Jauniešu koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS jau 4.02.!

Jau rītdien #koncertsarunas ar Goran Gora @LNSO koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS!

Filips Glāss LNSO afišā precīzi nosaukts par transa arhitektu. Amerikāņu mūzikas vēsturnieks Alekss Ross saka – Glāsa mūzika izstaro gluži vai Ņujorkas Taimskvēra neona uguņu mirgu. Jā, patiešām Glāsa opusiem piemīt hipnotizējošs maģiskums – šī mūzika apļojas, cilpojas, pakāpjas, nolaižas, paātrinās, palēninās, un tai ir kaut kas no perpetuum mobile iedomātajām īpašībām.

Mūsdienās Glāss ir viens no komerciāli veiksmīgākajiem pasaules klasiskās mūzikas komponistiem, taču karjeras sākumā viņš dzīvoja apzinātā neatkarībā no akadēmiskām struktūrām, strādāja par taksometra šoferi, mēbeļu stiepēju un santehniķi, bieži iedzīvojās pamatīgos finanšu mīnusos, un pat arī plašāku atzinību sniegušās operas Einstein on the Beach lielie panākumi Eiropā lika Glāsam atgriezties pie taksometra vadītāja darba, lai atdotu parādus, kuros “Einšteins” bija ievedis savu radītāju.

Filipa Glāsa pirmie darbi atspoguļo jaunā meistara interesi par minimālām un netradicionālām izteiksmes iespējām. Glāss ietekmējas no sava kolēģa un tobrīdējā drauga un domubiedra Stīva Reiha, viņš kopā ar pasaulslaveno panditu Ravi Šankaru izzina Indijas mūziku un raksta intelektuālas un reizē maģiskas skaņu rotaļas, ko pats iespēlē pie elektriskām ērģelēm.

Mūzikas vēsturē izplatījusies leģenda par Amerikas ostinētā minimālisma lielo četrinieku, kur Glāss (1937) likts kopā ar Lamonti Jangu (1935), Teriju Railiju (1935) un Stīvu Reihu (1936). Viņus sauc par minimālistiem, taču neviens no kungiem nav sajūsmā par šo apzīmējumu. Piemēram, Filipam Glāsam labpatīk uzskatīt sevi par ‘teātra mūzikas autoru’. Tas atbilst īstenībai – Glāss komponējis vairākas operas, kas sakārtotas ciklos, un viena no slavenākajām te ir jau piesauktā opera “Einšteins pludmalē”. Viņš rakstījis mūziku teātra izrādēm un kinofilmām. Slavenākās kinolentes būs “Stundas” (vai atceraties izcilo aktrišu trio – Nikolu Kidmenu, Džulianu Mūru un Merilu Strīpu?) un tā sauktā Qatsi triloģija ar neaizmirstamo pirmās filmas Koyaanisqatsi skanisko motīvu. Filips Glāss komponējis arī simfonisko un kamermūziku. Viņa veikums ietekmējis virkni izcilu mūziķu, kuru skaitā – Braiens Īno, Deivids Bovijs, Maiks Oldfīlds.

4. februāra koncertā LNSO jaunā maestro Kaspara Ādamsona vadībā prezentēs Qatsi triloģijas trešās filmas Naqoyqatsi mūziku, ko Glāss pārdarinājis kā savu Otro čellkoncertu ar tādu pašu nosaukumu. Speciālisti uzskata, ka no visām Qatsi filmām šī ir visvājākā un tik vien tur esot kā Glāsa mūzika. Nevērtējot režisora Godfrija Redžo veikumu, var piekrist atziņai par mūziku – Glāss radījis fascinējošu skaņu audumu, kas mirdz, laistās, zvīļo, spulgo un apbur. Šajā mūzikā milzīga nozīme čella solo, un mums būs liels prieks sveikt jauno čellistu Kristapu Bergu, kurš uzņēmies iestudēt šo apjomīgo skaņdarbu.

Starptautisku konkursu laureāts Kristaps Bergs savas neilgās karjeras laikā jau paspējis uzstāties pasaulē prestižākajās koncertzālēs – Kārnegija centrā Ņujorkā, Volta Disneja zālē Losandželosā, Vīnes Musikverein un Konzerthaus, Amsterdamas Concertgebouw, Karaliskajā Alberta zālē un Karaliskajā Svētku zālē Londonā, Suntory Hall Tokijā. Kristapa soļus mūzikā spēcīgi iedvesmoja Mstislavs Rostropovičs un Heinrihs Šifs, pie kura jaunais čellists studēja Vīnē. Viņš muzicējis ar tādiem grandiem kā Andris Nelsons, Heinrihs Šifs, Ida Hendele, Džovanni Sollima, Helmuts Lahenmanis u. c.

 

KAS IR #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA? 
Tās ir sarunas par laikmetu, komponista personību un viena klasiskās mūzikas hita noklausīšanās.

KAM DOMĀTAS? 
Jaunajiem klausītājiem, kas gatavi atklāt simfoniskajā mūziikā mītošos noslēpumus un pavērt sev jaunu pasauli.

KURŠ VADĪS KONCERTSARUNAS? 
Goran Gora – dziesminieks un teātra mūzikas autors ar lielisku humora izjūtu.

CIK MAKSĀ IEJA? 
Viena koncerta biļešu cena = 7 eiro

KAD BŪS NĀKAMAIS KONCERTS? 
4. feburārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS

Biļetes Lielās ģildes, “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9454

Bērnu labākais draugs LeNeSOns cītīgi gatavojas pavasara koncertam

Kaut februāra beigās vēl visādi ziemas brīnumi iespējami, LeNeSOns jau nepacietīgi mīņājas uz pavasara sliekšņa, jo tagad taču viņam ir savs dārzs. Kaut arī ziemas fejas skūpsti bij mirdzoši un skaisti, pietiek sniega, pietiek ledus – nu jānāk saulei un pirmajiem sniegpulksteņiem. Tos LNSO un LeNeSOns diedzēs kopā ar krievu komponistu Pēteri Čaikovski, kurš pazīstams kā gada kalendārās aprites ieinteresēts vērotājs.

“Sniegpulkstenītis” Čaikovska komponētajā populārajā ciklā “Gadalaiki” gan attiecināts uz aprīli, taču mēs varam pieņemt, ka ziemas reiz bija bargākas. Savukārt jau martā Čaikovskim debesīs rēgojušies pirmie cīruļi, un arī tie būs LeNeSOna un viņa draugu uzmanības lokā.

Taču nevajag domāt, ka tikai Čaikovskim putnudziesmas padevušās. Ir tāds itāļu komponists Otorīno Respīgi, kurš savā svītā “Putni” rādījis, ka it labi saprot spārnotās radības. Par iedvesmu Respīgi ņēmis senākas pagātnes kolēģu sacerētas melodijas un licis tām virsū pats savu simfonisko zīmogu. Tā piedzima četras draudzenes – dūja, vista, lakstīgala un dzeguze, un tām visām atradusies vieta LeNeSOna pavasarīgajā dārzā.

Visubeidzot Antonio Vivaldi – kā gan mēs vispār varētu runāt par gadalaikiem bez viņa populārā cikla “Gadalaiki”! Vivaldi “Pavasarī” dzirdam krāšņu putnu dziesmu kori un žirgta strautiņa urdzēšanu, tālumā atskan kāds pērkongrands, pēc tam ziedpilnā pļavā sastopam kazuganu un viņa suni (mūzikā tēlota suņa riešana), un pievakarē turpat pļavmalā redzamas koku un ūdeņu dieviešu jeb nimfu maigās dejas.

Ierasts, ka Vivaldi “Gadalaikos” solopartija skan vijoles balsī, taču LeNeSOna dārzā notiek visādu brīnumi, un šoreiz soliste būs koklētāja (!) Līga Griķe – Ineses Galantes jauno talantu konkursa 2015 I vietas ieguvēja stīginstrumentu grupā.

Kā ierasts, kopā ar LeNeSOnu viņa dārzā būs dramaturgs Lauris Gundars, režisore Paula Pļavniece, videomākslinieces Austra Hauks un Evita Rusova un diriģents Andris Vecumnieks, kā arī lieliskais un nenogurdināmais Aģents, kurš joprojām maskējas par Dārznieku.

 

KONCERTI

27.02. plkst. 11.00 krievu valodā un 14.00 latviešu valodā Rīgā, Lielajā ģildē

28.02. plkst. 12.00 Vidzemes koncertzālē “CĒSIS”

 

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9383

 

Nākamais jauniešu koncerts #Rimskis-Korsakovs. Profesors jūrnieka tērpā 17.03.!

Nikolajs Rimskis-Korsakovs – jūrnieks un profesors vienā ādā. It kā nekas neparasts, ja viņš būtu kuģniecības profesors, bet nē – Rimskis-Korsakovs bija viena no 19. un 20. gadsimta mijas lielākajām autoritātēm Krievijas mūzikā, turklāt gan no tehnoloģiskā, gan no mākslinieciskā viedokļa. Pēc izskata – stingrs vīrs ar kuplu bārdu, pret audzēkņiem visai bargs, taču tuvāki pazinēji teicās, ka viņa acīs redzējuši arī kādas smieklu dzirkstelītes.

Simfoniskais tēlojums “Šeherezade” top 1888. gada jūlijā – viena mēneša laikā. Rimskim-Korsakovam ir brīnumjauka sieva, un kaut kā tā sanāk, ka ģimene aug arvien lielāka. Nepieciešams arvien lielāks dzīvoklis, un arī izdevumi aug strauji. Lielākie prieki un dzīves baudīšana notiek vasarās, kad ģimene pārceļas uz laukiem. Tas arī vienīgais gadalaiks, kad Rimskis-Korsakovs var no sirds nodoties komponēšanai.

Komponista iedvesmas avots jaunajai svītai ir “1001 nakts pasakas” ir t. s. islāma zelta laikmeta literatūras paraugs arābu valodā. Tēmas smeltas arābu, persiešu, indiešu, turku, ēģiptiešu mītoloģijā. Vienojošais elements ir valdnieks Šahriars un viņa sieva – prasmīgā stāstniece Šeherezade. Aladina lampa, Alibaba un viņa laupītāji, jūrceļotājs Sindbads – šie ir tikai daži populārākie varoņi no tūkstoš pasaku cikla, kas likās gana iedvesmojošs arī Nikolajam Rimskim-Korsakovam (atcerēsimies, ka 19. gadsimta otrajā pusē austrumu motīvi Krievijas komponistu vidū ir lielā cieņā).

Simfonisko svītu “Šeherezade” šoreiz diriģēs divi pavisam jauni diriģenti – Andris Rasmanis (viņa pārziņā divas pirmās daļas) un Kārlis Kundrāts (divas atlikušās daļas).

Andris Rasmanis ir Vīnē dzīvojošs orķestra un operu diriģents. 2012. gadā, diriģējot Vīnes Radio SO Musikverein Zelta zālē, Andris ar izcilību pabeidza orķestra diriģēšanas maģistrantūru Vīnes Mūzikas un atskaņotājmākslas universitātē. Šajā augstskolā Andris studēja orķestra diriģēšanu pie Uroša Lajovica, operdiriģēšanu pie Konrāda Leitnera un kordiriģēšanu pie Ervina Ortnera.

Savas neilgās karjeras laikā Andris Rasmanis diriģējis citstarp Francijas Radio FO, Berlīnes Konzerthaus orķestri, Vīnes Radio SO, Vīnes kamerorķestri un citus simfoniskos kolektīvus Austrijā, Portugālē, Rumānijā un Vācijā.


KAD?

17. martā plkst. 19.00

KUR?

Lielajā ģildē

CIK MAKSĀ?

7 eiro (Biļešu paradīzes kasēs un internetā: bilesuparadize.lv)


KAS IR #KONCERTSARUNAS AR GORAN GORA? 

Tās ir sarunas par laikmetu, komponista personību un viena klasiskās mūzikas hita noklausīšanās.

KAM DOMĀTAS? 
Jaunajiem klausītājiem, kas gatavi atklāt simfoniskajā mūziikā mītošos noslēpumus un pavērt sev jaunu pasauli.

KURŠ VADĪS KONCERTSARUNAS? 
Goran Gora – dziesminieks un teātra mūzikas autors ar lielisku humora izjūtu.

CIK MAKSĀ IEJA? 
Viena koncerta biļešu cena = 7 eiro

KAD BŪS NĀKAMAIS KONCERTS? 
4. feburārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē koncerts #FILIPS GLĀSS – TRANSA ARHITEKTS

Franču sešinieks un kazas deja – kamermūzikas koncerts 28.01.

Smalka, eleganta un ausi veldzējoša franču mūzika, LNSO koka pūšaminstrumentu grupas dižmeistari un mūsu orķestra mūziķiem uzticīgā pianiste Agnese Egliņa – šis koncerts būs īsti kamermūzikas svētki.

Klausītājiem būs ļoti retā iespēja vienā vakarā dzirdēt visu slavenā franču “Sešinieka” dalībnieku opusus. “Sešinieks” ir Latvijas klausītāju iemīļotā ekscentriķa Ērika Satī un intelektuāļa Žana Kokto izveidota grupa – viņi burtiski paņēma aiz ausīm sešus jaunus komponistus un pēc Pirmā pasaules kara beigām lika kā barikādi pretī impresionisma miglainajām vīzijām un vēlīnā romantisma skaņu džungļiem. Mūzikai jābūt vieglai, klasicisma gara iedvesmotai, kristālskaidrai un laikmetīgi dinamiskai – tāda bija Satī un Kokto devīze, kuras gaismā publika iepazina “Sešinieka” jaunos censoņus. Lūk, te nosaucam “Sešinieka” dalībniekus, un tie ir – Luī Dirē, Dariuss Mijo, Artūrs Onegērs, Žoržs Oriks, Fransiss Pulenks un vienīgā dāma starp kungiem Žermēna Taijfēra.

Kā daždien mākslīgi veidotai vienībai “Sešiniekam” kā muzikālai parādībai nebija ilgs mūžs, taču draudzība un domubiedrība vairākus no viņiem saistīja līdz mūža beigām. Tāpat kā trīs lielie Vīnes klasiķi (Bēthovens, Haidns, Mocarts), “Varenā kopa” (Balakirevs, Borodins, Kiī, Musorgskis, Rimskis-Korsakovs), “Jaunā Vīnes skola” (Bergs, Šēnbergs, Vēberns) un citi leģendāri grupējumi arī “Sešinieks” jāuztver kā noteikta vēstures posma spilgta parādība, un nu var teikt lielu paldies LNSO mūziķiem un Agnesei Egliņai par iespēju 28. janvāra vakarā ne tikai priecāties, bet arī izglītoties.

Dita Krenberga ir LNSO pirmā flauta, Egils Upatnieks – oboju grupas koncertmeistars, Mārtiņš Circenis ir galvenā klarnete un Jānis Semjonovs – pirmais fagots. Dzirdēsim viņus visdažādākajās kombinācijās, piemēram, Onegēra “Kazas deja” komponēta flautai solo, Direja Noktirnē solo eksponēsies pianiste, būs flauta un klavieres, būs klarnete un klavieres, un būs arī Mijo Sonāte gandrīz visiem mūziķiem kopā.

Koncerts 28. janvārī plkst. 19.00

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/9536

LNSO pirmatskaņos K. Pētersona skaņdarbu “MIEGS”

23. janvārī Lielajā ģildē notiks ikgadējais “Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts”, kurā LNSO Andra Pogas un Gunta Kuzmas vadībā spēlēs komponista un LNSO kontrabasista Kristapa Pētersona (1982) jaundarba “Miegs” (2015) pirmatskaņojumu.

“Miegs” – tā ir apmēram 40 minūšu ilga simfonija lielam orķestrim. Stāstot par simfonijas tapšanas impulsiem, Kristaps Pētersons atsaucas uz britu dokumentālā kino režisora, cinéma vérité pārstāvja Ričarda Līkoka teikto: “Kad pasaule ir apjukusi, kad estētikā valda sajukums, kad neviens vairs nezina, kas ir labi un kas – slikti, kas ir skaisti un kas – neglīti, kas ir svarīgi un kas – mazsvarīgi, kas ir amats un kas – māksla, vispazemīgāk un pareizāk ir pateikt: “Es neko nezinu, es nekas neesmu, tāpēc būšu vienkārši atvērta acs, kas visu vēro vienādi modri. Nav ne labā, ne sliktā, un viss ir vienlīdz svarīgs”” (citēts no Jonas Mekas teiktā intervijā žurnālam “Rīgas Laiks”).

Tātad – vērojuma veikšanas nepieciešamība. Simfonijas intonatīvais materiāls radīts, balstoties uz paša komponista pieredzē iegūto informāciju, resp., miegs izmantots kā muzikālā materiāla apstrādātājmehānisms.

Kristaps Pētersons balstījies uz teoriju par miega četrām fāzēm (kas iekļauj arī t. s. REM jeb miegu ar ātrām acu kustībām): “Skaņdarba formu, par harmoniskā plāna pamatu izmantojot galvas smadzeņu struktūras tonālu ekvivalentu, veido četru fāžu četrkārtējs izvedums, katrā no izvedumiem apgūstot un apstrādājot informācijas kopumu. Lai reāli varētu parādīt visas četras miega fāzes, izmantošu telpu akustikas funkciju”.

Orķestris būs sadalīts vairākās daļās un atradīsies gan uz skatuves, gan apkārtējās telpās. Tāpēc diriģenta pultis būs divas un pie tām atradīsies gan LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga, gan LNSO asistentdiriģents Guntis Kuzma.

“Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts” notiek ik gadu kopš 2005. gada, kad pēc Arnolda Klotiņa iniciatīvas tika svinēta latviešu simfoniskās mūzikas 125. gadskārta. LNSO piedalījies visos līdzšinējos koncertos.

Koncerts 23. janvārī, plkst. 19.00 

Biļetes: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/10479

 

 

LNSO PAVASARA ABONEMENTS (4 KONCERTI PAR 60 EIRO)

LNSO pavasara abonements piedāvā iespēju baudīt četrus lieliskus koncertus par 60 eiro.

Abonementā iekļautie koncerti: 

15.01.16.   LNSO un BRĀMSA “VĀCU REKVIĒMS”

Pieskāriens skaistām mūžības dzīlēm un izcili viessolisti

25.02.16.  LNSO BRASS BAND

Priecīgi pavadīts vakars ar vitāliem metālpūtējiem

31.03.16.  IGAUNIJAS VALSTS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS UN NĒME JERVI

Reta iespēja skatīt vaigā dzīvu leģendu

6.05.16.    LNSO un MĀLERA SESTĀ

Milzu bauda ienirt simfoniskā okeānā

 

Abonementu iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv 

Cikla “Visas Brāmsa simfonijas” nākamais koncerts 15. janvārī

LNSO turpina Andra Pogas ierosināto brāmsiādi – jau izskanējusi Pirmā un Ceturtā simfonija, pavasarī būs Otrā, bet nu laiks Trešajai simfonijai, ko Andris Poga licis vienā programmā ar “Vācu rekviēmu”.

Johannesa Brāmsa “Vācu rekviēms” ir viens no visu laiku skaistākajiem vokālinstrumentālajiem darbiem. Tā tapšanu mēdz saistīt ar Brāmsa tuva drauga Roberta Šūmaņa nāvi (1856) un vēlāk arī komponista mātes aiziešanu viņsaulē (1865). 1866. gada Ziemassvētkos Klāra Šūmane ir pirmā, kas “izlasa” sešas tapušās rekviēma daļas un raksta Brāmsam: “Tavs Rekviēms mani piepildījis līdz malām, tas ir grandiozs darbs, un tā dziļais pamatīgums savienojumā ar dzejas maģiskumu rada izcilu iespaidu, kas ir vienlaikus satricinošs un mierinošs.”

Vācu mūzikas vēsturnieks, Brāmsa speciālists Valters Zīgmunds-Šulce saka: ““Vācu rekviēms” padarīja Brāmsa vārdu pazīstamu visā pasaulē, turklāt vēl arī spēcīgi reprezentējot viņa paša personību. Mūsu priekšā ir klasiska humānisma simbolika, kas pēctecīga tam, kas lieliski manifestēts “Burvju flautā”. Šis ir darbs, kas dzimis no elēģijas un spēcīgas rezignācijas, kaut tajā ieskanas arī prieka izvirdumi.”

Brāmss veidoja tekstu no Jaunās un Vecās Derības fragmentiem, un tas izdevies tik meistarīgi, ka librets lasāms kā pašvērtīgs dzejdarbs. Īpaša pētījuma vērts varētu būt fakts, ka šajā Svēto Rakstu kompilācijā ne reizi nepavīd Kristus vārds.

Johannesa Brāmsa Trešā simfonija, ko mēdz saukt par “Heroisko”, tapusi komponista briedumgadu augstākajā punktā – 50 gadu vecumā. Šo sauc par vienu no personiskākajiem Brāmsa darbiem, turklāt tas ir viens no retajiem, kur var atsaukties uz paša komponista dotu programmatisku norādi, un tā ir muzikālā monogramma F-A-F jeb fa-la-fa, kuras atšifrējums ir frei aber froh (brīvs, bet līksms) kā atbilde uz Brāmsa tuva kolēģa Jožefa Joahima savulaik piedāvāto F-A-E jeb fa-la-mi, kas nozīmē frei aber einsam (brīvs, bet vientuļš).

Simfonijas trešā daļa likusies simpātiska vairākiem citu mākslas jomu meistariem. Kinematogrāfā to var dzirdēt Anatola Ļitvaka filmā “Vai jūs mīlat Brāmsu?” (kā gan citādi!), Vinsentes Minelli veidotajā film noir ar nosaukumu Undercurrent, 2013. gada filmā Kill your Darlings par Džeku Keruaku un Alenu Ginsbergu koledžas gados, un šie nav vienīgie piemēri, savukārt populārajā mūzikā šī pati trešā daļa patikusi Karlosam Santanam, Frenkam Sinatram, Seržam Gensbūram un vairākiem citiem jomas pārstāvjiem.

“Vācu rekviēma” atskaņojumā kopā ar LNSO un Andri Pogu piedalīsies koris “Latvija”, kas šo darbu daudzas desmitgades dziedājis pasaules labākajās koncertzālēs, un divi solisti, kas Latvijā viesosies pirmoreiz, taču Eiropā un ASV ieguvuši labu slavu, tādēļ varam būt priecīgi par viņu piekrišanu uzstāties Rīgā un Ventspilī.

KONCERTI 14.01.2015. Ventspils teātra namā “Jūras vārti” un 15.01.2015. plkst. 19.00 Lielajā ģildē, Rīgā

SOLISTI:

Džeklina Vāgnere, soprāns

Markuss Briks, baritons

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”

PROGRAMMĀ:

Johanness Brāmss Trešā simfonija Famažorā op. 90

Johanness Brāmss “Vācu rekviēms”

 

Biļetes Lielās ģildes un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

 

10. JANVĀRĪ BAUDIET LNSO VECGADA KONCERTU LTV1 UN REPLAY.LV

Rītdien, 10. janvārī, plkst. 21.30, LTV1 un replay.lv būs iespēja baudīt LNSO Vecgada koncertu ar Raimondu Paulu.

Kā skan Maestro jaunības dienu iedvesma? Viņa pirmās dziesmas? Un pazīstamākās kompozīcijas? Klausīsimies virkni populāru melodiju senās un jaunās skaņās.

SOLISTI:

Sonora Vaice, soprāns

Daumants Kalniņš, baritons

Raimonds Pauls, klavieres

Oskars Petrauskis, saksofons

Jauniešu koris “Kamēr”

DIRIĢENTS Jānis Liepiņš

 

Ieskatu skatīt šeit.

PAR LNSO FONDU

Godātie simfoniskās mūzikas cienītāji,

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir dimants, taču šīs uzrunas mērķis nav cildināt orķestri potenciālo atbalstītāju acīs – jums, mūzikas mīļiem, kas ik koncertu pilda klausītāju rindas, ir daudz dziļāka, personiskāka sajūta par LNSO. Šī uzruna ir par to, ka dimanti jāslīpē un kopīgi mums tas ir pa spēkam.

LNSO Fonds, kuru pārstāvam, dibināts ar mērķi radīt platformu kvalitatīvai sabiedrības iesaistei orķestra attīstībā. Fondam jākļūst par zobratu mehānismā, kur LNSO, turpinot godprātīgi strādāt ar tam primārajiem, mākslinieciskajiem uzdevumiem, rada iespējami lielāko vērtību sabiedrībai, savukārt pati sabiedrība prot ne vien apzināties un pielietot savus kultūras aktīvus pēc nozīmes, bet arī saskatīt to ietekmi uz sabiedriskiem procesiem kopumā.

Lai gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris šobrīd ir labi funkcionējošs, pašpietiekams kolektīvs, sabiedriskā iniciatīva ir nepieciešama kā orķestra izaugsmes garants.

Orķestrim ne visam pietiek resursu, turklāt ne ar visu jānodarbojas cilvēkiem, kuru pamatuzdevums ir izcilība mūzikā. Ar LNSO svētību aktivitātes, kas saistītas ar ārējā finansējuma piesaisti un mērķa ziedojumu administrēšanu, īstenos LNSO Fonds.

Šobrīd dienaskārtībā ir dažas, konkrētas lietas – jaunu instrumentu iegāde, digitālās koncertzāles finansēšana un meistarklašu rīkošana LNSO Akadēmijas ietvaros. Darbi, kuru realizācija valsts finansējuma ietvaros nav iespējama, taču ir tik nepieciešama, ja vēlamies dinamisku orķestra izaugsmi.

Simfoniskās mūzikas valoda ļauj efektīvi uzrunāt tos, kam pieder šī pasaule. LNSO ir mūsu iespēja sarunāties. Aicinām kļūt par LNSO atbalstītājiem un būt prasīgiem klausītājiem!

Vairāk informācijas sadaļā LNSO Fonda programma „LNSO Vēstniecība”. Skatīt šeit.

Jūsu LNSO fonds

LNSO FONDA PROGRAMMA “LNSO VĒSTNIECĪBA”

LATVIJAS NACIONĀLĀ SIMFONISKĀ ORĶESTRA fonds aicina!

„Kļūstiet par LNSO vēstnesi!”

 

KAM: simfoniskās mūzikas cienītājiem un atbalstītājiem – fiziskām personām

KĀDĒĻ: simfoniskās mūzikas popularizēšanai un LNSO atbalstam

KĀ: veic mērķa ziedojumu, kļūsti par LNSO vēstnesi un iegūsti priekšrocības

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ir viena no valsts klasiskās mūzikas aprites pamatvērtībām. LNSO uzmanības lokā ir galvenokārt 19. un 20. gadsimta pasaules simfoniskie šedevri, Latvijas komponistu radītās klasiskās vērtības un mūsdienās sacerēti jaundarbi, kā arī palaikam kādas operas vai mūzikla koncertatskaņojums. LNSO lielu uzmanību pievērš bērnu un jauniešu izglītības programmām, vairākus gadus veiksmīgi īsteno kamermūzikas programmu sēriju un kopš 2015. gada svin vasaras izskaņu festivālā “LNSO vasarnīca”.

Kopš 2013. gada novembra LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Eiropas un Japānas labāko orķestru pieprasītais maestro Andris Poga.

LNSO darbība četrkārt novērtēta ar Latvijas augstāko apbalvojumu klasiskās mūzikas jomā – Lielo mūzikas balvu 1993, 2009, 2012 un 2013.

Tālākā un nesenā vēsturē LNSO muzicējis ar izciliem viesdiriģentiem, kuru vidū ir gan mūsu pasaulslavenie tautieši Arvīds Jansons, Mariss Jansons un Andris Nelsons, gan Valērijs Gergijevs, Nēme Jervi un Pāvo Jervi, Kirils Kondrašins, Kurts Mazūrs, Kšištofs Pendereckis, Genādijs Roždestvenskis, Jevgēņijs Svetlanovs u. c. Solistu skaitā LNSO sadarbības partneri bijuši pagātnes lielmeistari Filips Hiršhorns, Vens Klaiberns, Dāvids Oistrahs, Svjatoslavs Rihters, Mstislavs Rostropovičs, Pols Torteljē un mūsdienu zvaigznes Elīna Garanča, Natālija Gūtmane, Inga Kalna, Gidons Krēmers, Aleksejs Ļubimovs, Miša Maiskis, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Egils Siliņš, Baiba Skride, Grigorijs Sokolovs u. c.

LNSO ir būtiska loma Latvijas tēla veidošanai ārvalstīs. Plašs ir LNSO koncertbraucienu diapazons ar vieskoncertiem Japānā (tai skaitā Tokijas Santori zālē), Krievijā (tai skaitā Maskavas konservatorijas Lielajā zālē) un daudzās Eiropas valstīs, kur nozīmīgākie koncerti notikuši Amsterdamas Concertgebouw, Berlīnes Valsts operā un Leipcigas Gewandhaus. 2013. gada rudenī LNSO spēlēja koncertu Frankfurtes Alte Oper, atklājot Latvijai veltītās Eiropas Centrālās bankas kultūras dienas. 2015. gadā LNSO viesojās Parīzes Elizejas lauku teātrī, Andra Pogas vadībā atskaņojot Verdi Rekviēmu, un klaviermūzikas festivālā Les Piano folies du Touquet-Paris-Plage (Francija).

Atbalstot LNSO mākslinieciskos centienus, ir nodibināta biedrība „LNSO Fonds”, kas piedāvā programmu “LNSO vēstniecība”. LNSO Fonds vēlas iesaistīt programmas aktivitātēs dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus un nozaru profesionāļus, kuri vēlas iesaistīties simfoniskās mūzikas popularizēšanā un kļūt par Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra muzikālo notikumu dalībniekiem un atbalstītājiem.

LNSO Fonda mērķi

  1. Veicināt latviešu simfoniskās orķestra mūzikas attīstību, tai skaitā, jaundarbu radīšanu un simfoniskās mūzikas atskaņošanu;
  2. Veicināt sabiedrībā interesi par simfonisko orķestra mūziku;
  3. Izglītot sabiedrību par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra attīstību, tradīcijām un sasniegumiem, tai skaitā, organizēt sabiedrību izglītojošus pasākumus un organizēt izglītojošu materiālu veidošanu
  4. Veicināt simfoniskās mūzikas talantu izaugsmi un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu profesionālo attīstību, atbalstīt radošo meistarklašu un citu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumu organizēšanu
  5. Veicināt izcilību Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darbībā, tai skaitā, atbalstīt izcilu mākslinieku piesaisti
  6. Organizēt simfoniskās mūzikas pasākumu
  7. Organizēt kvalitatīvu un mākslinieciski augstvērtīgu orķestra mūzikas instrumentu piesaisti Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vajadzībām.

Programmas “LNSO vēstniecība” aktivitātes

  1. Domubiedru klubs sabiedriski nozīmīgu diskusiju uzturēšanai par aktuāliem ar LNSO darbību saistītiem jautājumiem, piemēram, jaunas koncertzāles būvniecība, valsts politika mākslas un izglītības jomā;
  2. Sabiedrību izglītojoši pasākumi saistībā ar īpašiem LNSO mākslinieciskajiem projektiem, tikšanās ar mūziķiem un māksliniekiem;
  3. Sadarbība ar muzikas skolām un pašvaldībām.

 

Dažas no LNSO vēstnešu īpašajām priekšrocībām (katrai pakāpei noteikts individuāls privilēģiju saraksts atbilstoši Privilēģiju tabulai):

  1. Iespēja ņemt dalību LNSO un LNSO Fonda rīkotajos domubiedru pasākumos bezmaksas vai ar pazeminātu maksu:
    • Atklātie LNSO mēģinājumi – iespēja ieskatīties orķestra mākslinieku ikdienas darba procesā un kļūt par lieciniekiem skaņdarbu interpretācijas tapšanā
    • „Pirmskoncerta sarunas” – izglītojoši pasākumi par aktuālo koncertprogrammu
    • Īpašas tikšanās reizes ar orķestra māksliniekiem, diriģentiem un viesmāksliniekiem
    • Dāsnākie LNSO Fonda vēstneši-ziedotāji tiks aicināti piebiedroties slēgtam LNSO Fonda klubam
  2. Pateicībā par ziedojumu LNSO Fonds būtu pagodināts publiskot vēstnešu vārdus, to iepriekš saskaņojot ar ziedotājiem:
    • vēstnešus godinoša pateicība LNSO informatīvajos materiālos, medijos
    • vēstnešus godinošs pateicības stends Lielās ģildes telpās
  3. LNSO vēstnešiem tiek nodrošināti īpaši biļešu servisa pakalpojumi un citas priekšrocības

Privilēģiju tabula

Privilēģija Dimanta pakāpe Rubīna pakāpe Safīra pakāpe Smaragda pakāpe
Vēstnešu godināšana LNSO drukātajos informatīvajos materiālos x x x x
Vēstnešu godināšana LNSO mājaslapā x x x x
Pirms-koncerta sarunas x x x x
Īpašas tikšanās reizes ar māksliniekiem x x x x
Lielās ģildes un LNSO aizkulišu ekskursija x x x x
Atklātie LNSO mēģinājumi x x x x
Iespēja pirmajiem saņemt aktuālāko informāciju par LNSO jaunumiem x x x x
„Priority” biļešu serviss x x x  
Vīna glāze koncertu starpbrīžos x x x  
LNSO Fonda biedra karte – īpašie piedāvājumi x x    
Vēstnešus godinošs pateicības stends Lielās ģildes telpās x x    
LNSO Fonda klubs – slēgti vēstnešu un mākslinieku kopīgi saviesīgi pasākumi x      

*Bankas maksājuma uzdevumā sadaļā „Informācija saņēmējam” lūdzam norādīt Jūsu e-pasta adresi un kontakttālruni.

Pirmajiem simts Dimanta jeb Rubīna pakāpes vēstnešiem tiek piedāvāta iespēja iemūžināt savu vārdu uz Lielās ģildes lielās zāles krēsla plāksnītes.

 

Programmas „LNSO vēstniecība” ikgadēja dalības maksa

Pateicībā par ziedojumu programmas “LNSO vēstniecība” dalībnieki iegūst iepriekš minētās priekšrocības. Lai kļūtu par programmas “LNSO vēstniecība” dalībnieku lūdzam veikt ziedojuma iemaksu LNSO Fonda ziedojumu kontā zemāk norādīto dalības maksu apmērā.

Dimanta pakāpe: 5000 EUR (jeb 8500EUR pārim)

Rubīna pakāpe: 1000 EUR (jeb 1700 EUR pārim)

Safīra pakāpe: 500 EUR (jeb 850 EUR pārim)

Smaragda pakāpe: 150 EUR

 

LNSO Fonda ziedojumu konts:

AS “SEB banka”

LV92 UNLA 0050 0234 6174 9 (EUR)

Programmas pieteikuma forma

 

Pateicībā,

LNSO fonda dibinātāji: 

Artūrs Maskats, komponists, vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs

Andris Poga, diriģents, LNSO mākslinieciskais vadītājs

Gunda Vaivode, muzikoloģe, LR3 „Klasika” direktore

Ints Dālderis, mūziķis, Saeimas deputāts

Jānis Jenzis, uzņēmējs, vīna bāra „Garage” un restorāna „HOT’E” saimnieks

Kārlis Zembergs, SIA Omnicom Media Group izpilddirektors/ SIA OMD Latvia valdes loceklis 

Ilze Aizsilniece, ģimenes ārste, Latvijas ārstu biedrības viceprezidente

Līga Līce, komunikācijas eksperte

Ar jautājumiem griezties pie LNSO fonda priekšsēdētāja Edgara Saksona: edgars.saksons@lnso.lv, 29427807