MĀLERA SESTĀ SKANĒS LIEPĀJĀ, RĪGĀ UN RĒZEKNĒ

Ar programmu “LNSO un Mālera Sestā” LNSO 29. aprīlī viesosies Liepājas “Lielajā Dzintarā”, 6. maijā to atskaņos savā mājvietā, Lielajā ģildē, Rīgā un 7. maijā programma izskanēs arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”.


Koncerta pirmajā daļā – Gundaŗa Pones Quattro temperamenti d’amore (1960). Otrajā daļā – Gustava Mālera Sestā simfonija (1904).

Gudrā un švītīgā latviešu modernista Pones cikls ir jaunības darbs, kas apliecina komponista īpašās saites ar itāļu kultūru un interesi par Petrarkas skaistajiem sonetiem.

Mālera simfonija, kas nes pavārdu “Traģiskā”, ir tapusi komponista briedumgados un pabeigta vienā no laimīgākajām un gaišākajām vasarām. Daudzos Mālera darbos netrūkst kontrastu, tomēr Sestā simfonija liekas sevišķi mainīga, un arī tās izskaņai ir pataupīts spējš pārsteigums. Mālera Sestā nav bieža viešņa pasaules koncertzālēs, un LNSO atskaņojums noteikti ieinteresēs ne tikai zvērinātos māleristus.

 

Gundaris Pone ir viena no interesantākajām personībām 20. gadsimta otrās puses Latvijas mūzikā. Mūža lielākā daļa Ponem pagāja ASV un Itālijā (sevišķi viņa karsti mīļotajā Venēcijā), viņš ir viens no retajiem komponistiem-modernistiem latviešu mūzikā, viņa muzikālie ideāli bija augsti, viņa intelekts – spīdošs, viņa personība – spilgta.

Pabeidzis studijas Minesotas universitātē (ASV), Gundaris Pone līdz mūža beigām pasniedz mūzikas teoriju un kompozīciju Ņujorkas Valsts universitātē Ņūpalcā (New Paltz). 1981. gadā par skaņdarbu La Serenissima viņš saņem Triestes starptautiskā simfonisko skaņdarbu konkursa galveno balvu, ar ko izpelnās ievērību rietumu mūzikas pasaulē. 1982. gadā par orķestra darbu Avanti! iegūst Kenedija centra prestižo Frīdheima balvu. Viņš daudz uzmanības pievērsis diriģenta karjerai, bieži diriģējis jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus.

Gundaris Pone esot bijis ekstravagants, bet vienlaikus arī – viegli atturīgs. Ar savu biogrāfiju nav uzmācies. Dzirdēts, ka franciskā strīpiņa uz burta e komponista uzvārdā esot pārprasta švītīguma piemērs. Ticamāk tomēr liekas, ka šis nelatviskais accent aigu lietots tādēļ, lai uzvārds tiktu izrunāts ar e, kas citādi pēc cittautu modes taptu noklusēts.

Ciklam Quattro temperamenti d’amore Gundaris Pone ņēmis četrus sonetus no Petrarkas krājuma Canzoniere, ko latviski mēdz tulkot gan kā “Kanconieri”, gan kā “Dziesmu grāmatu”. Tajā ir 366 soneti, un šis krājums ir divdaļīgs: 263 soneti veltīti “Madonnai Laurai – dzīvē”, atlikušie – “Madonnai Laurai – nāvē”. Pone izvēlējies trīs sonetus no pirmās daļas un vienu sonetu no otrās daļas. Rīgā cikls pirmoreiz izskanēja Aleksandra Poļakova balsī ar autoru pie LNSO diriģenta pults 1990. gada 18. janvārī.

 

Gustava Mālera Sestās simfonijas pirmatskaņojums notiek 1906. gada 27. maijā Esenē – Vispārējās vācu mūzikas biedrības (Allgemeiner deutscher Musikverein) kārtējā forumā. Paredzēti veseli septiņi mēģinājumi un vēl arī ģenerālmēģinājums. Mēģinājumu vērotāju vidū ir daži ļoti talantīgi jaunekļi, arī Vīnes opernama kormeistars Klauss Pringsheims. Vīnes operā Klauss paradis redzēt Māleru pašpārliecinātu, prasīgu, valdonīgu. Te, Esenē, šķiet, ieradies pavisam cits Mālers – nervozs, svārstīgs, par sevi un jaundarbu nepārliecināts. Pēc pirmatskaņojuma komponistu izsauc sešas reizes, un savam maestro sirsnīgi aplaudē arī orķestranti.

1904. gada vasaras beigās Mālers vēstulē Bruno Valteram raksta: “Pabeidzu Sesto. Man šķiet, ka esmu bijis varens. .. Mana Sestā [nākamajām paaudzēm] uzdos mīklu, ko varēs mēģināt atrisināt tikai tie, kam būs izdevies norīt un sagremot manas piecas pirmās simfonijas.”

Alma Mālere saka – tā bijusi skaista, laimīga bezkonfliktu vasara. Slavenais Mālera aprakstnieks Anrī Luī Delagranžs (1924) uzsver, ka dīvainā kārtā šajā laimīgajā vasarā top Mālera daiļrades tumsnējākās lappuses.

 

Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim vienmēr prieks sadarboties ar lielisko basbaritonu Rihardu Mačanovski. Rihards ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2003. gada, viņa lomu sarakstā ir Eskamiljo, dons Bazīlio, Faraons, Kolins, Leporello, Zarastro, Fāzolts u. c. No jaunākām lomām nosauksim Orlovski (Štrausa “Sikspārnis”), titullomu Mocarta operā “Figaro kāzas”, Valdi (Maskata “Valentīna”), Lesko (Pučīni “Manona Lesko”), Monteroni (“Rigoleto”). Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” jauniestudējumā Rihards gatavo Prezidenta lomu.

Ar LNSO Rihards Mačanovskis uzstājies, dziedot solo Bēthovena “Fantāzijā”, vairākkārt Verdi Rekviēmā un piedaloties LNSO rīkotajos koncertuzvedumos “Monteki un Kapuleti”, “Otello” u. c.).

Rihards ir “Latvijas Gāzes” balvas 2012 laureāts kategorijā “Labākais operas solists”. 2013. gadā viņš saņēma Paula Saksa balvu. Par Čaikovska solodziesmu programmu nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.

 

Koncerti:

29.04.2016. plkst. 19.00 Liepājā, koncertzālē “Lielais Dzintars”

6.05.2016. plkst. 19.00 Rīgā, Lielajā ģildē

7.05.2016. plkst. 18.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”

 

Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” kasēs, Lielās ģildes biļešu kasē un internetā: www.bilesuparadize.lv 

 

Pirmskoncerta sarunas viešņa 22. aprīlī būs pianiste Arta Arnicāne

Tradicionālajā pirmskoncerta sarunā pie Oresta Silabrieža viesosies vakara koncerta soliste, pianiste Arta Arnicāne.

Sarunas sākums plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē. Aicināti visi interesenti!


Arta Arnicāne ir Šveicē dzīvojoša latviešu pianiste – sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja. Līdzās solo koncertdarbībai Arta regulāri uzstājas dažādos kameransambļos, no tiem kā būtiskākie izceļami trīs: Duo Artena ar vācu vijolnieci Verēnu Mariju Ficu, Duo Arnicans ar dzīvesbiedru, vācu čellistu Floriānu Arnicānu un Latvian Piano Trio, kur Arta saspēlējas ar vijolnieci Elīnu Bukšu un čellisti Guntu Ābeli. Artas Arnicānes solistes repertuārā ievērojama vieta ir Mocarta un Ravela opusiem. Meistarīgo muzicēšanu pie laikmetīgajām klavierēm Arta apvieno ar senlaicīgo āmuriņklavieru spēli, iedzīvinot autentiskā skanējumā Vīnes klasiķu un agrīnā romantisma mūziku. Mocarta klavierkoncerta atskaņojums pie āmuriņklavierēm Mazajā ģildē kopā ar Māri Kupču unCollegium Musicum Rīga tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013.

Koncerts 2016. gada 22. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes koncertam “LNSO. Brāmss un Bēthovens” nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, Lielajā ģildē un internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9533 

Brāmsiādes cikla noslēguma koncerts 22. aprīlī

Ar šo koncertu LNSO noslēdz vienu no sezonas vadlīnijām – Johannesa Brāmsa simfoniju ciklu. Ir atlikusi nenospēlēta Otrā simfonija, un tās lasījumam LNSO aicinājis Pēterburgas skolas spožo profesionāli Nikolaju Aleksejevu, kurš ir otrais diriģents vienam no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – Sanktpēterburgas filharmonijas akadēmiskajam SO, t. s. Temirkanova orķestrim.

Brāmss sacerēja Otro simfoniju 44 gadu vecumā brīnumskaistā Karintijas kūrortpilsētā. Brāmsa laikabiedri uztvēra šo mūziku kā pastorāli; komponista tuvs draugs, ievērojams ķirurgs un mūzikas analītiķis Teodors Billrots rakstīja – “visnotaļ zilas debesis, strautu urdzēšana, spoža saulesgaisma un vēsas zaļas ēnas.”

Pats Brāmss ne bez ironijas rakstīja, ka topošais opuss esot “pagalam nevainīga, mundra lietiņa”. Kādā citā vēstulē viņš atsaucas uz simfonijas elēģisko aspektu, pasmejoties, ka šo “simfoniju laikam taču būšot jādrukā ar sēru apmalīti.” Un tikai gadu pēc pirmatskaņojuma vēl kādā vēstulē Brāmss pasaka vārdos to, ko varam saklausīt šajā mūzikā – tā ir pārpilna melanholijas. Kaut kas apjausts, bet nesasniegts. Iespējams, joprojām tā pati nepiepildījusies mīlestība.

Līdzās Brāmsam pavisam iederīgi – divi Ludviga van Bēthovena opusi.

Uvertīra “Egmonts” ir slavenākais fragments no teātra mūzikas, ko Bēthovens rakstīja sava dievinātā Gētes lugas “Egmonts” izrādīšanai Vīnes galma teātrī 1810. gadā. Izrādei un mūzikai bija milzīgi panākumi – E.T.A. Hofmanis slavēja to visu pantos, un arī pats Gēte neskopojās ar izvērstām uzslavām par komponista veikumu. “Egmonts” ir Gētes jaunības darbs, kurā aplūkots 16. gadsimta Nīderlandes augstmaņa Egmonta (1522–1568) liktenis. Šis nelokāmais vīrs bija viens no pirmajiem ievērojamiem upuriem Nīderlandes cīņā par atbrīvošanos no spāņu gūsta, un Egmonta notiesāšana ar nāvi, kā raksta romantiskāk noskaņoti vēsturnieki, bija viena no pirmajām dzirkstelēm šajā cīņā. Var nojaust, ka Bēthovens ar Gētes lugas notikumiem identificējās divējādi – gan kā vīrs, kura paša ciltskoks sakņojas Flandrijā, gan arī kā franču okupētās Vīnes iedzīvotājs.

Savukārt, Bēthovena Pirmajā klavierkoncertā mēs sastopam vēl pavisam mocartiski noskaņotu jaunekli, kurš nesen ieradies no mazpilsētas Bonnas lielpilsētā Vīnē, ir starojošs un nesarūgtināts augstmaņu salonos ieredzēts improvizētājs un pirmo panākumu iedvesmots skaņradis.

Soliste būs patlaban Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne – sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja. Līdzās solo koncertdarbībai Arta regulāri uzstājas dažādos kameransambļos, no tiem kā būtiskākie izceļami trīs: Duo Artena ar vācu vijolnieci Verēnu Mariju Ficu, Duo Arnicans ar dzīvesbiedru, vācu čellistu Floriānu Arnicānu un Latvian Piano Trio, kur Arta saspēlējas ar vijolnieci Elīnu Bukšu un čellisti Guntu Ābeli. Artas Arnicānes solistes repertuārā ievērojama vieta ir Mocarta un Ravela opusiem. Meistarīgo muzicēšanu pie laikmetīgajām klavierēm Arta apvieno ar senlaicīgo āmuriņklavieru spēli, iedzīvinot autentiskā skanējumā Vīnes klasiķu un agrīnā romantisma mūziku. Mocarta klavierkoncerta atskaņojums pie āmuriņklavierēm Mazajā ģildē kopā ar Māri Kupču un Collegium Musicum Rīga tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013.

Koncerts 2016. gada 22. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes: šeit

LNSO fonds ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu

Priecīga ziņa ziedotājiem! Nodibinājumam „Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds” piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss labdarības un kultūras veicināšanas jomās.

Līdz ar to ziedojumi, kas tiks pārskaitīti LNSO fondam minēto jomu atbalstam, tiks uzskatīti par attaisnotiem izdevumiem un pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 3.punktu būs atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma.

Vairāk par LNSO fondu šeit

Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris un Vestards Šimkus

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā. Nav jākāpj autobusā vai jātērē nauda degvielai – visi trīs orķestri piebrauc, tā sakot, pie jūsu namdurvīm.

Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris ir Latvijā pazīstamā un iecienītā maestro Gintara Rinkēviča 1988. gadā izveidots kolektīvs, kas pievēršas gan simfoniskajai mūzikai, gan operu iestudējumiem. Rīgas koncertam maestro izvēlējies Čurļoņa, Ravela un Stravinska mūziku.

Lietuviešu mūziku Lietuvas Valsts SO programmā pārstāvēs ģeniālā gleznotāja Mikaloja Konstantina Čurļoņa simfoniskais tēlojums “Mežā”. Komponēšana bija Čurļoņa pamatinterese, un gleznošanai viņš pievērsās salīdzinoši vēlu, tomēr pasaule zina viņu visupirms kā īpatnu un dziļu gleznotāju. Tēlojums “Mežā” ved mūs uz, iespējams, skaistāko Lietuvas novadu Dzūkiju, kur Druskininkos Čurļonis dzīvoja agras bērnības un vēlas jaunības gados. Simfoniskajā zīmējumā “Mežā” iemūžināti Druskininku slavenie priežu sili, kas Čurļonim sniedza daudz radoša spēka un iedvesmas.

Instrumentālā koncerta žanru pārstāvēs Morisa Ravela efektīgais t. s. “Kreisās rokas koncerts”. Tas sacerēts Pirmajā pasaules karā labo roku zaudējušajam pianistam Paulam Vitgenšteinam, slavenā filosofa brālim, diezgan kaprīzam un pretenciozam mūziķim. Viņš pasūtināja laikabiedriem komponistiem samērā daudzus ekskluzīvām tiesībām apliktus tieši sev domātus klavierkoncertus, taču, ja ar kaut ko partitūrā nebija apmierināts, vienkārši atteicās spēlēt (piem., Prokofjeva, Hindemita koncerti). Stāsta, ka Vitgenšteins sākotnēji nebija gluži sajūsmā arī par Ravela opusu, tomēr spēlēja to un galu galā pat samierinājās ar koncerta džeziskajiem elementiem, kas klasiski audzinātajam pianistam līdz tam bija pasveši.

Solists Morisa Ravela koncerta atskaņojumā būs Vestards Šimkus, ar kuru Gintaram Rinkēvičam jau iepriekš bijusi sadarbība, spēlējot Edvarda Grīga Klavierkoncertu Liepājā un Cēsīs.

Koncerta otrajā daļā – Igora Stravinska orģiastiskais balets “Svētpavasaris”, kura pirmuzvedums 1913. gada maijā Parīzē izraisīja vēl nebijušu skandālu, tik nepierasta publikai likās pirmatnēji mežonīgā, dāsni sinkopētā, mītoloģiski mistiskā mūzika. Impulss “Svētpavasara” tapšanai bija Stravinska redzējums – jauna meitene dejo nāvesdeju, un lokā ap viņu sasēduši vecajie viedajie, kas, upurējot meiteni, iegūs Pavasara dieva labvēlību. Skarbi dīvaini pūšaminstrumenti, nervozi stīginstrumenti, klakstoši sitaminstrumenti – pavasara stihija te meistarīgi tēlota dzīvīgās, nesaudzīgās krāsās, un var labi iztēloties, ka krievu mūzikas temperamentīgajam speciālistam Gintaram Rinkēvičam Stravinska simfoniskais šedevrs ļaus uzplaukt visā talanta krāšņumā.

KONCERTI 

10.03.2016. plkst. 19.00 Lielajā ģildē, Rīgā, Latvijā

11.03.2016. Koncertzālē “Estonia”, Tallinā, Igaunijā

15.03.2016. Viļņas Kongresu namā, Viļņā, Lietuvā

 

Biļetes uz Lielās ģildes koncertu iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

 

Kamermūzikas koncerts “PJACOLLA. GALJĀNO. TANGO” jau 14. aprīlī

LNSO kamermūzikas koncertu sērijā – klāt koncerts, kurā no naksnīgas Rīgas ceļosim uz Parīzi un Ņujorku.

Programmas idejas autors vijolnieks Raimonds Melderis saka:

“Mani vienmēr fascinējusi Astora Pjacollas un Rišāra Galjāno mūzikas maģija, un ideja par kamermūzikas koncertu ar tango piesitienu manā galvā bija jau ļoti sen. Ar katru no koncerta dalībniekiem atsevišķi esmu daudz kur spēlējis, taču šādā sastāvā vēl nekad neesam muzicējuši kopā. Ar Artūru Noviku kopā spēlējam grupā TSQ (Tango sin quinto), un, kad viņu aicināju uz šādu muzikālo pastaigu, viņš ar lielāko prieku piekrita.

Programmas tapšanas process bija ļoti viegls un loģisks. Mārtiņš Viļums pats kā akordeonists šajā kompānijā iekļaujas perfekti, tāpat arī Ksenijai Sidorovai rakstītais Artura Maskata skaņdarbs “Pusnakts Rīgā”, kas mūsu pilsētā neskan bieži. Tādi, lūk, ēdieni ar tango mērci. Buen apetito!

Artura Maskata (1957) nesen komponētais darbs “Pusnakts Rīgā” skanēs versijā vijolei un akordeonam – Artūrs Noviks muzicēs kopā ar LNSO I vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu.

Godinājums izcilajam bandoneonistam, tango nuevo virziena izveidotājam Astoram Pjacollam (Piazzolla, 1921–1992) izpaudīsies, atskaņojot vienu no dižā argentīnieša pēdējiem opusiem Five Tango Sensations (1989), ko daudzi, iespējams, atcerēsies no paša meistara un KRONOS kvarteta leģendārā ieraksta. Miegs, mīlestība, nemiers, izmisums un bailes – šādā spektrā būvētas piecas tango sajūtas, un taisnība būs kādam Teksasas kritiķim, kurš teicis, ka šajā mūzikā ir traģisks skaistums.

Ko dāvās Viļņā dzīvojošais latviešu mistiķis Mārtiņš Viļums (1974) savā jaundarbā “Aptumsums”, to gaidīsim ar lielu interesi. Pagaidām varam tikai domāt, ka Mārtiņa akordeonista pagātne liks Artūram Novikam risināt aizraujošas tehnoloģiskas un muzikālas mīklas. No Viļņas atsūtītā sveicienā Mārtiņš liek nojaust, ka “Aptumsumā” būs darīšana ar “gaiša skanējuma pāreju ēnās: bērnība, ziedi – vecums, apdzeltējušas lapas; tēli pāriet atmiņās, apdzeltē un pazūd…”.

Koncerta noslēgumā – Latvijā iemīļotais Rišārs Galjāno (Galliano, 1950) un viņa Opale Concerto. Galjāno stāsta, ka šajā trīsdaļīgajā opusā pirmā daļa radusies no viņa dzimtajās Kannās saņemtajiem Vidusjūras impulsiem, otrā daļa ir veltījums sen zudušajai Parīzei ar ielu akordeonistiem un limonēriem jeb ielu mūzikas automātiem, savukārt trešajā daļā Galjāno izmantojis pats savu New York Tango, un viss koncerts kopumā veltīts Galjāno skolotāja, akordeonista un bandoneonista, Žiljetas Greko, Patašū, Barbarā, Mustaki un citu šansonjē skatuves partnera Žoē Rosi (Rossi, 1922–1994) piemiņai.

14. aprīļa koncertā muzicēs LNSO stīgu kvintets, kurā līdzās Sandim Šteinbergam spēlē II vijoļu grupas mūziķis Raimonds Melderis, altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls, čellu grupas mūziķis Ainārs Paukšēns un kontrabasu grupas koncertmeistara vietas izpildītājs Raivo Ozols.

Prieks, ka koncertā piekritis piedalīties akordeonists Artūrs Noviks – aizrautīgs un talantīgs gan klasiskā repertuārā, gan laikmetīgajā mūzikā, gan salonskaņdarbos. Artūrs ir JVLMA lektors, salonansambļa Tango sin quinto dalībnieks, solists un kamermūziķis. 2017. gada februārī kopā ar LNSO un diriģentu Gunti Kuzmu Artūrs Noviks spēlēs solo Gundegas Šmites grieķisku deju noskaņās ieturētā Akordeona koncerta pirmatskaņojumā.

Koncerts 2016. gada 14. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes: šeit

 

 

SIMFONISKS VĒRIENS 8.04. KONCERTĀ LNSO. VASKS. ŠOSTAKOVIČS

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā.

No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. No Lietuvas puses – Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. No Latvijas puses – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā.

LNSO programmā – trīs mūzikas milži ar simfonisku vērienu.

16. aprīlī – Pētera Vaska 70. dzimšanas diena. LNSO sveiks komponistu jau 8. aprīļa vakarā, koncerta sākumā atskaņojot jubilāra kompozīciju “Lauda” – skaistu apliecinājums latviskā garaspēka mūžīgai dzīvošanai. Šī darba iecere radusies Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā, kura norises daudzi atcerēsies kā uztakti trešās atmodas manifestācijām. Mūzikas vēsturniece Ingrīda Zemzare par šo laiku saka – “tauta un dziesma pēkšņi it kā atguva savu kādreizējo nedalāmību”. Un skaņdarba anotācijā turpina: “Lauda – kā slavinājums, kā augsta dziesma – nevis lietojamā, sadzīves likstas remdējošā, bet kaut kur apziņas dzīlēs vienmēr klātesošā dziedātspēja, vajadzība, kas jāsaglabā kā kredo.”

Ludvigs van Bēthovens komponēja Vijolkoncertu pēc austriešu vijolnieka un diriģenta Franča Klementa (1780–1842) pasūtinājuma 1806. gadā. Tā paša gada maijā, pēc dažu avotu ziņām, notikusi Bēthovena slepenā saderināšanās ar Terēzi Brunsviku (kāzu gan nebija), un ir uzskats, ka Vijolkoncertā saklausāms mīlaspilna komponista laimīgums. Ar izcilu mūzikas atmiņu un izcilām mūziķa dāvanām apveltītā Franča Klementa vijoles tonis esot bijis dzidrs, elegants, maigs. Bēthovens ļoti augstu vērtējis Klementa talantu un koncerta oriģinālā ierakstījis Concerto par Clemenza pour Clement.

Solo spēlēs Eva Bindere – viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm, soliste, kamermūziķe, orķestra koncertmeistare. Beidzamajos gados regulāri uzstājas ar Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas profesora Jurija Žisļina vadīto orķestri “Krievijas virtuozi”. Kopš 2012. gada Eva ir arī koncertmeistara vietniece Oksfordas filharmoniskajā orķestrī, kur rezidējošais mākslinieks ir Maksims Vengerovs. Latvijas klausītāji atcerēsies Evas spožos solo Magnusa Lindberga, Alfrēda Šnitkes, Pētera Vaska un Kurta Veila koncertos. Neaizmirstams bija mūziķes sniegums Džona Tavenera Ikon of Eros lasījumā. Eva bijusi ilggadēja Kremerata Baltica pirmā vijole (1997–2012). Ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Eva Bindere ir JVLMA asociētā profesore. Viņa sniedz meistarklases citstarp Jervi vasaras akadēmijā Pērnavā, Pilas mūzikas festivālā Polijā un Pommersfeldenes pils prestižajos vasaras kursos.

Visubeidzot Dmitrijs Šostakovičs un viņa Pirmā simfonija. Tā pabeigta 19 gadu vecumā kā konservatorijas absolvēšanas diplomdarbs, un kopš tās pirmatskaņojuma pagājuši gandrīz 90 gadi – publikas priekšā šis ļoti jauna cilvēka apbrīnojami talantīgi uzrakstītais meistardarbs pirmoreiz tika celts 1926. gada 12. maijā. Simfoniju klausīties ir aizraujoši – tā ir dzīvelīga, mundra, mazliet dauzonīga, vietumis traģiska un citviet atkal bezgalskaista.

KONCERTI

7.04.2016. Viļņas Kongresu namā, Viļņā, Lietuvā

8.04.2016. Lielajā ģildē, Rīgā, Latvijā

9.04.2016. Koncertzālē “Estonia”, Tallinā, Igaunijā

Biļetes uz koncertiem, kuri notiks Lielajā ģildē, Rīgā iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: šeit

 

Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris un Nēme Jervi – koncerts 31. martā

Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris (IVSO) uz Rīgu brauks sava mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. Šajā postenī pasaulslavenais maestro ir kopš 2010. gada, un vērts atgādināt, ka Nēme Jervi vadīja šo pašu orķestri arī padomju laikā pirms došanās emigrācijā – no 1963. līdz 1979. gadam.

IVSO dzimis vienā laikā ar LNSO – 1926. gadā tas sāka darbu kā Radiofona neliela simfoniskā vienība un gadu gaitā uzplauka par igauņu oriģinālmūzikas spēcīgu vēstnesi un starptautiski atzītu simfonisko vienību.

IVSO strādā Tallinas lieliskajā koncertzālē Estonia, dodas turnejās uz Eiropu un ASV, piedalās prestižos festivālos (Europamusicale Munich, Musiksommer Gštādē, Baltic Sea Festival Stokholmā, Il Settembre dell’Accademia Veronā). Par Žana Sibēliusa kantāšu IVSO saņēma Grammy. Orķestris pirmatskaņojis teju vai visu igauņu komponistu simfoniskos darbus, un šo komponistu skaitā ir arī tādas starptautiski atzīti meistari kā Arvo Perts, Erki Svens Tīrs un Eduards Tubins.

 

Koncertam Rīgā Igaunijas Valsts SO izvēlējies trīs nozīmīgus simfoniskus opusus.

Arvo Perta Cantus in memoriam Benjamin Britten ir igauņu tolaik vēl jaunā skaņraža atzīšanās mīlestībā Britena mūzikai. Perts komponē šo darbu neilgi pēc Britena aiziešanas mūžībā un ar šo arī atzīstas, ka spēcīgi ietekmējies no Britena daiļrades.

Ludviga van Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts ir pasakains meistardarbs – te komponists uzrāda visdzejiskāko izdomu un visfantāzijiskāko improvizācijas garu. Mūzikas virzība ir absolūti brīva un aizraujoša. Klusumam te palaikam gandrīz tikpat liela nozīme kā skaņai.

Sergeja Rahmaņinova Pirmā simfonija leģendāra ar to, ka tā gandrīz nostrīpoja talantīgā krievu jaunekļa komponista karjeru. Pēc pirmatskaņojuma izgāšanās daļa vērtētāju iemeslu atrada mūzikā, daļa – atskaņojumā, kuru, kā stāsta, pilnīgi bezjūtīgi un neieinteresēti vadījis Aleksandrs Glazunovs.

Pie panākumiem pieradušajam jaunietim tas ir milzīgs trieciens. Kroni visam uzliek Cēzara Kiī recenzija, kurā Rahmaņinovam, neapšaubot viņa lielo talantu, novēlēta vieta elles konservatorijas priekšpulkos. Bet pats Rahmaņinovs ir pārliecināts, ka savā Pirmajā simfonijā meklējis jaunus ceļus mūzikā.

Ar laika atskatu komponists kādā 1917. gada vēstulē raksta: “Simfonija izgāzās, kas gan neko nenozīmē. Ne reizi vien labas lietas pilnīgi izgāzušās, un vēl jo biežāk – sliktas patikušas. .. Pēc šīs simfonijas neko nekomponēju trīs gadus. .. Simfoniju nerādīšu un testamentā ierakstīšu aizliegumu šo “līgavu” jelkad kādam rādīt.”

Aizliegums nebija vajadzīgs – partitūra nez kur noklīda, un simfoniju 20. gadsimta vidū atjaunoja pēc atsevišķu instrumentu partijām. Pirmatskaņojuma radīto depresiju tikai pēc trim gadiem izdevās kliedēt psihoterapeitam Nikolajam Dālam, par ko Rahmaņinovs veltīja viņam neilgi pēc izārstēšanās sacerēto Otro klavierkoncertu.

 

Mūziķu dinastijas patriarhs Nēme Jervi ir viens no ievērojamākajiem un augstāk vērtētajiem mūsdienu maestro. Ilgās un ļoti veiksmīgās karjeras laikā viņš strādājis ar orķestriem visā pasaulē. Pagājušajā sezonā Jervi beidza darbu kā Romāņu Šveices orķestra mākslinieciskais vadītājs, un patlaban viņš ir Igaunijas Valsts SO mākslinieciskais vadītājs, kā arī goda diriģents Hāgas Residentie Orkest un Detroitas SO. Jervi ir arī galvenais goda diriģents Gēteborgas SO un Skotijas Karaliskajā Nacionālajā orķestrī.

Neseni un drīzumā gaidāmi angažementi saista Nēmi Jervi ar “Berlīnes filharmoniķiem”, Karalisko Concertgebouw orķestri, Bavārijas Radio SO, Leipcigas Gewandhaus orķestri un Čehijas FO, kā arī ar dažiem lielākiem ASV orķestriem, NHK un Singapūras SO. Jervi turpina sadarbību ar Bergenas FO, Gēteborgas orķestri un Skotijas Karalisko Nacionālo orķestri.

Nēmes Jervi iespaidīgajā diskogrāfijā ir kritikas augstu novērtēti Brāmsa, Dvoržāka, Glazunova, Grīga, Mālera, Nilsena, Prokofjeva, Sibēliusa, Šostakoviča un R. Štrausa simfoniju un simfoniskās mūzikas cikli. Jervi veiksmīgi ieskaņojis arī mazāk zināmu komponistu darbus – viņu skaitā ir Vilhelms Stenhammars, Hūgu Alvēns, Nilss Gade, Francis Bervalds, Johans Svendsens, Johans Halvorsens un Jervi tautieši Rūdolfs Tobiass, Arturs Kaps un Eduards Tubins. Maestro veicis ierakstus citstarp skaņu ierakstu namos Chandos, Deutsche Grammophon, BIS un EMI.

 

Kalle Randalu ir starptautiski pazīstams igauņu pianists. Viņš studējis Tallinas konservatorijā pie Bruno Luka un Maskavas konservatorijā pie Ļeva Vlasenko. Randalu ir vairāku starptautisku konkursu uzvarētājs, viņš citstarp ieguvis laureāta nosaukumu Čaikovska konkursā Maskavā (1982) un I vietu ARD konkursā Minhenē (1985).

Kalle Randalu kopš 1988. gada dzīvo Vācijā. No 1994. līdz 1997. gada viņš bija Freiburgas Mūzikas universitātes profesors, kopš 1997. gada viņš strādā Karlsrūes Mūzikas universitātē.

Pianists uzstājies Eiropā, ASV, Austrālijā, Krievijā un Japānā ar Marisu Jansonu, Nātanu Rahļinu, Nikolaju Aleksejevu, Maksimu Šostakoviču, Juhu Kangasu, Leifu Segerstamu, Osmo Venski, Kristofu Popenu, Vladimiru Fedosejevu, Nēmi Jervi, Pāvo Jervi, Pēteru Lilji, Eri Klasu un Olari Eltsu.

Kalles Randalu repertuārā ir vairāk nekā 50 klavierkoncertu un liels daudzums solo un kamerdarbu. Kopā ar Juhu Kangasu mūziķis atskaņojis teju visus Mocarta koncertus. Kallem Randalu nereti gadījies spēlēt visus Bēthovena koncertus un Fantāziju divos koncertvakaros. Būdams ciešā sadarbībā ar Igaunijas komponistiem, viņš pirmatskaņojis daudzus laikabiedru jaundarbus.

Kalle Randalu ieskaņojis vairāk nekā 40 albumu. Kopš 1999. gada Kalle Randalu ir Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas goda doktors.

 

Par “Baltijas simfonisko festivālu”

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā. Nav jākāpj autobusā vai jātērē nauda degvielai – visi trīs orķestri piebrauc, tā sakot, pie jūsu namdurvīm.

No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. No Latvijas puses – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā. No Lietuvas puses – Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā.

Šī koncertu apmaiņa ir sen briedusi nepieciešamība Baltijas valstu orķestriem būt ciešākā kontaktā, lai vieglāka informācijas, mūziķu, diriģentu savstarpējā apmaiņa. Turklāt šīgada koncerti iecerēti kā uztakts 2018. gadam, kad visas trīs Baltijas valstis svinēs 100. gadskārtu un tiek plānota triju augstāk nosaukto orķestru kopīga turneja pa Baltijas valstīm, Somiju, Poliju un varbūt arī tālāk.

Plānots, ka Baltijas simfoniskais festivāls kļūs par regulāru starptautisku mūzikas forumu un būs arī viens  no pamatakmeņiem Baltijas valstu 100. dzimšanas dienas svinībām pašu mājā un starptautiskā mērogā. Tādējādi Baltijas valstu simtgades svinības iegūs muzikāli augstvērtīgu, saturiski dziļu un starptautiski nozīmīgu svētku svinēšanas sastāvdaļu.

 

KONCERTI

25.03.2016. Koncertzālē “Estonia”, Tallinā, Igaunijā

31.03.2016. Lielajā ģildē, Rīgā, Latvijā

01.04.2016. Viļņas Kongresu namā, Viļņā, Lietuvā

Biļetes uz Lielās ģildes koncertu iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9539

Pēdējais sezonas jauniešu koncerts #BRĀMSS – AIZMIRSTAIS BONVIVĀNS

Ir joks – paradīzē tik bieži mēdzot spēlēt Brāmsu, ka visi ilgojas nokļūt ellē. Protams, tas nav glīts joks, jo atbalsta vispārpieņemto uzskatu par Brāmsu kā garlaicīgu simfonisko svēto. Cilvēki aizmirst vai nezina neko par Brāmsa spoži zilajām acīm, laba vīna un alus pazinēja slavu, “Sarkano ezi”, spuraino valodu, ķērkstošo balsi, nepatiku pret Vāgneru un mūžam nepiepildīto mīlestību pret Šūmaņa atraitni – ievērojamo pianisti Klāru Šūmani. Otrajā simfonijā Brāmss ir kaismīgs un maigs. Tā ir mīlestības vēstule mūzikā.

Koncerts 21. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes: Lielās ģildes kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv 


KAS IR #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA? 

Tās ir sarunas par laikmetu, komponista personību un viena klasiskās mūzikas hita noklausīšanās.

KAM DOMĀTAS? 
Jaunajiem klausītājiem, kas gatavi atklāt simfoniskajā mūziikā mītošos noslēpumus un pavērt sev jaunu pasauli.

KURŠ VADĪS KONCERTSARUNAS? 
Goran Gora – dziesminieks un teātra mūzikas autors ar lielisku humora izjūtu.

CIK MAKSĀ IEJA? 
Viena koncerta biļešu cena = 7 eiro

KAD BŪS NĀKAMAIS KONCERTS? 
4. feburārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS

8. aprīlī pirmskoncerta sarunas viesis būs komponists Pēteris Vasks

LNSO tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” orķestra galvenais redaktors Orests Silabriedis sarunāsies ar komponistu Pēteri Vasku. Tēmu lokā – simfoniskais orķestris kā organisms, latviešu tradicionālā mūzika, putni, tumsa un gaisma. Saruna ar Pēteri Vasku pirms 8. aprīļa Baltijas simfoniskā festivāla koncerta “LNSO. VASKS. ŠOSTAKOVIČS” Lielās ģildes Baltajā zālē plkst. 18.00.

Laipni gaidīti visi interesenti!