LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”. Atskats

27. aprīlī Lielajā ģildē ar koncertu “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” noslēdzās LNSO bērniem veltītā koncertcikla “LeNeSOns” 11. sezona.  Skanēja angļu komponista Bendžamina Britena cikls “Muzikālie vakari” un populārā “Vienkāršā simfonija”.

Muzicēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Vecumnieks.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A2685 _39A2711 _39A2720 _39A2748 _39A2765 _39A2839 _39A2844 _39A2852 _39A2872 _39A2906 _39A2918 _39A2924 _39A2947 _39A2962 _39A2999 _39A3005 _39A3017 _39A3025 _39A3038 _39A3063 _39A3075 _39A3139 _39A3154 _39A3210 _39A3244 _39A3254 _39A3308 _39A3331 _39A3393 _39A3504 _39A3508 _39A3515 _39A3523 _39A3534 _39A3537 _39A3584 _39A3591 _39A3600 _39A3605 _39A3609 image 1 image 2 image 3 image 4 image 5 image 6 image 7 image 8 image 9 image 10 image 11 image 12 image 13 image 14 image 15 image 16 image 17 image 18 image 19 image 20 image 21 image

LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari” (krievu valodā). Atskats

27. aprīlī Lielajā ģildē ar koncertu “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” noslēdzās LNSO bērniem veltītā koncertcikla “LeNeSOns” 11. sezona.  Skanēja angļu komponista Bendžamina Britena cikls “Muzikālie vakari” un populārā “Vienkāršā simfonija”.

Muzicēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Vecumnieks.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A2326 _39A2328 _39A2339 _39A2349 _39A2353 _39A2356 _39A2364 _39A2367 _39A2374 _39A2379 _39A2387 _39A2392 _39A2396 _39A2420 _39A2440 _39A2444 _39A2452 _39A2472 _39A2479 _39A2483 _39A2493 _39A2496 _39A2503 _39A2508 _39A2517 _39A2533 _39A2535 _39A2542 _39A2547 _39A2556 _39A2568 _39A2579 _39A2589 _39A2593 _39A2602 _39A2606 _39A2611 _39A2622

Koncerts “Šnitke, Čaikovskis un Fedosejevs”. Atskats

24. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves atgriezās pasaulslavenais krievu diriģents Vladimirs Fedosejevs, kurš kopā ar LNSO un solistiem – vijolniekiem Darju Smirnovu un Sandi Šteinbergu – atskaņoja Pētera Čaikovska 6. simfoniju un  Alfrēda Šnitkes “Concerto grosso”.

Foto: Mārcis Gaujenieti_39A9778_39A9818_39A9766 _39A9965_39A0059 _39A0076 _39A0092 _39A0101 _39A0105_39A9934_39A9992 _39A0114  _39A0134 _39A0146_39A0123 _39A0180 _39A0189 _39A0192 _39A0197 _39A0209 _39A0238 _39A0240 _39A0242 _39A0248 _39A0253 _39A0270 _39A0281 _39A0337 _39A9971_39A0355    _39A9797  _39A9880 _39A9897 _39A9911  _39A0373 s

 

Bērnu draugs LeNeSOns aicina uz šīs sezonas pēdējo tikšanos pirms vasaras brīvlaika

27. aprīlī Lielajā ģildē ar koncertu “LeNeSOns un Britena “Muzikālie vakari”” noslēgsies LNSO bērniem veltītā koncertcikla “LeNeSOns” 11. sezona. Šajā ģimenēm ar bērniem domātajā koncertciklā jaunākie klasiskās mūzikas klausītāji var iepazīties ar simfonisko mūziku, kas rakstīta vai piemērota tieši bērniem, uzzināt par dažādiem orķestra mūzikas instrumentiem un piedalīties radošās darbnīcās. Koncertcikls paredzēts bērniem no 5 līdz 11 gadu vecumam. Koncertizrādes ar LeNeSOna piedalīšanos tiek iestudētas un izrādītas gan latviešu, gan krievu valodā. Šīs sezonas pēdējā koncertā skanēs angļu komponista Bendžamina Britena cikls “Muzikālie vakari” un populārā “Vienkāršā simfonija”.

Bendžamins Britens (1913–1976) bija, iespējams, izcilākais Anglijas 20. gadsimta komponistiem. Viņa muzikālās dāvanas parādās agrā bērnībā, un 14 gadu vecumā viņš jau ir ap 100 skaņdarbu autors. 22 gadu vecumā Britens raksta mūziku romantiskam kinostāstam par aizliegto mīlestību – skaistu meiteni, kuru mīl trūcīgs puisis, tādēļ meitenes tēvs aizliedzis jauniešiem precēties. Šajā programmā tas likts blakus Britena “Vienkāršajai simfonijai”, kuras tapšanas recepte tikpat vienkārša kā simfonijas nosaukums – ņemot paša komponētus bērnu dienu opusus un pārstrādājot tos nelielam simfoniskajam orķestrim. “Vienkāršā simfonija” iepazīstina bērnus ar to, kas īsti ir simfonija. Tāpat viņi varēs tuvāk iepazīties ar “Lendleru” un “Tirolēzi” – dažādām tautām raksturīgām dejām.

Uz skatuves kāps arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris. Scenārija autore – Latvijas Dizaina gadabalvas 2019 ieguvēja, reklāmiste, režisore un spožu ideju autore Una Rozenbauma, diriģents – JVLMA profesors Andris Vecumnieks.

Koncerta starpbrīdī bērniem būs iespēja iepazīties ar vienu no orķestra spilgtākajiem pūšaminstrumentiem – trompeti. Tā kā šis ir sezonas noslēdzošais koncerts, klausītājiem tiks pasniegti diplomi par uzcītīgu klausīšanos un noslēgumā būs iespējama fotografēšanās ar iemīļoto tēlu LeNeSOnu.

27. aprīlī mākslinieki ar Bendžamina Britena mūzikas koncertu uzstāsies divreiz – pl. 11.00 krievu valodā ar Alekseju Geiko un pl. 14.00 latviešu valodā, piedaloties Valdim Vanagam. Biļetes iespējams iegādāties Lielās ģildes kasēs un “Biļešu paradīzē”. Atbalstot daudzbērnu ģimenes, piedāvājam 30% atlaidi 3+ Goda ģimenes karšu īpašniekiem.

Koncerta laikā būs atvērta grāmatu tirdzniecības vieta – izdevniecība “Liels un mazs” piedāvās grāmatas bērniem un sērijas “Bikibuks” izdevumus.

Jau patlaban iepriekšpārdošanā pieejami abonementi uz koncertcikla “LeNeSOns” nākamo sezonu.

Kases darba laiks brīvdienās

Lielās ģildes kase 19., 20., 21. un 22. aprīlī būs slēgta.

Biļetes uz LNSO koncertiem aicinām iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

 

 

Uz Lielās ģildes skatuves atgriežas izcilais maestro Vladimirs Fedosejevs

24. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves atgriežas pasaulslavenais krievu diriģents Vladimirs Fedosejevs, kurš kopā ar LNSO un solistiem – vijolniekiem Darju Smirnovu un Sandi Šteinbergu – atskaņos kaislību vajātā 19. gadsimta romantiķa Pētera Čaikovska un svētā grēcinieka, 20. gadsimta postmodernista Alfrēda Šnitkes skaņdarbus.

Vladimirs Fedosejevs ir krievu simfoniskās diriģēšanas skolas vecmeistars, dzīva leģenda. Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (kopš 1974), Tokijas filharmonijas orķestra pirmais viesdiriģents (kopš 2000), pastāvīgais viesdiriģents Cīrihes opernamā (kopš 1997) un Cīrihes Tonhalle (kopš 2000). Viņš ir guvis pasaules slavu ar savām visatšķirīgāko dažādu laikmetu un stilu komponistu skaņdarbu interpretācijām. Diriģents augstu vērtē sadarbību ar LNSO, un beidzamās sezonās orķestrim bijusi lieliskā iespēja vairākkārt novērtēt maestro nosvērtās, gudrās, fascinējošās un neaizmirstamās interpretācijas: 2016. gada maijā Fedosejevs diriģēja LNSO sezonas noslēguma koncertu ar Skrjabina Trešo simfoniju, savukārt 2018. gada februārī apbrīnojām maestro sniegto Šostakoviča Desmitās simfonijas lasījumu. Par 2013./2014. gada sezonas atklāšanas koncertu LNSO un Vladimirs Fedosejevs saņēma Lielo mūzikas balvu 2013.

Sandis Šteinbergs ir LNSO I vijoļu grupas koncertmeistars kopš 1994. gada. No 1996. gada līdz 2012. gadam Sandis bija orķestra Kremerata Baltica koncertmeistars. Pildot vieskoncertmeistara pienākumus, sadarbojies ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Tamperes simfonisko orķestri un Norvēģijas ansambli Bit-20. Aktīvs kamermūziķis. Nu jau gandrīz leģendārā klavieru kvarteta RIX mūziķis. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2004 (par spožu solo veikumu) un 2012 (kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”).

Vijolniece Darja Smirnova dzimusi Kaļiņingradā. 1982. gadā Darjas ģimene atbrauca uz Latviju, un 1985. gadā Darja iestājās Jelgavas mūzikas skolā. Sekoja mācības Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un studijas JVLMA. Kopš 2007. gada ir LNSO I vijoļu grupas koncertmeistara vietniece un kopš 2002. gada ir pirmā vijole un soliste kamerorķestrī Sinfonia concertante, kura tapšanā Darja ir viena no iniciatorēm. Regulāri piedalās jauniešu projektos kā pasniedzēja un orķestra koncertmeistare, un jaunākais pasākums šajā jomā – “Latvijas simtgades jauniešu orķestris” un programma “Dzimuši Latvijā”.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Alfrēda Šnitkes Pirmo concerto grosso, kura pirmatskaņojums notika 1977. gada 21. martā Ļeņingradas filharmonijas Mazajā zālē un tajā piedalījās pasaulslavenais Latvijas vijolnieks Gidons Krēmers. Par Pirmo concerto grosso Alfrēds Šnitke raksta: “1976. gada maijā Gidons Krēmers un Tatjana Grindenko palūdza mani uzrakstīt skaņdarbu viņiem un Lietuvas kamerorķestrim Sauļus Sondecka vadībā. 1977. gada 26. februārī es to pasniedzu Gidonam Krēmeram viņa 30 gadu jubilejā, un viņš grasījās atskaņot to pie pirmās izdevības, tas ir, 20. martā Ļeņingradā. Man tas likās pilnīgi neiespējami, taču viss, ko Gidons Krēmers vēlas, izdodas: desmit dienu laikā materiāls bija pārrakstīts, un pēc trim mēģinājumiem mūsu Tallinas drauga Eri Klasa vadībā notika pirmatskaņojums. Savā neoklasicistiskajā concerto grosso ieviesu dažus stilam neatbilstošus iestarpinājumus (kas iepriekš bija manas kinomūzikas paraugi): mundru bērnu korāli, nostalģiski atonālu serenādi, garantēti īstu Korelli (made in the USSR) un manas vecmāmiņas iemīļotu tango, ko uz klavesīna spēlē viņas pašas vecvecmāmiņa. Bet visas šīs tēmas pilnībā ir savstarpēji saskanīgas un es tās uztveru pilnīgi nopietni.” Alfrēds Šnitke piedzima Pievolgas vācietes un Liepājas ebreja ģimenē. Viņa dzīslās nebija ne piles krievu asiņu, tomēr viņš pats sevi uzskatīja par vienu no krieviskākajiem komponistiem. No otras puses, Šnitke vairākās intervijās atzīst spēcīgu vācu kultūras iespaidu uz sevi.

Koncerta otrajā daļā skanēs Pētera Čaikovska “Sestā simfonija” – komponista beidzamais pabeigtais opuss. Viņš pats diriģēja pirmatskaņojumu un pusotru nedēļu vēlāk devās mūžībā – tobrīd Pēterburgā valdīja holera, un Čaikovska gadījumā ticamākā liekas versija par nepareizu vai, iespējams, nesavlaicīgu ārstēšanu. Grāmatās un tīmeklī joprojām cirkulē versijas par pašnāvību vai slepkavību komponista netradicionālās mīlasdzīves dēļ, taču ir lasāmi arī pārliecinoši šo versiju atspēkojumi. Simfonijas pirmatskaņojums neesot izraisījis lielu publikas sajūsmu, un daži to skaidro ar Čaikovska ne visai spožo diriģenta talantu. Kad simfoniju Pēterburgā spēlēja vēlreiz, būtisks panākumu faktors, protams, bija tās radītāja negaidītā aiziešana citsaulē, tomēr tas, ka diriģēja Eduards Napravņiks, liek domāt, ka viņa rokās mūzika ieguva saturam atbilstošākas dimensijas, nekā Pētera Čaikovska visai nepārliecinošajā vadībā. Čaikovskim bijis prātā konkrēts simfonijas saturs, taču viņš to nevienam neatklāja, un tā nu mūsu rīcībā ir tikai radinieku un draugu pieņēmumi par to, ka simfonija varētu būt autobiogrāfiska. Patiesībā šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad visas simfonijā iekļautās mūzikas tēmas ir hiti, un šīs melodijas zina arī tie, kas no klasiskās mūzikas visai attāli.

Plkst. 18.18 Minsteres zālē notiks “Pirmskoncerta sarunas”, kurās uzmanības lokā būs Alfrēda Šnitkes postmodernisms, Pirmā concerto grosso saikne ar Gidonu Krēmeru un Pētera Čaikovska Sestā simfonija kā pasija pēc Marinas Ricarevas teorijas. Oresta Silabrieža viesis būs diriģents un komponists Andris Vecumnieks.

LNSO Anglikāņu baznīcā aicina uz vienu no skaistākajiem Klusās nedēļas koncertiem

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Zaļajā ceturtdienā, 18. aprīlī, plkst. 20.00 aicina uz Anglikāņu baznīcu, lai vakaru pavadītu dziedātājas Ievas Paršas un LNSO pūšaminstrumentālistu sabiedrībā. Klausīsimies Ludviga van Bēthovena, Riharda Štrausa un Jēkaba Nīmaņa skaņdarbus, un pie diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. Anglikāņu baznīcas izcili dzidrā akustika liek mūzikai šajā skaistajā Vecrīgas dievnamā izklausīties neikdienišķi brīnumainai, un LNSO koncerts būs neaizmirstams Klusās nedēļas piedzīvojums.

Koncertā uzstāsies prasmīgi un aizrautīgi LNSO solisti – viņu skaitā pirmā oboja Egils Upatnieks, pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, pirmais fagots Jānis Semjonovs, pirmais mežrags Artūrs Šults, pirmā trompete Jānis Porietis. Jaunākais dalībnieks ir itāļu flautists Tommāzo Pratola – viens no pretendentiem uz pirmās flautas vietu LNSO. Tommāzo savu talantu izkopis Itālijā, Ženēvā un Berlīnē. Pirms gada mūziķis, atrodoties Japānā, uzgāja ziņu par izsludinātu vakanci – pirmās flautas posteni LNSO – un atbrauca uz Latviju. Pratola atzīst, ka viņam ļoti patīk LNSO enerģija. Viņš vienmēr esot salīdzinājis profesionālos orķestrus ar jauniešu orķestriem, un, kaut arī profesionāļiem ir izkopta perfekcija, viņiem reti piemīt tāda enerģija kā jauniešu orķestriem. Bet šādu aizrautīgu enerģiju flautists izjūt LNSO – neizsakāmu mīlestību pret spēli un mūziku (no intervijas portālā DELFI).

Ieva Parša ir dziedātāja, kuras uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču Ieva labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, visās šajās mūzikas jomās lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Raimonda Paula, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara u.c. darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij. Lielu publikas atzinību izpelnījušās sadarbībā ar pianistu Aldi Liepiņu veidotās Ievas Paršas soloprogrammas “Spoži mirdzošais latvju pelēkais”, “Kādas sievietes stāsts” un “Dūdieviņš”.

Guntis Kuzma ir LNSO diriģents kopš 2014./2015. gada sezonas. Viņš ar labiem panākumiem vadījis LNSO koncertus, vairākkārt uzstājies arī ar citiem orķestriem. 2018. gada janvārī lielu atzinību guva Gunta Kuzmas un LNSO veiktais Ādolfa Skultes Piektās simfonijas lasījums “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā”. JVLMA docents; līdz 2019. gada martam JVLMA Pūšaminstrumentu katedras vadītājs. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2018 par spožām interpretācijām klarnetista un diriģenta ampluā.

Zaļās ceturtdienas koncerta ievadā LNSO pūtēju ansamblis Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Rondīno Mibemolmažorā WoO25. 1790. gadā Bēthovens bija Bonnā rezidējošā Ķelnes kūrfirsta dienestā, un viens no viņa pienākumiem bija komponēt tā saucamo harmonijmūziku, kas bija ļoti populāra vispirms Vīnes ķeizara galmā, pēc tam arī citu augstmaņu galmos – to spēlēja gan maltītes laikā, gan kā izklaides mūziku arī citos patīkamos brīžos.

Ar lielu interesi gaidām pirmatskaņojumu – populārā teātra mūzikas autora. “Spēlmaņu nakts” balvas vairākkārtēja laureāta Jēkaba Nīmaņa jaundarbu “Astotie”, kas veltīts dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa 75 gadu jubilejai, kuru latviešu valodas ģēnijs svinēs 17. maijā. Par jaundarbu “Astotie” Jēkabs Nīmanis saka: “Uldis Bērziņš ir īpaši interesants ne tikai ar savu talantīgi oriģinālo, ļoti smalki izkopto intelektu kā dzejnieks, tulkotājs un publicists, bet arī ar to, ka viņš rada dzeju jau sešas dekādes. Šī fakta intriģēts, veidoju ciklu, kurā katrs izvēlētais dzejolis integrēts dziesmas žanrā un pārstāv savu desmitgadi. Kā formālo paņēmienu atlasei izvēlējos dzejoļus, kas rakstīti tajos gados, kas beidzas ar skaitli astoņi. Liekas, ka ciklam šis nosaukums piestāv, tur ir gan intriga, gan loģika, gan viss, ko vien varat piefantazēt šai nozīmei klāt, jā, tieši tas to arī nozīmēs. Ja augstākie spēki būs labvēlīgi, nākotnē taps arī 1998., 2008. un 2018. gadā rakstīto dzejoļu tvērumi dziesmas žanrā.”

Koncertā atskaņotais dzejolis “Balss” (1968) ir no krājuma “Piemineklis kazai” (1970). Dzejolis “Putniņš” (1978) ir no krājuma “Nenotikušie atentāti” (1990). Dzejolis “Atrod” (1988) ir no Ulža Bērziņa un Jura Kronberga krājuma “Laiks” (1994).

Pats Nīmanis sevi raksturo kā aktīvu klarnetistu un komponistu. Īpaši pamanāms kā mūzikas autors ievērojamam daudzumam teātra izrāžu (“Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, “Trīne” u. d. c.) Latvijā, Krievijā un Eiropā. Sacerējis mūziku virknei animācijas filmu, kā arī dokumentālajam kino un īsfilmām. Ilgus gadus vada balkāniski klezmerisko ansambli Jakob Noiman Festival Band. Nesen kā režisors Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi “Ceļojums uz Ziemeļiem”.

Koncerta noslēgumā izskanēs Riharda Štrausa Otrā sonatīne jeb Simfonija pūšaminstrumentiem “Priekpilnā darbnīca”. No visiem priekštečiem Štrauss visaugstāk vērtēja Mocartu. Kad 1941. gadā Štrausam lūdza uzrakstīt komentāru izdevumam “Mocarts un Minhene”, Štrauss atbildēja: “Nevaru rakstīt par Mocartu, varu tikai apbrīnot viņu”. Meditējot par Mocarta mūziku un vērojot, kā kara šausmās sabrūk viņa ierastā pasaule, Rihards Štrauss komponē sonatīnes, kuras vēlāk pats sauc par sonātēm, nenojaušot, ka pēc viņa aiziešanas citsaulē izdevējs nosauks tās par simfonijām. Klausoties šīs Štrausa simfonijas, var sajust Mocarta ietekmi – katram instrumentam ir gandrīz vai solo nozīme, faktūra virmo un izplešas kā dzīvs daudzu pūšaminstrumentu organisms. Klasicisma serenādes ideja tiek iemiesota jūgendstila līnijās un stājas spēcīgā kontrastā tam, kā šīs bezrūpības autora acupriekšā drupās sakrīt viss, kas Štrausam bijis nozīmīgs un vērtīgs.

Koncerts “LNSO, Kristīne Balanas un Jānis Liepiņš”. Atskats

12. aprīlī savu atgriešanos uz Lielās ģildes skatuves piedzīvoja viens no latviešu jaunās paaudzes talantīgākajiem  diriģentiem Jānis Liepiņš un vijolspēles virtuoze Kristīne Balanas, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņojot Ērika Volfganga Korngolda kinomūziku, kas pārtapusi Vijolkoncertā, amerikāņu agrīnā modernista Čārlza Aivsa “Neatbildēto jautājumu” un franču romantisma pārstāvja Sezāra Franka aizkustinoši skaisto Simfoniju reminorā.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A4303 _39A4318 _39A4329 _39A4341 _39A4378 _39A4388 _39A4417 _39A4435 _39A4476 _39A4488 _39A4510 _39A4513 _39A4518 _39A4561 _39A4577 _39A4590 _39A4598 _39A4668 _39A4678 _39A4719 _39A4823 _39A4834 _39A4841 _39A4853 _39A4906 _39A4909 _39A4943 _39A4967 _39A5020 _39A5049 _39A5070 _39A5075 _39A5112 _39A5155 _39A5160 _39A5187