Daumants Kalniņš un 12 metālisti. Atskats

Kādas taktis no Baha “Trešā Brandenburgas koncerta”, kādas dejas no Čaikovska baleta “Riekstkodis”, kāds ragavu brauciens, spožas taures, mīlīgas zvaniņu skaņas, LNSO galvenā trombonista Kaspara Majora solopasāžas un Daumanta Kalniņa enerģiskā un aizraujošā balss melodijās, kas pārpilnas svētlaimīga dzīvesprieka.

FOTO: Mārcis Gaujenietis

_39A1712

_39A1743

_39A1758

_39A1775

_39A1791

_39A1797

_39A1802

_39A1815

_39A1827

_39A1847

_39A1862

_39A1877

_39A1884

_39A1891

_39A1896

_39A1900

_39A1911

_39A1917

_39A2027

_39A2041

_39A2044

_39A1928

_39A2075

_39A2101

_39A2107

_39A2108

_39A2112

_39A2124

_39A2127

_39A2138

_39A2157

_39A2174

_39A2223

_39A2230

_39A2264

_39A2280

_39A2294

_39A2296

_39A2298

_39A2308

_39A2312

_39A2322

Daumants Kalniņš un LNSO Brass Band ieskandina Ziemassvētkus

LNSO aicina uz pirmssvētku koncertu “Daumants Kalniņš un 12 metālisti Ziemassvētkos” Lielajā ģildē 14. decembrī. Koncertā Daumantu Kalniņš un “LNSO Brass Band” priecēs klausītājus ar  romantisku un priecīgu mūziku  Ziemassvētku noskaņās.

Jautrajā un svētku noskaņām bagātajā programmā iekļauta klausītāju iemīļota klasiskā un Ziemassvētku mūzika. “LNSO Brass Band” Jāņa Retenā vadībā atskaņos Johana Sebastiāna Baha “Trešo Brandenburgas koncertu”, populāras dejas no Pētera Čaikovska baleta “Riekstkodis” un Arama Hačaturjana “Zobenu deju”.

Ar Ziemassvētku dziesmām īpašos aranžējumos, ko veidojis Very Cool People līderis Elvijs Grafcovs, uzstāsies dziedātājs Daumants Kalniņš.

2017. gadā Daumants guva plašu  ievērību, uzstājoties koncertprogrammā “Sirds prieks” ar Friča Bārdas dzeju (rudenī klajā nāca CD).

Ar LNSO Daumantu Kalniņu pēdējos gados saista cieša radoša sadarbība: 2014. gadā Daumants dziedāja galveno lomu Imanta Kalniņa oratorijas “Dzejnieks un nāra” atskaņojumā, 2015. gadā piedalījās augstu atzinību guvušajā koncertprogrammā “LNSO Vecgada koncerti kopā ar Raimondu Paulu”, 2016. gadā kopā ar Kasparu Zemīti uzstājās festivālā “LNSO vasarnīca” un dziedāja solo Jura Karlsona simfoniskās poēmas “Jāzepa vīzijas” divos atskaņojumos Aināra Rubiķa vadībā.

“LNSO Brass Band” sastāvā ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra metāpūšaminstrumentālisti, kas LNSO Eiropas turnejās allaž slavēti par monolīto saspēli un toņa kvalitāti. LNSO brāsbendā spēlē tādi spoži mūziķi kā LNSO pirmā trompete Jānis Porietis, LNSO pirmais trombons Kaspars Majors, LNSO galvenais tubists Raivo Māgurs. Metālpūtēju sastāvu papildina LNSO sitaminstrumentālisti un ritma grupa. Pie klavierēm – Romāns Vendiņš.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Biļeti uz koncertu var iegādāties šeit.

Koncerts “Veltījums Latvijai” pārcelts uz nākamo sezonu

10. maijā plānotais koncerts “Veltījums Latvijai” tiek pārcelts uz 2018/2019. gada sezonu. Konkrēts koncerta datums tiks drīzumā paziņots. Ja vēlaties saņemt atpakaļ naudu par nopirktajām biļetēm, to ir iespējams izdarīt Lielās ģildes kasē katru darba dienu no plkst. 12-19 un sestdienās no 12.00 – 18.00 vai jebkurā Biļešu paradīzes kasē. Atvainojat par sagādātajām neērtībām.

Festivālu noslēgs Artura Maskata jaundarbs “Baltijas dziesma”

Ar saviļņojošu Artura Maskata jaundarbu “Baltijas dziesma”, piedaloties  valsts korim “Latvija” un spožiem solistiem, izskanēs “Baltijas simfoniskais festivāls”.

Šonedēļ, 9. decembrī, “Baltijas simfoniskā festivāla” noslēguma koncertā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) atskaņos Artura Maskata jaundarbu “Baltijas dziesma” solistiem, korim un orķestrim. Kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti – lietuviešu operzvaigzne, Eiropā pieprasītā Vida Miknevičute, spilgtā igauņu etnomūziķe Mari Kalkuna un viens no šībrīža pasaules izcilākajiem tenoriem Aleksandrs Antoņenko.

Atzīmējot apaļu jubileju, komponists Arturs Maskats (1957) sacerējis oratoriju “Baltijas dziesma” ar Latvijas dzejnieku Vizmas Belševicas un Ojāra Vācieša, Lietuvas dzejnieka Sigita Gedas un Igaunijas dzejnieka Paula Ērika Rummo tekstu. Oratorijas tēma – jūra kā viļņu, krāsu, ilgošanās un spīvuma valstība.

Vida Miknevičūte kopš 2011. gada ir Maincas Valsts teātra pamatsastāva dziedātāja un pieprasīta soliste arī citviet Eiropā kā viesmāksliniece dažādos uzvedumos. Starptautisku konkursu laureāte. Latvijas klausītājiem pazīstama kā izcila Margarēta (“Fausts”) un Elizabete (“Tannheizers”).

Mari Kalkuna ir tradicionālās mūzikas dziedātāja, multiinstrumentāliste un mūzikas autore no Dienvidigaunijas. 2013. gadā viņa saņēma Igaunijas etnomūzikas balvu kā labākā dziedātāja. Apvienojot folkloras tekstus un melodiskās intonācijas, Igaunijas dialektu īpatnības un tradicionālo regilaul dziedājumu, Kalkunas mūzika rada meditatīvu un mājīgu gaisotni.

Latvijas Lielās mūzikas balvas un Izcilības balvas laureāts Aleksandrs Antoņenko ir pasaules labāko opernamu regulārs viesis, viņš sadarbojas ar ievērojamiem diriģentiem. Oktobrī un novembrī Ņujorkas Metropoles opernamā Antoņenko dziedāja Kalafu un tenora partiju Verdi Rekviēmā. Tuvākā pusgada plāni dziedātājam saistās ar Kalafa, Mario Kavaradosi un Otello lomu iemiesojumiem Stokholmas Karaliskajā opernamā, Ungārijas Valsts operā, Zalcburgas “Lieldienu festivālā”, Vīnes Valsts operā, Cīrihes operā, Savonlinnas festivālā.

Līdzās Artura Maskata jaundarbam, sveicinot simtgadē Somiju, programmā iekļauta Žana Sibēliusa populārā un ģeniālā Otrā simfonija, kurai mēdz piedēvēt nacionālu ideju saucējbalss lomu.

Artura Maskata “Baltijas dziesma” skanēs arī ārzemēs – 2018. gada 9. februārī Viļņas Kongresu namā  Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar šo pašu programmu sniegs koncertu par godu Lietuvas simtgadei.

Oresta Silabrieža vadītajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 viesis būs Arturs Maskats.

Lai iegādātos biļeti, spied šeit.

Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. 

Baltijas simfoniskais festivāls turpinās!

“Baltijas simfoniskais festivāls” turpinās ar triju Baltijas valstu  mūslaiku komponistu mūziku, Čaikovska Serenādi un apvienoto kamerorķestri.

Šonedēļ, 1. decembrī, Lielajā ģildē programmā “Baltijas piramīda. Čaikovska Serenāde” uzstāsies “Baltijas simfoniskā festivāla” kamerorķestris, kurā apvienosies labākie  stīginstrumentālisti no visiem trim festivāla rīkotājkolektīviemBaltijas valstu galvenajiem simfoniskajiem orķestriem.

Koncertā izskanēs triju Baltijas valstu mūslaiku komponistu mūzika un Pētera Čaikovska slavenā Serenāde.

Latviju koncertā pārstāvēs mūsu klasiķa Jāņa Ivanova (1906–1983) akmenī cirstā, lakoniskā un iespaidīgā, nepelnīti reti spēlētā Poema luttuoso (“Sāpju poēma”, 1966), kas komponēta, domājot par Salaspils nometni, un kuras vadmotīvs, pēc komponista teiktā, ir Jūliusa Fučika testamenta populārais novēlējums “Cilvēki, esiet modri!”.

Igaunijas mūziku reprezentēs Arvo Perta (Pärt, 1935) leģendārais opuss Fratres (1977) – veltījums Perta ievērojamam amatbrālim Eduardam Tubinam, viens no pirmajiem igauņu ģēnija izveidotā autorstila tintinnabuli (zvaniņu) tehnikas paraugiem, plašu slavu guvis opuss, kas tiek atskaņots dažādos sastāvos un izmantots citstarp 6-daļīgā BBC versijā par Aušvicas nometni un Pola Tomasa Andersona ģeniālajā filmā There Will Be Blood.

No Lietuvas autoru darbiem izvēlēts pasaulē atzītās komponistes Ramintas Šerkšnītes (Šerkšnytė, 1975) opuss De profundis (1998), kam vadmotīvs ir 130. psalma teksts “No dzelmes saucu Tev, mans Kungs” un kur pēc fascinējoša motoriska kāpuma, saskaņā ar autores teikto, notiek it kā atgriešanās no tagadnes pagātnē. Šie skaņdarbi izskanēs  LNSO diriģenta  Gunta Kuzmas vadībā.

Programmas otrajā daļā LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans būs atskaņojuma vadītājs Pētera Čaikovska Serenādē, kas iemieso krievu sudraba laikmeta smalki stīgotos ideālus un kur klausītāju jo sevišķi aizrauj slavenais valsis.

Nākamais  “Baltijas simfoniskā festivāla” koncerts “Maskata vertikāle” notiks 9. decembrī Lielajā ģildē, kur komponists Arturs Maskats (1957) atzīmēs apaļo jubileju ar jaundarbu “Baltijas dziesma” solistiem, korim un orķestrim. Kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti no Baltijas valstīm – lietuviešu uzlēcošā operzvaigzne, Latvijas klausītājiem labi pazīstamā un Eiropā pieprasītā Vida Miknevičute, igauņu etniskās mūzikas spilgtā pārstāve Mari Kalkuna un pasaules labākajos opernamos dziedošais Aleksandrs Antoņenko. Programmā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija par godu Somijas neatkarības 100. gadadienai.

Koncerts “Baltijas piramīda. Čaikovska Serenāde” notiks 1. decembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē.


Sekojot daudzu citu nozīmīgu Eiropas kultūras institūciju praksei, LNSO dāvā iespēju jauniešiem un studentiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, stundu pirms LNSO vakara koncertiem iegādāties neizpirktās biļetes par īpaši draudzīgu cenu – viena biļete maksās 5 EUR. Biļetes uz LNSO koncertiem var iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

 

Vairāk informācijas:

Dagnija Dižbite-Svarinska, tālr. 29295837,

e-pasts: dagnijadizbite@gmail.com

Baltijas simfoniskais festivāls 2017

Triju Baltijas valstu trīs labākie simfoniskie orķestri 2016. gadā atjaunoja “Baltijas simfonisko festivālu” ar visu triju orķestru koncertiem Rīgā, Tallinā un Viļņā.

No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. No Latvijas puses – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. No Lietuvas puses – Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā.

Šis festivāls radās no senbriedušas nepieciešamības Baltijas valstu simfoniskajiem orķestriem būt ciešākā kontaktā, lai vieglāka informācijas, mūziķu, diriģentu savstarpējā apmaiņa. Plānots, ka Baltijas simfoniskais festivāls kļūst par regulāru starptautisku mūzikas forumu un būs arī viens  no būtiskiem pienesumiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas svinībās.

 

BALTIJAS SIMFONISKĀ FESTIVĀLA 2017 PROGRAMMA


 

DIVAS CETURTĀS. TĪRS. ŠŪMANIS

19.00 / sestdiena / Rīga, Lielā ģilde

 

25. novembrī Lielajā ģildē LNSO priekšā pirmoreiz stāsies igauņu diriģente Kristīna Poska. Viņa guvusi lieli pieredzi, vairākus gadus būdama Berlīnes Komiskās operas kapelmeistare; Poska ir arī pieprasīta simfonisko koncertu diriģente Vācijas un Šveices orķestros, viņa regulāri uzstājas Igaunijā un arī citās Eiropas valstīs. Rīgas koncertā viņas sniegumā klausīsimies Roberta Šūmaņa Ceturto simfoniju un mūslaiku ievērojamā igauņu komponista Erki Svena Tīra iespaidīgo, vietumis kosmisko Ceturto simfoniju “Magma”, kurā apjomīga sitaminstrumentu solopartija, un solists te būs mūsu izcilais jaunais mūziķis Guntars Freibergs.

Koncertā piedalās:
Guntars Freibergs – sitaminstrumenti
Diriģente Kristīna Poska

Programmā:
Erki Svens Tīrs Ceturtā simfonija “Magma” sitaminstrumentiem un orķestrim
Roberts Šūmanis Ceturtā simfonija

 


 

BALTIJAS PIRAMĪDA

19.00 / piektdiena / Rīga, Lielā ģilde

 

1. decembrī Lielajā ģildē programmā “Baltijas piramīda” uzstāsies Baltijas simfoniskā festivāla kamerorķestris, kurā apvienosies stīginstrumentālisti no visiem trim festivāla rīkotājkolektīviem. LNSO diriģenta Gunta Kuzmas vadībā izskanēs triju Baltijas valstu mūslaiku komponistu mūzika. Latviju pārstāvēs klasiķa Jāņa Ivanova akmenī cirstā Poema luttuoso, Igauniju – Arvo Perta leģendārais opuss Fratres, Lietuvu – mistiķes Ramintas Šerkšnītes De profundisSavukārt programmas otrajā daļā LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans būs atskaņojuma vadītājs Pētera Čaikovska Serenādē, kas iemieso krievu sudraba laikmeta smalki stīgotos ideālus un kur klausītāju jo sevišķi aizrauj slavenais valsis.

Diriģents Guntis Kuzma

Atskaņojuma vadītājs Georgs Sarkisjans

Programmā:
Raminta Šerkšnīte De profundis
Jānis Ivanovs Poema luttuoso
Arvo Perts Fratres
Pēteris Čaikovskis Serenāde stīginstrumentiem

 


MASKATA VERTIKĀLE

19.00 / sestdiena / Rīga, Lielā ģilde

 

9. decembrī Lielajā ģildē klausīsimies jaundarbu – jubilāra Artura Maskata oratoriju “Baltijas dziesma” ar Latvijas dzejnieku Vizmas Belševicas un Ojāra Vācieša, Lietuvas dzejnieka Sigita Gedas un Igaunijas dzejnieka Paula Ērika Rummo tekstu. Atskaņojumā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Andra Pogas vadībā piedalīsies Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un solisti: Vida Miknevičute no Lietuvas, Mari Kalkuna no Igaunijas un Aleksandrs Antoņenko no Latvijas. Līdzās Maskata jaundarbam – sveicinot simtgadē Somiju, Žana Sibēliusa populārā un ģeniālā Otrā simfonija, kurai mēdz piedēvēt nacionālu ideju herolda lomu.

Vida Miknevičūte – soprāns
Mari Kalkuna – mecosoprāns
Aleksandrs Antoņenko – tenors
Valsts Akadēmiskais koris “LATVIJA”

Diriģents– Andris Poga

Programmā:

Arturs Maskats “Baltijas dziesma” solistiem, korim un orķestrim (jaundarbs)
Žans Sibēliuss Otrā simfonija

 

Artura Maskata “Baltijas dziesma” tiks arī eksportēta – tā skanēs 2018. gada 9. februārī Viļņas Kongresu namā.

 

Biļetes uz koncertiem, kuri notiks Lielajā ģildē, Rīgā iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

DIVAS CETURTĀS. TĪRS. ŠŪMANIS. Atskats uz koncertu

25. novembrī Lielajā ģildē LNSO igauņu diriģentes Kristīna Poskas vadībā atskaņoja Roberta Šūmaņa Ceturto simfoniju un mūslaiku ievērojamā igauņu komponista Erki Svena Tīra iespaidīgo Ceturto simfoniju “Magma”, kurā apjomīgās sitaminstrumentu solopartiju izplidīja mūsu izcilais jaunais mūziķis Guntars Freibergs.

Foto: Eriks Biters

Foto_EBiters_171125_7

Foto_EBiters_171125_12

Foto_EBiters_171125_19

Foto_EBiters_171125_30

Foto_EBiters_171125_33

Foto_EBiters_171125_40

Foto_EBiters_171125_44

Foto_EBiters_171125_45

Foto_EBiters_171125_47

Foto_EBiters_171125_49

Foto_EBiters_171125_55

Foto_EBiters_171125_57

Foto_EBiters_171125_59

Foto_EBiters_171125_63

Foto_EBiters_171125_65

Foto_EBiters_171125_66

Foto_EBiters_171125_68

Foto_EBiters_171125_71

Foto_EBiters_171125_74

Foto_EBiters_171125_84

Foto_EBiters_171125_91

Foto_EBiters_171125_107

Foto_EBiters_171125_111

Jāņa Šipkēvica dziesmu izrādes “Zenīts” pirmizrāde Vasarnīcā

Vasaras festivālā “LNSO vasarnīca” notiks Jāņa Šipkēvica dziesmu izrādes pusaudžiem “Zenīts” pirmizrāde

 

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris aicina mazos un lielos mūzikas mīļotājus uz krāšņu vasaras festivālu “LNSO vasarnīca”, kas notiks Cēsīs no 25. līdz 27. augustam. “LNSO vasarnīca” ir ikgadējs, daudzveidīgs klasiskās mūzikas festivāls visai ģimenei, kur programma veidota tā, lai visu triju dienu garumā būtu ko darīt gan lieliem, gan maziem mūzikas mīļotājiem.

Šīsvasaras festivālā līdzās simfoniskajiem un kamermūzikas koncertiem ieplānota Jāņa Šipkēvica muzikālās izrādes pusaudžiem “Zenīts” pirmizrāde, speciāli “LNSO vasarnīcai” radīts dziesmu cikls diviem zēniem un astoņiem instrumentiem. Izrāde tiek veidota kā paša Jāņa un viņa kādreizējā klasesbiedra, cikla dzejas autora Marta Pujāta intuitīvi emocionāls vēstījums par pieredzēto skolas gados.

Jānis Šipkēvics saka: “Tas būs savdabīgs psiholoģisks seanss, kurā ar dažādu žanru kompozīcijām tiek atjaunotas saites ar skolas laika maģisko pasauli. Muzikāli cikls būs tāds, kuru savam iztēles orķestrim it kā būtu uzrakstījis bērns. Ar vēlmi izprast apkārt notiekošo un piešķirt tam kādu rotaļīgu, eksistenciālu, smieklīgu, aizkustinošu, pārpasaulīgu un puiciski ikdienišķu jēgu.”

Izrādes režisors – Viesturs Meikšāns, scenogrāfe un tērpu māksliniece – Rūta Briede. Izrādē piedalīsies Rīgas Doma kora skolas audzēkņi un “LNSO zenītansamblis” Gunta Kuzmas vadībā.

Programma sagatavota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammas „„Latvijas skolas soma” satura radīšana” ietvaros.

Dziesmu izrāde “Zenīts” notiks 26. augustā plkst 13.00 un 15.00 un 27. augustā plkst. 15.00 koncertzāles “Cēsis” Kinozālē.

Pašiem mazākajiem festivāla apmeklētājiem būs iespēja piedalīties Vara Klausītāja veidotajās muzikālajās meistardarbnīcās, kur savienosies zīmēšana un mūzika. Kamēr vecākie brāļi un māsas skatīsies izrādi pusaudžiem “Zenīts”, mazākie bērni varēs doties pasaku pasaulē. Īpašs būs tas, ka mazie skatītāji paši izvēlēsies stāsta varoņus un darbības vietu. Varis Klausītājs stāstu attīstīs improvizācijas veidā, un vēstījumā piedalīsies LNSO I vijoļu grupas koncertmeistara vietnieks Aleksejs Bahirs, kā arī māksliniece Ingrīda Ivane.

“Mūzikas laboratorija bērniem” festivāla mazos apmeklētājus gaidīs 26. augustā plkst. 14.00 un 16.00 un 27. augustā plkst. 12.00 un 17.00.

Kā jau ziņots iepriekš, “LNSO vasarnīca” notiks no 25. līdz 27. augustam koncertzālē “Cēsis”. Klausītājiem tiks piedāvāti trīs vakara koncerti, divas kamermūzikas programmas, muzikālā izrāde pusaudžiem un muzikālās laboratorijas un radošās bērnistabas jaunajiem klausītājiem.

Vakara koncertu laikā darbosies radošā bērnistaba, kurā bērni varēs pavadīt laiku pieredzējušu audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki bauda koncertu. Cena vienam bērnam 3 EUR, diviem un vairāk bērniem – 2 EUR.

Biļetes uz festivāla pasākumiem ir nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Biļešu cenas uz vakara koncertiem – no 7 EUR. Bērniem uz muzikālo izrādi – 4 EUR. Uz izrādi “Zenīts” var nopirkt ģimenes biļeti jeb 4 biļetes kopā par 28 EUR.

Uz visiem vakara koncertiem tiks organizēti speciāli autobusu reisi Rīga-Cēsis-Rīga, un biļetes uz tiem var iegādāties bilesuparadize.lv.

Sīkāka informācija par festivālu un biļetēm vasarnica.lnso.lv.

Pirmskoncerta sarunu viesis – Erki Svens Tīrs

Pirms Kristīnas Poskas un LNSO koncerta sestdien, 25. novembrī, “Pirmskoncerta sarunu” viesis būs Erki Svens Tīrs, kura iespaidīgā Ceturtā simfonija “Magma” skanēs koncerta pirmajā daļā. Tiksimies plkst. 18.18 Lielās ģildes Minsteres zālē.

Saruna notiks angliski, būs tulkojums latviski.