Pieejams nākamās sezonas bērnu koncertu abonements

LENESONA ABONEMENTS

Koncertu cikls bērniem no 5 līdz 10 gadu vecumam

LeNeSOna BRĪVDIENAS
Aizrāvies ar mūziku, LeNeSOns arī brīvdienas pavada tās skaņās. Viņu gaida brauciens draiskā karuselī, cīņa ar pūķi, apburtā akordeona brīnumi, akrobātu izrāde, skaisti dejojošas rozes un lilijas, kukaiņēdāja rasene un varoņi no kāda “Bērnu albuma”, kur var satikt gan koka zaldātiņus un lelles, gan nīgru raganu un laipnu auklīti.
Tiksimies nākamsezon veselos četros:
“Lenesons un fantāzija”

24.09.2016. plkst. 11.00 krievu valodā un plkst. 14.00 latviešu valodā

“Lenesona rotaļlietas”

5.11.2016. plkst. 11.00 krievu valodā un plkst. 14.00 latviešu valodā

“Lenesona puķes un kukaiņi”

25.02.2017. plkst. 11.00 krievu valodā un plkst. 14.00 latviešu valodā

“Lenesona muzikālās pasakas”

20.05.2017. plkst. 11.00 krievu valodā un plkst. 14.00 latviešu valodā

Abonementā iekļauti visi četri koncerti, cena: 15, 25, 35 vai 45 eiro
Bērniem līdz 5 gadiem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, 5 eiro.

SOLO. LNSO KONCERTMEISTARS GEORGS SARKISJANS

Georgs Sarkisjans ir viens no spožākajiem Latvijas jaunās paaudzes vijolniekiem, guvis labu skolu Latvijā un Vācijā, iemantojis teicamu pieredzi vairākos Eiropas orķestros, kamerorķestros un kameransambļos. 2015. gada vasaras nogalē Georgs kļuva par LNSO koncertmeistaru, un nu – 2016. gada pavasarī – mums dota iespēja iepazīt jauno mūziķi kā solistu, kas izvēlējies intriģējošu un daudzveidīgiem uzdevumiem bagātu koncertprogrammu.

Klausīsimies Johana Sebastiāna Baha Sonāti solminorā BWV 1001, divas Paula Hindemita sonātes solovijolei op. 31 un Artura Onegēra pavisam reti skanošo Sonāti solovijolei reminorā H. 143.

Pats Georgs Sarkisjans aicinājumā uz šo koncertu saka: “Šoreiz pievērsīšos īpašai mūzikas skaņdarbu kategorijai – sonātēm vienam soloinstrumentam. Tie ir pilnsvara darbi, kas iztiek ar viena paša instrumenta skanējumu un iespējām. Programmas centrā – divas aizraujošas, humora un fantāzijas pilnas Hindemita sonātes. Komponista unikālā valoda, lakoniskās un izteiksmīgās frāzes, raksturu daudzveidība ļauj pieskaitīt šīs sonātes pie 20. gadsimta mūzikas labākajiem paraugiem.

Līdzīga skaņdarba struktūra un dramaturģija piemīt arī Onegēra vijolsonātei, taču raksturs un muzikālā valoda ir tik atšķirīga, ka šis darbs būs gan vienlaikus spožs un virtuozs koncerta fināls, gan absolūts kontrasts iepriekš dzirdētajam.

Dialogā ar Orestu Silabriedi atklāsim klausītājiem, kā pārvērst vijoli par lokomotīvi, un noskaidrosim, kas Onegēra sonātei kopīgs ar Baha sonāti, kas izskanēs koncerta sākumā. Pastāstīsim arī par Hindemita pedagoģisko darbu un pēdējiem jaunumiem viņa biogrāfijas izpētē.”

Augstvērtīga, aristokrātiska mūzika un gudrs, prasmīgs, temperamentīgs solists. Gaidīsim viduslaikos celtās Minsteres zāles enigmātiskajā gaisotnē!

Programmā:

Johans Sebastiāns BAHS Sonāte solminorā BWV 1001

Pauls HINDEMITS Sonātes solovijolei op. 31 nr. 1 un nr. 2

Arturs ONEGĒRS Sonāte solovijolei reminorā H. 143


Koncerts 19.05.2016. pkst. 19.00 Lielās ģildes Minsteres zālē

Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” kasēs, Lielās ģildes biļešu kasē un internetā: www.bilesuparadize.lv

 

 

Pirmskoncerta saruna arī pirms “LNSO un Mālera Sestā”

Tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis satiksies ar LNSO māksliniecisko vadītāju Andri Pogu un mūzikas vēsturnieci Baibu Kurpnieci. Uzmanības lokā – modernists Gundaris Pone ar Petrarkas sonetiem un dekadents Gustavs Mālers ar pirmskara nojausmām.

Sarunas sākums plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē. Aicināti visi interesenti!

Koncerts 2016. gada 6. maijā plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes koncertam “LNSO un Mālera Sestā” nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, Lielajā ģildē un internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9534 

MĀLERA SESTĀ SKANĒS LIEPĀJĀ, RĪGĀ UN RĒZEKNĒ

Ar programmu “LNSO un Mālera Sestā” LNSO 29. aprīlī viesosies Liepājas “Lielajā Dzintarā”, 6. maijā to atskaņos savā mājvietā, Lielajā ģildē, Rīgā un 7. maijā programma izskanēs arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”.


Koncerta pirmajā daļā – Gundaŗa Pones Quattro temperamenti d’amore (1960). Otrajā daļā – Gustava Mālera Sestā simfonija (1904).

Gudrā un švītīgā latviešu modernista Pones cikls ir jaunības darbs, kas apliecina komponista īpašās saites ar itāļu kultūru un interesi par Petrarkas skaistajiem sonetiem.

Mālera simfonija, kas nes pavārdu “Traģiskā”, ir tapusi komponista briedumgados un pabeigta vienā no laimīgākajām un gaišākajām vasarām. Daudzos Mālera darbos netrūkst kontrastu, tomēr Sestā simfonija liekas sevišķi mainīga, un arī tās izskaņai ir pataupīts spējš pārsteigums. Mālera Sestā nav bieža viešņa pasaules koncertzālēs, un LNSO atskaņojums noteikti ieinteresēs ne tikai zvērinātos māleristus.

 

Gundaris Pone ir viena no interesantākajām personībām 20. gadsimta otrās puses Latvijas mūzikā. Mūža lielākā daļa Ponem pagāja ASV un Itālijā (sevišķi viņa karsti mīļotajā Venēcijā), viņš ir viens no retajiem komponistiem-modernistiem latviešu mūzikā, viņa muzikālie ideāli bija augsti, viņa intelekts – spīdošs, viņa personība – spilgta.

Pabeidzis studijas Minesotas universitātē (ASV), Gundaris Pone līdz mūža beigām pasniedz mūzikas teoriju un kompozīciju Ņujorkas Valsts universitātē Ņūpalcā (New Paltz). 1981. gadā par skaņdarbu La Serenissima viņš saņem Triestes starptautiskā simfonisko skaņdarbu konkursa galveno balvu, ar ko izpelnās ievērību rietumu mūzikas pasaulē. 1982. gadā par orķestra darbu Avanti! iegūst Kenedija centra prestižo Frīdheima balvu. Viņš daudz uzmanības pievērsis diriģenta karjerai, bieži diriģējis jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus.

Gundaris Pone esot bijis ekstravagants, bet vienlaikus arī – viegli atturīgs. Ar savu biogrāfiju nav uzmācies. Dzirdēts, ka franciskā strīpiņa uz burta e komponista uzvārdā esot pārprasta švītīguma piemērs. Ticamāk tomēr liekas, ka šis nelatviskais accent aigu lietots tādēļ, lai uzvārds tiktu izrunāts ar e, kas citādi pēc cittautu modes taptu noklusēts.

Ciklam Quattro temperamenti d’amore Gundaris Pone ņēmis četrus sonetus no Petrarkas krājuma Canzoniere, ko latviski mēdz tulkot gan kā “Kanconieri”, gan kā “Dziesmu grāmatu”. Tajā ir 366 soneti, un šis krājums ir divdaļīgs: 263 soneti veltīti “Madonnai Laurai – dzīvē”, atlikušie – “Madonnai Laurai – nāvē”. Pone izvēlējies trīs sonetus no pirmās daļas un vienu sonetu no otrās daļas. Rīgā cikls pirmoreiz izskanēja Aleksandra Poļakova balsī ar autoru pie LNSO diriģenta pults 1990. gada 18. janvārī.

 

Gustava Mālera Sestās simfonijas pirmatskaņojums notiek 1906. gada 27. maijā Esenē – Vispārējās vācu mūzikas biedrības (Allgemeiner deutscher Musikverein) kārtējā forumā. Paredzēti veseli septiņi mēģinājumi un vēl arī ģenerālmēģinājums. Mēģinājumu vērotāju vidū ir daži ļoti talantīgi jaunekļi, arī Vīnes opernama kormeistars Klauss Pringsheims. Vīnes operā Klauss paradis redzēt Māleru pašpārliecinātu, prasīgu, valdonīgu. Te, Esenē, šķiet, ieradies pavisam cits Mālers – nervozs, svārstīgs, par sevi un jaundarbu nepārliecināts. Pēc pirmatskaņojuma komponistu izsauc sešas reizes, un savam maestro sirsnīgi aplaudē arī orķestranti.

1904. gada vasaras beigās Mālers vēstulē Bruno Valteram raksta: “Pabeidzu Sesto. Man šķiet, ka esmu bijis varens. .. Mana Sestā [nākamajām paaudzēm] uzdos mīklu, ko varēs mēģināt atrisināt tikai tie, kam būs izdevies norīt un sagremot manas piecas pirmās simfonijas.”

Alma Mālere saka – tā bijusi skaista, laimīga bezkonfliktu vasara. Slavenais Mālera aprakstnieks Anrī Luī Delagranžs (1924) uzsver, ka dīvainā kārtā šajā laimīgajā vasarā top Mālera daiļrades tumsnējākās lappuses.

 

Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim vienmēr prieks sadarboties ar lielisko basbaritonu Rihardu Mačanovski. Rihards ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2003. gada, viņa lomu sarakstā ir Eskamiljo, dons Bazīlio, Faraons, Kolins, Leporello, Zarastro, Fāzolts u. c. No jaunākām lomām nosauksim Orlovski (Štrausa “Sikspārnis”), titullomu Mocarta operā “Figaro kāzas”, Valdi (Maskata “Valentīna”), Lesko (Pučīni “Manona Lesko”), Monteroni (“Rigoleto”). Ērika Ešenvalda operas “Iemūrētie” jauniestudējumā Rihards gatavo Prezidenta lomu.

Ar LNSO Rihards Mačanovskis uzstājies, dziedot solo Bēthovena “Fantāzijā”, vairākkārt Verdi Rekviēmā un piedaloties LNSO rīkotajos koncertuzvedumos “Monteki un Kapuleti”, “Otello” u. c.).

Rihards ir “Latvijas Gāzes” balvas 2012 laureāts kategorijā “Labākais operas solists”. 2013. gadā viņš saņēma Paula Saksa balvu. Par Čaikovska solodziesmu programmu nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.

 

Koncerti:

29.04.2016. plkst. 19.00 Liepājā, koncertzālē “Lielais Dzintars”

6.05.2016. plkst. 19.00 Rīgā, Lielajā ģildē

7.05.2016. plkst. 18.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”

 

Biļetes pieejamas visās “Biļešu Paradīzes” kasēs, Lielās ģildes biļešu kasē un internetā: www.bilesuparadize.lv 

 

Pirmskoncerta sarunas viešņa 22. aprīlī būs pianiste Arta Arnicāne

Tradicionālajā pirmskoncerta sarunā pie Oresta Silabrieža viesosies vakara koncerta soliste, pianiste Arta Arnicāne.

Sarunas sākums plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē. Aicināti visi interesenti!


Arta Arnicāne ir Šveicē dzīvojoša latviešu pianiste – sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja. Līdzās solo koncertdarbībai Arta regulāri uzstājas dažādos kameransambļos, no tiem kā būtiskākie izceļami trīs: Duo Artena ar vācu vijolnieci Verēnu Mariju Ficu, Duo Arnicans ar dzīvesbiedru, vācu čellistu Floriānu Arnicānu un Latvian Piano Trio, kur Arta saspēlējas ar vijolnieci Elīnu Bukšu un čellisti Guntu Ābeli. Artas Arnicānes solistes repertuārā ievērojama vieta ir Mocarta un Ravela opusiem. Meistarīgo muzicēšanu pie laikmetīgajām klavierēm Arta apvieno ar senlaicīgo āmuriņklavieru spēli, iedzīvinot autentiskā skanējumā Vīnes klasiķu un agrīnā romantisma mūziku. Mocarta klavierkoncerta atskaņojums pie āmuriņklavierēm Mazajā ģildē kopā ar Māri Kupču unCollegium Musicum Rīga tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013.

Koncerts 2016. gada 22. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes koncertam “LNSO. Brāmss un Bēthovens” nopērkamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, Lielajā ģildē un internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9533 

Brāmsiādes cikla noslēguma koncerts 22. aprīlī

Ar šo koncertu LNSO noslēdz vienu no sezonas vadlīnijām – Johannesa Brāmsa simfoniju ciklu. Ir atlikusi nenospēlēta Otrā simfonija, un tās lasījumam LNSO aicinājis Pēterburgas skolas spožo profesionāli Nikolaju Aleksejevu, kurš ir otrais diriģents vienam no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – Sanktpēterburgas filharmonijas akadēmiskajam SO, t. s. Temirkanova orķestrim.

Brāmss sacerēja Otro simfoniju 44 gadu vecumā brīnumskaistā Karintijas kūrortpilsētā. Brāmsa laikabiedri uztvēra šo mūziku kā pastorāli; komponista tuvs draugs, ievērojams ķirurgs un mūzikas analītiķis Teodors Billrots rakstīja – “visnotaļ zilas debesis, strautu urdzēšana, spoža saulesgaisma un vēsas zaļas ēnas.”

Pats Brāmss ne bez ironijas rakstīja, ka topošais opuss esot “pagalam nevainīga, mundra lietiņa”. Kādā citā vēstulē viņš atsaucas uz simfonijas elēģisko aspektu, pasmejoties, ka šo “simfoniju laikam taču būšot jādrukā ar sēru apmalīti.” Un tikai gadu pēc pirmatskaņojuma vēl kādā vēstulē Brāmss pasaka vārdos to, ko varam saklausīt šajā mūzikā – tā ir pārpilna melanholijas. Kaut kas apjausts, bet nesasniegts. Iespējams, joprojām tā pati nepiepildījusies mīlestība.

Līdzās Brāmsam pavisam iederīgi – divi Ludviga van Bēthovena opusi.

Uvertīra “Egmonts” ir slavenākais fragments no teātra mūzikas, ko Bēthovens rakstīja sava dievinātā Gētes lugas “Egmonts” izrādīšanai Vīnes galma teātrī 1810. gadā. Izrādei un mūzikai bija milzīgi panākumi – E.T.A. Hofmanis slavēja to visu pantos, un arī pats Gēte neskopojās ar izvērstām uzslavām par komponista veikumu. “Egmonts” ir Gētes jaunības darbs, kurā aplūkots 16. gadsimta Nīderlandes augstmaņa Egmonta (1522–1568) liktenis. Šis nelokāmais vīrs bija viens no pirmajiem ievērojamiem upuriem Nīderlandes cīņā par atbrīvošanos no spāņu gūsta, un Egmonta notiesāšana ar nāvi, kā raksta romantiskāk noskaņoti vēsturnieki, bija viena no pirmajām dzirkstelēm šajā cīņā. Var nojaust, ka Bēthovens ar Gētes lugas notikumiem identificējās divējādi – gan kā vīrs, kura paša ciltskoks sakņojas Flandrijā, gan arī kā franču okupētās Vīnes iedzīvotājs.

Savukārt, Bēthovena Pirmajā klavierkoncertā mēs sastopam vēl pavisam mocartiski noskaņotu jaunekli, kurš nesen ieradies no mazpilsētas Bonnas lielpilsētā Vīnē, ir starojošs un nesarūgtināts augstmaņu salonos ieredzēts improvizētājs un pirmo panākumu iedvesmots skaņradis.

Soliste būs patlaban Šveicē dzīvojošā latviešu pianiste Arta Arnicāne – sešpadsmit starptautisku konkursu laureāte un neskaitāmu speciālbalvu ieguvēja. Līdzās solo koncertdarbībai Arta regulāri uzstājas dažādos kameransambļos, no tiem kā būtiskākie izceļami trīs: Duo Artena ar vācu vijolnieci Verēnu Mariju Ficu, Duo Arnicans ar dzīvesbiedru, vācu čellistu Floriānu Arnicānu un Latvian Piano Trio, kur Arta saspēlējas ar vijolnieci Elīnu Bukšu un čellisti Guntu Ābeli. Artas Arnicānes solistes repertuārā ievērojama vieta ir Mocarta un Ravela opusiem. Meistarīgo muzicēšanu pie laikmetīgajām klavierēm Arta apvieno ar senlaicīgo āmuriņklavieru spēli, iedzīvinot autentiskā skanējumā Vīnes klasiķu un agrīnā romantisma mūziku. Mocarta klavierkoncerta atskaņojums pie āmuriņklavierēm Mazajā ģildē kopā ar Māri Kupču un Collegium Musicum Rīga tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2013.

Koncerts 2016. gada 22. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes: šeit

LNSO fonds ieguvis sabiedriskā labuma organizācijas statusu

Priecīga ziņa ziedotājiem! Nodibinājumam „Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonds” piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss labdarības un kultūras veicināšanas jomās.

Līdz ar to ziedojumi, kas tiks pārskaitīti LNSO fondam minēto jomu atbalstam, tiks uzskatīti par attaisnotiem izdevumiem un pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 3.punktu būs atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma.

Vairāk par LNSO fondu šeit

Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris un Vestards Šimkus

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā. Nav jākāpj autobusā vai jātērē nauda degvielai – visi trīs orķestri piebrauc, tā sakot, pie jūsu namdurvīm.

Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris ir Latvijā pazīstamā un iecienītā maestro Gintara Rinkēviča 1988. gadā izveidots kolektīvs, kas pievēršas gan simfoniskajai mūzikai, gan operu iestudējumiem. Rīgas koncertam maestro izvēlējies Čurļoņa, Ravela un Stravinska mūziku.

Lietuviešu mūziku Lietuvas Valsts SO programmā pārstāvēs ģeniālā gleznotāja Mikaloja Konstantina Čurļoņa simfoniskais tēlojums “Mežā”. Komponēšana bija Čurļoņa pamatinterese, un gleznošanai viņš pievērsās salīdzinoši vēlu, tomēr pasaule zina viņu visupirms kā īpatnu un dziļu gleznotāju. Tēlojums “Mežā” ved mūs uz, iespējams, skaistāko Lietuvas novadu Dzūkiju, kur Druskininkos Čurļonis dzīvoja agras bērnības un vēlas jaunības gados. Simfoniskajā zīmējumā “Mežā” iemūžināti Druskininku slavenie priežu sili, kas Čurļonim sniedza daudz radoša spēka un iedvesmas.

Instrumentālā koncerta žanru pārstāvēs Morisa Ravela efektīgais t. s. “Kreisās rokas koncerts”. Tas sacerēts Pirmajā pasaules karā labo roku zaudējušajam pianistam Paulam Vitgenšteinam, slavenā filosofa brālim, diezgan kaprīzam un pretenciozam mūziķim. Viņš pasūtināja laikabiedriem komponistiem samērā daudzus ekskluzīvām tiesībām apliktus tieši sev domātus klavierkoncertus, taču, ja ar kaut ko partitūrā nebija apmierināts, vienkārši atteicās spēlēt (piem., Prokofjeva, Hindemita koncerti). Stāsta, ka Vitgenšteins sākotnēji nebija gluži sajūsmā arī par Ravela opusu, tomēr spēlēja to un galu galā pat samierinājās ar koncerta džeziskajiem elementiem, kas klasiski audzinātajam pianistam līdz tam bija pasveši.

Solists Morisa Ravela koncerta atskaņojumā būs Vestards Šimkus, ar kuru Gintaram Rinkēvičam jau iepriekš bijusi sadarbība, spēlējot Edvarda Grīga Klavierkoncertu Liepājā un Cēsīs.

Koncerta otrajā daļā – Igora Stravinska orģiastiskais balets “Svētpavasaris”, kura pirmuzvedums 1913. gada maijā Parīzē izraisīja vēl nebijušu skandālu, tik nepierasta publikai likās pirmatnēji mežonīgā, dāsni sinkopētā, mītoloģiski mistiskā mūzika. Impulss “Svētpavasara” tapšanai bija Stravinska redzējums – jauna meitene dejo nāvesdeju, un lokā ap viņu sasēduši vecajie viedajie, kas, upurējot meiteni, iegūs Pavasara dieva labvēlību. Skarbi dīvaini pūšaminstrumenti, nervozi stīginstrumenti, klakstoši sitaminstrumenti – pavasara stihija te meistarīgi tēlota dzīvīgās, nesaudzīgās krāsās, un var labi iztēloties, ka krievu mūzikas temperamentīgajam speciālistam Gintaram Rinkēvičam Stravinska simfoniskais šedevrs ļaus uzplaukt visā talanta krāšņumā.

KONCERTI 

10.03.2016. plkst. 19.00 Lielajā ģildē, Rīgā, Latvijā

11.03.2016. Koncertzālē “Estonia”, Tallinā, Igaunijā

15.03.2016. Viļņas Kongresu namā, Viļņā, Lietuvā

 

Biļetes uz Lielās ģildes koncertu iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: www.bilesuparadize.lv

 

Kamermūzikas koncerts “PJACOLLA. GALJĀNO. TANGO” jau 14. aprīlī

LNSO kamermūzikas koncertu sērijā – klāt koncerts, kurā no naksnīgas Rīgas ceļosim uz Parīzi un Ņujorku.

Programmas idejas autors vijolnieks Raimonds Melderis saka:

“Mani vienmēr fascinējusi Astora Pjacollas un Rišāra Galjāno mūzikas maģija, un ideja par kamermūzikas koncertu ar tango piesitienu manā galvā bija jau ļoti sen. Ar katru no koncerta dalībniekiem atsevišķi esmu daudz kur spēlējis, taču šādā sastāvā vēl nekad neesam muzicējuši kopā. Ar Artūru Noviku kopā spēlējam grupā TSQ (Tango sin quinto), un, kad viņu aicināju uz šādu muzikālo pastaigu, viņš ar lielāko prieku piekrita.

Programmas tapšanas process bija ļoti viegls un loģisks. Mārtiņš Viļums pats kā akordeonists šajā kompānijā iekļaujas perfekti, tāpat arī Ksenijai Sidorovai rakstītais Artura Maskata skaņdarbs “Pusnakts Rīgā”, kas mūsu pilsētā neskan bieži. Tādi, lūk, ēdieni ar tango mērci. Buen apetito!

Artura Maskata (1957) nesen komponētais darbs “Pusnakts Rīgā” skanēs versijā vijolei un akordeonam – Artūrs Noviks muzicēs kopā ar LNSO I vijoļu grupas koncertmeistaru Sandi Šteinbergu.

Godinājums izcilajam bandoneonistam, tango nuevo virziena izveidotājam Astoram Pjacollam (Piazzolla, 1921–1992) izpaudīsies, atskaņojot vienu no dižā argentīnieša pēdējiem opusiem Five Tango Sensations (1989), ko daudzi, iespējams, atcerēsies no paša meistara un KRONOS kvarteta leģendārā ieraksta. Miegs, mīlestība, nemiers, izmisums un bailes – šādā spektrā būvētas piecas tango sajūtas, un taisnība būs kādam Teksasas kritiķim, kurš teicis, ka šajā mūzikā ir traģisks skaistums.

Ko dāvās Viļņā dzīvojošais latviešu mistiķis Mārtiņš Viļums (1974) savā jaundarbā “Aptumsums”, to gaidīsim ar lielu interesi. Pagaidām varam tikai domāt, ka Mārtiņa akordeonista pagātne liks Artūram Novikam risināt aizraujošas tehnoloģiskas un muzikālas mīklas. No Viļņas atsūtītā sveicienā Mārtiņš liek nojaust, ka “Aptumsumā” būs darīšana ar “gaiša skanējuma pāreju ēnās: bērnība, ziedi – vecums, apdzeltējušas lapas; tēli pāriet atmiņās, apdzeltē un pazūd…”.

Koncerta noslēgumā – Latvijā iemīļotais Rišārs Galjāno (Galliano, 1950) un viņa Opale Concerto. Galjāno stāsta, ka šajā trīsdaļīgajā opusā pirmā daļa radusies no viņa dzimtajās Kannās saņemtajiem Vidusjūras impulsiem, otrā daļa ir veltījums sen zudušajai Parīzei ar ielu akordeonistiem un limonēriem jeb ielu mūzikas automātiem, savukārt trešajā daļā Galjāno izmantojis pats savu New York Tango, un viss koncerts kopumā veltīts Galjāno skolotāja, akordeonista un bandoneonista, Žiljetas Greko, Patašū, Barbarā, Mustaki un citu šansonjē skatuves partnera Žoē Rosi (Rossi, 1922–1994) piemiņai.

14. aprīļa koncertā muzicēs LNSO stīgu kvintets, kurā līdzās Sandim Šteinbergam spēlē II vijoļu grupas mūziķis Raimonds Melderis, altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls, čellu grupas mūziķis Ainārs Paukšēns un kontrabasu grupas koncertmeistara vietas izpildītājs Raivo Ozols.

Prieks, ka koncertā piekritis piedalīties akordeonists Artūrs Noviks – aizrautīgs un talantīgs gan klasiskā repertuārā, gan laikmetīgajā mūzikā, gan salonskaņdarbos. Artūrs ir JVLMA lektors, salonansambļa Tango sin quinto dalībnieks, solists un kamermūziķis. 2017. gada februārī kopā ar LNSO un diriģentu Gunti Kuzmu Artūrs Noviks spēlēs solo Gundegas Šmites grieķisku deju noskaņās ieturētā Akordeona koncerta pirmatskaņojumā.

Koncerts 2016. gada 14. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes: šeit

 

 

SIMFONISKS VĒRIENS 8.04. KONCERTĀ LNSO. VASKS. ŠOSTAKOVIČS

“Baltijas simfoniskais festivāls” ir triju Baltijas valstu vadošo simfonisko orķestru kopīga iniciatīva, kuras būtība – visi trīs orķestri uzstājas visu triju Baltijas valstu galvaspilsētās, ļaujot klausītājiem apjaust, kāds ir Baltijas valstu simfoniskais apvārsnis un kāda ir aktuālā situācija simfoniskās mūzikas jomā.

No Igaunijas puses festivālā piedalās Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā. No Lietuvas puses – Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. No Latvijas puses – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā.

LNSO programmā – trīs mūzikas milži ar simfonisku vērienu.

16. aprīlī – Pētera Vaska 70. dzimšanas diena. LNSO sveiks komponistu jau 8. aprīļa vakarā, koncerta sākumā atskaņojot jubilāra kompozīciju “Lauda” – skaistu apliecinājums latviskā garaspēka mūžīgai dzīvošanai. Šī darba iecere radusies Krišjāņa Barona 150. jubilejas gadā, kura norises daudzi atcerēsies kā uztakti trešās atmodas manifestācijām. Mūzikas vēsturniece Ingrīda Zemzare par šo laiku saka – “tauta un dziesma pēkšņi it kā atguva savu kādreizējo nedalāmību”. Un skaņdarba anotācijā turpina: “Lauda – kā slavinājums, kā augsta dziesma – nevis lietojamā, sadzīves likstas remdējošā, bet kaut kur apziņas dzīlēs vienmēr klātesošā dziedātspēja, vajadzība, kas jāsaglabā kā kredo.”

Ludvigs van Bēthovens komponēja Vijolkoncertu pēc austriešu vijolnieka un diriģenta Franča Klementa (1780–1842) pasūtinājuma 1806. gadā. Tā paša gada maijā, pēc dažu avotu ziņām, notikusi Bēthovena slepenā saderināšanās ar Terēzi Brunsviku (kāzu gan nebija), un ir uzskats, ka Vijolkoncertā saklausāms mīlaspilna komponista laimīgums. Ar izcilu mūzikas atmiņu un izcilām mūziķa dāvanām apveltītā Franča Klementa vijoles tonis esot bijis dzidrs, elegants, maigs. Bēthovens ļoti augstu vērtējis Klementa talantu un koncerta oriģinālā ierakstījis Concerto par Clemenza pour Clement.

Solo spēlēs Eva Bindere – viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm, soliste, kamermūziķe, orķestra koncertmeistare. Beidzamajos gados regulāri uzstājas ar Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas profesora Jurija Žisļina vadīto orķestri “Krievijas virtuozi”. Kopš 2012. gada Eva ir arī koncertmeistara vietniece Oksfordas filharmoniskajā orķestrī, kur rezidējošais mākslinieks ir Maksims Vengerovs. Latvijas klausītāji atcerēsies Evas spožos solo Magnusa Lindberga, Alfrēda Šnitkes, Pētera Vaska un Kurta Veila koncertos. Neaizmirstams bija mūziķes sniegums Džona Tavenera Ikon of Eros lasījumā. Eva bijusi ilggadēja Kremerata Baltica pirmā vijole (1997–2012). Ar šo orķestri uzstājusies visā pasaulē, spēlējot arī duetos un kameransambļos ar Gidonu Krēmeru. Eva Bindere ir JVLMA asociētā profesore. Viņa sniedz meistarklases citstarp Jervi vasaras akadēmijā Pērnavā, Pilas mūzikas festivālā Polijā un Pommersfeldenes pils prestižajos vasaras kursos.

Visubeidzot Dmitrijs Šostakovičs un viņa Pirmā simfonija. Tā pabeigta 19 gadu vecumā kā konservatorijas absolvēšanas diplomdarbs, un kopš tās pirmatskaņojuma pagājuši gandrīz 90 gadi – publikas priekšā šis ļoti jauna cilvēka apbrīnojami talantīgi uzrakstītais meistardarbs pirmoreiz tika celts 1926. gada 12. maijā. Simfoniju klausīties ir aizraujoši – tā ir dzīvelīga, mundra, mazliet dauzonīga, vietumis traģiska un citviet atkal bezgalskaista.

KONCERTI

7.04.2016. Viļņas Kongresu namā, Viļņā, Lietuvā

8.04.2016. Lielajā ģildē, Rīgā, Latvijā

9.04.2016. Koncertzālē “Estonia”, Tallinā, Igaunijā

Biļetes uz koncertiem, kuri notiks Lielajā ģildē, Rīgā iespējams iegādāties Lielās ģildes biļešu kasē, “Biļešu paradīzes” kasēs visā Latvijā, kā arī internetā: šeit