Kases darba laiks brīvdienās

Lielās ģildes kase 19., 20., 21. un 22. aprīlī būs slēgta.

Biļetes uz LNSO koncertiem aicinām iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

 

 

Uz Lielās ģildes skatuves atgriežas izcilais maestro Vladimirs Fedosejevs

24. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves atgriežas pasaulslavenais krievu diriģents Vladimirs Fedosejevs, kurš kopā ar LNSO un solistiem – vijolniekiem Darju Smirnovu un Sandi Šteinbergu – atskaņos kaislību vajātā 19. gadsimta romantiķa Pētera Čaikovska un svētā grēcinieka, 20. gadsimta postmodernista Alfrēda Šnitkes skaņdarbus.

Vladimirs Fedosejevs ir krievu simfoniskās diriģēšanas skolas vecmeistars, dzīva leģenda. Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (kopš 1974), Tokijas filharmonijas orķestra pirmais viesdiriģents (kopš 2000), pastāvīgais viesdiriģents Cīrihes opernamā (kopš 1997) un Cīrihes Tonhalle (kopš 2000). Viņš ir guvis pasaules slavu ar savām visatšķirīgāko dažādu laikmetu un stilu komponistu skaņdarbu interpretācijām. Diriģents augstu vērtē sadarbību ar LNSO, un beidzamās sezonās orķestrim bijusi lieliskā iespēja vairākkārt novērtēt maestro nosvērtās, gudrās, fascinējošās un neaizmirstamās interpretācijas: 2016. gada maijā Fedosejevs diriģēja LNSO sezonas noslēguma koncertu ar Skrjabina Trešo simfoniju, savukārt 2018. gada februārī apbrīnojām maestro sniegto Šostakoviča Desmitās simfonijas lasījumu. Par 2013./2014. gada sezonas atklāšanas koncertu LNSO un Vladimirs Fedosejevs saņēma Lielo mūzikas balvu 2013.

Sandis Šteinbergs ir LNSO I vijoļu grupas koncertmeistars kopš 1994. gada. No 1996. gada līdz 2012. gadam Sandis bija orķestra Kremerata Baltica koncertmeistars. Pildot vieskoncertmeistara pienākumus, sadarbojies ar Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Tamperes simfonisko orķestri un Norvēģijas ansambli Bit-20. Aktīvs kamermūziķis. Nu jau gandrīz leģendārā klavieru kvarteta RIX mūziķis. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2004 (par spožu solo veikumu) un 2012 (kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”).

Vijolniece Darja Smirnova dzimusi Kaļiņingradā. 1982. gadā Darjas ģimene atbrauca uz Latviju, un 1985. gadā Darja iestājās Jelgavas mūzikas skolā. Sekoja mācības Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un studijas JVLMA. Kopš 2007. gada ir LNSO I vijoļu grupas koncertmeistara vietniece un kopš 2002. gada ir pirmā vijole un soliste kamerorķestrī Sinfonia concertante, kura tapšanā Darja ir viena no iniciatorēm. Regulāri piedalās jauniešu projektos kā pasniedzēja un orķestra koncertmeistare, un jaunākais pasākums šajā jomā – “Latvijas simtgades jauniešu orķestris” un programma “Dzimuši Latvijā”.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Alfrēda Šnitkes Pirmo concerto grosso, kura pirmatskaņojums notika 1977. gada 21. martā Ļeņingradas filharmonijas Mazajā zālē un tajā piedalījās pasaulslavenais Latvijas vijolnieks Gidons Krēmers. Par Pirmo concerto grosso Alfrēds Šnitke raksta: “1976. gada maijā Gidons Krēmers un Tatjana Grindenko palūdza mani uzrakstīt skaņdarbu viņiem un Lietuvas kamerorķestrim Sauļus Sondecka vadībā. 1977. gada 26. februārī es to pasniedzu Gidonam Krēmeram viņa 30 gadu jubilejā, un viņš grasījās atskaņot to pie pirmās izdevības, tas ir, 20. martā Ļeņingradā. Man tas likās pilnīgi neiespējami, taču viss, ko Gidons Krēmers vēlas, izdodas: desmit dienu laikā materiāls bija pārrakstīts, un pēc trim mēģinājumiem mūsu Tallinas drauga Eri Klasa vadībā notika pirmatskaņojums. Savā neoklasicistiskajā concerto grosso ieviesu dažus stilam neatbilstošus iestarpinājumus (kas iepriekš bija manas kinomūzikas paraugi): mundru bērnu korāli, nostalģiski atonālu serenādi, garantēti īstu Korelli (made in the USSR) un manas vecmāmiņas iemīļotu tango, ko uz klavesīna spēlē viņas pašas vecvecmāmiņa. Bet visas šīs tēmas pilnībā ir savstarpēji saskanīgas un es tās uztveru pilnīgi nopietni.” Alfrēds Šnitke piedzima Pievolgas vācietes un Liepājas ebreja ģimenē. Viņa dzīslās nebija ne piles krievu asiņu, tomēr viņš pats sevi uzskatīja par vienu no krieviskākajiem komponistiem. No otras puses, Šnitke vairākās intervijās atzīst spēcīgu vācu kultūras iespaidu uz sevi.

Koncerta otrajā daļā skanēs Pētera Čaikovska “Sestā simfonija” – komponista beidzamais pabeigtais opuss. Viņš pats diriģēja pirmatskaņojumu un pusotru nedēļu vēlāk devās mūžībā – tobrīd Pēterburgā valdīja holera, un Čaikovska gadījumā ticamākā liekas versija par nepareizu vai, iespējams, nesavlaicīgu ārstēšanu. Grāmatās un tīmeklī joprojām cirkulē versijas par pašnāvību vai slepkavību komponista netradicionālās mīlasdzīves dēļ, taču ir lasāmi arī pārliecinoši šo versiju atspēkojumi. Simfonijas pirmatskaņojums neesot izraisījis lielu publikas sajūsmu, un daži to skaidro ar Čaikovska ne visai spožo diriģenta talantu. Kad simfoniju Pēterburgā spēlēja vēlreiz, būtisks panākumu faktors, protams, bija tās radītāja negaidītā aiziešana citsaulē, tomēr tas, ka diriģēja Eduards Napravņiks, liek domāt, ka viņa rokās mūzika ieguva saturam atbilstošākas dimensijas, nekā Pētera Čaikovska visai nepārliecinošajā vadībā. Čaikovskim bijis prātā konkrēts simfonijas saturs, taču viņš to nevienam neatklāja, un tā nu mūsu rīcībā ir tikai radinieku un draugu pieņēmumi par to, ka simfonija varētu būt autobiogrāfiska. Patiesībā šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad visas simfonijā iekļautās mūzikas tēmas ir hiti, un šīs melodijas zina arī tie, kas no klasiskās mūzikas visai attāli.

Plkst. 18.18 Minsteres zālē notiks “Pirmskoncerta sarunas”, kurās uzmanības lokā būs Alfrēda Šnitkes postmodernisms, Pirmā concerto grosso saikne ar Gidonu Krēmeru un Pētera Čaikovska Sestā simfonija kā pasija pēc Marinas Ricarevas teorijas. Oresta Silabrieža viesis būs diriģents un komponists Andris Vecumnieks.

LNSO Anglikāņu baznīcā aicina uz vienu no skaistākajiem Klusās nedēļas koncertiem

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Zaļajā ceturtdienā, 18. aprīlī, plkst. 20.00 aicina uz Anglikāņu baznīcu, lai vakaru pavadītu dziedātājas Ievas Paršas un LNSO pūšaminstrumentālistu sabiedrībā. Klausīsimies Ludviga van Bēthovena, Riharda Štrausa un Jēkaba Nīmaņa skaņdarbus, un pie diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. Anglikāņu baznīcas izcili dzidrā akustika liek mūzikai šajā skaistajā Vecrīgas dievnamā izklausīties neikdienišķi brīnumainai, un LNSO koncerts būs neaizmirstams Klusās nedēļas piedzīvojums.

Koncertā uzstāsies prasmīgi un aizrautīgi LNSO solisti – viņu skaitā pirmā oboja Egils Upatnieks, pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, pirmais fagots Jānis Semjonovs, pirmais mežrags Artūrs Šults, pirmā trompete Jānis Porietis. Jaunākais dalībnieks ir itāļu flautists Tommāzo Pratola – viens no pretendentiem uz pirmās flautas vietu LNSO. Tommāzo savu talantu izkopis Itālijā, Ženēvā un Berlīnē. Pirms gada mūziķis, atrodoties Japānā, uzgāja ziņu par izsludinātu vakanci – pirmās flautas posteni LNSO – un atbrauca uz Latviju. Pratola atzīst, ka viņam ļoti patīk LNSO enerģija. Viņš vienmēr esot salīdzinājis profesionālos orķestrus ar jauniešu orķestriem, un, kaut arī profesionāļiem ir izkopta perfekcija, viņiem reti piemīt tāda enerģija kā jauniešu orķestriem. Bet šādu aizrautīgu enerģiju flautists izjūt LNSO – neizsakāmu mīlestību pret spēli un mūziku (no intervijas portālā DELFI).

Ieva Parša ir dziedātāja, kuras uzmanības lokā ir galvenokārt laikmetīgā un latviešu komponistu mūzika, taču Ieva labprāt dzied arī baroka un romantisma repertuāru, visās šajās mūzikas jomās lielu uzmanību pievēršot teksta un satura atklāsmei. Daudzu latviešu komponistu – Andra Dzenīša, Paula Dambja, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites, Raimonda Paula, Kristapa Pētersona, Imanta Zemzara u.c. darbi tapuši tieši Ievas Paršas balsij. Lielu publikas atzinību izpelnījušās sadarbībā ar pianistu Aldi Liepiņu veidotās Ievas Paršas soloprogrammas “Spoži mirdzošais latvju pelēkais”, “Kādas sievietes stāsts” un “Dūdieviņš”.

Guntis Kuzma ir LNSO diriģents kopš 2014./2015. gada sezonas. Viņš ar labiem panākumiem vadījis LNSO koncertus, vairākkārt uzstājies arī ar citiem orķestriem. 2018. gada janvārī lielu atzinību guva Gunta Kuzmas un LNSO veiktais Ādolfa Skultes Piektās simfonijas lasījums “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā”. JVLMA docents; līdz 2019. gada martam JVLMA Pūšaminstrumentu katedras vadītājs. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2018 par spožām interpretācijām klarnetista un diriģenta ampluā.

Zaļās ceturtdienas koncerta ievadā LNSO pūtēju ansamblis Gunta Kuzmas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Rondīno Mibemolmažorā WoO25. 1790. gadā Bēthovens bija Bonnā rezidējošā Ķelnes kūrfirsta dienestā, un viens no viņa pienākumiem bija komponēt tā saucamo harmonijmūziku, kas bija ļoti populāra vispirms Vīnes ķeizara galmā, pēc tam arī citu augstmaņu galmos – to spēlēja gan maltītes laikā, gan kā izklaides mūziku arī citos patīkamos brīžos.

Ar lielu interesi gaidām pirmatskaņojumu – populārā teātra mūzikas autora. “Spēlmaņu nakts” balvas vairākkārtēja laureāta Jēkaba Nīmaņa jaundarbu “Astotie”, kas veltīts dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa 75 gadu jubilejai, kuru latviešu valodas ģēnijs svinēs 17. maijā. Par jaundarbu “Astotie” Jēkabs Nīmanis saka: “Uldis Bērziņš ir īpaši interesants ne tikai ar savu talantīgi oriģinālo, ļoti smalki izkopto intelektu kā dzejnieks, tulkotājs un publicists, bet arī ar to, ka viņš rada dzeju jau sešas dekādes. Šī fakta intriģēts, veidoju ciklu, kurā katrs izvēlētais dzejolis integrēts dziesmas žanrā un pārstāv savu desmitgadi. Kā formālo paņēmienu atlasei izvēlējos dzejoļus, kas rakstīti tajos gados, kas beidzas ar skaitli astoņi. Liekas, ka ciklam šis nosaukums piestāv, tur ir gan intriga, gan loģika, gan viss, ko vien varat piefantazēt šai nozīmei klāt, jā, tieši tas to arī nozīmēs. Ja augstākie spēki būs labvēlīgi, nākotnē taps arī 1998., 2008. un 2018. gadā rakstīto dzejoļu tvērumi dziesmas žanrā.”

Koncertā atskaņotais dzejolis “Balss” (1968) ir no krājuma “Piemineklis kazai” (1970). Dzejolis “Putniņš” (1978) ir no krājuma “Nenotikušie atentāti” (1990). Dzejolis “Atrod” (1988) ir no Ulža Bērziņa un Jura Kronberga krājuma “Laiks” (1994).

Pats Nīmanis sevi raksturo kā aktīvu klarnetistu un komponistu. Īpaši pamanāms kā mūzikas autors ievērojamam daudzumam teātra izrāžu (“Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”, “Voiceks”, “Raiņa sapņi”, “Trīne” u. d. c.) Latvijā, Krievijā un Eiropā. Sacerējis mūziku virknei animācijas filmu, kā arī dokumentālajam kino un īsfilmām. Ilgus gadus vada balkāniski klezmerisko ansambli Jakob Noiman Festival Band. Nesen kā režisors Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi “Ceļojums uz Ziemeļiem”.

Koncerta noslēgumā izskanēs Riharda Štrausa Otrā sonatīne jeb Simfonija pūšaminstrumentiem “Priekpilnā darbnīca”. No visiem priekštečiem Štrauss visaugstāk vērtēja Mocartu. Kad 1941. gadā Štrausam lūdza uzrakstīt komentāru izdevumam “Mocarts un Minhene”, Štrauss atbildēja: “Nevaru rakstīt par Mocartu, varu tikai apbrīnot viņu”. Meditējot par Mocarta mūziku un vērojot, kā kara šausmās sabrūk viņa ierastā pasaule, Rihards Štrauss komponē sonatīnes, kuras vēlāk pats sauc par sonātēm, nenojaušot, ka pēc viņa aiziešanas citsaulē izdevējs nosauks tās par simfonijām. Klausoties šīs Štrausa simfonijas, var sajust Mocarta ietekmi – katram instrumentam ir gandrīz vai solo nozīme, faktūra virmo un izplešas kā dzīvs daudzu pūšaminstrumentu organisms. Klasicisma serenādes ideja tiek iemiesota jūgendstila līnijās un stājas spēcīgā kontrastā tam, kā šīs bezrūpības autora acupriekšā drupās sakrīt viss, kas Štrausam bijis nozīmīgs un vērtīgs.

Koncerts “LNSO, Kristīne Balanas un Jānis Liepiņš”. Atskats

12. aprīlī savu atgriešanos uz Lielās ģildes skatuves piedzīvoja viens no latviešu jaunās paaudzes talantīgākajiem  diriģentiem Jānis Liepiņš un vijolspēles virtuoze Kristīne Balanas, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņojot Ērika Volfganga Korngolda kinomūziku, kas pārtapusi Vijolkoncertā, amerikāņu agrīnā modernista Čārlza Aivsa “Neatbildēto jautājumu” un franču romantisma pārstāvja Sezāra Franka aizkustinoši skaisto Simfoniju reminorā.

Foto: Mārcis Gaujenietis

_39A4303 _39A4318 _39A4329 _39A4341 _39A4378 _39A4388 _39A4417 _39A4435 _39A4476 _39A4488 _39A4510 _39A4513 _39A4518 _39A4561 _39A4577 _39A4590 _39A4598 _39A4668 _39A4678 _39A4719 _39A4823 _39A4834 _39A4841 _39A4853 _39A4906 _39A4909 _39A4943 _39A4967 _39A5020 _39A5049 _39A5070 _39A5075 _39A5112 _39A5155 _39A5160 _39A5187

LNSO izsludina 2019./2020. gada koncertsezonas pirmo pusi

10. aprīlī uzsākta iepriekšpārdošana uz Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunās koncertsezonas pirmā pusgada koncertiem. Šajā sezonā LNSO uzstāsies ar spilgtākajiem Latvijas un pasaules mūziķiem – Franku Pēteru Cimmermani, Andreju un Georgu Osokiniem, Kseniju Sidorovu, Johannesu Heldu, Vestardu Šimku u. c., piedāvājot daudzpusīgu un krāšņu programmu simfoniskās mūzikas gardēžiem un tiem, kuri vēl tikai vēlas šo mūziku iepazīt.

LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Andris Poga iezīmē sezonas plānošanu un orķestra misiju: “2019./2020. gada koncertsezona ir jau sestā LNSO sezona, ko veidojam kopīgi. Sezonas plānošana mazliet līdzinās ceļojuma plānošanai – aizraujoši atklājumi, pazīstamas teritorijas, reizēm ekstrēmi piedzīvojumi. Tomēr koncertceļojumā tavs uzdevums ir rūpēties, lai visiem iesaistītajiem – kā mūziķiem, tā publikai – šis piedzīvojums būtu interesants un noderīgs. Un ir ļoti svarīgi ne vien lūkoties ārpus mūsu valsts robežām, bet arī kopt un lolot Latvijas skaņumākslu un tās jaunradi – to jūtu kā nozīmīgu nacionālā orķestra darbības misiju.”

LNSO jaunā sezona tiek iezīmēta ar iespaidīgu solistu klāstu. Divos koncertos solisti būs publikas apbrīnotie brāļi Andrejs un Georgijs Osokini, “Baltijas simfoniskā festivāla” koncertā mums būs iespēja iepazīt Igaunijas Valsts SO pirmo vijoli Trīnu Rūbelu, Latgales vēstniecībā GORS LNSO muzicēs ar visā pasaulē pieprasīto ērģelnieci Ivetu Apkalnu, Vecgada koncertos Pjacollas mūzikā solo spēlēs klausītāju mīlule Ksenija Sidorova, janvārī būs atkalsatikšanās ar lielisko vācu baritonu Johannesu Heldu, Mocarta instrumentālajos koncertos dzirdēsim LNSO pirmo klarneti Mārtiņu Circeni un LNSO pirmo vijoli Georgu Sarkisjanu, martā solistu lomā būs četri brīnišķīgi mūziķi no kvarteta RIX, LNSO satiksies arī ar kolosālajiem pianistiem Elīnu Bērtiņu un Vestardu Šimku.

Pirmoreiz LNSO izvēlējies rezidējošo komponistu un rezidējošo mūziķi. Par rezidējošo komponisti aicināta Grieķijā dzīvojošā Latvijas skaņrade Gundega Šmite. Par rezidējošo mūziķi aicināta Vineta Sareika – pirmā vijole vienā no pasaules labākajiem stīgu kvartetiem Artemis, mūziķe ar vērā ņemamu pieredzi koncertmeistares postenī orķestros un stīginstrumentu vienībās. Februārī Vineta būs atskaņojuma vadītāja LNSO stīginstrumentu orķestra koncertā, savukārt aprīlī dzirdēsim Vinetas solo Bartoka Pirmajā vijolkoncertā.

Sezonas atklāšanas koncertā 20. septembrī klausītājus priecēs ievērojams viesis – viens no pasaules virtuozākajiem vijolniekiem Franks Pēters Cimmermanis Bēthovena Vijolkoncertā. Koncertu vainagos Riharda Štrausa simfoniskā poēma “Tā runāja Zaratustra”, kuras ievadmūziku būs dzirdējis ikviens – vai nu Kubrika filmā “Kosmosa odiseja 2001”, vai kādā Elvisa Preslija 70. gadu koncertā, bet varbūt “Rotaļlietu stāstā” vai kādā WALL-E epizodē. Savukārt koncerta ievadā – jaundarbs, ko sacerējusi Gundega Šmite. Dzīvodama Grieķijā, viņa satiek mītisko rītausmas dievi Ēosu un savam darbam pamatā liek rītausmas gaismojumus un mītus par patiesu gaismas redzēšanu. Gundegas Šmites Akordeonkoncerts iekļauts vienā no jauniešu koncertcikla koncertiem, un viņas mūzika skanēs arī cikla “LNSO kamermūzika” koncertos.

LNSO sezonā iekļauta savulaik spēcīgākā Latvijas modernista Romualda Grīnblata Sestā simfonija “Intervāli”, ko autors uzskatīja par savu labāko darbu un kas Latvijā nekad nav skanējusi. Šajā pašā koncertā izskanēs Jura Karlsona jaundarbs klavierēm un orķestrim, un te solists būs Andrejs Osokins.

Sezonas pirmajā pusē LNSO Latvijas publiku iepazīstinās ar diviem prestižā Svetlanova konkursa laureātiem – diriģentiem Lio Kuokmanu un Fuadu Ibrahimovu, kuru spilgtais sniegums priecējis kritiķus un klausītājus ievērojamos Eiropas un Āzijas koncertu un opernamos. Kuokmans uz Lielās ģildes skatuves kāps novembrī, lai diriģētu Šopēna un Šūmaņa skaņdarbus. Savukārt Ibrahimovs decembrī diriģēs Mocarta Klarnetes koncertu un Čaikovska Piekto simfoniju.

Jaunajā sezonā netiks aizmirsts arī par bērnu un jauniešu koncertprogrammām. Nākamajā pusgadā lelle LeNeSOns vizuālos un muzikālos priekšnesumos turpinās iepazīstināt bērnus ar slavenu komponistu daiļradi – tie būs Nikolajs Rimskis Korsakovs, Anatolijs Ļadovs, Pēteris Barisons, Volfgangs Amadejs Mocarts un Roberts Šūmanis. Pie LNSO diriģenta pults stāsies pieredzējušais, azartiskais Andris Vecumnieks un viņa jaunākie kolēģi – Artūrs Gailis un Aivis Greters. Savukārt jauniešiem un klasiskās mūzikas iesācējiem domātajā koncertciklā “Simfoniskais hits ar Goran Gora” solisti būs LNSO pirmais kontrabass Oskars Bokanovs, akordeonists Artūrs Noviks un nule Marijas Kanalsas prestižajā konkursā uzvarējušais pianists Daumants Liepiņš. Cikla koncertus diriģēs Jānis Stafeckis, Kaspars Ādamsons un LNSO diriģents Guntis Kuzma. Režisors – Roberts Rubīns, dramaturģe Justīne Kļava.

Pirmā pusgada noslēgumā LNSO klausītāju iemīļotajos Vecgada koncertos varēsim baudīt Morisa Ravela un Astora Pjacollas skaņdarbu kaismīgos ritmos, un solisti būs Ksenija Sidorova un Danills Bulajevs.

Daudzi pārsteigumi LNSO klausītājus gaida arī sezonas otrajā pusgadā, bet jo īpaši sezonas noslēgumā, kad uz skatuves atgriezīsies skatītāju iemīļotais franču diriģents – maestro Žans Klods Kazadesī.

Par godu Ludviga van Bēthovena 250 gadu jubilejai LNSO koncertos nākošsezon skanēs komponista Vijolkoncerts, Pirmā, Trešā, Sestā, Septītā un Devītā simfonija.

Holivudas kinomūzika, LNSO, Kristīne Balanas un Jānis Liepiņš

12. aprīlī savu atgriešanos uz Lielās ģildes skatuves piedzīvos viens no latviešu jaunās paaudzes talantīgākajiem  diriģentiem Jānis Liepiņš un vijolspēles virtuoze Kristīne Balanas, lai kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri atskaņotu komponista Ērika Volfganga Korngolda kinomūziku, kas pārtapusi Vijolkoncertā, amerikāņu agrīnā modernista Čārlza Aivsa “Neatbildēto jautājumu” un franču romantisma pārstāvja Sezāra Franka aizkustinoši skaisto Simfoniju reminorā.

Korngolda koncertā soliste būs latviešu vijolniece Kristīne Balanas, kura ir viena no visstraujāk plaukstošajiem talantiem uz pasaules skatuvēm. Viņa saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, absolvējusi prestižo Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju un Hansa Eislera Mūzikas augstskolu. Kā soliste uzstājusies ar pasaules klases orķestriem – Londonas filharmonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Parīzes kamerorķestri u. c. Uzreiz pēc piektdienas koncerta Rīgā Kristīne dosies uz Ņujorku, kur 16. martā slavenajā Kārnegija zālē atskaņos Mendelszona Vijolkoncertu Remažorā un Arvo Perta Fratres.

Pie diriģenta pults stāsies jaunais latviešu diriģēšanas talants Jānis Liepiņš, kuru ar LNSO saista jau vairākkārtēja veiksmīga sadarbība – 2012. gadā Jānis Liepiņš programmā ar LNSO kārtoja diplomeksāmenu, absolvējot JVLMA. Savukārt 2015. gada nogalē Jāņa Liepiņa vadībā spoži izskanēja “LNSO Vecgada koncerti” kopā ar maestro Raimondu Paulu un dziedātājiem. Kopš 2014./2015. gada sezonas Liepiņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; viņš iestudējis izrādes “Karmena”, “Izvirtības hronika”, “Sikspārnis”, diriģē Madama Butterfly, “Klīstošo holandieti”, baletus “Antonija#Silmači”, “Romeo un Džuljeta”. “Raimonda”, “Bajadēra” u. c. Šī gada februārī Jāņa Liepiņa vadībā tiek pirmizrādīts Italo Montemeci un Rudžero Leonkavallo opervakars “Burvestība. Pajaci”. No 2012. līdz 2018. gadam Liepiņš vadījis vienu no Latvijas labākajiem koriem “Kamēr…”, ar kuru regulāri devās koncertturnejās ārpus Latvijas un ieguva balvas visprestižākajos Eiropas koru konkursos.

Piektdienas koncertā dzirdēsim kinomūzikas “krusttēva” Ēriha Volfganga Korngolda Vijolkoncertu. 1934. gadā slavenais režisors Maksis Reinharts uzaicināja Korngoldu uz Holivudu, lai viņš pielāgotu Mendelszona mūziku Reinharta filmai “Sapnis vasaras naktī”. Komponista gaitas Holivudā nepalika nenovērtētas – 1939. gadā Korngolds ieguva prestižo ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” par mūziku filmai “Robina Huda piedzīvojumi” (1938). Pateicoties Korngoldam, mūzikas komponēšana filmām kļuva par godājamu profesiju, un drīz tajā iesaistījās arī citi starptautiski atzīti komponisti. Vijolkoncerts ir viens no koncertmūzikas paraugiem, ko Korngolds sacerēja, lai iedomātajiem vai reālajiem skeptiķiem pierādītu, ka Holivudas skaistumu ir iespējams īstenot smalkā kompozīcijas tehnikā. Jāatzīst, ka Kornglods jau agrīni tika atzīts par brīnumbērnu – deviņu gadu vecumā sacerējis kantāti, kas atstāja spēcīgu iespaidu uz Gustavu Māleru, bet 11 gadu vecumā sacerēto baletu “Sniegavīrs” iestudēja Vīnes Galma operā, un panākumi bija sensacionāli. Komponista slavenākais opuss – opera “Mirusī pilsēta” – tapa, kad jauneklim bija 23 gadi.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim arī amerikāņa Čārlza Aivsa “Neatbildēto jautājumu”. Tas tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta modernisma nozīmīgākajiem skaņdarbiem, pārliecinoši norādot uz komponista vēlmi iedziļināties mākslas un esības būtībā, nevis tikai meklēt līdz tam nebijušus muzikālos paņēmienus. Aivss uzskatīja, ka cilvēka gars kopā ar visu pārējo dabu tiecas uz perfekciju un katra indivīda ceļš ir daļa no visas cilvēces ceļa. Skaņdarbs sastāv no trim slāņiem: skaista harmoniju raksta stīginstrumentos (“druīdu klusēšana”), uzstājīga, harmonijā neiederīga trompetes solo (“mūžīgais jautājums par eksistenci”) un koka pūšaminstrumentu kvarteta (iespējamās atbildes). Skaņdarbs beidzas ar trompetes solo, kas simbolizē jautājumu, uz kuru nav atrasta “pareizā” atbilde, tādējādi filozofiski apgalvojot to, ka jautājums vienmēr būs spēcīgāks par atbildi. Pats komponists vienmēr svārstījies starp biznesa vilinājumu un vēlmi nodarboties ar mūziku, spožas muzikālās karjeras priekšvakarā nezināmu iemeslu dēļ novēršoties no profesionālā mūziķa ceļa un 24 gadu vecumā pēc studijām Jeila Universitātē kļūstot par klerku dzīvības apdrošināšanas firmā. 1907. gadā kopā ar kādu Džulianu Mairiku, Aivss nodibina tobrīd plašāko apdrošināšanas kompāniju ASV, kas uzplaukst, pateicoties Aivsa neparastajām un ļoti veiksmīgajām biznesa idejām. Tomēr ārpus darba laika Aivss turpina komponēt. Kā raksta Alekss Ross, “Aivsa attieksme pret mūziku bija gluži citāda nekā viņa attieksme pret apdrošināšanas aģenta darbu; viņam patika iztēloties tādu pasauli, kur mūzika varētu eksistēt brīvi, kur to nevajadzētu pārdot un pirkt”.

Koncerta otrā daļa tiks veltīta franču komponista Sezāra Franka Simfonijai reminorā, kas ir komponista radošā mūža vainagojums. Tā veltīta komponista audzēknim Anrī Diparkam, kurš pārtrauca komponēšanu, lai pievērstos ģimenei un gleznošanai, daļēji dzīvojot iedomu pasaulē. Simfonija reminorā sastāv no trīs daļām, un tās finālā iekomponētas iepriekšējo daļu tēmas, taču, kā raksta Franks, “tie nav citāti, es tiem piešķīru pavisam jaunu elementu lomu”.

Kā ierasts pirms koncerta, Lielās ģildes Minsteres zālē plkst. 18.18 sāksies Oresta Silabrieža vadītās “Pirmskoncerta sarunas”, kur viešņa šoreiz būs koncerta soliste Kristīne Balanas. Abi apspriedīs, vai Ēriha Volfganga Korngolda Holivudas kinomūzikas nervs saklausāms komponista Vijolkoncertā, kuru vēlāk varēs dzirdēt koncertā.

LNSO kamermūzika. Kontrabass. Atskats

4. aprīlī Lielajā ģildē LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs un pianists Rihards Plešanovs piedāvāja muzikāli daudzpusīgu un krāšņu kamermūzikas programmu. Tajā skanēja baroka klasiķa Johana Sebastiāna Baha, romantisma pārstāvja Sezāra Franka, 20. gadsimta pazīstamākā franču komponista Olivjē Mesiāna un izcilā Latvijas klasiskās mūzikas autora Pētera Vaska kompozīcijas.

Foto: Jānis Porietis

JP__4706 JP__4716 JP__4732 JP__4743 JP__4765 JP__4766 JP__4825 JP__4866 JP__4894 JP__4906 JP__4947 JP__4966 JP__5002 JP__5024 JP__5046 JP__5078 JP__5113 JP__5161 JP__5197 JP__5213 JP__5297 JP__5336 JP__5347 JP__5365

 

Kontrabasista un pianista virtuozitāte Vaska, Baha, Mesiāna un Franka skaņdarbos

4. aprīlī uz Lielās ģildes skatuves kāps LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs, lai kopā ar talantīgo pianistu Rihardu Plešanovu spēlētu muzikāli daudzpusīgu un krāšņu programmu. Tajā skanēs baroka klasiķa Johana Sebastiāna Baha, romantisma pārstāvja Sezāra Franka, 20. gs. pazīstamākā franču komponista Olivjē Mesiāna un izcilā Latvijas klasiskās mūzikas autora Pētera Vaska kompozīcijas.

Koncerta solists un idejas autors ir LNSO kontrabasu grupas koncertmeistars Oskars Bokanovs, kurš koncertā uzstāsies gan viens pats, gan kopā ar pianistu Rihardu Plešanovu. Par jaunā, talantīgā kontrabasista virtuozitāti šaubu nav, un par to varēs pārliecināties, klausoties Pētera Vaska darbu kontrabasam Bass Trip (“Basa ceļojums”), ko Bokanovs atskaņos viens pats. Savukārt kopā ar Rihardu Plešanovu Bokanovs izpildīs J. S. Baha Sonāti Remažorā BWV 1028, Olivjē Mesiāna kompozīciju “Jēzusbērna skūpsts” no cikla “Divdesmit skatieni uz Jēzusbērnu” un Sezāra Franka Sonāti vijolei un klavierēm, ko Oskars pats pārlicis kontrabasam.

“Kontrabasu, protams, var spēlēt gan ļoti skaļi, gan ļoti klusu, bet nav vienkārši panākt, lai tas izklausītos tīri un kvalitatīvi, un lai frāzējums būtu plūstošs – tur jāiegulda ļoti liels darbs. No saspēles viedokļa visgrūtāk laikam ir spēlēt diviem kontrabasiem. Man ļoti patīk spēlēt ar klavierēm, bet jāņem vērā, ka klavieres ir daudz skanīgākas, tādēļ dažādās telpās prātīgi jāstrādā ar balansu,” saka Oskars Bokanovs.

Oskars Bokanovs ir kontrabasa virtuozs. Viņš guvis laurus starptautiskos konkursos Holicē, Vroclavā, Brno un citviet. Viņa ikdiena paiet LNSO kontrabasu grupas koncertmeistara amatā. Savulaik Oskars bijis Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, spēlējis arī kamerorķestrī Kremerata Baltica, kur muzicējis ar Gidonu Krēmeru, Martu Argeriču, Mišu Maiski, Mario Brunello un daudziem citiem. Izglītojies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā un Leoša Janāčeka Brno Mūzikas augstskolā, kurā ieguvis maģistra grādu. Ansambļa Arcandela dalībnieks.

Bokanova muzikālās saspēles partneris 4. aprīļa koncertā būs pianists Rihards Plešanovs. Viņš pēdējo gadu laikā sniedzis solokoncertus Šveicē, Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Krievijā un citviet, kā arī uzstājies ar Kremerata Baltica, Sinfonietta Rīga, Liepājas SO, LNSO un Latvijas Radio kori. Klavierkvarteta Quadra dalībnieks. Mācījies mūziku Gulbenes un Cēsu mūzikas skolā, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Hannoveres Teātra un mūzikas augstskolā, Maskavas Valsts konservatorijā.

Pēterim Vaskam ir sena saikne ar kontrabasu, jo jaunībā viņš studējis tā spēli Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Viļņas konservatorijā, muzicējis dažādos kameransambļos un Latvijas profesionālajos orķestros. Bass Trip komponēts kā Minhenes prestižā ARD konkursa obligātais skaņdarbs. Latvijas pirmatskaņojumu opuss piedzīvoja 2007. gada 25. martā, kad Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē to izpildīja Latvijas šībrīža slavenākais kontrabasists Gunārs Upatnieks.

Rihards Plešanovs spēlēs vienu daļu no Olivjē Mesiāna klaviercikla “Divdesmit skatienu uz Jēzusbērnu”. Tā nošu izdevumā komponists raksta: “Šis ir vērojums un pārdomas par Dieva bērnu silītē un Skatieniem, kas vērsti uz Viņu, – no Dieva Tēva vārdos nepasakāmā Skatiena līdz Mīlestības baznīcas daudzveidīgajam Skatienam, parādoties arī Prieka gara Skatienam, Jaunavas maigajam Skatienam un arī Skatieniem, ko raida Eņģeļi, Gudrajie un nemateriālas vai simboliskas personas – Laiks, Debesu augstumi, Klusums, Zvaigzne, Krusts.”. Klausīsimies cikla daļu “Jēzusbērna skūpsts”, kas vēsta par to, kā Jēzusbērns, atverot durvis uz dārzu, tuvojas spožas gaismas starā, lai noskūpstītu mūs.

Mūziķi priecēs klausītājus arī ar Johana Sebastiāna Baha Sonāti Remažorā BWV 1028, kas oriģinālā rakstīta violai da gamba (čella priekštecei) un klavesīnam. Sonātes atskaņojums prasa augstas prasmes, un mēs varam būt lepni par to, ka mums ir lieliski mūziķi, kas spēj nevainojami spēlēt šo mūziku, turklāt ar citu mūzikas instrumentu, kas visu padara daudz sarežģītāku.

Koncertu vainagos Sezāra Franka populārās Vijolsonātes (1886) pārlikums kontrabasam. Franks veltīja šo sonāti ievērojamajam virtuozam Ežēnam Izaī, kurš bija darba pirmatskaņotājs Briselē un Parīzē. Pateicoties Izaī aktīvajai koncertdarbībai, sonāte guva plašu ievērību daudzviet Eiropā un visur to uzņēma ar sevišķi sirsnīgiem aplausiem. Franka sonāte ir gan dvēseliska, gan dinamiska, un tai piemīt fantāzijas raksturs, kas klausīšanos padara sevišķi aizraujošu.