LNSO un koris “Latvija” Parīzes Elizejas lauku teātrī atskaņos Verdi Rekviēmu

2015. gada 18. maijā LNSO, koris “Latvija”, solisti Aga Mikolaja, Oļesja Petrova, Džordžo Berrudži un Rikardo Dzanellato Parīzes Elizejas lauku teātrī atskaņos Džuzepes Verdi Rekviēmu.

Pie diriģenta pults LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.

 

Koncerts iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Publiskās diplomātijas un kultūras programmā.

Riharda Zaļupes simfonija “NAMEJS” izskanēs arī Ventspilī

28. aprīlī plkst. 19.00 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” LNSO atskaņos Riharda Zaļupes jaundarbu – simfoniju “Namejs”, kas savu pirmatskaņojumu Rīgā piedzīvojis vien pagājušās nedēļas nogalē.

Rihards Zaļupe komponējis apjomīgu opusu, kura kodols sākotnēji dzima kā motīvs kinofilmai, taču vēlāk, kad izrādījās, ka filmas nebūs, tapa vērienīga simfoniska partitūra. Ieceres pamatā Laimoņa Pura (1922) Zemgales tetraloģijas pirmā grāmata “Degošais pilskalns” (1962), kurā stāstīts par Nameiša jeb Nameja vadītajām zemgaļu cīņām pret krustnešiem.

“Simfonijas ar vēsturiski programmatisku dramaturģiju veido laikmeta panorāmas, kur dzīves virzītājspēks nav tikai spilgtas vēsturiskas personības, valstsvīri, bet daudz sarežģītāki sabiedriski ekonomiskie apstākļi un pati tauta.

Līdzās mākslas vērtībām šāda žanra skaņdarbi satur arī vēsturisko procesu apceri un dažādu tautu dzīves norišu izpēti, ļaujot labāk saskatīt tautas un atsevišķu personību mijiedarbību, mācot dziļāk ielūkoties tautas pagātnē, lai saprastu, kā virzījušās tautas likteņgaitas,” jaundarbu raksturo komponists Rihards Zaļupe.

Pie LNSO diriģenta pults koncerta apmeklētāji redzēs orķestra mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Andra Pogas asistentu Gunti Kuzmu – klarnetistu, kurš beidzamos gadus vadījis JVLMA, apgūstot simfoniskā orķestra diriģenta profesiju, un Mārtiņa Ozoliņa vadībā 2014. gadā ieguvis bakalaura grādu.

DVORŽĀKA SIMFONIJA “NO JAUNĀS PASAULES”

24. aprīlī LNSO piedāvā īsteni pavasarīgi mundru programmu ar etniskiem motīviem simfoniskās partitūrās – apliecinājums tam, ka pašā būtībā mūzika ir viena gan skotu brunčos, gan frakā.

Zoltāna Kodāja personībā iemiesojies ungāriskās dvēseles kodols, to pārliecinoši ilustrē dāsni ornamentētās “Galāntas ciema dejas”. Pēteris Plakidis, būdams vienlaikus grieķis un latvietis, savu “Sasaukšanos” zīmē izteikti latviskās kontūrās ar putnu dziesmām un ganu saucieniem.

Programmu vainago populārais klasiskās mūzikas hits – Dvoržāka simfonija “No Jaunās pasaules”, kur komponists publiski rāda, kā kritis afroamerikāņu un indiāņu mūzikas valdzinošajā gūstā.

Vairāk par programmu lasiet šeit.

Andris Vecumnieks par Antonīna Dvoržāka “Jauno pasauli”

Piektdien, 24. aprīlī, Lielajā ģildē un tiešraidē radio “Klasika” notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts ar ungāru, čehu un latviešu komponistu mūziku programmā: Zoltāna Kodāja priekpilnās “Galāntas ciema dejas”, Antonīna Dvoržāka populārā Devītā simfonija „No Jaunās pasaules” un Pētera Plakida Koncerts solistu grupai un orķestrim “Sasaukšanās”, kurā solisti būs Anete Toča (pikolo flauta), Dita Krenberga (flauta), Guntis Kuzma (klarnete), Egils Upatnieks (oboja) un Artūrs Šults (mežrags).

mlarge_8049c92a

Pie diriģenta pults - komponists, diriģents, lektors un pedagogs, JVLMA simfoniskā orķestra klases vadītājs un asociētais profesors Andris Vecumnieks, kuru orķestra mēģinājuma starplaikā izvaicājusi Inta Zēgnere.

Saruna ar Andri Vecumnieku klausāma šeit:

#DVORŽĀKS – MELNAIS STARP BALTAJIEM

Ceturtdien, 23. aprīlī izskanēs koncertcikla KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA @LNSO šīs sezonas noslēdzošā programma, kurā dzirdēsim Antonīna Dvoržāka simfoniju “No jaunās pasaules”.

“Koncertsarunas” domātas jauniešiem un arī visiem citiem, kas vēlas atklāt (vai vismaz ir ar mieru mēģināt atklāt) klasiskajā mūzikā informāciju, kas var būt noderīga iztēles attīstīšanai, pasaules kultūrtelpas apjaušanai, smadzeņdarbības rosināšanai un cilvēku savstarpējo attiecību vērošanai.

Tie ir nevis kokteiļkoncerti, bet gan viena solīda klasiskās mūzikas hita demonstrēšana. Pirms šī simfoniskā hita noklausīšanas – vēsturiski saistošas detaļas, komponista garastāvokļa aplūkojums attiecīgā darba sacerēšanas brīdī, laikmeta konteksts un zīmīgas muzikālas detaļas, kam jāpievērš uzmanība klausīšanās laikā.

Vairāk par programmu lasiet šeit.

LNSO un KĀRLIS LĀCIS

Kārļa Lāča simfonijas “KRUSTA CEĻŠ “pirmatskaņojums

  1. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē,
  2. aprīlī plkst. 19.00 Vidzemes koncertzālē “CĒSIS”

Jauna simfonija Latvijas mūzikā – tas ir ievērojams notikums. Kārlis Lācis uzrakstījis solistiem, koriem un orķestrim simfoniju “Krusta ceļš”, par kuru saka: “Krusta ceļš ir mans jautājumu ceļš. Arī tavs.”

Darba tapšanas iniciators ir kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kam ar Kārli Lāci jau vairākkārt veidojusies veiksmīga radošā sadarbība. Simfonijā “Krusta ceļš” kopā ar kori “Latvija” un LNSO muzicēs spožais jaunais soprāns Jolanta Strikaite un viens no izcilākajiem Latvijas saksofonistiem Gints Pabērzs.

Kārlis Lācis (1977) par jaundarbu “Krusta ceļš” saka: “Tās ir semiotiskas pārdomas par Krustaceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā. Cilvēks garīgā badā kā vilks atdodas bara asiņu vilkmei un nepieņem savu gavēņa krustu. Dvēseles sāpes viņš slāpē, sāpinot ķermeni – savu un citus. Neapturami. Nebeidzami.

Krustaceļš kā ilustratīvs Kristus dots piemērs – metafora, kurai lemts palikt baznīcas sienās.

Kāpēc Cilvēkam vajag Pestītāju? Vai tāpēc, lai pārliktu atbildību no sevis uz kādu, kas, cerams, atnāks kā Glābējs? Cik daudz ir to vientuļo vilku, kas ar rētās saplosītu miesu apstāsies un sadzirdēs dvēseles balsi? Cik būs pārmainītu cilvēku? Vai es esmu Dievam tuvu vai viņam mani vēl jāsasauc? (Krustaceļš ir mans jautājumu ceļš. Arī tavs.)”