4 #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA @LNSO 1 ABONEMENTĀ

Ir zināmi jaunās sezonas #KONCERTSARUNU koncertu programmas un datumi. Pasteidzies būt pirmais, iegādājies abonementu uz visiem četriem koncertiem par 20 EUR un ietaupi. Starp citu, abonements ir lieliska dāvana draugiem!

2015. gada 5. novembrī #ZAĻUPE | SIMFONIJA “NAMEJS”

Diriģents Guntis KUZMA


2016. gada 4. februārī #AMERIKAS KONCEPTUĀLISTI UN MINIMĀLISTI

Diriģents Kaspars ĀDAMSONS


 2016. gada 17. martā #RIMSKIS-KORSAKOVS | “ŠEHEREZADE”

Diriģenti Kārlis KUNDRĀTS un Andris RASMANIS


2016. gada 21. aprīlī #BRĀMSS | OTRĀ SIMFONIJA

Diriģents Nikolajs ALEKSEJEVS

Abonementu uz četriem jaunās sezonas #KONCERTSARUNU cikla koncertiem iespējams iegādāties Lielās ģildes kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Brukners, Gerings, Šūmaņa Čellkoncerts un atkaltikšanās prieks ar LNSO

Piektdien, 8. maijā, Lielajā ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris lietuviešu karstasinīgā maestro Gintara Rinkēviča vadībā spēlēs Roberta Šūmaņa Čellkoncertu un Antona Bruknera Septīto simfoniju.

Šūmanis – daile un neprāts

Savu Čellkoncertu Šūmanis dzīves laikā pats nedzirdēja. Bija gan kāds čellists Bokmīls, kurš izteica gatavību spēlēt šo darbu, taču viņam nepatika pēdējā daļa, un viņš pat pareģoja, ka Šūmanim sapnī nākšot bars čellistu, kas draudēšot ar saviem lociņiem, ja viņš nepārrakstīšot pēdējo daļu. Laimīgā kārtā Šūmanis nebaidījās no čellistiem sapnī un neko nepārveidoja.

Koncerts komponēts 40 gadu vecumā Diseldorfā, kur komponists pavadīja vienu no sava traģiskā mūža laimīgākajiem posmiem. Viņš ieradās tur 1850. gada septembrī un ķērās pie pilsētas mūzikas direktora pienākumu pildīšanas. Bet kāpēc ‘traģisks mūžs’? Tāpēc, ka, runājot par Robertu Šūmani, nevar nerunāt par viņa slimību. Tās cēlonis, iespējams, bijis saistīts ar kādu valdzinošu būtni, kuras vārds mūzikas vēsturē nav saglabājies, palicis tikai skatuves pseidonīms Kristele. Topošajam komponistam tobrīd ir varbūt 22–23 gadi. Iegūtā slimība latentā veidā labu laiku perinājās, neko ļaunu nedarot, taču ar laiku sākās dzirdes halucinācijas un reiboņi, kas nāca un gāja uzplūdiem vien.

Situācija ievērojami pasliktinājās 1854. gada sākumā – Šūmanis pierakstīja eņģeļu diktētu melodiju un palūdza, lai draugi viņu ievieto attiecīgā iestādē, jo baidījās, ka lēkmē nodarīs pāri sievai vai bērniem. Nesagaidījis pārvietošanu, kas tika nolikta uz nākošās dienas rītu, viņš izgāja no mājas un ielēca Reinā. Šūmani izvilka no ūdens un aizveda uz kādu tiem laikiem progresīvi domājošu garīgi slimo klīniku Bonnā. Šūmanis drīkstēja pastaigāties, kādā klīnikas istabā paspēlēt klavieres, rakstīt vēstules un satikties ar draugiem, taču tikties ar tuviniekiem bija kategoriski aizliegts. Klāra Šūmane satika vīru tikai divas dienas pirms nāves.

Dāvids Gerings un Pēteris Vasks

Šūmaņa Čellkoncerta atskaņojumā solists būs Dāvids Gerings – viens no ievērojamākajiem pasaules čellistiem un čella spēles pedagogiem. Gintars Rinkēvičs par viņu saka: “Visaugstākās klases mūziķis. Mēs esam kopīgi uzstājušies daudzās pasaules valstīs, un Dāvids man kā diriģentam vienmēr dod daudz vielas mūzikas saprašanai un apcerēšanai.”

Dāvids Gerings daudz spēlējis Pētera Vaska mūziku, un Vasks saka: “Mēs abi esam pēckara bērni un mūs saista sevišķa gara radniecība. Dāvids pieder pie tiem nedaudzajiem augstas klases mūziķiem, kas interesējas par jauno mūziku. Viņam ļoti svarīgs ir muzicēšanas emocionālais aspekts, tas ir viņa spēles starta punkts. Meistari tagad ir visi, bet Dāvids ir karsts un liesmojošs, un tas dara viņu īpašu.”

Vasks un Gerings studēja Viļņas konservatorijā, tomēr studiju laikā nesatikās, un viņu satikšanās brīdis ir 90. gadu vidus, kad Vasks pēc Geringa ierosinājuma komponēja Pirmo čellkoncertu. Ir gan ziņas, ka Gerings ilgi pirms šīs tikšanās jau spēlējis Vaska slaveno “Grāmatu” čellam solo, un klīst pat runas, ka šo pašu “Grāmatu” Gerings atskaņojis, krītot Berlīnes mūrim.

2016. gada 16. aprīlī Pēteris Vasks svinēs 70. dzimšanas dienu. LNSO nākamajā sezonā iekļauti divi jubilāra opusi. 16. oktobrī Daniils Raiskins diriģēs simfonisko elēģiju “Sala”, par kuru tās autors saka: “Mēs katrs esam sala pasaules okeānā. Iztēlojos vizuļojošu miglu, kas izklīst, un tad parādās zeme. Tā es redzu un jūtu pasauli. Jāpiezīmē, ka uz manas salas sastapsiet manus draugus – Sibēliusu un Šostakoviču, kā arī viņu mūzikas tālīnas atskaņas.” Savukārt 8. aprīlī Andra Pogas rokās būs “Lauda” – 1986. gadā komponēts ļoti skaists, dāsni plūstošs un dvēseli sildošs darbs, ko šajā gadsimtā LNSO spēlējis, šķiet, tikai divas reizes.

Brukners – lamzīgs uzvalks un bērna sirds

Antonu Brukneru, no vienas puses, var saukt par hronisku neveiksminieku, jo viņa profesionālajā un privātajā dzīvē nemitīgi radās šķēršļi un aiz komponista necilās, vienlaikus ekstravagantās ārienes vairums laikabiedru nenojauta ģēnija dvēseli un titāna radošo spēku. No otras puses, Brukners dāvājis mums tik daudz neticami skaistas mūzikas, ka saukt viņu par neveiksminieku vienkārši neceļas mēle.

Antons Brukners visu mūžu skundē par savu ārējo izskatu. Atgriezies no pastaigām, viņš mēdz pieiet pie spoguļa, lai noteiktu – “esmu nolādēts tips, jā, nolādēts”. Pārlieku platas, bezveidīgas bikses, bezizmēra apavi, melns ģērbs, vaļīgi sasieta kravate, no kabatas pārdroši izkāries sarkani vai zili rūtots mutauts, vērša kakls, seja bez smalkuma un elegances, gludi skūts galvaskauss (skolēni saka – viņš līdzinās romiešu imperatoriem), ērgļa deguns, paskumjas zilas acis, smagi plakstiņi, pilnīga vientiesība mēģinājumos veidot attiecības, vienlaikus dažs izmisīgi pārdrošs gājiens, kā dēļ daža laba audzēkne atsakās divatā ar meistaru kāpt ērģeļu balkonā, un pāri visam – pastāvīga vientulība.

Brukners ceļas līdz ar saullēktu un negausīgi strādā līdz diviem dienā. Viņš raksta un pārraksta, un ir mūžam neapmierināts. Ap diviem – neliela pastaiga, pēc tam pusdienas. Vakarā ap septiņiem vairāki zupas šķīvji audzēkņu sabiedrībā, un vakarā – kāds malks alus kādā iecienītā krodziņā. Alus un ļoti labas apetītes iespaidā Bruknera samērā nelielais augums (1,74 m) apveļas. Šis fakts labi sader ar viņa skanīgajiem, leknajiem smiekliem, spēju momentā pāriet uz “ tu” un arī labpatiku, ar kādu Brukners lieto parupjus izsaucienus, kur viens no iecienītākajiem ir Viehkerl, kas būtu apmēram ‘loptēviņš’ vai kas tml.

Ap 40 gadu vecumu Brukneram sākas spēcīgas galvassāpes, pieaug nervozitāte, attīstās paranoja, 42 gadu vecumā viņam parādās vēlme izsusināt Donavu, saskaitīt visu, kas apkārt, piemēram, zvaigznes vai koku lapas, viņš izdzird čigānus un izmisumā bēg uz mežu, raudādams pieplok pie koka stumbra, viņam ir sajūta, ka viņš slīkst, un, tāpat kā Šūmanis, viņš labi apzinās, kas ar viņu notiek. Ūdens ārstniecības kūres vērš Brukneru veselības virzienā, taču attiecības ar meitenēm nemainās. Visi viņa izteiktie bildinājumi (un komponista dzīves laikā tādu nav mazums) paliek bez atbildes. Ik glīta meitene ar melniem matiem un brūnām acīm iekrīt Bruknera sirdī kā sērkociņš salmos, taču neviena no meitenēm nav nācēja.

Neraugoties uz daudzām neveiksmēm, Antons Brukners raksta monumentālu, pasaules kārtību stiprinošu mūziku. Viņa Septītā simfonija ir viens no nedaudzajiem tiešām laimīgas un saulespilnas mūzikas paraugiem Rietumu mūzikas vēsturē. Šis arī izrādās opuss, ar kuru Brukners beidzot tiek slavas un ievērības lokā, un tas notiek pavēlu – 60 gadu vecumā.

Gintars Rinkēvičs saka: “Par Bruknera Septītās gaišumu runājot, vērts atcerēties, ka pirmās daļas tēmu viņam uz spārniem atnesa eņģelis, citiem vārdiem, viņa mirušais draugs vijolnieks Ignācs Dorns. Otrā daļa veltīta Bruknera apbrīnotā Vāgnera piemiņai. Simfonija kopumā ir skaista, patētiska, ļoti dziedoša un ļoti ērģeliska.”

Biļetes uz koncertu pieejamas šeit.

 

8. MAIJĀ Bruknera Septītā simfonija un Šūmaņa Čellkoncerts ar Dāvida Geringa solo: diriģē Gintars Rinkēvičs

Gintara Rinkēviča vētrainais temperaments, plašais vēriens un ciešais tvēriens Latvijas klausītājiem labi pazīstams. Šoreiz maestro izvēlējies Antona Bruknera Septīto simfoniju – tās ir saulē mirdzošas Alpu galotnes, ērģeļu majestātiskums, kosmiskas kārtības apjauta un silts laimīgums. Līdzās Brukneram – Šūmaņa Čellkoncerts ar pasaulslavenā lietuviešu čellista Dāvida Geringa ilgi gaidīto viesošanos Latvijā. 

 Vairāk par programmu lasiet šeit.

LNSO un koris “Latvija” Parīzes Elizejas lauku teātrī atskaņos Verdi Rekviēmu

2015. gada 18. maijā LNSO, koris “Latvija”, solisti Aga Mikolaja, Oļesja Petrova, Džordžo Berrudži un Rikardo Dzanellato Parīzes Elizejas lauku teātrī atskaņos Džuzepes Verdi Rekviēmu.

Pie diriģenta pults LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

 

Koncerts iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Riharda Zaļupes simfonija “NAMEJS” izskanēs arī Ventspilī

28. aprīlī plkst. 19.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” LNSO atskaņos Riharda Zaļupes jaundarbu – simfoniju “Namejs”, kas savu pirmatskaņojumu Rīgā piedzīvojis vien pagājušās nedēļas nogalē.

Rihards Zaļupe komponējis apjomīgu opusu, kura kodols sākotnēji dzima kā motīvs kinofilmai, taču vēlāk, kad izrādījās, ka filmas nebūs, tapa vērienīga simfoniska partitūra. Ieceres pamatā Laimoņa Pura (1922) Zemgales tetraloģijas pirmā grāmata “Degošais pilskalns” (1962), kurā stāstīts par Nameiša jeb Nameja vadītajām zemgaļu cīņām pret krustnešiem.

“Simfonijas ar vēsturiski programmatisku dramaturģiju veido laikmeta panorāmas, kur dzīves virzītājspēks nav tikai spilgtas vēsturiskas personības, valstsvīri, bet daudz sarežģītāki sabiedriski ekonomiskie apstākļi un pati tauta.

Līdzās mākslas vērtībām šāda žanra skaņdarbi satur arī vēsturisko procesu apceri un dažādu tautu dzīves norišu izpēti, ļaujot labāk saskatīt tautas un atsevišķu personību mijiedarbību, mācot dziļāk ielūkoties tautas pagātnē, lai saprastu, kā virzījušās tautas likteņgaitas,” jaundarbu raksturo komponists Rihards Zaļupe.

Pie LNSO diriģenta pults koncerta apmeklētāji redzēs orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Andra Pogas asistentu Gunti Kuzmu – klarnetistu, kurš beidzamos gadus vadījis JVLMA, apgūstot simfoniskā orķestra diriģenta profesiju, un Mārtiņa Ozoliņa vadībā 2014. gadā ieguvis bakalaura grādu.

DVORŽĀKA SIMFONIJA “NO JAUNĀS PASAULES”

24. aprīlī LNSO piedāvā īsteni pavasarīgi mundru programmu ar etniskiem motīviem simfoniskās partitūrās – apliecinājums tam, ka pašā būtībā mūzika ir viena gan skotu brunčos, gan frakā.

Zoltāna Kodāja personībā iemiesojies ungāriskās dvēseles kodols, to pārliecinoši ilustrē dāsni ornamentētās “Galāntas ciema dejas”. Pēteris Plakidis, būdams vienlaikus grieķis un latvietis, savu “Sasaukšanos” zīmē izteikti latviskās kontūrās ar putnu dziesmām un ganu saucieniem.

Programmu vainago populārais klasiskās mūzikas hits – Dvoržāka simfonija “No Jaunās pasaules”, kur komponists publiski rāda, kā kritis afroamerikāņu un indiāņu mūzikas valdzinošajā gūstā.

Vairāk par programmu lasiet šeit.

Andris Vecumnieks par Antonīna Dvoržāka “Jauno pasauli”

Piektdien, 24. aprīlī, Lielajā ģildē un tiešraidē radio “Klasika” notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts ar ungāru, čehu un latviešu komponistu mūziku programmā: Zoltāna Kodāja priekpilnās “Galāntas ciema dejas”, Antonīna Dvoržāka populārā Devītā simfonija „No Jaunās pasaules” un Pētera Plakida Koncerts solistu grupai un orķestrim “Sasaukšanās”, kurā solisti būs Anete Toča (pikolo flauta), Dita Krenberga (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Egils Upatnieks (oboja) un Artūrs Šults (mežrags).

mlarge_8049c92a

Pie diriģenta pults - komponists, diriģents, lektors un pedagogs, JVLMA simfoniskā orķestra klases vadītājs un asociētais profesors Andris Vecumnieks, kuru orķestra mēģinājuma starplaikā izvaicājusi Inta Zēgnere.

Saruna ar Andri Vecumnieku klausāma šeit:

#DVORŽĀKS – MELNAIS STARP BALTAJIEM

Ceturtdien, 23. aprīlī izskanēs koncertcikla KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA @LNSO šīs sezonas noslēdzošā programma, kurā dzirdēsim Antonīna Dvoržāka simfoniju “No jaunās pasaules”.

“Koncertsarunas” domātas jauniešiem un arī visiem citiem, kas vēlas atklāt (vai vismaz ir ar mieru mēģināt atklāt) klasiskajā mūzikā informāciju, kas var būt noderīga iztēles attīstīšanai, pasaules kultūrtelpas apjaušanai, smadzeņdarbības rosināšanai un cilvēku savstarpējo attiecību vērošanai.

Tie ir nevis kokteiļkoncerti, bet gan viena solīda klasiskās mūzikas hita demonstrēšana. Pirms šī simfoniskā hita noklausīšanas – vēsturiski saistošas detaļas, komponista garastāvokļa aplūkojums attiecīgā darba sacerēšanas brīdī, laikmeta konteksts un zīmīgas muzikālas detaļas, kam jāpievērš uzmanība klausīšanās laikā.

Vairāk par programmu lasiet šeit.