LNSO sezonas noslēguma koncerts. Šišona un Šimkus paralēles. Atskats

3. maijā izskanēja LNSO sezonas noslēguma koncerts diriģenta Karela Marka Šišona vadībā un ar pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī “Fantāzija” klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa “Dons Žuans” un  “Nāve un apskaidrība”, kā arī komponista Andra Dzenīša opuss Langsam. No rīta koncerta ģenerālmēģinājumu klausījās Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone un skolēni no visas Latvijas, bet pirms koncerta notika “Pirmskoncerta sarunas”.

Koncerta tiešraides ieraksts Latvijas radio 3 Klasika: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/tieshraides/lnso-sezonas-nosleguma-koncerts-sisona-un-simkus-paraleles-liela.a103268/

Radio Naba raidījums “Otrais sniegs”: http://naba.lsm.lv/lv/raksts/otrais-sniegs/sisona-un-simkus-paraleles.-dzenitis-debisi-un-rihards-strauss.a103194/

_39A7607

_39A7631

_39A7669

_39A7673

_39A7676

_39A7725

_39A7734

_39A7756-Pano

_39A7803

_39A7822

_39A7830

_39A7940

_39A7966

_39A7986

_39A8025

_39A8051

_39A8097

_39A8110

_39A8143

_39A8147

_39A8161

_39A8166

_39A8211

_39A8303

_39A8327

_39A8339

_39A8369

_39A8453

_39A8466

_39A8663

_39A8666

_39A8687

 

Mūžībā aizgājis vijolnieks Valdis Zariņš (1942–2018)

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar cieņu un mīlestību piemin 30. aprīļa rītā aizsaulē gājušo ilggadējo kolēģi Valdi Zariņu (1942–2018) – LNSO koncertmeistaru no 1976. līdz 2001. gadam.

Kaut arī LNSO un savulaik arī Latvijas filharmonijas kamerorķestris varēja lepoties ar fenomenālu visaugstākās klases koncertmeistaru Valda Zariņa personā, viņš visupirms bija ievērojams solists un kamermūziķis. Koncertu afišas un Latvijas Radio fonotēka glabā ziņas par neskaitāmiem koncertiem, ko Valdis Zariņš spēlējis ar dzīvesbiedri pianisti Ievu Zariņu un citiem kamermūziķiem, ar lielākiem un mazākiem orķestriem Leonīda Vīgnera, Vasilija Sinaiska un citu meistaru vadībā.

Kopā ar LNSO Valdis Zariņš bijis solists visplašākā diapazona repertuārā – no Bēthovena, Brāmsa un Bartoka līdz Butānam, Ivanovam un Kalsonam, viņš spēlēja klasiķa Mocarta un modernista Pones koncertus, un mēs atceramies Valda Zariņa solo arī Čaikovska, Sibēliusa, Vītola, Žilinska un citu komponistu opusos. Viņš daudz uzstājies Krievijā, Bulgārijā, Francijā, Portugālē, Spānijā, Vācijā un citviet.

Par leģendāro solosniegumu Romualda Kalsona Vijolkoncerta atskaņojumā Minhenes festivālā Europa Musicale Valdis Zariņš saņēma savu pirmo Lielo mūzikas balvu, savukārt otro Lielo mūzikas balvu vijolnieks saņēma par Kalsona Vijolkoncerta, Vaska Vijolkoncerta “Tālā gaisma” un Adamsa Vijolkoncerta atskaņojumu izcilā mākslinieciskā kvalitātē, kā arī par latviešu komponistu mūzikas un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē.

Kritiķi par Valda Zariņa spēli teica – iedzimta muzikalitāte, izlīdzināts, pilnskanīgs tonis, atraisīts, izteiksmīgs frāzējums, spoža virtuozitāte, personības strāvojuma caurausts stils, emocionalitātes un intelekta apvienojums.

Kolēģi, kam bija laime strādāt ar Valdi Zariņu orķestrī, atceras viņa fenomenālo dzirdi, spēju magnētiski un nemaldīgi vadīt gan grupas, gan visa kolektīva saspēli, erudīciju, vienkāršību un arī viesmīlību slavenajos pirmo vijoļu grupas vakarēšanas svētkos, kas savulaik bija tradīcija. Daudziem viņš bija kā otra profesionālā augstskola.

Valdis Zariņš mācījās vijolspēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Izraila Abramisa, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un JVLMA pie Jakova Targonska, un arī Ļeņingradas konservatorijas aspirantūrā. Jau studiju gados Valdis Zariņš uzstājas kā solists ar Radio orķestri un sniedza solokoncertus Latvijā. No 1963. līdz 1967. gadam viņš spēlē Filharmonijas stīgu kvartetā, no 1967. līdz 1969. gadam bija LNSO mūziķis, no 1969. līdz 1975. gadam – Filharmonijas kamerorķestra koncertmeistars, no 1976. līdz 1999. gadam – LNSO koncertmeistars (amatā līdz 2001. gadam) un no 1995. līdz 1999. gadam – Bergenas filharmoniskā orķestra koncertmeistars un kamermūziķis.

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, JVLMA emeritēto profesoru Valdi Zariņu stāstīja leģendas jau meistara dzīves laikā, bet tagad mēs klausīsimies vēl jo vērīgāk, jo tik lieli mūziķi ir retums gan Latvijā, gan pasaulē.

Pateicībā un godbijībā –

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

 

Kases darba laiks svētkos

Lielās ģildes kases darba laiks svētkos:

 

30.04.2018. slēgts

1.05.2018. slēgts

2.05.2018. 12.00 – 19.00

3.05.2018. 12.00 – 19.00

4.05.2018. slēgts

5.05.2018. 12.00 – 18.00

 

 

Preses konference 27.04.2018. Atskats

27.aprīlī vīna bārā Garage notika LNSO preses konference, kurā piedalījās diriģents Karels Marks Šišons, pianists Vestards Šimkus, komponists Andris Dzenītis, LNSO valdes locekle Indra Lūkina un pārdošanas vadītāja Dagnija Segliņa.

Foto: Jānis Vidmants Kalniņš

JVK_9081

JVK_9082

JVK_9116

JVK_9123

JVK_9156

JVK_9175

JVK_9191

JVK_9204

JVK_9220JVK_9228

JVK_9252

JVK_9257

JVK_9389

JVK_9410

JVK_9421

JVK_9440

JVK_9443

LNSO noslēdz sezonu ar divām spožām zvaigznēm – diriģentu Karelu Marku Šišonu un pianistu Vestardu Šimku

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris 2017./2018. gada sezonu noslēdz 3. maijā ar koncertu, kas noritēs maestro Karela Marka Šišona vadībā un ar izcilo pianistu Vestardu Šimku pie klavierēm. Programmā Kloda Debisī “Fantāzija” klavierēm un orķestrim, Riharda Štrausa zīmētais “Dons Žuans” un apceri rosinošais darbs “Nāve un apskaidrība”, kā arī Latvijas komponista Andra Dzenīša salīdzinoši nesen komponētais opuss Langsam, kas maestro Šišona vadībā pirmatskaņots Zārbrikenē 2016. gada rudenī, bet Latvijā skanēs pirmo reizi.

Andris Dzenītis savu simfonisko miniatūru Langsam datē ar 2016. gadu un anotācijā saka:

“Mana skaņdarba iedvesmas avots ir simfoniju lēnās daļas. Tieši lieldarbu lēnajās daļās skaņraži mēdz iet visdziļāk, runāt vispersoniskāk; viņi slēpušies un vēlējušies glābties no pasaules, vai tieši otrādi – paši savās ciešanās atraduši skaistumu un cerību. Te ir arī tīra un nevainīga mīlestība, te ir kosmisks miers un trauslums. Mans Langsam nevienu necitē, tas ir veltījums visiem komponistiem, viņu visdziļākajiem un no šīs pasaules attālinātākajiem dvēseles stāvokļiem, kad viņi komponējuši savus langsam. Šī ir mana lēnā daļa. Šis ir mans tālais dvēseles stāvoklis, bet klausītājam – intīma, pakāpeniski varenībā krāšņi pieaugoša mūzikas ainava, kurā nozīmīga vieta ierādīta instrumentu solobalsīm. Mūzika, kas pakāpeniski ved gaismas virzienā. Gaisma mums visiem ļoti nepieciešama. Tā nekad nebeigsies!

Skaņdarba Langsam pasūtinātājs ir Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes filharmoniskais orķestris, un darbs veltīts manam draugam mūzikā Karelam Markam Šišonam.”

Viens no pirmajiem opusiem, kas pievērš sabiedrības uzmanību jaunā Riharda Štrausa mūzikai, ir simfoniskā poēma “Dons Žuans”, sacerēta 24 gadu vecumā. Komponists iedvesmai ņēmis 19. gadsimta pirmās puses austriešu rakstnieka Nikolausa Lēnava nepabeigto dzejā rakstīto dramatisko darbu “Dons Žuans” – refleksiju, kas vijas ap slavenā dona mīlas gaitām drīzāk rezignētā, nekā aktīvā skaņkārtā.

Simfonisko poēmu “Nāve un apskaidrība” Rihards Štrauss komponēja 25 gadu vecumā. Absolūti abstrahējoties no jebkādiem konkrētiem dzīvesstāstiem, viņam labpatika komponēt vīziju par nāves gultā gulošu mākslinieku, kurš pirms aiziešanas atskatās uz dažādiem savas dzīves posmiem, izcīna pēdējo cīņu, gūst apskaidrību un pārveidojas (šajā ziņā zīmīgs ir simfoniskās poēmas angliskajā nosaukumā lietotais jēdziens transfiguration, kas lietots kā ekvivalents oriģinālnosaukuma jēdzienam Verklärung jeb apskaidrība).

Kloda Debisī “Fantāzija” ir mūzika (nevis koncerts) klavierēm un orķestrim, ko komponējis vēl ne 30 gadu vecumu nesasniedzis jauneklis, ko šogad pieminam nāves 100. gadskārtā. Kad mēģinājumu laika trūkuma dēļ tika atcelts opusa pirmatskaņojums, Debisī aizliedza viņa dzīves laikā “Fantāziju” atskaņot.

Vestards Šimkus ir vairāku nozīmīgu starptautisku konkursu uzvarētājs, prestižu balvu ieguvējs, aktīvi koncertējošs pianists un aizvien aizrautīgāks komponists. Latvijas Lielās mūzikas balvas 2002 un 2009 laureāts.

Pianists ieskaņojis astoņus soloalbumus. Skaņu ierakstu namā ARS Produktion nāca klajā Bēthovenam veltīts tvarts un Vāgneram veltīts tvarts. Vestards citstarp ierakstījis arī Pētera Vaska “Gadalaiku” albumu (“Latvijas Koncerti”), Rahmaņinova darbu CD (Artalinna), kas saņēma augstas uzslavas izdevumos Classica, Piano News un Pizzicato, un Solera klaviermūzikas disku (Naxos).

Vestards Šimkus ir divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas autors. Viņa mūziku izdod apgāds SCHOTT Music & Media. 2016. gada rudenī Vestards Šimkus saņēma “Lielo Kristapu” par mūziku Lailas Pakalniņas filmai “Ausma”.

No 2010. līdz 2013. gadam Vestards Šimkus ar LNSO un Karelu Marku Šišonu ik sezonu veiksmīgi atskaņojis Bēthovena un Brāmsa klavierkoncertus.

Karels Marks Šišons ir starptautiski atzīts un pieprasīts, prasmīgs un temperamentīgs diriģents. Kopš 2012. gada jūnija – Britu impērijas ordeņa virsnieks. Kopš 2016. gada – Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda loceklis. Pasaules lielāko opernamu un koncertzāļu pastāvīgs viesis.

No 2011. gada Šišons bija Vācijas Radio Zārbrikenes-Kaizerslauternes simfoniskā orķestra galvenais diriģents. 2017. gada pavasarī viņš paziņoja, ka, solidarizējoties ar orķestra mūziķiem, atstāj šo posteni, jo spēji samazināts orķestra finansējums. Kopš 2017. gada Šišons ir Grankanārijas filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Latvijas publikai Karels Marks Šišons zināms visupirms kā ilggadējs LNSO skatuves partneris – viņš pirmoreiz diriģēja LNSO 2000. gadā, pēc tam bija regulārs un biežs viesis, savukārt no 2009. līdz 2012. gadam Šišons bija LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

LNSO sezonas noslēguma koncerts “Šišona un Šimkus paralēles” notiks 3. maijā plkst. 19.00 Lielajā ģildē.

Tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Andri Dzenīti.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR.

Pārdošanā abonementi nākamās sezonas koncertciklam ar LeNeSOnu

Šajā sezonā LeNeSOns no klausītājiem jau ir atvadījies, lai satiktos nākamajā.

Aicinām iegādāties abonementu četriem koncertiem – to cenas ir 16, 24, 32 un 40 EUR.

 

29. septembrī plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un RAVELA “ZOSMĀMIŅAS PASAKAS

10. novembrī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un ELGARA “JAUNAIS DIRIĢENTS”

2.  februārī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un DIVI DZĪVNIEKU KARNEVĀLI

27. aprīlī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un Britena “MUZIKĀLIE VAKARI”

Koncerts “LeNeSOns un Prokofjeva “Vasaras diena”. Atskats

Šīs sezonas pēdējā ģimenēm veidotajā koncertizrādē ar LeNeSOna piedalīšanos 21. aprīlī Lielajā ģildē klausītāji iepazinās ar krievu 20. gadsimta ģēniju Sergeju Prokofjevu un viņa skaņdarbu bērniem “Vasaras diena”. LNSO šajā koncertā diriģēja Andris Vecumnieks.

Koncertā skanēja arī Dmitrija Kabaļevska populārā miniatūra “Klauni”, kurā solo spēlēja Pāvula Jurjāna mūzikas vidusskolas audzēkņi Pauls Reinis (oboja) un Edgars Karpenskis-Allažs (fagots).

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A0965 _39A0988 _39A1003 _39A1011 _39A1062 _39A1074  _39A1144_39A1105 _39A1175 _39A1180 _39A1185 _39A1191 _39A1247 _39A1268 _39A1273 _39A1295 _39A1345 _39A1370

Koncerts “Inga Kalna un 7 romances”. Atskats

19. aprīlī Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klaviertrio, kurā spēlē LNSO vijolnieks Indulis Cintiņš, LNSO čelliste Dace Zālīte un Latvijas Nacionālās operas galvenais solistu koncertmeistars Mārtiņš Zilberts, kopā ar solisti Ingu Kalnu piedāvāja koncertu “Inga Kalna un 7 romances”.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A0612

_39A0644

_39A0647

_39A0675

_39A0739

_39A0759

_39A0782

_39A0722

_39A0844

_39A0852

Klasiskās nevainības zaudēšana Nr.7. LNSO satiek jaunu klausītāju – Funky DJ Elegant

Delfi.lv sarunu sērijā “LNSO satiek jaunu klausītāju” Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris iepazīstas ar cilvēkiem, kuriem došanās uz klasiskās mūzikas koncertu nepieder pie ikdienas rutīnas. Šoreiz LNSO satikās ar dīdžeju Ņikitu Turubanovu jeb skatuves vārdā Funky DJ Elegant. Viņš 29. martā klausījās koncertu Lielajā ģildē. Programmas 1. daļā Volfganga Amadeja Mocarta “Adadžo un fūga do minorā”, Johana Sebastiāna Baha korāļskaņdarbs “Schmüche dich, o liebe Seele” un Edvarda Elgara Baha skaņdarba “Fantāzija un fūga do minorā” pārlikums orķestrim, bet 2. daļā tika atskaņots Gabriela Forē “Rekviēms”. Skaņdarbus diriģēja Andris Poga, bet izpildīja solisti Gunta Gelgote (soprāns), Johanness Helds (baritons), ērģelniece Kristīne Adamaite un Latvijas Radio koris.

Anetes Konstes saruna ar Funky DJ Elegant šeit.

Koncerta tiešraides ieraksts Latvijas Radio 3 Klasika šeit.

LNSO izsludina sezonas atklāšanas koncertu ar Pētera Vaska jaundarbu un Antona Bruknera Sesto simfoniju

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 2018./2019. gada sezonas atklāšanas koncertā 5. oktobrī Rīgā un 6. oktobrī Liepājā tiks pirmatskaņots pēc LNSO pasūtinājuma tapis Pētera Vaska jaundarbs – Koncerts obojai un orķestrim. Ar Latvijas valsts simtgades programmas atbalstu tapušā jaundarba pirmatskaņojumā solists būs izcilais Albrehts Maijers – pasaulslavens solomūziķis un “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja. Pie diriģenta pults – LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Kopš 90. gadu sākuma, kad Pētera Vaska mūzika sāka gūt arvien plašāku starptautisku atzinību, komponista jaundarbi aizvien biežāk piedzīvoja pirmatskaņojumus nevis viņa dzimtenē, bet citviet. Būdams pieprasīts autors, Pēteris Vasks saņem pasūtinājumus no ietekmīgām organizācijām un spožiem pasaulslaveniem mūziķiem, līdz ar to Latvijai retāk piekrīt gods kļūt par kāda Vaska jaundarba piedzimšanas vietu. Un nu šāds ievērojams notikums būs 5. oktobra koncertā Lielajā ģildē.

Par jaundarbu Pēteris Vasks saka: “Opusam trīs daļas: pirmā ir rīta pastorāle, otrā ir tāds kā svētku skats, trešā ir vakara pastorāle. Vienas dienas ritējums. Sākums kā dabas atmoda, pēc tam dziesmas un dejas valstība un noslēgumā dabas aizmigšana, bet ar nojausmu par to sarkano švīku, kas pamalē rīt atkal apliecinās jaunas dienas atnākšanu. Šis ir gaišs, vitāls skaņdarbs. Tiecos ielikt tajā savu priekšstatu un sajūtu par dabas neizsmeļamo dzīvīgumu un manas tautas nezūdošo vitalitāti. Jā, varbūt trešajā daļā ieskanas kāda dramatiskāka stīga, taču pēc tam atkal ir gaisma un miers.”

Albrehts Maijers ir “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja kopš 1992. gada, visā pasaulē pazīstams solists un kamermūziķis, kā arī meistarklašu vadītājs lielos starptautiskos festivālos. Viņa skatuves partneru skaitā ir Elena Grimo, Leifs Uve Ansness, Lars Fogts un Tomass Kvasthofs. Maijera sniegums novērtēts ar ECHO-Klassik balvu. 2006. gadā viņš saņēma savas dzimtās pilsētas Bambergas E.T.A. Hofmaņa kultūras balvu. Ideālā skanējuma meklējumos Maijers izveidojis pats savu ansambli New Seasons. Iepriekšējo reizi Albrehts Maijers viesojās Rīgā 2013. gada maijā un LNSO sezonas noslēguma koncertā bija solists un atskaņojuma vadītājs Johana Sebastiāna Baha skaņdarbos.

Līdzās jaundarbam Andris Poga sezonas atklāšanas koncerta programmā licis 2002. gadā komponēto kaislīgo un dzīvības spēku apliecinošo Pētera Vaska opusu Musica appassionata un romantisma laika simfoniskās mūzikas giganta Antona Bruknera monumentālo, krāšņo un vitālo Sesto simfoniju.

Ar Pētera Vaska Musica appassionata LNSO un Andris Poga oktobrī dosies nozīmīgā turnejā uz Franciju, Vāciju un Šveici, atskaņojot šo opusu piecos koncertos, un viens no koncertiem notiks Parīzes filharmonijā. Šie koncerti iekļauti Latvijas simtgades starptautiskajā kultūras programmā.

Koncerts “Vaska jaundarbs un Bruknera Sestā” notiks 5. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Lielajā ģildē un 6. oktobrī plkst. 19.00 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”.

Biļešu pārdošana uz 5. un 6. oktobra koncertiem sākas pirmdien, 16. aprīlī. Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, jau vairākas sezonas LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR.