LNSO piedalās ēnu dienā

Paldies par interesi un negurstošu klātbūtni LNSO Valdes locekles Indras Lūkinas ēnām Madarai Miesniecei un Rutai Kuļikovskai, kā arī LNSO asistentdiriģenta Gunta Kuzmas ēnām – Alisei Znotiņai, Nikolai Bergmanei, Rebekai Rozenštrauhai un Valērijai Dmitrijevai!

12698780_10207902643754716_1089723144_o - Copy

Pirmskoncerta sarunas viešņa – Ksenija Sidorova!

Kā ierasts pirms piektdienas koncerta plkst. 18.00 Lielās ģildes Baltajā zālē noris pirmskoncerta saruna ar Orestu Silabriedi. Šonedēļ pirms koncerta “LNSO. Bizē un Ksenija Sidorova” Orests Silabriedis sarunāsies ar koncerta īpašo personu – akadeonisti Kseniju Sidorovu.

Ieeja sarunās ar derīgām koncerta biļetēm.

 

Kseniju Sidorovu dēvē par modernā akordeona vadošo vēstnesi, presē viņu raksturo kā “ārkārtīgi smalku un virtuozu” mūziķi. Viņa lauž joprojām iesīkstējušus stereotipus par savu instrumentu klasiskās mūzikas vidē, programmās atskaņojot Baha, Skarlati, Mendelszona un citu komponistu darbu pārlikumus un laikmetīgas, speciāli akordeonam rakstītas partitūras (dažas no tām veltītas Ksenijai).

2009. gadā Ksenija debitē Vigmorzālē Londonā, 2012. gadā viņa kļūst par pirmo Brina Tervela fonda starptautiskās balvas laureāti un uzstājas izcilā baritona jubilejas koncertā Karaliskajā Alberta zālē. 2014. gadā akordeoniste debitē Night of the Proms koncertā. 2015. gada augustā Sidorova kļūst par Dortmundes Konzerthaus rezidējošo mākslinieci jeb Junge wilde. Viņa uzstājusies TV ARTE koncertā Stars von Morgen kopā ar Rolando Viljasonu, sadarbojusies ar ģitāristu Milošu Karadagliču, dziedātājiem Huanu Djego Floresu un Džozefu Kalleju, vijolniekiem Nikolu Benedeti un Tomasu Gūldu, mandolīnistu Avi Avitalu. Drīzumā Ksenijas dzīvē gaidāms Erki Svena Tīra skaņdarba Prophecy atskaņojums ar NHK simfonisko orķestri un Pāvo Jervi, koncerti ar Lucernas simfonisko orķestri, Ķelnes Radio simfonisko orķestri, dalība festivālos Čeltnemā un Bādkisingenē.

Līdzās vairākiem sadarbības projektiem Ksenija Sidorova ieskaņojusi divus soloalbumus Champs Hill Records paspārnē – Classical Accordion (2011) un Fairy Tales (2013).

 

 

LNSO BRASS BAND – KRĀŠŅS AKCENTS PELĒKAJĀ FEBRUĀRĪ!

LNSO metālpūtēji ir vitāli puiši – viņi prot pozitīvi uzlādēt savu klausītāju. To apliecināja publikas reakcija iepriekšējā LNSO Brass Band koncertā 2014. gada janvārī, un nu tapusi jauna programma, ko iestudēs LNSO asistendiriģents Guntis Kuzma un diriģēs izcils viesis no Nīderlandes Josts Smētss.

Holandiešu diriģents un tubists Josts Smētss, I prēmijas ieguvējs Kordovas diriģentu konkursā 2013 un Groningenes Aa kamerfilharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs ar lieliskiem panākumiem savas neilgās diriģenta karjeras laikā diriģējis orķestrus Čehijā, Krievijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Spānijā, Ukrainā un Vācijā.

Kritikās lasām, ka Smētss diriģē ar vibrējošu enerģiju, taču bez galējībām, ka viņa entuziasms ir iedarbīgs un aizraujošs, ka viņa diriģēšanas stils ir harismātisks un maģiski iedarbojas uz orķestri.

Diriģēšanas studiju gaitās Josts Smētss ir pateicīgs Edo de Vārtam un Mihailam Jurovskim par meistarklasēs gūtajām zināšanām.

Mūziķa karjeru Josts Smētss sāka kā tubists. Viņš studēja Ķelnes Mūzikas augstskolas Āhenes nodaļā. Kopš 1996. gada Smētss ir Nīderlandes SO Enshedē galvenais tubists un kopš 1999. gada – pirmais tubists Limburgas SO Māstrihtā. 2000. gadā Smētss sāka pedagoga karjeru Enshedes konservatorijā, kur pie viņa mācījās un pilnīgi jaunu pasauli sev atklāja LNSO pirmais tubists Raivis Māgurs.

Gadu gaitā Josts Smētss spēlējis Amsterdamas Concertgebouw orķestrī, Nīderlandes FO, Hāgas FO, Šlēzvigas-Holšteinas mūzikas festivāla orķestrī u. c. Viņam bijis gods muzicēt Bernarda Haitinka, Valērija Gergijeva, Jevgeņija Svetlanova, Genādija Roždestvenska, Šarla Dituā, Nēmes Jervi, Marinas Olsopas, Jāpa van Zvēdena, Dmitrija Kitajenko, Leonarda Slatkina u. c. lielu meistaru vadībā. Josts Smētss koncertējis Eiropā, Krievijā, ASV, Indonēzijā un Japānā.

Programmas izvēle šoreiz bija Josta Smētsa ziņā, un izskatās, ka mūs gaida pievilcīgi daudzkrāsains vakars. Viss sāksies ar Žana Sibēliusa populāro “Somiju”, protams, pārlikumā pūtējiem. Turpinājumā – brīnumskaistā melodija “Nimrods” no Edvarda Elgara draugu portretu svītas Enigma Variations. Ne mazāk sirdi kustinoša ir Dmitrija Šostakoviča “Romance” no mūzikas kinofilmai “Dundurs”, un, lai vakars nekļūtu pārlieku sentimentāls, pirmās daļas noslēgumā baudīsim mežonīgi austrumniecisku “Bakhanāli” no Sensānsa operas “Samsons un Dalila”.

Koncerta otrajā daļā – Džuzepes Verdi operu populāru melodiju popūrijs, valdzinoši bezkaunīgais Kurts Veils ar “Trīsgrašu operas” hitiem un skaistās jūtu vētras no Astoras Pjacollas tango operitas “Buenosairesas Marija”.

Būs prieks ļauties mežragu, trompešu, trombonu un tubas mirdzošajam spēkam!

KONCERTS 25. februārī plkst. 19.00 Lielās ģildes Lielajā zālē

Biļetes nopērkamas Lielās ģildes biļešu kasē, citās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9556

 

 

Pirmskoncerta saruna šo piektdien – Oresta Silabrieža viesis būs Dāvis Sīmanis

5. februārī Oresta Silabrieža vadītajās LNSO tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” piedalīsies kinorežisors Dāvis Sīmanis un uzmanības lokā būs amerikāņu mēmā kino komēdijas žanrs, īpaši pievēršoties Harolda Loida karjerai. Šis mēmā kino ēras leģendārais aktieris tajā pašā koncertvakarā būs redzams galvenā varoņa lomā filmā Safety Last!, kurai mūziku sacerējis Platons Buravickis.

Koncertsarunu sākums plkst. 18.00 Lielās ģildes Lielajā zālē.

Ieeja ar derīgām vakara koncerta biļetēm.

Stīgu kvartets 3+1 priecē klausītājus ar jaunu programmu

Klausītāju un kritiķu augstu novērtētais stīgu kvartets “3+1” turpina atgādināt mums par reti atskaņotiem kamermūzikas dārgumiem.

Šoreiz klausīsimies divus klavierkvintetus, kas komponēti vienā un tajā pašā laikā – 20. gadsimta sākumā. Viena kvinteta autors ir ungāru jauneklis Bēla Bartoks (1881–1945), un viņš savu 1904. gadā pabeigto kvintetu uzskata par pirmo nozīmīgo darbu, no mācekļa perioda pārejot meistara pakāpē. Otra kvinteta autors ir krievu seniors Sergejs Taņejevs (1856–1915), un 1911. gadā pabeigtais kvintets ir Taņejeva pēdējais izvērstas formas lieldarbs, faktiski gandrīz vai kamersimfonija.

Bēlas Bartoka opusā sastopamies ar jaunekli, kurš brauc uz Baireitu klausīties Vāgnera “Parsifālu”, apbrīno Brāmsu un uzskata Listu par 19. gadsimta bezmaz vai dižāko komponistu. Tā nu Bartoka kvintetā 19. gadsimta meistaru atbalsis satiekas ar paša Bartoka arvien augošo interesi par Viduseiropas folkloru, un kvintets beidzas dzīvesspara pilnā ungāriski dejisku gaisotnē. Vienubrīd šis bija Bartoka populārākais opuss, un tas komponistu stipri kaitināja, jo, kamēr viņa domas traucās pa tāles sniedzošām folkloriska modernisma orbītām, cilvēki joprojām apbrīnoja viņa jaunības veikumu un negribēja pieņemt Bartoka mūzikā skanošās novitātes. Stāsta, ka Bartoks bij nolēmis iznīcināt kvintetu, un tikai laikabiedru modrība paglāba partitūru no krāsns.

Sergeja Taņejeva Klavierkvintets ir žanra klasika – monumentāls, daudzveidīgs, teju simfonisks kamermūzikas paraugs, kurā daudz skaistuma un cēla dramatisma. Klausīties Taņejeva kvintetu nozīmē iesaistīties sarunā ar daudz pieredzējušu nevainojamas garīgās un ētiskās stājas cilvēku, kura talanta apmērs un savdabīgums līdz pat mūsdienām palicis komponista laikabiedru un tuvu kolēģu Čaikovska, Rimska-Korsakova u. c., kā arī viņa audzēkņu Rahmaņinova un Skrjabina ēnā. Tas ir gadījums, kad kristālskaidra dižuma priekšā tu nevis svinīgi sastingsti, bet atveries jaunai, būtiskai informācijai.

Ar šo koncertu kvartets “3+1” atzīmē piekto dzimšanas dienu. LNSO altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls un LNSO čellu grupas koncertmeistare Diana Ozoliņa ir ilggadēji kamermuzicēšanas partneri jau kopš orķestra “Rīgas kamermūziķi” laikiem. Prieks klausīties, kā viņu pieredze saslēdzas ar jaunās paaudzes vijolnieču Beātes Račko un Lienes Neijas-Kalniņas sniegumu.

Ar kvartetu “3+1” jau vairākkārt muzicējis jaunais, kamermuzicēšanai īsteni dzimušais pianists Edgars Tomševics, savukārt pirmoreiz kvarteta sadarbības partnere būs diemžēl pārāk reti koncertējošā lieliskā Sandra Jalaņecka.

KONCERTS 11.02.2016. plkst. 19.00 Lielās ģildes Lielajā zālē

Biļetes: Lielās ģildes biļešu kasē, kā arī: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/6917

Jauniešu koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS jau 4.02.!

Jau rītdien #koncertsarunas ar Goran Gora @LNSO koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS!

Filips Glāss LNSO afišā precīzi nosaukts par transa arhitektu. Amerikāņu mūzikas vēsturnieks Alekss Ross saka – Glāsa mūzika izstaro gluži vai Ņujorkas Taimskvēra neona uguņu mirgu. Jā, patiešām Glāsa opusiem piemīt hipnotizējošs maģiskums – šī mūzika apļojas, cilpojas, pakāpjas, nolaižas, paātrinās, palēninās, un tai ir kaut kas no perpetuum mobile iedomātajām īpašībām.

Mūsdienās Glāss ir viens no komerciāli veiksmīgākajiem pasaules klasiskās mūzikas komponistiem, taču karjeras sākumā viņš dzīvoja apzinātā neatkarībā no akadēmiskām struktūrām, strādāja par taksometra šoferi, mēbeļu stiepēju un santehniķi, bieži iedzīvojās pamatīgos finanšu mīnusos, un pat arī plašāku atzinību sniegušās operas Einstein on the Beach lielie panākumi Eiropā lika Glāsam atgriezties pie taksometra vadītāja darba, lai atdotu parādus, kuros “Einšteins” bija ievedis savu radītāju.

Filipa Glāsa pirmie darbi atspoguļo jaunā meistara interesi par minimālām un netradicionālām izteiksmes iespējām. Glāss ietekmējas no sava kolēģa un tobrīdējā drauga un domubiedra Stīva Reiha, viņš kopā ar pasaulslaveno panditu Ravi Šankaru izzina Indijas mūziku un raksta intelektuālas un reizē maģiskas skaņu rotaļas, ko pats iespēlē pie elektriskām ērģelēm.

Mūzikas vēsturē izplatījusies leģenda par Amerikas ostinētā minimālisma lielo četrinieku, kur Glāss (1937) likts kopā ar Lamonti Jangu (1935), Teriju Railiju (1935) un Stīvu Reihu (1936). Viņus sauc par minimālistiem, taču neviens no kungiem nav sajūsmā par šo apzīmējumu. Piemēram, Filipam Glāsam labpatīk uzskatīt sevi par ‘teātra mūzikas autoru’. Tas atbilst īstenībai – Glāss komponējis vairākas operas, kas sakārtotas ciklos, un viena no slavenākajām te ir jau piesauktā opera “Einšteins pludmalē”. Viņš rakstījis mūziku teātra izrādēm un kinofilmām. Slavenākās kinolentes būs “Stundas” (vai atceraties izcilo aktrišu trio – Nikolu Kidmenu, Džulianu Mūru un Merilu Strīpu?) un tā sauktā Qatsi triloģija ar neaizmirstamo pirmās filmas Koyaanisqatsi skanisko motīvu. Filips Glāss komponējis arī simfonisko un kamermūziku. Viņa veikums ietekmējis virkni izcilu mūziķu, kuru skaitā – Braiens Īno, Deivids Bovijs, Maiks Oldfīlds.

4. februāra koncertā LNSO jaunā maestro Kaspara Ādamsona vadībā prezentēs Qatsi triloģijas trešās filmas Naqoyqatsi mūziku, ko Glāss pārdarinājis kā savu Otro čellkoncertu ar tādu pašu nosaukumu. Speciālisti uzskata, ka no visām Qatsi filmām šī ir visvājākā un tik vien tur esot kā Glāsa mūzika. Nevērtējot režisora Godfrija Redžo veikumu, var piekrist atziņai par mūziku – Glāss radījis fascinējošu skaņu audumu, kas mirdz, laistās, zvīļo, spulgo un apbur. Šajā mūzikā milzīga nozīme čella solo, un mums būs liels prieks sveikt jauno čellistu Kristapu Bergu, kurš uzņēmies iestudēt šo apjomīgo skaņdarbu.

Starptautisku konkursu laureāts Kristaps Bergs savas neilgās karjeras laikā jau paspējis uzstāties pasaulē prestižākajās koncertzālēs – Kārnegija centrā Ņujorkā, Volta Disneja zālē Losandželosā, Vīnes Musikverein un Konzerthaus, Amsterdamas Concertgebouw, Karaliskajā Alberta zālē un Karaliskajā Svētku zālē Londonā, Suntory Hall Tokijā. Kristapa soļus mūzikā spēcīgi iedvesmoja Mstislavs Rostropovičs un Heinrihs Šifs, pie kura jaunais čellists studēja Vīnē. Viņš muzicējis ar tādiem grandiem kā Andris Nelsons, Heinrihs Šifs, Ida Hendele, Džovanni Sollima, Helmuts Lahenmanis u. c.

 

KAS IR #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA? 
Tās ir sarunas par laikmetu, komponista personību un viena klasiskās mūzikas hita noklausīšanās.

KAM DOMĀTAS? 
Jaunajiem klausītājiem, kas gatavi atklāt simfoniskajā mūziikā mītošos noslēpumus un pavērt sev jaunu pasauli.

KURŠ VADĪS KONCERTSARUNAS? 
Goran Gora – dziesminieks un teātra mūzikas autors ar lielisku humora izjūtu.

CIK MAKSĀ IEJA? 
Viena koncerta biļešu cena = 7 eiro

KAD BŪS NĀKAMAIS KONCERTS? 
4. feburārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS

Biļetes Lielās ģildes, “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9454

Bērnu labākais draugs LeNeSOns cītīgi gatavojas pavasara koncertam

Kaut februāra beigās vēl visādi ziemas brīnumi iespējami, LeNeSOns jau nepacietīgi mīņājas uz pavasara sliekšņa, jo tagad taču viņam ir savs dārzs. Kaut arī ziemas fejas skūpsti bij mirdzoši un skaisti, pietiek sniega, pietiek ledus – nu jānāk saulei un pirmajiem sniegpulksteņiem. Tos LNSO un LeNeSOns diedzēs kopā ar krievu komponistu Pēteri Čaikovski, kurš pazīstams kā gada kalendārās aprites ieinteresēts vērotājs.

“Sniegpulkstenītis” Čaikovska komponētajā populārajā ciklā “Gadalaiki” gan attiecināts uz aprīli, taču mēs varam pieņemt, ka ziemas reiz bija bargākas. Savukārt jau martā Čaikovskim debesīs rēgojušies pirmie cīruļi, un arī tie būs LeNeSOna un viņa draugu uzmanības lokā.

Taču nevajag domāt, ka tikai Čaikovskim putnudziesmas padevušās. Ir tāds itāļu komponists Otorīno Respīgi, kurš savā svītā “Putni” rādījis, ka it labi saprot spārnotās radības. Par iedvesmu Respīgi ņēmis senākas pagātnes kolēģu sacerētas melodijas un licis tām virsū pats savu simfonisko zīmogu. Tā piedzima četras draudzenes – dūja, vista, lakstīgala un dzeguze, un tām visām atradusies vieta LeNeSOna pavasarīgajā dārzā.

Visubeidzot Antonio Vivaldi – kā gan mēs vispār varētu runāt par gadalaikiem bez viņa populārā cikla “Gadalaiki”! Vivaldi “Pavasarī” dzirdam krāšņu putnu dziesmu kori un žirgta strautiņa urdzēšanu, tālumā atskan kāds pērkongrands, pēc tam ziedpilnā pļavā sastopam kazuganu un viņa suni (mūzikā tēlota suņa riešana), un pievakarē turpat pļavmalā redzamas koku un ūdeņu dieviešu jeb nimfu maigās dejas.

Ierasts, ka Vivaldi “Gadalaikos” solopartija skan vijoles balsī, taču LeNeSOna dārzā notiek visādu brīnumi, un šoreiz soliste būs koklētāja (!) Līga Griķe – Ineses Galantes jauno talantu konkursa 2015 I vietas ieguvēja stīginstrumentu grupā.

Kā ierasts, kopā ar LeNeSOnu viņa dārzā būs dramaturgs Lauris Gundars, režisore Paula Pļavniece, videomākslinieces Austra Hauks un Evita Rusova un diriģents Andris Vecumnieks, kā arī lieliskais un nenogurdināmais Aģents, kurš joprojām maskējas par Dārznieku.

 

KONCERTI

27.02. plkst. 11.00 krievu valodā un 14.00 latviešu valodā Rīgā, Lielajā ģildē

28.02. plkst. 12.00 Vidzemes koncertzālē “CĒSIS”

 

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9383

 

Nākamais jauniešu koncerts #Rimskis-Korsakovs. Profesors jūrnieka tērpā 17.03.!

Nikolajs Rimskis-Korsakovs – jūrnieks un profesors vienā ādā. It kā nekas neparasts, ja viņš būtu kuģniecības profesors, bet nē – Rimskis-Korsakovs bija viena no 19. un 20. gadsimta mijas lielākajām autoritātēm Krievijas mūzikā, turklāt gan no tehnoloģiskā, gan no mākslinieciskā viedokļa. Pēc izskata – stingrs vīrs ar kuplu bārdu, pret audzēkņiem visai bargs, taču tuvāki pazinēji teicās, ka viņa acīs redzējuši arī kādas smieklu dzirkstelītes.

Simfoniskais tēlojums “Šeherezade” top 1888. gada jūlijā – viena mēneša laikā. Rimskim-Korsakovam ir brīnumjauka sieva, un kaut kā tā sanāk, ka ģimene aug arvien lielāka. Nepieciešams arvien lielāks dzīvoklis, un arī izdevumi aug strauji. Lielākie prieki un dzīves baudīšana notiek vasarās, kad ģimene pārceļas uz laukiem. Tas arī vienīgais gadalaiks, kad Rimskis-Korsakovs var no sirds nodoties komponēšanai.

Komponista iedvesmas avots jaunajai svītai ir “1001 nakts pasakas” ir t. s. islāma zelta laikmeta literatūras paraugs arābu valodā. Tēmas smeltas arābu, persiešu, indiešu, turku, ēģiptiešu mītoloģijā. Vienojošais elements ir valdnieks Šahriars un viņa sieva – prasmīgā stāstniece Šeherezade. Aladina lampa, Alibaba un viņa laupītāji, jūrceļotājs Sindbads – šie ir tikai daži populārākie varoņi no tūkstoš pasaku cikla, kas likās gana iedvesmojošs arī Nikolajam Rimskim-Korsakovam (atcerēsimies, ka 19. gadsimta otrajā pusē austrumu motīvi Krievijas komponistu vidū ir lielā cieņā).

Simfonisko svītu “Šeherezade” šoreiz diriģēs divi pavisam jauni diriģenti – Andris Rasmanis (viņa pārziņā divas pirmās daļas) un Kārlis Kundrāts (divas atlikušās daļas).

Andris Rasmanis ir Vīnē dzīvojošs orķestra un operu diriģents. 2012. gadā, diriģējot Vīnes Radio SO Musikverein Zelta zālē, Andris ar izcilību pabeidza orķestra diriģēšanas maģistrantūru Vīnes Mūzikas un atskaņotājmākslas universitātē. Šajā augstskolā Andris studēja orķestra diriģēšanu pie Uroša Lajovica, operdiriģēšanu pie Konrāda Leitnera un kordiriģēšanu pie Ervina Ortnera.

Savas neilgās karjeras laikā Andris Rasmanis diriģējis citstarp Francijas Radio FO, Berlīnes Konzerthaus orķestri, Vīnes Radio SO, Vīnes kamerorķestri un citus simfoniskos kolektīvus Austrijā, Portugālē, Rumānijā un Vācijā.


KAD?

17. martā plkst. 19.00

KUR?

Lielajā ģildē

CIK MAKSĀ?

7 eiro (Biļešu paradīzes kasēs un internetā: bilesuparadize.lv)


KAS IR #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA? 

Tās ir sarunas par laikmetu, komponista personību un viena klasiskās mūzikas hita noklausīšanās.

KAM DOMĀTAS? 
Jaunajiem klausītājiem, kas gatavi atklāt simfoniskajā mūziikā mītošos noslēpumus un pavērt sev jaunu pasauli.

KURŠ VADĪS KONCERTSARUNAS? 
Goran Gora – dziesminieks un teātra mūzikas autors ar lielisku humora izjūtu.

CIK MAKSĀ IEJA? 
Viena koncerta biļešu cena = 7 eiro

KAD BŪS NĀKAMAIS KONCERTS? 
4. feburārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS

Franču sešinieks un kazas deja – kamermūzikas koncerts 28.01.

Smalka, eleganta un ausi veldzējoša franču mūzika, LNSO koka pūšaminstrumentu grupas dižmeistari un mūsu orķestra mūziķiem uzticīgā pianiste Agnese Egliņa – šis koncerts būs īsti kamermūzikas svētki.

Klausītājiem būs ļoti retā iespēja vienā vakarā dzirdēt visu slavenā franču “Sešinieka” dalībnieku opusus. “Sešinieks” ir Latvijas klausītāju iemīļotā ekscentriķa Ērika Satī un intelektuāļa Žana Kokto izveidota grupa – viņi burtiski paņēma aiz ausīm sešus jaunus komponistus un pēc Pirmā pasaules kara beigām lika kā barikādi pretī impresionisma miglainajām vīzijām un vēlīnā romantisma skaņu džungļiem. Mūzikai jābūt vieglai, klasicisma gara iedvesmotai, kristālskaidrai un laikmetīgi dinamiskai – tāda bija Satī un Kokto devīze, kuras gaismā publika iepazina “Sešinieka” jaunos censoņus. Lūk, te nosaucam “Sešinieka” dalībniekus, un tie ir – Luī Dirē, Dariuss Mijo, Artūrs Onegērs, Žoržs Oriks, Fransiss Pulenks un vienīgā dāma starp kungiem Žermēna Taijfēra.

Kā daždien mākslīgi veidotai vienībai “Sešiniekam” kā muzikālai parādībai nebija ilgs mūžs, taču draudzība un domubiedrība vairākus no viņiem saistīja līdz mūža beigām. Tāpat kā trīs lielie Vīnes klasiķi (Bēthovens, Haidns, Mocarts), “Varenā kopa” (Balakirevs, Borodins, Kiī, Musorgskis, Rimskis-Korsakovs), “Jaunā Vīnes skola” (Bergs, Šēnbergs, Vēberns) un citi leģendāri grupējumi arī “Sešinieks” jāuztver kā noteikta vēstures posma spilgta parādība, un nu var teikt lielu paldies LNSO mūziķiem un Agnesei Egliņai par iespēju 28. janvāra vakarā ne tikai priecāties, bet arī izglītoties.

Dita Krenberga ir LNSO pirmā flauta, Egils Upatnieks – oboju grupas koncertmeistars, Mārtiņš Circenis ir galvenā klarnete un Jānis Semjonovs – pirmais fagots. Dzirdēsim viņus visdažādākajās kombinācijās, piemēram, Onegēra “Kazas deja” komponēta flautai solo, Direja Noktirnē solo eksponēsies pianiste, būs flauta un klavieres, būs klarnete un klavieres, un būs arī Mijo Sonāte gandrīz visiem mūziķiem kopā.

Koncerts 28. janvārī plkst. 19.00

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9536

LNSO pirmatskaņos K. Pētersona skaņdarbu “MIEGS”

23. janvārī Lielajā ģildē notiks ikgadējais “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts”, kurā LNSO Andra Pogas un Gunta Kuzmas vadībā spēlēs komponista un LNSO kontrabasista Kristapa Pētersona (1982) jaundarba “Miegs” (2015) pirmatskaņojumu.

“Miegs” – tā ir apmēram 40 minūšu ilga simfonija lielam orķestrim. Stāstot par simfonijas tapšanas impulsiem, Kristaps Pētersons atsaucas uz britu dokumentālā kino režisora, cinéma vérité pārstāvja Ričarda Līkoka teikto: “Kad pasaule ir apjukusi, kad estētikā valda sajukums, kad neviens vairs nezina, kas ir labi un kas – slikti, kas ir skaisti un kas – neglīti, kas ir svarīgi un kas – mazsvarīgi, kas ir amats un kas – māksla, vispazemīgāk un pareizāk ir pateikt: “Es neko nezinu, es nekas neesmu, tāpēc būšu vienkārši atvērta acs, kas visu vēro vienādi modri. Nav ne labā, ne sliktā, un viss ir vienlīdz svarīgs”” (citēts no Jonas Mekas teiktā intervijā žurnālam “Rīgas Laiks”).

Tātad – vērojuma veikšanas nepieciešamība. Simfonijas intonatīvais materiāls radīts, balstoties uz paša komponista pieredzē iegūto informāciju, resp., miegs izmantots kā muzikālā materiāla apstrādātājmehānisms.

Kristaps Pētersons balstījies uz teoriju par miega četrām fāzēm (kas iekļauj arī t. s. REM jeb miegu ar ātrām acu kustībām): “Skaņdarba formu, par harmoniskā plāna pamatu izmantojot galvas smadzeņu struktūras tonālu ekvivalentu, veido četru fāžu četrkārtējs izvedums, katrā no izvedumiem apgūstot un apstrādājot informācijas kopumu. Lai reāli varētu parādīt visas četras miega fāzes, izmantošu telpu akustikas funkciju”.

Orķestris būs sadalīts vairākās daļās un atradīsies gan uz skatuves, gan apkārtējās telpās. Tāpēc diriģenta pultis būs divas un pie tām atradīsies gan LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, gan LNSO asistentdiriģents Guntis Kuzma.

“Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts” notiek ik gadu kopš 2005. gada, kad pēc Arnolda Klotiņa iniciatīvas tika svinēta latviešu simfoniskās mūzikas 125. gadskārta. LNSO piedalījies visos līdzšinējos koncertos.

Koncerts 23. janvārī, plkst. 19.00 

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/10479