga turpina izcilo Baltijas diriģentu tradīciju. Viņu ietekmējušas studijas gan dzimtenē, gan Vīnē, arī igauņu kolēģa Pāvo Jervi meistarklases un atbalsts.”
Koncertā Vācijā piedalījās arī slavenā latviešu vijolniece Baiba Skride, kuras saspēle ar diriģentu tika īpaši atzīmēta: “Vijoles tonis bija tik kvalitatīvs kā smalki noausts zirnekļtīkls. Diriģents, soliste un orķestris darbojās kopīgā, spēcīgā enerģijā.”

LNSO turneja Francijā, Vācijā un Šveicē notika ar Kultūras ministrijas atbalstu un to rīkoja Parīzes koncertaģentūra Productions Internationales Albert Sarfati, kas starptautiski pārstāv Andri Pogu un kopš 2015. gada arī LNSO.

ANDRIS POGA UN NIKOLASS ANGELIČS RETI ATSKAŅOTAJĀ RAHMAŅINOVA CETURTAJĀ KLAVIERKONCERTĀ

29. oktobris, 2018, Bertrāns Sentetjēns (Bertrand Saint-Etienne)

https://www.resmusica.com/2018/10/29/andris-poga-nicholas-angelich-peteris-vasks-tchaikovski-rachmaninov-orchestre-lettonie/

Parīzes filhamonijas Pjēra Bulēza Lielā zāle, 2018. gada 23. oktobris.

Pēteris Vasks Musica appassionata

Sergejs Rahmaņinovs Ceturtais klavierkoncerts

Pēteris Čaikovskis Sestā simfonija (“Patētiskā”)

Trīs dienas pēc koncerta Eksanprovansā Andris Poga ir Parīzē ar savu orķestri no Latvijas un programmā iekļauj reti atskaņoto Rahmaņinova Ceturto koncertu ar solistu Nikolasu Angeliču.

Šajā simtās jubilejas svinību gadā kopš Latvijas valsts dibināšanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko Andris Poga vada kopš 2013. gada, nevarēja neatklāt vakaru ar Pēteri Vasku –mūsdienu zināmāko latviešu komponistu. Viņa skaņdarbam Musica appassionata – 20 minūšu garai poēmai stīgu orķestrim emocionalitātes netrūkst. Latviešu orķestris to atskaņo ar degsmi, un šis skaņdarbs izvēršas spēcīgā iekšējā dramaturģijā, kas līdzinās gandrīz kinematogrāfiskai drāmai. Nevar noliegt Penderecka ietekmi, un ir jūtama arī zināma līdzība ar Bernarda Hermana mūziku. Šis Vaska skaņdarbs ir skaists atklājums ar raksturpilnu saturu.

Rahmaņinova pēdējā un, iespējams, vismazāk zināmā klavierkoncerta atskaņojumā orķestrim uz skatuves pievienojas Nikolass Angeličs. Neskatoties uz to, ka klavierēm un orķestrim vajadzīgas dažas minūtes, lai pierastu vienam pie otra un sakļautos vienā plūsmā, sākot ar pirmās daļas vidu (Allegro vivace) mēs piedzīvojam brīnišķīgu simbiozi, kas veidojas starp solistu un baltiešu orķestri. Heroisma pilnā interpretācija šim opusam, kas bieži ticis kritizēts par viengabalainības trūkumu, piešķir skaidru loģiku. Sapņainākās vietās, piemēram, koncerta otrajā daļā, jāatzīmē veiksmīgi veidotais dialogs starp Nikolasu Angeliču visā spozmē un pamīšus – orķestra stīgu grupu, flautām, klarneti, oboju vai fagotu. Poga un Angeličs kopā izveido brīnišķīgu interpretāciju. Izsaukts vēlreiz uz skatuves, Nikolass Angeličs piedevās atskaņo kūstoši maigu Šūmaņa “Sapņojumu”.

Čaikovska Sestās simfonijas laikā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris turpina pilnā apmērā demonstrēt savas labākās īpašības. Saglabājot nevainojamu spēles līmeni skaņdarba četrdesmit minūšu garumā, tas spēj iedvest monumentālajā opusā spēku un nepieciešamo virzību. Latviešu orķestris ar svaigu skatījumu padara vēl satrauktākas skaņdarba tumšākās pasāžas – piemēram, pirmajā daļā izceļot priekšplānā metālpūšamo instrumentu grupu –, bet tajā pašā laikā necenšas deformēt simfonijas garu, kā arī vērš gaišākas simfonijas cerībpilnās lappuses (otrajā un trešajā daļā), pirms aizved līdz dvēseli ievibrējošai lamentācijai finālā. Šajā sirdi plosošajā himnā Andris Poga aizved stīgas līdz pilnīgam mūzikas un skaņas izsīkumam un nonāk līdz četrkārtīgam, perfekti kontrolētam pianissimo. Tādējādi koncerts noslēdzas tā, kā tas sākās, – ar apvaldītu stīgu orķestra smeldzi.

BORISS BEREZOVSKIS ATKLĀJ EKSANPROVANSAS KONCERTSEZONU

25. oktobris 2018, Florānsa Mišela (Florence Michel)

https://www.resmusica.com/2018/10/25/boris_berezovsky-andris_poga-tchaikovski-aix-en-provence/

Boriss Berezovskis atklāja Provansas Grand Théâtre koncertsezonu ar koncertu, kas pēc programmas nomaiņas lielākoties tika veltīts Čaikovska mūzikai. Kopā ar viņu – Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, izgreznojot jau tā pievilcīgo koncertafišu.

Latviešu komponista Pētera Vaska sacerētā Musica appassionata ir vakara ievadā. Orķestris ar to ceļ godā savas valsts mūziku un vienu no saviem spilgtākajiem komponistiem, Arvo Perta un Broņus Kutāviča līdzgaitnieku. Skaņas audums ir ekspresīvs un piepildīts, tas ievelk klausītāju sevī. Pirmās tēmas temps ir nedaudz atturīgs, tādējādi akcentējot kontrastu attiecībā pret to, kas seko pēc tam – garīgumu un apceres mirkli. Stīgu grupa mirdz viendabīgumā, kas konstanti saglabājas visa koncerta garumā.

Ārkārtīgi reti atskaņotā Rahmaņinova Ceturtā klavierkoncerta vietā klausītāju vērtējumam tiek piedāvāts krietni pazīstamākais Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, un varam saderēt, ka publika šīs maiņas rezultātā nav neko zaudējusi. Šajā reizē klavieres tika novietotas goda vietā, orķestra vidū ar skatu pret publiku, savukārt Andris Poga stāvēja skatuves malā. Gadījumos, kad solists neieņem diriģenta lomu, šī neparastā konfigurācija sniedz iespēju solistam un diriģentam sadarboties ciešā simbiozē. Atsevišķos momentos Berezovskis pats dod mūziķiem vēlamo impulsu.

Krievu pianistam šis koncerts ir apvērsums. Viņa lasījums ir skaidrs, turklāt viņu balsta uzmanīga un rūpīga darbība no diriģenta puses. Dialogi ir labā balansā, un orķestris daudzviet seko pianista nodomam, it īpaši poētiskajā, bet vēlāk farsam līdzīgajā Andantino. Nedemonstrējot savu augstākās pilotāžas virtuozitāti, it īpaši Allegro non troppo pirmajā pusē, solists pārsteidz ar niansēm, ar īpašo manieri atskaņot dažu frāžu nobeigumus, kas pāriet smalkos pianissimi. Viņa pilnasinīgā spēle neatzīst nekādus kompromisus, un arī spēkpilns atskaņojums tiek sniegts samērīgās devās. Viņa piesitiens, sākot jau no pašiem pirkstu galiem, ienes kripatiņu neparedzamības un spēj iekrāsot solista vēstījumu ar lirismu. Pirmās daļas kadence atspoguļo izsmalcinātības meklējumus, tajā pašā laikā ļaujot brīvi izskanēt gavilējošai fūgai. Savukārt fināls ir liesmojošs, to virza griezīga ekspresija, kas nevienā mirklī nekļūst vienkrāsaina. Sveikti ar ovācijām, mūziķi piedevās atskaņo koncerta pēdējās lappuses, atsākot pāris taktis pirms mutuļojošās pianista pasāžas. Pēc tam publikai tiek uzdāvātas divas Skrjabina poēmas. Atrodoties kaut kur starp polifoniju un impresionistisku piesitienu, šīs dzejiskās lappuses apbur ar vienkāršību.

Vakara otrā daļa veltīta Čaikovska Sestajai simfonijai. Latviešu mūziķi pievēršas skaņdarbam ar skaidru dinamikas plānu un rūpīgumu attiecībā pret tembrālo skaistumu. Poga vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Viņš nepaļaujas uz  nejaušību attiecībā uz savām iecerēm, un skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, turklāt to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija. Adagio un vēlāk Allegro non troppo daļās mūs pārsteidz mūziķu vienotība gan ātros, gan atturīgos tempos. Arī metālpūtēji parāda savu balsi, un, neiekrītot patosā, demonstrē priekšplānā esošo dramatisko krāsu. Slavenais Allegro con grazia tiek interpretēts līksmi un eleganti, uzburot baleta gaisotni. Pēdējā daļa no emocionālā skatupunkta ir visveiksmīgākā. Izmisums nepielūdzami aizved pie nenovēršamām beigām un izskan cildeni. Sirdi plosošā mūzika pilnībā aizpilda telpu un pārņem mūs visaptveroši, aizvedot sēru tumšajā valstībā.

AUGSTĀKĀ LĪMEŅA SKAŅAS KULTŪRA NO BALTIJAS. FRĪDRIHSHĀFENE

Orķestris ar plašas dvēseles skaņu, neatkarīga soliste, simpātisks diriģents. Vijolniece Baiba Skride, diriģents Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris parūpējās par piesātinātiem muzikāliem iespaidiem, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Prokofjeva un Pētera Čaikovska skaņdarbus.

Šis orķestris no Rīgas turnejā devies lielā sastāvā – dāmas elegantās, melnās kleitās, kungi frakās, ikkatrs muzicē no visas sirds. Ar savu izteikti skaidro ķermeņa valodu un žestiem 38 gadus vecais orķestra muzikālais vadītājs Andris Poga turpina izcilo Baltijas diriģentu tradīciju. Viņu ietekmējušas studijas gan dzimtenē, gan Vīnē, arī igauņu kolēģa Pāvo Jervi meistarklases un atbalsts. Kā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītājs viņš īpašu uzmanību pievērš sava tautieša, komponista Pētera Vaska daiļradei, viņa garīgumu principā varam salīdzināt ar Arvo Pertu. Lai arī skaņdarbs Musica appassionata, kas tapis 2002. gadā, svin dzīvi, tomēr ir sajūta, ka šis darbs audzis caur dziļām sāpēm.

Tonis kā smalki noausts zirnekļtīkls

Baiba Skride pieder pie to īpašo vijolnieku kategorijas, kas savu vietu mūzikas pasaulē jau ir iekarojuši. Arī viņa dzimusi Rīgā, kopā ar savu māsu Laumu izveidojusi izcili saspēlējušos kamermūzikas duetu, viņas uzmanība pievērsta ļoti plašam repertuāram. Frīdrihshāfenē viņa šoreiz interpretēja Sergeja Prokofjeva Pirmo vijolkoncertu, kas komponēts 1917. (revolūcijas) gadā un ticis atskaņots salīdzinoši maz. Vijoles tonis bija tik kvalitatīvs kā smalki noausts zirnekļtīkls. Diriģents, soliste un orķestris darbojās kopīgā, spēcīgā enerģijā. Vijolniece atvadījās no publikas ar Saksijas vijoles virtuoza Johana Paula fon Vesthofa skaņdarbu Imitation einer Glocke (zvana imitācija).

Pēc pārtraukuma varējām pārliecināties, cik tuva Baltijas mūziķiem ir Čaikovska mūzika: viņa sāpīgi melanholiskā Sestā simfonija („Patētiskā”) tika interpretēta ar lielu siltumu un dziļu izpratni. Šo skaņdarbu faktiski varētu saukt arī par daudzspēlētu šlāgeri, taču šajā gadījumā darba atskaņojumā noteikti nebija nekā „nospēlēta.”

Valsts simtgadei veltītās koncerttūres ietvaros LNSO debitējis Parīzes filharmonijā

Turpinot valsts simtgadei veltīto koncertturneju, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 23. oktobrī sniedza koncertu Parīzes filharmonijā, Francijā. Uzstāšanās koncertā Grand Nord (“Dižie ziemeļi”) diriģenta Andra Pogas vadībā bija orķestra debija šajā prestižajā koncertzālē, kas atklāta vien 2015. gada janvārī, bet jau paspējusi kļūt par vienu no Eiropas nozīmīgākajām skatuvēm. Koncerts bija viena no Latvijas valsts simtgades Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētās Publiskās diplomātijas programmas norisēm Francijā. Koncerttūre šonedēļ turpināsies Vācijā un Šveicē.

LNSO koncerta programmā varēja dzirdēt Pētera Vaska skaņdarbu Musica appassionata, kā arī Sergeja Rahmaņinova Ceturto klavierkoncertu un Pētera Čaikovska Sesto (“Patētisko”) simfoniju. Pirms koncerta Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis rīkoja diplomātisko pieņemšanu par godu Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienai, un šajā pieņemšanā piedalījās Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, aicinot viesus apmeklēt LNSO uzstāšanos.

Pēc koncerta vēstnieks izteica atzinības vārdus orķestrim: Esmu gandarīts un lepns, ka par godu Latvijas simtgadei Parīzē uzstājās tieši LNSO Andra Pogas vadībā, tādējādi apliecinot, ka Latvija ir mūzikas lielvalsts! Turklāt tas notika labākajā Parīzes koncertzālē, kas nesen uzcelta – Parīzes filharmonijā.”

Vairāk nekā 2000 sēdvietu lielā zāle Žana Nuvela ekscentriskajā koncertnamā bija gandrīz pilna, un publika sirsnīgiem, ilgstošiem aplausiem sveica jau pašu pirmo programmas skaņdarbu – Pētera Vaska Musica appassionata. Vaska mūzika Francijā nav tik labi zināma, kā citur pasaulē, tāpēc prieks, ka pēc Otrā čellkoncerta panākumiem pērn Francijas publika turpina iepazīt šo lielisko mūziku, kas uzrunāja ne tikai zālē sēdošos latviešus, bet arī visu sanākušo ļoti daudzveidīgo publiku kopumā.

Vaska opusam programmā sekoja Sergeja Rahmaņinova Ceturtais klavierkoncerts, kur solo spēlēja starptautiska mēroga zvaigzne Nikolass Angeličs. Ar LNSO Angeličs divkārt ļoti veiksmīgi sadarbojies Latvijā, viņš spēlēs ar orķestri arī šīs sezonas noslēguma koncertā 2019. gada maijā, un bija prieks redzēt, ka arī Parīzes prasīgajā gaisotnē Angeličs ir ļoti apmierināts ar sadarbību, kas izvērtās tiešām spoža – LNSO perfekti reaģēja uz Rahmaņinova mūzikas un Angeliča apgarotās virtuozitātes smalkākajām niansēm, un Andris Poga eksponējās kā visaugstākās kvalitātes meistars pianista un orķestra saspēles nodrošināšanā un virzīšanā. Pēc atskaņojuma pianistu un diriģentu izsauca vairākkārt un apbalvoja visus mūziķus ilgstošiem aplausiem, kas izvērtās ovācijās. Koncerta otrajā daļā bija iespēja gremdēties rudenīgā apcerē ar Čaikovska ģeniālo “Patētisko”, kuras lasījuma vainagojumā publika atkal vairākkārt izsauca diriģentu.

Klausītāju vidū bija Andri Pogu pārstāvošās aģentūras Productions Internationales Albert Sarfati vadība, franču diriģēšanas vecmeistars Žans Klods Kazadesī, kurš ar lielu interesi noklausījās koncertu, jo sevišķi tādēļ, ka 7. decembrī pats stāsies LNSO priekšā koncertā Lielajā ģildē.

Tāpat koncertu vēroja LNSO kādreizējais mākslinieciskais vadītājs Olari Eltss, kurš pēc koncerta teica: “Mani dziļi uzrunāja Vaska opuss un orķestra stīgu sniegums. Nezināju šo darbu, un tas man tagad liekas viens no labākajiem Vaska daiļrades paraugiem. Rahmaņinova koncerts izskanēja žilbinoši, bet jo īpaši man patika orķestra balanss un Andra Pogas interpretācijas līdzsvarojums, atskaņojot Čaikovska Sesto. Esmu ļoti laimīgs, ka man bija iespēja klausīties šo koncertu.”

Latvijas valsts simtgadei veltītā turneja turpināsies jau šodien, kad LNSO dosies uz Vāciju, lai uzstātos Frīdrihštates Grāfa Cepelīna nama Hugo Ekenera zālē. Rīt kocertturneja turpināsies ar koncertu Štutgartes Liederhalle Bēthovena zālē, savukārt LNSO koncertturneja pa Eiropu tiks noslēgta piektdien, 26. oktobrī, ar koncertu Šveicē, Šafhauzenes Svētā Jāņa koncertbaznīcā. Koncertos tiks izpildīti Pētera Vaska, Sergeja Prokofjeva un Pētera Čaikovska skaņdarbi, un Prokofjeva Pirmajā vijolkoncertā solo spēlēs Latvijas spožā vijolspēles zvaigzne Baiba Skride.

LNSO turneju Francijā, Vācijā un Šveicē notiek ar Kultūras ministrijas atbalstu un to rīko Parīzes koncertaģentūra Productions Internationales Albert Sarfati, kas starptautiski pārstāv Andri Pogu un kopš 2015. gada arī LNSO.

2. novembrī ciklā “Meistari un meistardarbi” – koncerts “Mocarts un Mocarts”

Šajā sezonā LNSO rīko vairākus koncertus ar nosaukumu “Meistari un meistardarbi”. Cikla ideja ir viena komponista vairāki šedevri vienā koncertvakarā. Šajā sezonā šādi komponisti būs trīs – Volfgangs Amadejs Mocarts, Dmitrijs Šostakovičs un Ludvigs van Bēthovens.

2. novembrī skanēs cikla pirmais koncerts, kurā galvenais varonis būs Mocarts. Programmā – virtuoza koncertārija, kas aicina dvēseles gavilēt, vitāls agras jaunības klavesīnkoncerts un mūža nogales simfonija, kuras spēks un skaistums iedvesmoja ļaudis piešķirt šim šedevram romiešu virsdieva Jupitera vārdu.

Plkst. 18.18 Lielās ģildes Minsteres zālē notiks tradicionālās “Pirmskoncerta sarunas”, un tēma šoreiz – “Mocarta tapšana – ģimene, ceļojumi, amatbrāļi”. Oresta Silabrieža sarunbiedrs būs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks.

Volfgangs Amadejs MOCARTS pamatoti tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem ģēnijiem, kādi Rietumu mūzikā jelkad bijuši. Priekšstati par viņu ir maķenīt vienveidīgi: saulains, mūžam starojošs, visos darbos ģeniāls, pēc laimīgas bērnības, ko vadīja despotiskā tēva vadībā, guva gan zināmus panākumus, tomēr dzīvoja grūtu mūžu, nomira nabags, apbedīts sazinkur, kapavieta nav zināma. Par Mocarta neapšaubāmo ģēniju vērts runāt un runāt, jo gan viņa dzīvē, gan mūzikā ir kontrasti, daudzslāņainība, pacēlumi, nenovērtētība, vitālais un dramatiskais – vārdu sakot, Mocarts bija dzīvs cilvēks ar neiedomājami spožām spējām, plašu apvārsni, bet arī satumsumiem, drāmu un visu ko citu, kas raksturo būtnes ar miesu un asinīm. Mocarta mūziku viegli klausīties, bet tajā ir arī daudz ausij mazdzirdamu noslēpumu, par kuriem ir interesanti runāt. Koncerts “Mocarts un Mocarts” un “Pirmskoncerta sarunas” būs viens solis tuvāk ģēnijam, kura garīgās dzīles var apjūsmot, bet ne līdz galam izzināt un apjaust. Viens gan skaidrs – reti kurš komponists Rietumu mūzikā nonācis tik tuvu tam, ko varētu saukt par absolūto skaistumu.

Koncerta diriģents Guntis Kuzma saka: “Jau tolaik, kad tikai sāku mācīties spēlēt klarneti, apjautu, ka Mocarta mūzika man garīgi saistoša, var pat teikt – es to iemīlēju. Jau apzinātākā vecumā mani dziļi ietekmēja somu diriģenta Juhas Kangasa piedāvātās Mocarta simfoniju interpretācijas; vēlāk es dziļi un ilgstoši pētīju Mocarta ģeniālo Klarnetes koncertu, un tagad – jau pēc diezgan daudziem gadiem – es priecīgs pievērsties Mocartam kā diriģents. Mocarta mūzika ir fenomenāla ar to, ka tajā ir neiedomājamas dzīles. Var meklēt, atrast, pazaudēt, šaubīties, sajūsmināties, mulst un apbrīnot. Liekas – kas nu tur liels: Mocarta saulainais ģēnijs. Taču viņa darbi ir tik daudzslāņaini, ka vienudien tu atrodi vienu risinājumu, citudien tev šis risinājums liekas aplams – nē, jādara pilnīgi citādi. Un pats jocīgākais – galu galā izrādās, ka gan viens, gan otrs, gan trešais risinājums var būt pareizs – tik daudzšķautņaina ir Mocarta daiļrade.”

Par 2. novembra koncertam izvēlēto programmu Guntis Kuzma saka: “Centīsimies iespējami plašā diapazonā parādīt Mocarta daudzpusīgumu. Operu Mocarts uzskatīja bezmaz par savas daiļrades pamatžanru, un mūsu koncerta ievadā skanēs operas “Figaro kāzas” uvertīra. Motete Exsultate, iubilate būs virtuozas, daiļskanīgas vokālās mūzikas paraugs. 16 gadu vecumā tapušais klavesīnkoncerts – faktiski Johana Kristiāna Baha jeb “Londonas Baha” sonātes pārlikums klavesīnam un orķestrim – rāda vienu no spēcīgākajām ietekmēm, kas veidoja Mocarta ģēniju. Programmas beigās – grandioza un dzīvespriecīga simfonija, kuras saturiskais dziļums manī vieš dziļu apbrīnu. Būs prieks sadarboties ar divām spožām latviešu mūziķēm-tīrradnēm – dziedātāju Guntu Gelgoti un klavesīnisti Ievu Salieti.”

1773. gada janvārī  Volfgangs Amadejs sacer virtuzo un slaveno moteti Exsultate, iubilate. Opusa adresāts ir Milānas opernama kastrāts Venancio Raucīni, kurš iepriekšējā gada Ziemassvētkos dziedājis Mocarta operas “Lūcijs Silla” pirmuzvedumā turpat Milānā. Kaut arī Exsultate nav operas sastāvdaļa, tā atbilstoši laikmeta prasībām un itāliskajai tradīcijai tomēr ir ļoti operiska.

Motetes teksta latviskojums: “Gavilējiet, līksmojiet, ak, aplaimotās dvēseles. Mīlīgajām dziesmām piebalsojot, debesis dzied godinājumu līdz ar mani. Aust draudzīga diena, mākoņi pazūd, negaidīts miers nācis pār taisnīgajiem. Visnotaļ valdīja drūma nakts, nu beidzot līksmojošā priekā ceļas tie, kas bailēs mita, un svētlaimīgā rīta gaismā viņi nāk ar lapu vainagu un liliju pilnām rokām. Tu, Jaunava Valdniece, Tu dodi mums mieru, Tu mierini ienaidus, pēc Tevis tvīkst sirds.”

1788. gada vasarā pēc operas “Dons Žuans” triumfālajiem panākumiem Prāgā Mocarts atgriežas Vīnē, kur tā pati opera tiek uzņemta vairāk nekā vēsi. Turklāt ir apsīcis pasūtinājumu avots un valsts vadība uzmanību pilnībā koncentrējusi karam pret turkiem. Naudas trūkums liek Mocartam pārcelties no uz mazāku dzīvokli, nule mirusi viņa sešus mēnešus vecā meitiņa, un šajā vasarā Mocarts komponē salīdzinoši maz, turklāt nepavisam nav raksturīgi, ka viņš nošpapīram ķertos klāt bez konkrēta pasūtinājuma, tomēr tieši tā top viņa trīs pēdējās lielās simfonijas, no kurām klausāmies trešo – Simfoniju Domažorā, sauktu “Jupiters”.

Ticams, ka komponista dzīves laikā šīs trīs simfonijas tā arī netiek atskaņotas, izdotas jau nu gandrīz noteikti nē. Toties puslīdz droši zināms, ka Domažora simfonijas populārais apzīmējums “Jupiters” radies  19. gadsimta pirmajā pusē Anglijā.

Jupiters ir romiešu virsdievs un arī Saules sistēmas lielākā planēta – 1000 zemesložu apmērā, tātad salīdzinājums ar simfoniju ir adekvāts. Slavens ir teiciens – simfonijas ceturtās daļas grandiozā polifonija līdzinās Ķelnes katedrālei. Atcerēsimies arī, ka Šūmanis 1835. gadā rakstīja apmēram tā – sak, pasaulē ir lietas, ko vienkārši nav iespējams aprakstīt, piemēram, vairums Šekspīra darbu, šis tas no Bēthovena un Mocarta Domažora simfonija.” Šī simfonija patiesi ir obelisks cilvēka dabas un dvēseles labākajai daļai.”