Simtgadei veltītā LNSO koncerttūre pozitīvi vērtēta Eiropas kritiķu atsauksmēs

02.11.2018 jaunumi, ziņas
LRM_EXPORT_13824015340083_20181020_201123259

Oktobrī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) devās Latvijas valsts simtgadei veltītā turnejā uz Slovākijas, Francijas, Šveices un Vācijas nozīmīgām koncertzālēm. Ar Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Pētera Čaikovska skaņdarbiem orķestris uzstājās tādās pazīstamās vietās kā Parīzes filharmonija, Eksanprovansas Grand Théâtre un Štutgartes Liederhalle Bēthovena zāle. Visi koncerti izpelnījās ne tikai plašu skatītāju uzmanību, bet arī kritiķu atsaucību.

20. oktobrī LNSO uzstājās Provansas Grand Théâtre (Eksanprovansa, Francija), kas celts 2007. gadā un kur regulāri uzstājas Eiropas un Amerikas slavenākie klasiskās mūzikas jomas pārstāvji.

Kritiķe Florānsa Mišela īpaši izceļ Čaikovska Sestās simfonijas krāšņo izpildījumu: “Vakara otrā daļa veltīta Čaikovska Sestajai simfonijai. Latviešu mūziķi pievēršas skaņdarbam ar skaidru dinamikas plānu un rūpīgumu attiecībā pret tembrālo skaistumu. Poga vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Viņš nepaļaujas uz nejaušību attiecībā uz savām iecerēm, un skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, turklāt to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija. Adagio un vēlāk Allegro non troppo daļās mūs pārsteidz mūziķu vienotība gan ātros, gan atturīgos tempos. Arī metālpūtēji parāda savu balsi, un, neiekrītot patosā, demonstrē priekšplānā esošo dramatisko krāsu. Slavenais Allegro con grazia tiek interpretēts līksmi un eleganti, uzburot baleta gaisotni. Pēdējā daļa no emocionālā skatupunkta ir visveiksmīgākā. Izmisums nepielūdzami aizved pie nenovēršamām beigām un izskan cildeni. Sirdi plosošā mūzika pilnībā aizpilda telpu un pārņem mūs visaptveroši, aizvedot sēru tumšajā valstībā.”

23. oktobrī orķestris sniedza koncertu Parīzes filharmonijā, Francijā. Uzstāšanās koncertā Grand Nord (“Dižie ziemeļi”) diriģenta Andra Pogas vadībā bija orķestra debija šajā prestižajā koncertzālē, kas atklāta vien 2015. gada janvārī, bet jau paspējusi kļūt par vienu no Eiropas nozīmīgākajām skatuvēm. Vairāk nekā 2000 sēdvietu lielā zāle Žana Nuvela ekscentriskajā koncertnamā bija pilna.

Franču mūzikas kritiķis Bertrāns Sentetjēns atzinīgi atsaucas par Pēteri Vasku kā komponistu, kā arī orķestri kā meistarīgu izpildītāju: “Šajā simtās jubilejas svinību gadā kopš Latvijas valsts dibināšanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko Andris Poga vada kopš 2013. gada, nevarēja neatklāt vakaru ar Pēteri Vasku –mūsdienu zināmāko latviešu komponistu. Viņa skaņdarbam Musica appassionata – 20 minūšu garai poēmai stīgu orķestrim – emocionalitātes netrūkst. Latviešu orķestris to atskaņo ar degsmi, un šis skaņdarbs izvēršas spēcīgā iekšējā dramaturģijā, kas līdzinās gandrīz kinematogrāfiskai drāmai. Šis Vaska skaņdarbs ir skaists atklājums ar raksturpilnu saturu.”

Īpašu atzinību no kritiķa Alēna Košāra izpelnījās Andris Poga un viņa meistarība: “Latviešu diriģentu Andri Pogu darīja plašāk zināmu Jevgeņija Svetlanova diriģēšanas konkurss Monpeljē 2010. gadā, un kopš tā laika viņš apliecinājis sevi kā vienu no jaunās paaudzes ievērojamākajiem diriģentiem. Šoreiz satikām mākslinieku vienā vienīgā Parīzes koncertā, kur viņš uzstājās ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, ko vada kopš 2013. gada, un šis koncerts kļuva par vienu no  Parīzes rudens sezonas izcilākajiem simfoniskās mūzikas notikumiem.”

Pozitīvas atsauksmes guva arī koncerts Frīdrihshāfenes Grāfa Cepelīna nama Hugo Ekenera zālē, Vācijā. Tas tika nodēvēts par augstākā līmeņa skaņas kultūru no Baltijas, ar plašu dvēseles skaņu: “Ar savu izteikti skaidro ķermeņa valodu un žestiem 38 gadus vecais orķestra muzikālais vadītājs Andris Poga turpina izcilo Baltijas diriģentu tradīciju. Viņu ietekmējušas studijas gan dzimtenē, gan Vīnē, arī igauņu kolēģa Pāvo Jervi meistarklases un atbalsts.”
Koncertā Vācijā piedalījās arī slavenā latviešu vijolniece Baiba Skride, kuras saspēle ar diriģentu tika īpaši atzīmēta: “Vijoles tonis bija tik kvalitatīvs kā smalki noausts zirnekļtīkls. Diriģents, soliste un orķestris darbojās kopīgā, spēcīgā enerģijā.”

LNSO turneja Francijā, Vācijā un Šveicē notika ar Kultūras ministrijas atbalstu un to rīkoja Parīzes koncertaģentūra Productions Internationales Albert Sarfati, kas starptautiski pārstāv Andri Pogu un kopš 2015. gada arī LNSO.

ANDRIS POGA UN NIKOLASS ANGELIČS RETI ATSKAŅOTAJĀ RAHMAŅINOVA CETURTAJĀ KLAVIERKONCERTĀ

29. oktobris, 2018, Bertrāns Sentetjēns (Bertrand Saint-Etienne)

https://www.resmusica.com/2018/10/29/andris-poga-nicholas-angelich-peteris-vasks-tchaikovski-rachmaninov-orchestre-lettonie/

Parīzes filhamonijas Pjēra Bulēza Lielā zāle, 2018. gada 23. oktobris.

Pēteris Vasks Musica appassionata

Sergejs Rahmaņinovs Ceturtais klavierkoncerts

Pēteris Čaikovskis Sestā simfonija (“Patētiskā”)

Trīs dienas pēc koncerta Eksanprovansā Andris Poga ir Parīzē ar savu orķestri no Latvijas un programmā iekļauj reti atskaņoto Rahmaņinova Ceturto koncertu ar solistu Nikolasu Angeliču.

Šajā simtās jubilejas svinību gadā kopš Latvijas valsts dibināšanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko Andris Poga vada kopš 2013. gada, nevarēja neatklāt vakaru ar Pēteri Vasku –mūsdienu zināmāko latviešu komponistu. Viņa skaņdarbam Musica appassionata – 20 minūšu garai poēmai stīgu orķestrim emocionalitātes netrūkst. Latviešu orķestris to atskaņo ar degsmi, un šis skaņdarbs izvēršas spēcīgā iekšējā dramaturģijā, kas līdzinās gandrīz kinematogrāfiskai drāmai. Nevar noliegt Penderecka ietekmi, un ir jūtama arī zināma līdzība ar Bernarda Hermana mūziku. Šis Vaska skaņdarbs ir skaists atklājums ar raksturpilnu saturu.

Rahmaņinova pēdējā un, iespējams, vismazāk zināmā klavierkoncerta atskaņojumā orķestrim uz skatuves pievienojas Nikolass Angeličs. Neskatoties uz to, ka klavierēm un orķestrim vajadzīgas dažas minūtes, lai pierastu vienam pie otra un sakļautos vienā plūsmā, sākot ar pirmās daļas vidu (Allegro vivace) mēs piedzīvojam brīnišķīgu simbiozi, kas veidojas starp solistu un baltiešu orķestri. Heroisma pilnā interpretācija šim opusam, kas bieži ticis kritizēts par viengabalainības trūkumu, piešķir skaidru loģiku. Sapņainākās vietās, piemēram, koncerta otrajā daļā, jāatzīmē veiksmīgi veidotais dialogs starp Nikolasu Angeliču visā spozmē un pamīšus – orķestra stīgu grupu, flautām, klarneti, oboju vai fagotu. Poga un Angeličs kopā izveido brīnišķīgu interpretāciju. Izsaukts vēlreiz uz skatuves, Nikolass Angeličs piedevās atskaņo kūstoši maigu Šūmaņa “Sapņojumu”.

Čaikovska Sestās simfonijas laikā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris turpina pilnā apmērā demonstrēt savas labākās īpašības. Saglabājot nevainojamu spēles līmeni skaņdarba četrdesmit minūšu garumā, tas spēj iedvest monumentālajā opusā spēku un nepieciešamo virzību. Latviešu orķestris ar svaigu skatījumu padara vēl satrauktākas skaņdarba tumšākās pasāžas – piemēram, pirmajā daļā izceļot priekšplānā metālpūšamo instrumentu grupu –, bet tajā pašā laikā necenšas deformēt simfonijas garu, kā arī vērš gaišākas simfonijas cerībpilnās lappuses (otrajā un trešajā daļā), pirms aizved līdz dvēseli ievibrējošai lamentācijai finālā. Šajā sirdi plosošajā himnā Andris Poga aizved stīgas līdz pilnīgam mūzikas un skaņas izsīkumam un nonāk līdz četrkārtīgam, perfekti kontrolētam pianissimo. Tādējādi koncerts noslēdzas tā, kā tas sākās, – ar apvaldītu stīgu orķestra smeldzi.

BORISS BEREZOVSKIS ATKLĀJ EKSANPROVANSAS KONCERTSEZONU

25. oktobris 2018, Florānsa Mišela (Florence Michel)

https://www.resmusica.com/2018/10/25/boris_berezovsky-andris_poga-tchaikovski-aix-en-provence/

Boriss Berezovskis atklāja Provansas Grand Théâtre koncertsezonu ar koncertu, kas pēc programmas nomaiņas lielākoties tika veltīts Čaikovska mūzikai. Kopā ar viņu – Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, izgreznojot jau tā pievilcīgo koncertafišu.

Latviešu komponista Pētera Vaska sacerētā Musica appassionata ir vakara ievadā. Orķestris ar to ceļ godā savas valsts mūziku un vienu no saviem spilgtākajiem komponistiem, Arvo Perta un Broņus Kutāviča līdzgaitnieku. Skaņas audums ir ekspresīvs un piepildīts, tas ievelk klausītāju sevī. Pirmās tēmas temps ir nedaudz atturīgs, tādējādi akcentējot kontrastu attiecībā pret to, kas seko pēc tam – garīgumu un apceres mirkli. Stīgu grupa mirdz viendabīgumā, kas konstanti saglabājas visa koncerta garumā.

Ārkārtīgi reti atskaņotā Rahmaņinova Ceturtā klavierkoncerta vietā klausītāju vērtējumam tiek piedāvāts krietni pazīstamākais Čaikovska Pirmais klavierkoncerts, un varam saderēt, ka publika šīs maiņas rezultātā nav neko zaudējusi. Šajā reizē klavieres tika novietotas goda vietā, orķestra vidū ar skatu pret publiku, savukārt Andris Poga stāvēja skatuves malā. Gadījumos, kad solists neieņem diriģenta lomu, šī neparastā konfigurācija sniedz iespēju solistam un diriģentam sadarboties ciešā simbiozē. Atsevišķos momentos Berezovskis pats dod mūziķiem vēlamo impulsu.

Krievu pianistam šis koncerts ir apvērsums. Viņa lasījums ir skaidrs, turklāt viņu balsta uzmanīga un rūpīga darbība no diriģenta puses. Dialogi ir labā balansā, un orķestris daudzviet seko pianista nodomam, it īpaši poētiskajā, bet vēlāk farsam līdzīgajā Andantino. Nedemonstrējot savu augstākās pilotāžas virtuozitāti, it īpaši Allegro non troppo pirmajā pusē, solists pārsteidz ar niansēm, ar īpašo manieri atskaņot dažu frāžu nobeigumus, kas pāriet smalkos pianissimi. Viņa pilnasinīgā spēle neatzīst nekādus kompromisus, un arī spēkpilns atskaņojums tiek sniegts samērīgās devās. Viņa piesitiens, sākot jau no pašiem pirkstu galiem, ienes kripatiņu neparedzamības un spēj iekrāsot solista vēstījumu ar lirismu. Pirmās daļas kadence atspoguļo izsmalcinātības meklējumus, tajā pašā laikā ļaujot brīvi izskanēt gavilējošai fūgai. Savukārt fināls ir liesmojošs, to virza griezīga ekspresija, kas nevienā mirklī nekļūst vienkrāsaina. Sveikti ar ovācijām, mūziķi piedevās atskaņo koncerta pēdējās lappuses, atsākot pāris taktis pirms mutuļojošās pianista pasāžas. Pēc tam publikai tiek uzdāvātas divas Skrjabina poēmas. Atrodoties kaut kur starp polifoniju un impresionistisku piesitienu, šīs dzejiskās lappuses apbur ar vienkāršību.

Vakara otrā daļa veltīta Čaikovska Sestajai simfonijai. Latviešu mūziķi pievēršas skaņdarbam ar skaidru dinamikas plānu un rūpīgumu attiecībā pret tembrālo skaistumu. Poga vada savu “karapulku” ar precizitāti un iekšēju mieru. Viņš nepaļaujas uz  nejaušību attiecībā uz savām iecerēm, un skaņdarba kopējā arhitektūra balstās uz gruntīgiem pamatiem, turklāt to izgaismo uzrunājoša, elpojoša saturiskā vadlīnija. Adagio un vēlāk Allegro non troppo daļās mūs pārsteidz mūziķu vienotība gan ātros, gan atturīgos tempos. Arī metālpūtēji parāda savu balsi, un, neiekrītot patosā, demonstrē priekšplānā esošo dramatisko krāsu. Slavenais Allegro con grazia tiek interpretēts līksmi un eleganti, uzburot baleta gaisotni. Pēdējā daļa no emocionālā skatupunkta ir visveiksmīgākā. Izmisums nepielūdzami aizved pie nenovēršamām beigām un izskan cildeni. Sirdi plosošā mūzika pilnībā aizpilda telpu un pārņem mūs visaptveroši, aizvedot sēru tumšajā valstībā.

AUGSTĀKĀ LĪMEŅA SKAŅAS KULTŪRA NO BALTIJAS. FRĪDRIHSHĀFENE

Orķestris ar plašas dvēseles skaņu, neatkarīga soliste, simpātisks diriģents. Vijolniece Baiba Skride, diriģents Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris parūpējās par piesātinātiem muzikāliem iespaidiem, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Prokofjeva un Pētera Čaikovska skaņdarbus.

Šis orķestris no Rīgas turnejā devies lielā sastāvā – dāmas elegantās, melnās kleitās, kungi frakās, ikkatrs muzicē no visas sirds. Ar savu izteikti skaidro ķermeņa valodu un žestiem 38 gadus vecais orķestra muzikālais vadītājs Andris Poga turpina izcilo Baltijas diriģentu tradīciju. Viņu ietekmējušas studijas gan dzimtenē, gan Vīnē, arī igauņu kolēģa Pāvo Jervi meistarklases un atbalsts. Kā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītājs viņš īpašu uzmanību pievērš sava tautieša, komponista Pētera Vaska daiļradei, viņa garīgumu principā varam salīdzināt ar Arvo Pertu. Lai arī skaņdarbs Musica appassionata, kas tapis 2002. gadā, svin dzīvi, tomēr ir sajūta, ka šis darbs audzis caur dziļām sāpēm.

Tonis kā smalki noausts zirnekļtīkls

Baiba Skride pieder pie to īpašo vijolnieku kategorijas, kas savu vietu mūzikas pasaulē jau ir iekarojuši. Arī viņa dzimusi Rīgā, kopā ar savu māsu Laumu izveidojusi izcili saspēlējušos kamermūzikas duetu, viņas uzmanība pievērsta ļoti plašam repertuāram. Frīdrihshāfenē viņa šoreiz interpretēja Sergeja Prokofjeva Pirmo vijolkoncertu, kas komponēts 1917. (revolūcijas) gadā un ticis atskaņots salīdzinoši maz. Vijoles tonis bija tik kvalitatīvs kā smalki noausts zirnekļtīkls. Diriģents, soliste un orķestris darbojās kopīgā, spēcīgā enerģijā. Vijolniece atvadījās no publikas ar Saksijas vijoles virtuoza Johana Paula fon Vesthofa skaņdarbu Imitation einer Glocke (zvana imitācija).

Pēc pārtraukuma varējām pārliecināties, cik tuva Baltijas mūziķiem ir Čaikovska mūzika: viņa sāpīgi melanholiskā Sestā simfonija („Patētiskā”) tika interpretēta ar lielu siltumu un dziļu izpratni. Šo skaņdarbu faktiski varētu saukt arī par daudzspēlētu šlāgeri, taču šajā gadījumā darba atskaņojumā noteikti nebija nekā „nospēlēta.”

Atgriezties



Lasīt vairāk

Kases darba laiks svētkos

16.11.18.

Lielās ģildes kase 18. un 19. novembrī būs slēgta. Tiksimies pēc svētkiem!

Lasīt vairāk

Valsts dzimšanas dienā – “Nakts koncerti Vecrīgā”

13.11.18.

18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts […]

Lasīt vairāk

LeNeSOns un Elgāra “Jaunais diriģents”. Atskats

11.11.18.

10. novembrī Lielajā ģildē notika šosezon jau otrais Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra bērnu simfoniskās koncertsērijas koncerts, kura galvenais varonis ir […]