Latviešu vijolniece VINETA SAREIKA ir izvērsusi plašu un daudzveidīgu karjeru – viņa uzstājas kā soliste, ir Berlīnes filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistare, prestižā Artemis kvarteta pirmā vijole, profesore un konkursu žūrijas locekle. 2009. gadā kļuvusi par Karalienes Elizabetes Starptautiskā vijolnieku konkursa uzvarētāju un ir vairākkārtēja ECHO Klassik laureāte. Papildus koncertkarjerai Vineta ir arī kamermūzikas profesore Berlīnes Mākslu universitātē un darbojas kā žūrijas locekle prestižākajos pasaules vijoļspēles un kamermūzikas konkursos. Šogad Vineta Sareika ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošā māksliniece. 
 

Pēc tam, kad viņa 2009. gadā Briselē kļuva par Karalienes Elizabetes Starptautiskā konkursa laureāti, Vineta Sareika aicināta sadarboties ar izciliem orķestriem – Londonas Philharmonia, Beļģijas Nacionālo orķestri, Pekinas simfonisko orķestri, Antverpenes simfonisko orķestri, “Lisabonas filharmoniķiem”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Londonas kamerorķestri. Viņa ir sadarbojusies ar diriģentiem Andri Nelsonu, Polu Gudvinu, Gilbertu Vargu, Žanu Bernāru Pomjē un Žerāru Korstenu. Vineta Sareika regulāri muzicē slavenās koncertzālēs – Ņujorkas Kārnegija zālē, Berlīnes filharmonijā, Sidnejas koncertzālē, Vašingtonas Kenedija centrā, Londonas Vigmora zālē, Pekinas Nacionālajā skatuves mākslu centrā un Osakas Isumi zālē.

 

Vineta Sareika saņēmusi Latvijas Kultūras ministrijas balvu, kā arī Izcilības balvu kultūrā. Latvijas Radio 3 “Klasika” viņu vairākkārt titulējis par “Gada instrumentālisti”, divkārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte.

 

Kopš 2012. gada Vineta Sareika ir pasaulslavenā Artemis kvarteta pirmā vijole. Ar daudzas starptautiskas balvas ieguvušo kvartetu viņa ne tikai uzstājas nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs, bet arī veido savu īpašu koncertsēriju Berlīnes filharmonijā. Viņu ieskaņojumi tiek izdoti ekskluzīvi Warner Classics. Artemis kvarteta mūziķi ir Bonnas Bēthovena koncertzāles biedrības locekļi, Berlīnes Mākslu universitātes pedagogi un Vīnes koncertnama rezidences mākslinieki.

 

Kopš 2006. gada Vineta Sareika regulāri muzicē arī kopā ar franču pianisti Amandīni Savarī. Savulaik viņas dibinājušas Trio Dali, kas septiņu gadu garumā ne tikai uzvarējis kamermūzikas konkursos Ņujorkā, Osakā, Frankfurtē un Vīnē, bet arī koncertējis daudzviet pasaulē. Izdevniecībā Fuga Libera trio ieskaņojis divus albumus, iemantojot lielu kritiķu atzinību un iegūstot gan Diapason d' Or balvu, gan žurnāla Classica “Gada pārsteiguma” balvu, gan kļūstot par Gramophone redaktora izvēli. Vineta Sareika sadarbojas arī ar Ogistēnu Dimē, Ivetu Apkalnu, Florianu Bešu, Mišelu Portālu, Aleksandru Lonkvihu, Gotjē Kapisonu, Elizabeti Ļeonsku, Pīteru Donahjū, Ebène kvartetu, Abdelrahmānu el Bašu, Polu Votkinsu, Lorensu Paueru, Polu Mejēru un daudziem citiem.

 

Vineta Sareika kļuvusi par pirmo sievieti “Berlīnes filharmoniķu” pastāvēšanas vēsturē, kas ieņem pirmās koncertmeistares amatu. Regulāri kā vieskoncertmeistare tiek aicināta sadarboties ar Bostonas simfonisko orķestri, Amsterdamas Concertgebouw orķestri, Ziemeļvācijas Radio (NDR) Elbas filharmonijas orķestri, Briseles Karaliskās operas orķestri un “Briseles filharmoniķiem”. No 2010. līdz 2013. gadam bijusi Antverpenes simfoniskā orķestra galvenā koncertmeistare. Viņa ir vadījusi arī Vīnes filharmonijas Starptautisko jauniešu orķestri, Rīgas Festivāla orķestri un Santanderas Starptautisko festivāla orķestri.

 

Vineta Sareika ir kamermūzikas profesore Berlīnes Mākslu universitātē kopš 2013. gada. No 2013. līdz 2020. gadam bijusi rezidējošā māksliniece Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā. Sniegusi meistarklases Sidnejas un Melburnas konservatorijās, Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, Nešvilas Vanderbilta universitātē, Jeruzalemes Mūzikas centrā un Veikersheimas Starptautiskajos kamermūzikas kursos. Bijusi žūrijas locekle Karalienes Elizabetes Starptautiskajā vijolnieku konkursā Briselē, Ženēvas Starptautiskajā stīgu kvartetu konkursā un Šēnfeldu Starptautiskajā stīgu konkursā Harbinā, Ķīnā.

 

Vineta spēlē Antonio Stradivāri vijoli (1683), kuru viņas rīcībā dāsni nodevis Rudžieri fonds.