BETHOVENA VIJOLSONATES

BĒTHOVENA VIJOĻSONĀTES

7. februārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē kamermūzikas koncertā “Bēthovens, Georgs Sarkisjans un Keigo Mukava” skanēs Ludviga van Bēthovena sonātes vijolei un klavierēm. Muzicēs divi izcili un daudzpusīgi mūziķi – vijolnieks, LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans un japāņu pianists Keigo Mukava

2017. gada 26. augustā koncertzālē “Cēsis” festivāla “LNSO vasarnīca” kamermūzikas koncertā Georgs un Keigo aizsāka Bēthovena vijolsonāšu atskaņojuma ciklu – toreiz skanēja Trešā, Piektā un Devītā sonāte. 2018. gada 15. februārī Lielajā ģildē abi mūziķi spēlēja Otro, Ceturto, Sesto un Astoto sonāti. Cikla noslēguma koncertā klausīsimies Pirmo, Septīto un Desmito sonāti.

Georgs Sarkisjans: “Es brīnos par Bēthovenu un esmu vienkārši laimīgs, kad spēlēju viņa mūziku. Pēdējā vijolsonāte savā ziņā ir kā Devītā simfonija. Un to var sajaust jau viņa Pirmajā sonātē, kaut arī tā ir tik mocartiska. Šajā koncertā akurāt būs gan pirmā, gan pēdējā sonāte, un tās abas skanēs koncerta pirmajā daļā viena aiz otras.”

Ludvigs van Bēthovens bija izcils pianists, bet mazāk zināms, ka viņš mācēja spēlēt arī vijoli. Tiesa, laikabiedru atsauksmes par Bēthovena vijolspēli nav slavējošas, tomēr Bēthovens labi pārzināja tehniskos paņēmienus un instrumenta iespējas.

Bēthovens komponējis desmit vijolsonātes, un tā ir viņa jaunības mūzika. Šajā gadījumā ir runa nevis par viena vai otra instrumenta pārākumu pār otru, bet gan par abu instrumentu vienlīdzīgu saspēli, kur toņa noteicēji ir pamīšus gan vijolnieks, gan pianists – divas autonomas, spēcīgas personības.

Šo lomu sadalījumu uzsver arī japāņu pianists Keigo Mukava: “Ir diezgan viegli saprast, kurā brīdī galvenā ir vijole un kurā brīdī – klavieres, un man liekas, ka arī klausītājam to nav grūti sajust. Protams, mēs ar Georgu kārtīgi klausāmies viens otrā. Melodijai ir viens spēles piegājiens, un pavadījumam – cits.”

Vijolnieks Georgs Sarkisjans kopš 2015. gada rudens ir LNSO koncertmeistars. Viņš savā mūziķa ikdienā apvieno koncertēšanu Vācijas orķestros, dažādos kameransambļos un LNSO, kur spēlē kopš 2013. gada. 2016. gada maijā Georgs Sarkisjans sniedza spožu solokoncertu ar Baha, Hindemita, Onegēra mūziku un par šo koncertu tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2016 kategorijā “Par izcilu sniegumu kamermūzikā”. Nozīmīga dzīves daļa Georgam ir darbs paša un domubiedru izveidotajā Diseldorfas mūzikas skolā Akademie für Musik am Rhein.

Pianists Keigo Mukava ir starptautisku konkursu laureāts. Viņš uzstājas ar Tokijas filharmonisko orķestri, Tokijas pilsētas filharmonisko orķestri, Lorēnas Nacionālo orķestri u. c. Līdzās aktīvai solista karjerai Mukava piedalās arī kamermūzikas projektos ar vijolnieku Fuminori Maro Sjinozaki un čellistu Jo Kigosji. 2014. gadā Keigo Mukava iestājās Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā, kur studē joprojām. 2018. gada nogalē viņš ieguva piekto vietu prestižajā Hamamacu starptautiskajā pianistu konkursā (Japāna), kas notiek Japānā ik pa trim gadiem, un kļuva par klavierbūves firmas Kawai vēstnesi.

Georgs Sarkisjans: “Mēs ar Keigo joprojām iztiekam bez sarunām par atskaņojamo mūziku. Vienkārši atveram notis un bez iepriekšējām sarunām spēlējam. Mums ar Keigo ir katram savs priekšstats par konkrēto skaņdarbu, un mēs neesam gatavi mainīt šo priekšstatu. Bet mums jāspēlē kopā. Tas vienmēr ir aizraujoši – skatīties, kā vairāki mūziķi saliek vienkop katrs savu personisko priekšstatu un saved tos kopā, nepazaudējot personīgo viedokli. Tā ir kamermūzikas būtība.”

Keigo Mukava: “Man ļoti patīk Georga dabiskums. Viņš uztver mūziku absolūti dabiski – mūzika viņam ir kā elpošana bez jelkādām pūlēm.”