Klausies un mācies. LeNeSOns iepazīstina ar simfonisko mūziku bērniem

Ar  koncertu Lielajā ģildē 29. septembrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) atklās ģimenēm domāto koncertciklu, kura galvenais varonis ir bērnu iemīļotais LeNeSOns.

Šī būs LNSO un LeNeSOna sadarbības 11. sezona, un atklāšanas koncertā būs iespēja klausīties un vērot franču komponista Morisa Ravela “Zosmāmiņas pasakas”, bet starpbrīžos piedalīties radošās aktivitātēs un iepazīties ar mūzikas instrumentiem. Koncertcikla režisors un dramaturgs ir Andris Kalnozols.

Kopumā šajā sezonā paredzēti četri koncerti, kuros bērni varēs iepazīties ar klasisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās.

Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 11 gadu vecumam. Katra programma tiek iestudēta un izrādīta gan latviešu, gan krievu valodā.

Viens no šī gada jaunumiem ir jaunās mākslinieces Viviannas Marijas Staņislavskas dzīvās ilustrācijas, kas dzims līdztekus mūziķu performancei uz skatuves. Klausoties konkrēto mūziku, māksliniece to nekavējoties ilustrēs tiešsaistes gleznojumā, kas tiks projicēts lielā ekrānā virs skatuves. Koncerta laikā aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko stāstīs pasakas un iedzīvinās LeNeSOna tēlu. Ravela mūzika ir fantāziju rosinoša, to pierādījis arī klasiskās mūzikas animators Toms Skots (Scott), kurš katrai “Zosmāmiņu pasaku” daļai ir radījis animētu īsfilmu.

Pasaulslavenā “Bolero” autors, franču komponists Moriss Ravels (Ravel, 1875–1937), “Zosmāmiņas pasakas” sarakstīja 1910. gadā, veltot tās savu draugu bērniem, divām jaunām klavierspēles studentēm – Mimī un Džīnai Godebskām. Ravelam nebija savu bērnu, bet par spīti tam viņš dievināja to fantāziju pasauli. Viņš centās rakstīt klaviermūziku, ko varētu izpildīt bērni un kas atspoguļo bērnības pasauli. “Zosmāmiņas pasaku” mūzikas pamatā ir franču rakstnieka Šarla Pero (Perrault) pasakas, piemēram, “Apburtā princese”” un “Skaistule un Briesmonis”, kas bija labi zināmas Ravela dzīves laikā un ir labi pazīstamas  arī mūsdienās.

29. septembrī mākslinieki ar Morisa Ravela mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam. Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30 % atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Koncertizrāžu galvenais tēls ir LeNeSOns, kurš caur dažādiem piemēriem palīdz bērniem izzināt klasiskās mūzikas apvāršņus, orķestra noslēpumus, skaidro koncertā dzirdēto, kā arī uzvedības normas klasiskās mūzikas koncertos. Koncerta starpbrīžos LeNeSOns ar bērniem iesaistās dažādās radošās izpausmēs, piemēram, mūzikas instrumentu iepazīšanā, tematiskās spēlēs, rotaļās un citās aktivitātēs. Atkarībā no koncertizrādes valodas LeNeSOna tēlā iejūtas aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko. “Mūzikas klausīšanās tiks papildināta ar fantāziju rosinošu zīmēšanu, kā arī aizraujošiem un asprātīgiem aktieru dialogiem,” stāsta programmu mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Vecumnieks.

Cikla otrais koncerts notiks 10. novembrī, un tas tiks aizvadīts angļu komponista Edvarda Elgara un viņa komponētā skaņdarba “Jaunais diriģents” zīmē. Angļu komponists Edvards Elgars (1857–1934) bērnībā komponēja dažus nelielus skaņdarbus ģimenes teātra iestudējumiem. Savas  kompozīcijas viņš apkopoja piezīmju grāmatā un pēc vairākiem gadu desmitiem, balstoties uz šīm piezīmēm, izveidoja divas opusa “Jaunais diriģents” svītas. Šīs svītas ir komponista atmiņas par agrā bērnībā komponēto mūziku. Daļu no bērnības miniatūrām komponists iekļāva svītā, ko veidoja tad, kad viņam bija 22 gadi un viņš bija Vusteras pūtēju orķestra vadītājs un vājprātīgo patversmes mūzikas administrators.

2. februārī notiks trešā koncertizrāde, kurā tiks aplūkota franču komponista Kamila Sensānsa (1835–1921) muzikālā svīta “Dzīvnieku karnevāls” – 14 daļīga humoristiska svīta, kas sākotnēji tika sarakstīta diviem pianistiem un nelielai orķestra grupai. “Dzīvnieku karnevāls” ir pats populārākais Sensānsa skaņdarbs. Tas tika sarakstīts kā joks par draugiem, kolēģiem un par viņu mūziku. Pats komponists uzsvēra, ka tā ir atkāpe no viņa nopietnā tēla. Katra no 14 daļām reprezentē citu dzīvnieku: te ir, piemēram, lauva, ēzelis, zilonis, gulbis un citi zvēri. Pats Sensānss jokojis, ka pianisti ir visbīstamākie zvēri. Mūzika ir skaista, jautra un nopietna vienlaikus. Cikla slavenākā daļa ir “Gulbis” – ar nomierinošo čella skaņu tā reprezentē putnu vieglo slīdēšanu pa ūdens virsmu, savukārt mainīgie klavieru akordi iezīmē muzikālu ainavu, kurā gulbis zem ūdens neatlaidīgi kuļ kājas. Šajā programmā skanēs arī jaunā komponista Jēkaba Bernāta “Dzīvnieku karnevāls 2.0”, kurā asprātīgi zīmēta pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu.

LNSO ģimeņu koncertsezona noslēgsies 27. aprīlī ar angļu komponista Bendžamina Britena ciklu “Muzikālie vakari”. Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem, viņš radīja plašu skaņdarbu spektru, ieskaitot operas, vokālos skaņdarbus, orķestra un kamermūzikas darbus. Ģimeņu koncertcikla programmā iekļauts arī Britena skaņdarbs “Vienkāršā simfonija”. Šo simfoniju komponists radīja 21 gada vecumā un tajā izmantoja tēmas, ko pats bija sacerējis vecumā no deviņiem līdz divpadsmit gadiem. Simfoniju Britens veltīja Norvičas mūzikas skolotājai Odrijai Alstonai, kas viņam mācīja alta spēli.

 

 

 

 

Abonements koncertciklam LeNeSOns pieejams līdz 29. septembrim

Gaidīta atkalsatikšanās ar bērnu draugu LeNeSOnu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri jau pavisam drīz – 29. septembrī. 

Līdz pirmajam koncertam aicinām iegādāties abonementu četriem koncertiem ar LeNeSOnu – to cenas ir 16, 24, 32 un 40 EUR.

Klausītājus arī šajā sezonā priecēs aktieri Valdis Vanags un Aleksejs Geiko. Koncertuzvedumu režisors – Andris Kalnozols.

 

29. septembrī plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un RAVELA “ZOSMĀMIŅAS PASAKAS

 

10. novembrī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un ELGARA “JAUNAIS DIRIĢENTS”

 

2.  februārī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un DIVI DZĪVNIEKU KARNEVĀLI

 

27. aprīlī  plkst. 11.00 (krievu val.) un 14.00 (latviešu val.)

LeNeSons un Britena “MUZIKĀLIE VAKARI”

LNSO jaunās sezonas atklāšanas koncerts

Svinot Latvijas valsts simtgadi, 2018. gada 5. oktobrī Lielajā ģildē ar Pētera Vaska opusa – Koncerta obojai un orķestrim – pirmatskaņojumu tiks atklāta Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunā sezona. Koncerts būs īpašs, jo Vaska darbu pirmatskaņojumi Latvijā ir liels retums, un nu Latvijas simtgades atzīmēšana mums devusi šo teju unikālo iespēju piedzīvot Pētera Vaska izvērsta simfoniska opusa piedzimšanu LNSO mītnesvietā Lielajā ģildē. Solo spēlēs “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja, izcilais Albrehts Maijers, un pie diriģenta pults redzēsim LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu – Andri Pogu. Atklāšanā dzirdēsim arī romantisma laika simfoniskās mūzikas lielmeistara Antona Bruknera grandiozo Sesto simfoniju. 6. oktobrī mākslinieki dosies uz Liepāju, lai priecētu klausītājus koncertzālē “Lielais dzintars”.

Par savu jauno skaņdarbu Pēteris Vasks saka: “Opusam trīs daļas: pirmā ir rīta pastorāle, otrā ir tāds kā svētku skats, trešā ir vakara pastorāle. Vienas dienas ritējums. Sākums kā dabas atmoda, pēc tam dziesmas un dejas valstība un noslēgumā dabas aizmigšana, bet ar nojausmu par to sarkano švīku, kas pamalē rīt atkal apliecinās jaunas dienas atnākšanu. Šis ir gaišs, vitāls skaņdarbs. Tiecos ielikt tajā savu priekšstatu un sajūtu par dabas neizsmeļamo dzīvīgumu un manas tautas nezūdošo vitalitāti. Jā, varbūt trešajā daļā ieskanas kāda dramatiskāka stīga, taču pēc tam atkal ir gaisma un miers.”

5. oktobra pirmatskaņojums Lielajā ģildē ir īpaši nozīmīgs, jo kopš 90. gadu sākuma vairums komponista skaņdarbu tiek pirmatskaņoti nevis Latvijā, bet citviet pasaulē. Jaunā skaņdarba pirmatskaņojums iespējams, pateicoties Latvijas valsts simtgades programmas atbalstam. Koncerts iekļauts Latvijas simtgades starptautiskajā kultūras programmā. Pēteris Vasks tiek dēvēts par vienu no Eiropas ievērojamākajiem mūsdienu klasiskās mūzikas komponistiem un ir vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu noslēgusi pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Music International, kas citstarp pārstāv tādus pasaulē pieprasītus autorus kā Gēršvins, Orfs, Pendereckis, Rota, Sibēliuss, Stravinskis, R. Štrauss u. c. Par spilgtu radošo darbību Pēteris Vasks ir saņēmis augstas balvas un pagodinājumus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga atzīmē koncerta nozīmību ne tikai Latvijas, bet arī pasaules līmenī: “Pētera Vaska Obojas koncerts, kurš tapis pēc LNSO pasūtinājuma un pievienojas citiem Latvijas simtgades zīmē tapušiem simfoniskās mūzikas jaundarbiem, manuprāt, ir būtisks pienesums žanra attīstībai ne tikai nacionālā, bet arī globālā līmenī. Ar pārliecību varu teikt, ka izcilais obojists Albrehts Maijers, “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja un šī koncerta pirmatskaņotājs, to noteikti nesīs tālāk kā jaunu vērtību savā solo repertuārā, un arī es pielikšu visas pūles, lai šī mūzika skanētu citur pasaulē un turpinātu savu vēstījumu arī pēc pirmatskaņojuma”.

Albrehts Maijers ir visā pasaulslavens solists un kamermūziķis, meistarklašu vadītājs lielos starptautiskos festivālos, “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja kopš 1992. gada. Viņa skatuves partneru skaitā ir Elena Grimo, Leifs Uve Ansness, Larss Fogts. Maijera sniegums novērtēts ar prestižo ECHO-Klassik balvu, un nule viņš kļuvis arī  par Opus Klassik balvas laureātu.

Līdzās obojas skaņdarbam atklāšanas koncerta “Vaska jaundarbs un Bruknera Sestā” skanēs vēl viens Pētera Vaska darbs – 2002. gadā komponētais opuss Musica appassionata un romantisma laika simfoniskās mūzikas lielmeistara Antona Bruknera grandiozā, krāšņā un gaišā Sestā simfonija. LNSO ir viens no retajiem orķestriem Latvijā, kurš spēj šo skaņdarbu atskaņot pilnā krāšņumā.

Britu komponists un ilggadējs BBC žurnālists Roberts Simpsons saka: “Simfonijas tēmas ir ārkārtīgi skaistas, harmonijas ir gan pārdrošas, gan smalkas, instrumentācija rāda Bruknera mūzikā vēl neredzētu iztēles bagātību, un simfonijai kopumā piemīt formas meistarība, kas varētu pārsteigt pat Brāmsu.”

LNSO vadītāja Indra Lūkina mudina interesentus neaizmirst par koncerta atskaņojumu Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”: “Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar īpašu prieku vienmēr dodas uz Latvijas novadu akustiskajām koncertzālēm, lai atskaņotu simfonisko mūziku tādos  apstākļos, kad gan klausītāji, gan paši mūziķi var to kvalitatīvi dzirdēt un izbaudīt. Šoreiz ar sezonas atklāšanas programmu dosimies uz koncertzāli, kas droši var līdzināties ar citām Eiropas slavenajām koncertzālēm, – “Lielo dzintaru” Liepājā. Gan Pētera Vaska jaunais Obojas koncerts, gan Antona Bruknera grandiozā simfonija ir ģeniāla mūzika, kas pelnījusi piedzīvot skanējumu izcilā koncertzālē! Uz Liepāju noteikti aicinām arī Rīgas iedzīvotājus, kas, iespējams, nav paspējuši iegādāties biļetes uz atklāšanas koncertu Lielajā ģildē.”

5. oktobrī plkst. 18.18 Lielās ģildes Minsteres zālē norisināsies tradicionālās “Pirmskoncerta sarunas” ar muzikologu Orestu Silabriedi, komponistu Pēteri Vasku un diriģentu Andri Pogu“Dabas katedrāle un simfoniskais dievnams”. Uzmanības lokā – Pētera Vaska un Antona Bruknera muzikālie un dzīves uzskati, kā arī koncerta programmā iekļautie opusi. Klausīties “Sarunas” bez papildu maksas aicināts ikviens atklāšanas koncerta apmeklētājs.

Biļetes uz LNSO sezonas atklāšanas koncertu Lielajā ģildē un Liepājas “Lielajā dzintarā” var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un mājaslapā bilesuparadize.lv.

LU Open Minded sadarbībā ar LNSO piedāvā Andra Vecumnieka lekciju sēriju

Kopā ar komponistu, diriģentu un aizrautīgu mūzikas atklājēju ANDRI VECUMNIEKU iepazīsim vairāku komponistu skatījumu uz pasauli lekciju sērijā DIEVIŠĶAIS UN PASAULĪGAIS, kurā katra lekcija ievadīs pēc laika gaidāmu LNSO koncertu.

Pirmā lekcija “Dievišķais bez pasaulīgā” par Pēteri Vasku un Antonu Brukneru – piektdien, 14. SEPTEMBRĪ, plkst. 18.30 Birojnīcā, Berga Bazārā. Klātienes lekcijas cena – 15 EUR. Piesakoties uz lekciju klātienē ar iegādātu koncerta biļeti, maksā 10 EUR. Ja koncerta biļetes vēl nav, lekcijā būs iespējams saņemt atlaižu kodu, ar kuru koncerta biļeti varēs iegādāties ar 10 % atlaidi.

LNSO sezonas atklāšanas koncerts “Vaska jaundarbs un Bruknera Sestā” – 5. OKTOBRĪ. Vairāk informācijas šeit.

Andris Vecumnieks par lekciju:

“Antona Bruknera un Pētera Vaska daiļrade drīzāk piedāvā jautājumus, nevis atbildes. Gan laikmeta un personības saskarsmes kontekstā, aktualizējot jautājumu par jēdzienu “laikmetīgā mūzika”, gan arī izvirzot jautājumu par ārpuslaikmeta personību lomu mūzikas vēsturē. Dievišķā klātbūtne mums ļaus izvērtēt P. Vaska pārdomas par A. Brukneru, rosinot diskusijas par neatbildētu jautājumu – kā A. Brukners vērtētu P. Vaska daiļradi?”

https://www.openminded.lv/events/andris-vecumnieks-dieviskais-bez-pasauliga-par-peteri-vasku-un-antonu-brukneru

Aicinām darbā juristu – personāla daļas vadītāju!

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), reģ.Nr. 40003373615, meklē kolēģi!

Aicinām piedalīties konkursā uz personāla vadītāja – jurista amatu!

Galvenie amata pienākumi ir:

Risināt personāla štata darbinieku izvēles, sadales un apmācības jautājumus, veikt personālvadības uzdevumus atbilstoši LNSO darba specifikai, LR normatīvo aktu pārzināšana un ievērošana, juridisko dokumentu sagatavošana un izskatīšana, personāla virzības procesu realizēšana LNSO, savas kompetences ietvaros kontrolēt LNSO lietvedības darbu, sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai, dažāda rakstu vēstuļu un atbilžu uz vēstulēm sagatavošana, juridiska rakstura dokumentu sagatavošana un šādu dokumentu analīze, iekšējo darba kārtības, darba drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošana, kā arī neplānotu darba pienākumu veikšana LNSO interesēs saskaņā ar vadības rīkojumiem un norādījumiem.

 

Prasības pretendentiem:

  1. akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnē;
  2. pieredze līdzīgā amatā ne mazāka kā 1 (vienu) gadu;
  3. spēja patstāvīgi organizēt darbu;
  4. spēja strādāt komandā, kā arī prasme strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos;
  5. labas latviešu, krievu un anglu valodas zināšanas (mutvārdos un rakstveidā);
  6. labas prasmes darbā ar MS Outlook,
  7. Zināšanas autortiesību un blakustiesību jomā tiks vērtētas kā priekšrocība.

 

Motivētu pieteikuma vēstuli, CV, izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumenta kopijas, apliecinājumu par personas datu apstrādi elektroniski lūdzam iesūtīt līdz 2018.gada 7.septembrim uz elektroniskā pasta adresi lnso@lnso.lv.

 

Tālrunis uzziņām: 67224850, biroja administratore Dzintra Bērziņa, darba dienās no 10.00 līdz 16.00.

 

Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kuri tiks virzīti uz otro (pārrunu) kārtu.

 

Pamatojoties uz Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu, LNSO informē, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi.

Nolikums

Kritēriji kandidātu izvērtēšanai

Lielās ģildes kases darba laiks vasarā

Vasaras periodā no 1.jūnija līdz 1. septembrim Lielās ģildes kase būs atvērta no pirmdienas līdz piektdienai laikā no plkst.12.00-17.00, savukārt brīvdienās tā būs slēgta. Ja Lielajā ģildē koncerts norisinās sestdienā vai svētdienā, kase ir atvērta stundu pirms koncerta.

Klausītāju iespaidi pēc LNSO koncerta “Origo” laukumā

7. augustā “Origo Summer Stage” koncertā, kur diriģenta Andra Pogas vadībā muzicēja LNSO, kā arī uzstājās “LNSO Brass, pulcējās klausītāji ne tikai no Rīgas.

Pēckoncerta atziņa – tradīcija jāturpina!

Plašāka saruna pēc koncerta ar Latvijas sportistu un starptautisko pludmales volejbola zvaigzni Aleksandru Samoilovu:

http://www.delfi.lv/kultura/news/music/klasiskas-nevainibas-zaudesana-nr8-lnso-satiek-jaunu-klausitaju-aleksandru-samoilovu.d?id=50291787

 

 

Bernsteina mūzika – “Origo Summmer Stage” un LNSO vasarnīcā

7. augustā Leonarda Bernsteina  100. dzimšanas dienu LNSO un diriģents Andris Poga ieskandēja koncertā “Origo Summmer Stage”.

25. augustā – tieši komponista 100. dzimšanas dienā – simfoniskās dejas no “Vestsaidas stāsta” un fragmenti no mūzikliem skanēs “LNSO vasarnīcā” koncertā “Happy Birthday, Mr. Bernstein!”, kurā piedalīsies arī Rēzeknes festivāla koris, dziedātāja Kima Krisvela (ASV) un pianists Andrejs Osokins, kurš būs solists Rahmaņinova Ceturtajā klavierkoncertā.

Koncertu atbalsta ASV vēstniecība Latvijā.

http://vasarnica.lnso.lv/

Aicinām darbā kasieri!

Valsts SIA  „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (LNSO) aicina piedalīties konkursā uz LNSO biļešu kases kasiera amatu (darba līgums uz noteiktu laiku).

 Biļešu kases kasiera galvenie pienākumi ir:

  1. biļešu pārdošana ar datorizētas biļešu programmas starpniecību apmeklētājiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un LNSO iekšējo normatīvo aktu prasībām;
  2. informācijas sniegšana interesentiem par LNSO aktivitātēm;
  3. dažādu atskaišu sagatavošana;
  4. iesaistīšanās dažādu pārdošanas rādītāju uzlabošanas pasākumu realizēšanā.

Prasības pretendentiem:

  1. vidējā vai augstākā izglītība;
  2. pieredze līdzīgā amatā vismaz 1 gads un praktiska pieredze ar kases aparāta lietošanu;
  3. labas latviešu valodas zināšanas kā mutvārdos, tā rakstos, angļu valodas zināšanas ne mazāk kā intermediate (vidējā) līmenī kā mutvārdos, tā rakstos, citas svešvalodas (krievu valodas) zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
  1. pārliecinošas komunikācijas spējas – spēja plānot un veidot vārdisko vai rakstisko komunikāciju, kas atstātu pozitīvu iespaidu un pārliecinātu potenciālo mērķauditoriju un klientus;
  2. labas sadarbības veidošanas prasmes – spēja izveidot, uzturēt un stiprināt partnerību ar apkārtējiem organizācijā, kā arī ārpus tās;
  3. precizitāte un rūpīgums – spēja panākt, ka sevis paša sniegtā informācija un veicamie darbi ir precīzi;
  4. uz klientu apkalpošanas sfēru orientēta darbība vai rīcība- spēja izrādīt interesi par uzņēmuma iekšējo klientu (kolēģi) un ārējo klientu (klausītāji, uzņēmumi, klienti) vajadzību un vēlmju apmierināšanu.

Mēs piedāvājam:

  1. darbu interesantā, ar mākslu saistītā uzņēmumā, kurā ir atsaucīgi un radoši kolēģi;
  2. apmācības darbam ar biļešu pārdošanas sistēmām;
  3. iespēju iegūt daudzveidīgu pārdošanas pieredzi;
  4. kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu;
  5. skaistus koncertpiedzīvojumus.

Motivētu pieteikuma vēstuli, CV, izglītību un tālākizglītību apliecinošu dokumenta kopijas elektroniski lūdzam iesūtīt līdz 2018.gada 21.septembrim uz elektroniskā pasta adresi personals@lnso.lv.

Tālrunis uzziņām: mārketinga un servisa daļas vadītāja Dagnija Segliņa, tālrunis: 67224850 darba dienās no plkst. 10.00-12.00.

Sazināsimies ar tiem kandidātiem, kuri tiks virzīti uz otro (pārrunu) kārtu.

Pamatojoties uz Fizisko personas datu aizsardzības likuma 8. panta pirmo daļu, LNSO informē, ka jūsu pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu šīs atlases konkursa norisi.

http://lnso.lv/vakance/valsts-sia-latvijas-nacionalais-simfoniskais-orkestris-aicina-piedalities-konkursa-uz-lnso-bilesu-kases-kasiera-amatu/

Mūžībā aizgājis Vilnis Strautiņš

12. augustā citā saulē aizgāja ievērojamais flautists un neaizmirstamais skolotājs, kādreizējais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktors Vilnis Strautiņš.

Meistars studēja flautas spēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā pie Viktora Vanaga un JVLMA, kur mācījās pie Kārļa Štrāla un Alberta Racbauma. Darbagaitās Vilnis Strautiņš vispirms devās uz LNSO (1961–1965), pēc tam spēlēja Latvijas Nacionālās operas orķestrī (1965–1968) un tad atgriezās LNSO, kur bija flautu grupas koncertmeistars līdz 1989. gadam.

Nu jau leģendārs ir LNSO pūšaminstrumentu kvintets (1975–1992), kurā Vilnis Strautiņš muzicēja kopā ar Vilni Pelnēnu, Ģirtu Pāži, Arvīdu Klišānu un Jāni Barinski, vēlāk Gunāru Endzeli.

Īpaša lappuse Viļņa Strautiņa dzīvesstāstā saistīta ar Romualda Grīnblata Flautas koncertu – izcilu modernisma paraugu Latvijas mūzikā, kur Vilnis kopā ar autoru un Leonīdu Vīgneru kļuva par celmlauzi kam pilnīgi jaunam.

Par LNSO direktoru Vilnis Strautiņš nāca sarežģītā laikā, kad orķestris pārgāja no Latvijas Radio uz Latvijas filharmoniju, pārsaucās par Latvijas Nacionālo simfonisko un vēl pēc neilga laika kļuva par patstāvīgu māksliniecisku vienību. Šajā laikposmā visa Latvija mācījās dzīvot no jauna, un Vilnis Strautiņš bija spožs, diplomātiski gudrs un prasmīgs locis orķestra jauno gaitu sākumam.

Ar JVLMA Vilnis Strautiņš saistīts kopš 1971. gada, 2004. gadā kļuva par profesoru, 2009. gadā – par emeritēto profesoru. Viņa audzēkņu skaitā – Ilona Meija, Ilze Urbāne, Anete Toča, Liene Denisjuka-Straupe, Ieva Pudāne, Dace Bičkovska, Agita Arista.

Ūdeņi vārdā, ūdeņi uzvārdā, ūdeņi dzīvē. Savulaik melderis Strautiņš no Rencēniem kopā ar dzīvesbiedri no Kārķiem atrada darbu Lubānā, kur 1939. gada 28. decembrī viņiem piedzima dēls Vilnis. 1940. gada sākumā jaundzimušo kristīja skaistajā neogotiskajā Lubānas baznīcā – Latvijā, iespējams, vienīgajā dubultbaznīcā, kur zem viena jumta mīt vecais un jaunais dievnams. Bērnības gados Viļņa Strautiņa dzīve aizsākās pie Aiviekstes, un iemīļota vieta makšķerēšanai bija tur, kur Aiviekstē viegli krāčaini ietek Liede. Valmierā dzīve ritēja pie Gaujas. Rīgā Vilnis ilgāku laiku dzīvoja Krasta ielā, kur Daugava teju zem logiem skalojas. Ūdeņi ritējuši un nu aizritējuši.

Latvijas Flautistu asociācijas mājaslapā var atrast Daces Bičkovskas un Martas Markevičas rakstu “Viļņa Strautiņa personības ieguldījums flautas spēles attīstībā Latvijā”. Tur daudz vērtīgu ziņu un vērojumu. Marta Markeviča apkopojusi vērtīgu informāciju savā maģistra diplomreferātā “Vilnis Strautiņš un LNSO pūšaminstrumentu kvintets”.

Bet neviens runāts vai rakstīts vārds nespēs izteikt to, ko runā Viļņa Strautiņa flauta viņa veiktajos ierakstos, kur pāri visiem – Žana Sibēliusa “Noktirne” no svītas “Bēltšacara dzīres”. Strautiņa flauta momentāni atpazīstama, jo tajā ir kāda vibrācija, kas nav nevienam citam. Tas ir pats Vilnis Strautiņš – džentlmenis, intelektuālis, aizrautīgs šahists, noslēgts, aristokrātisks vīrs ar atturīgu smaidu un vieglām dzirkstelītēm acu zibšņos, augstas klases mūziķis gan orķestranta, gan solista un kamermūziķa ampluā, izcils pedagogs. Bet tajā skaņā ir vēl kaut kas pilnīgi nemateriāls, ko veido mākoņi, ūdeņi, atmiņas, piedzīvotais un pārdzīvotais.

Atvadīšanās sestdien, 18. augustā, plkst. 13.00 Lielajā ģildē.