KSENIJA SIDOROVA tiek dēvēta par klasiskā akordeona nozīmīgāko vēstnesi. Viņas atskaņotais repertuārs aptver trīs gadsimtus no Baha līdz Pjacollam, Erki Svenam Tīram un Vāclava Trojanam. Ksenija Sidorova ir aizrautīga laikmetīgās mūzikas popularizētāja, īpaši viņai ir sacerēti vairāki akordeona skaņdarbi, tostarp Tenu Kervitsa “Dejas”, ko mūziķe atskaņojusi kopā ar Pāvo Jervi un Igaunijas Festivāla orķestri Pērnavas festivālā, Sergeja Ahunova “Čakona” kopā ar Sinfonietta Rīga un Londonas kamerorķestri, kā arī Artura Maskata Akordeona koncerts kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. 2024./2025. gada sezonā gaidāms Dobrinkas Tabakovas jaunā koncerta pirmatskaņojums, ko Ksenija izpildīs kopā ar “Štutgartes filharmoniķiem” (kā orķestra rezidējošā māksliniece) Bodenezera festivālā, kā arī ar LNSO festivālā “Rīga Jūrmala” un ar “Sofijas filharmoniķiem”.

 

Ksenija Sidorova sadarbojas ar dažādiem starptautiskiem orķestriem, tostarp “Minhenes filharmoniķiem”, BBC simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonisko orķestri, Atlantas SO, Sinsinati SO un Luksemburgas filharmonisko orķestri. 2024/2025. gada sezonā Sidorova uzstāsies kopā ar Philharmonia orķestri, Kanadzavas Ensemble orķestri, Tenerifes SO, “Turku filharmoniķiem”, Liepājas SO, Jēvles SO un Bornmutas SO. Māksliniece jau ilgstoši sadarbojas ar  tādiem izciliem diriģentiem kā Pāvo Jervi, Tomass Hengelbroks un Vasilijs Petrenko, kā arī Kšištofs Urbaņskis, Andris Poga, Kirils Karabics, Kristians Reifs un Nila Venditi.

 

Būdama aktīva kamermūziķe, viņa koncertē ar Nemanju Raduloviču, Andreasu Otenzāmeru, Goldmunda kvartetu, Kamilu Tomā, Tīnu Tingu Helsetu, Huanu Djego Floresu un Nikolu Benedeti. Ksenija bieži uzstājas dažādos festivālos – Ravīnijas, Čeltnemas, Mostly Mozart, Šlēsvigas-Holšteinas, MISA, Gštādes Menuhina festivālā, MITO, Verbjē un Reingavas mūzikas festivālā. Šosezon Sidorova uzstāsies kopā ar baritonu Tomasu Hempsonu Cīrihes Tonhallē, Bonnas Bēthovena koncertzālē un Amsterdamas Concertgebouw, kā arī kopā ar Avi Avitalu un saksofonu kvartetu Signum.

 

Ksenijas jaunākajā albumā Crossroads (“Krustceles”, Alpha, 2024) iekļauta Sergeja Ahunova “Čakona”, kā arī J. S. Baha Koncerts reminorā, Dobrinkas Tabakovas Horizons (“Horizonti”) un Gabrielas Montero Beyond Bach (“Pēc Baha”). Viņas albums Piazzolla Reflections (“Pārdomas par Pjacollu”, Alpha, 2021) ierindojies starp gada labākajiem jaunajiem klasiskās mūzikas albumiem (Classic Review) un kļuvis par BR Klassik mēneša albumu. Tas papildina virkni veiksmīgu Ksenijas ierakstu, kurā seko Artūra Maskata Akordeona koncerta ieskaņojums ar LNSO un Andri Pogu (Ondine, 2023), Classical Accordion (“Klasiskais akordeons”, Champs Hill Records, 2011), Fairy Tales (“Pasakas”, Champs Hill Records, 2013) kopā ar BBC Velsas Nacionālo orķestri diriģenta Klārka Randela vadībā, kā arī Carmen (“Karmena”, Deutsche Grammophon, 2016), par kuru viņa saņēmusi ECHO balvu kā 2017. gada labākā instrumentāliste.

 

2012. gada maijā kļuvusi par pirmo Brīna Tervela fonda Starptautiskās balvas ieguvēju un 2015. gada oktobrī piedalījusies viņa 50. dzimšanas dienas koncertā, muzicējot kopā ar Stingu Karaliskajā Alberta zālē. Viņa ir arī Philharmonia orķestra Martina mūzikas stipendijas un Philharmonia draugu biedrības balvas ieguvēja, godalgota ar Worshipful Company of Musicians sudraba medaļu. Kopš 2016. gada Ksenija ir Karaliskās mūzikas akadēmijas asociētā biedre, tiekot ieceltai par pilntiesīgu biedri 2021. gadā.

​

2024